Prezidentam vēl esot pietiekami laika, lai izvērtētu situāciju
Valsts prezidents Andris Bērziņš vēl izvērtēs, vai doties uz 9.maija svinībām Krievijā. Taču viņš stingri uzsvēra, ka galu galā tas būs “mans personīgais lēmums”, vēsta LETA.
Šorīt LTV raidījumā “Rīta panorāma” prezidents teica, ka viņam ir pietiekami laika, lai izvērtētu situāciju, un “būs konkrēta rakstiska atbilde uz šo aicinājumu”.
Bērziņš uzsvēra, ka Otrā pasaules kara iznākums ir atstājis ļoti būtisku ietekmi uz Latviju, tās iedzīvotājiem, daudz būtiskāku, nekā uz citām valstīm, jo “brālis karoja pret brāli”.
“Man un manai ģimenei Otrā pasaules kara iznākums bija ļoti negatīvs,” teica prezidents. Ja Latvija no 1.janvāra nebūtu prezidējošā valsts Eiropas Savienības (ES) Padomē, “man lēmums ir skaidrs un nav mainījies”, uzsvēra prezidents. Tomēr beigu beigās “tas būs mans personīgais lēmums”, uzsvēra Bērziņš.
Jau rakstīts, ka Krievija jau sākusi gatavoties vērienīgām svinībām, pieminot 70.gadadienu kopš nacistiskās Vācijas sagrāves Otrajā pasaules karā, un uz Maskavā paredzēto ceremoniju vizītē uzaicinājusi arī Latvijas Valsts prezidentu Bērziņu.
Gan Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, gan Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess ir paziņojuši, ka nedosies uz Maskavu.
Starp Maskavas uzaicinātajiem viesiem ir gan ASV prezidents Baraks Obama, gan Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns.
Komentāri (116)
rinķī apkārt 08.01.2015. 09.13
..Bērziņš uzsvēra, ka Otrā pasaules kara iznākums ir atstājis ļoti būtisku ietekmi uz Latviju, tās iedzīvotājiem, daudz būtiskāku, nekā uz citām valstīm, jo “brālis karoja pret brāli”…+++ šāds liktenis ir skāris gan latviešus, gan krievus, gan arī citas Eiropā dzīvojošās tautas.
Bērziņš kārtējo reizi demonstrē savu nezināšanu LR vēsturē. |Acīm redzot viņam nav ne jausmas par to, kas notika ar LR armijā esošajiem karavīriem tulīt pēc 1940.okupācijas. Tad jāpasaka priekšā – tos, kurus nenošāva uz vietas,tos ar varu ” ierotēja” PSRS bruņotajos spēkos un šādi tie nonāca okupantu armijā.
Protams, bija arī kreisi noskaņoti latvieši, kuri brīvprātīgi pieteicās PSRS armijā, bet viņu nebija daudz un viņu liktenis man stipri vienaldzīgs, . Katrā ziņā šie nedaudzie LR pilsoņi, kuri patiesībā nodeva Dzimteni,brīvprātīgi iestājoties PSRS okupantu armijā, jau nav arguments, lai LR prezidents tagad dotos uz Maskavu.
Bērziņam, kā LR prezidentam nav tiesības tikai uz savu personisko viedokli un patiesībā man ir stipri vienaldzīga viņa ģimenes sāpīgā pieredze 2. pasaules kara laikā, ja par to šodien ir jāsamaksā tāda cena, ir jāmaksā ar visas valsts goda iztirgošanu.
P.S. Ir taču beidzot atsevišķi un skaļi jānovērtē PSRS armijas loma to represiju īstenošanā, kuras tika Latvijā īstenotas tulīt pēc 1940. gad LR okupācijas un arī pēc 2. pasaules kara beigām
8
Kurmītis > rinķī apkārt 08.01.2015. 09.29
>> riņķī
„Bērziņam, kā LR prezidentam nav tiesības tikai uz savu personisko viedokli.”
1. ir. Jo atškirībā no daža laba vietējā pedarasta, viņš ir personība, kuram ir aŗi savs viedokli par daudziem jautājumiem.
2. Protams, ka viņam jāņem vērā arī tautas viedoklis. Tieši par to arī runa. Tieši tāpēc uz Maskavu jābrauc.
Kas attiecas uz latviešiem Pad.armijā. To bija vairāk nekā divas divīzijas. Un nav ko te muldēt un producēt kārtējos melus, ka visi viņi tur nonāca piespiedu kārtā. Kad fašisti ienāca Latvijā, tas notika tik ātri, ka nevienu īpaši kaut kur „piepiest” iestāties komunistiem nebija laika. Paši muka atpakaļ neskatoties. Piespiet Leģionā stāties – tam bija laiks kā reize vāciešiem.
P.S. tev gadījumā nav radinieki Leģionā dienējuši? Jeb pat Arāja komandā? Varbūt vēl kāds vectētiņa šmaisers mājās saglabājies, ar kuru tas žīdus šāva? No manas pieredzes vislielākie kreivu nīdēji ir kā reize nevis tie, kuri krievu laikā tikuši represēti, bet kā reize tiem kuri, paši tos krievus ir represējuši. Tāda cilvēku psiholoģija. Mēs visvairāk ienīstam nevis tos, kuri no mums ir aizņēmušies un tagad neatdod parādu, bet gan tos, no kuriem paši esam aizņēmušies…
0
Kurmītis > rinķī apkārt 08.01.2015. 13.19
>> riņķī
Vēsturi vajag mācīties? Neapšaubāmni.
Tev. Un tev līdzīgajiem muldoņām. Speciāli priekš tevis:
Kopā Sarkanās armijas rindās 2. Pasaules kara laikā cīnījās apmēram 70 000 latviešu karavīru, no kuriem gandrīz puse bija Krievijas latvieši, kā arī 1941. gada vasarā no Latvijas uz PSRS līdzi devušies Latvijas iedzīvotāji. Otra puse bija Latvijas iedzīvotāji, kurus mobilizēja 1944. gada beigās – 1945. gada sākumā, Sarkanajai armijai otrreiz okupējot Latvijas teritoriju.[1] No 1944. gada augusta līdz 1945. gada jūnijam Sarkanajā armijā mobilizēja 57 422 Latvijas iedzīvotājus.
1940. gada vasarā Latvijai nonākot PSRS okupācijas varā, tās armija tika reformēta un pārdēvēta par Latvijas PSR Tautas armiju, bet ar 10. jūlija VK(b)P CK Politbiroja lēmumu okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas Sarkanās armijas sastāvā kā teritoriālie korpusi (vēlāk to apstiptināja un sīkāk reglamentēja VK(b)P CK Politbiroja 14. augusta lēmums un PSRS TKP – Tautas Komisāru padomes – aizsardzības tautas komisāra 17. augusta pavēle).
1941. gada 22. jūnijā, karadarbībai skarot Latvijas teritoriju, korpusa sastāvā atradās mazāk par 3000 latviešu karavīriem. Atkāpjoties kopā ar pārējām Sarkanās armijas daļām austrumu virzienā, un iesaistoties kaujās Latvijas-PSRS robežas tuvumā, korpuss pamazām izira.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_iedz%C4%ABvot%C4%81ji_Sarkanaj%C4%81_armij%C4%81_Otraj%C4%81_pasaules_kar%C4%81
Rezumēsim. No Latvijas armijas uz Sarkano „pārgāja” makmsimums 3000 karavīru. No 70 000. Un tie paši visticamāk tālāk par Latvijas austrumu robežu neaizgāja. Līdz Maskavai decembrī, kad latvieši kaujās ar vāciešimiesiastīhjās jau divu divīziju izskatā no tiem 3000 nonāca labi, ja trešdaļa.
Pafantazē vēl kaut ko … : )))
0
edge_indran > rinķī apkārt 08.01.2015. 12.12
——-
Ne Molotovs, ne Ribentrops jau Rīgā ebrejus uz Rumbulu nedzina – te “bāleliņi” savu rociņu pielika.
Rumbula. Nozieguma anatomija.1941.
https://www.youtube.com/watch?v=0nOpVcv9qEo
0
edge_indran > rinķī apkārt 08.01.2015. 11.33
——-rinķī apkārt:”(..)
Bez PSRS armijas klātbūtnes Latvijā nebūtu iespējams īstenot ne nacionalizāciju, nedz kolektivizāciju utt…..”
===============================================================================
Par holokostu vajag atcerēties – galu galā represijas kara laikā nav tas pats, kas likvidācija.
http://www.kasjauns.lv/lv/bildes/Latvija/00.2011/27.11.2011/holokausts.jpg
0
Edgars Avotiņš > rinķī apkārt 08.01.2015. 17.07
riņķī apkārt – ar vēstures zināšanām Tev pašam ir pašvaki. Kurmiša teiktais ir daudz tuvāk faktiem. Abās puses karoja apmēram lidzigs latviešu skaits – lielākā dala no tiem ne sarkanie, ne fašisti – vienkārši mobilizētie.
Manai ģimenei paveicas, ka nebija mobilizējamā vecumā neviens – tāpat bēgļu gaitās (nelielu loku pa Vidzemi) gāja bojā vecmammas brālis). Vācieši nodedzināja saimniecības ēkas. Māju ari bija dedzinājuši bēniņos, bet nodzisis. Mūsu zemē bija krituši 2 vācieši un kādi 2-3 krievi. Vectevs visus sabēra tranšejās un aizbēra (tas jau bija labu laiku pēc kaujas) Krievi savus pārapbedīja pēc kara, vācieši tepat vēl guļ.
Es gan personīgi domaju, ka braukt uz Maskavu Bērziņam nevajadzētu, jo Maskavā nenotiek upuru pieminēšana, bet gan PSRS/Krievijas militārisms. Ka redzams, tad nekāda vienota ES pozīcija nav un nebūs. Var jau Bērziņš nedaudz pavilkt gumiju, un cerēt, ka Krievija izbeigs agresiju Austrumukrainā – bet reāli skatoties notikumus, nekas par to neliecina.
Pareizāka ir kopēja upuru pieminēšana brāļu kapos, kā to iedibinajis Bērziņš.
0
Edgars Avotiņš > rinķī apkārt 08.01.2015. 17.17
Par tiem latviešiem, kas bija Latvijas Armijā un pēc tam nonāca teritoriālaja korpusā:
liela daļa pie Latvijas robežas pagriezās un gāja mājās. Tie kas bija pie Krievijas robežas (Aluksne), tos nemaz pār robežu nelaida – tur vēl pastavēja iekšēja robeža, bet iekš PSRS derīgu dokumentu viņiem nebija. Tie kas vēl palika korpusā, nonāca Igaunijas teritorijā, liela daļa aizgāja bojās tur kaujās, lielāka daļa no atlikušajiem noslīka evakuējot no Tallinas uz Ļeņingradu – Krievijā nonāca ļoti maz. Visu kauju laiku vēl bija daudz gadījumu, kad latvieši no šīm daļām dezertēja un padevās vāciešiem, dažreiz ar visiem ieročiem, pilnas vienības. Viņus vēl ilgi turēja koncentrācijas nometnē, līdz latviešu pašpārvaldes darbiniekiem izdevās izklapatot viņu atbrivošanu. (tas ir aprasktīts atmiņu grāmatās)
Kurzemē bija kaujas, kur cinijās latviešu vienibas sava starpā no abam pusēm. Arī pirms tam kautkur pie Volhovas vai Staraja Rusas bija kaujas, kur karoja latvieši pret latviešiem.
0
v_rostins > rinķī apkārt 08.01.2015. 17.18
Edgars Avotiņš
Pareizāka ir kopēja upuru pieminēšana brāļu kapos, kā to iedibinajis Bērziņš. –
_______________
Staļinisma un rusisma upuri bija visi, kas gājuši bojā WWII, arī sarkanarmieši, kurus NKVD dzina kaujā ar ložmetēju kārtām. Tie nelieši kuri labprātīgi pastrādāja zvērības pret Eiropas iedzīvotājiem un ar to lepojās, bija kara noziedznieki, kuriem jāpievieno visi 9. maija svinētāji kā arī mūsu varoņu, Leģionāru piemiņas nīdēji.
Bez tribunāla, kur absolūtam ļaunumam un visiem tā lidzskrējējiem tiktu pielikts trekns punkts, karu nevar uzskatītu par beigušos.
0
rinķī apkārt > rinķī apkārt 08.01.2015. 09.39
Kurmīt…Kas attiecas uz latviešiem Pad.armijā. To bija vairāk nekā divas divīzijas. Un nav ko te muldēt un producēt kārtējos melus, ka visi viņi tur nonāca piespiedu kārtā. Kad fašisti ienāca Latvijā, tas notika tik ātri, ka nevienu īpaši kaut kur „piepiest” iestāties komunistiem nebija laika…+++
Neviens no maniem radiniekiem 2. pasaules karā nepiedalīj’jasun arī netika izsūtīts, paldies Dievam, bet Tev es ieteiktu pastudēt Latvijas vēsturi, atkārtoju vēlreiz – pēc 1940. gada okupācijas LR bruņotajos spēkos dienējošās militārpersonas, tās, kuras netika nošautas uz vietas, tika iekļautas PSRS bruņotajos spēkos. Tas tika izdarīts pavisam vienkārši un ātri.
Un vēlreiz gribu pasvītrot to, ka bez PSRS armijas klātbūtnes Latvijā nebūtu iespējams veikt tās masveida civiliedzīvotāju represijas, kādas tās tika īstenotas un kuru rezultātā aizgāja bojā tūkstošiem cilvēku. Jeb Tu gribi teikt, ka LR pilsoņi labprātīgi kāpa lopu vagonos, lai dotos izsūtijumā?
Bez PSRS armijas klātbūtnes Latvijā nebūtu iespējams īstenot ne nacionalizāciju, nedz kolektivizāciju utt un citus komunisu pastrādātos noziegumus
0
rinķī apkārt 08.01.2015. 09.13
..Bērziņš uzsvēra, ka Otrā pasaules kara iznākums ir atstājis ļoti būtisku ietekmi uz Latviju, tās iedzīvotājiem, daudz būtiskāku, nekā uz citām valstīm, jo “brālis karoja pret brāli”…+++ šāds liktenis ir skāris gan latviešus, gan krievus, gan arī citas Eiropā dzīvojošās tautas.
Bērziņš kārtējo reizi demonstrē savu nezināšanu LR vēsturē. |Acīm redzot viņam nav ne jausmas par to, kas notika ar LR armijā esošajiem karavīriem tulīt pēc 1940.okupācijas. Tad jāpasaka priekšā – tos, kurus nenošāva uz vietas,tos ar varu ” ierotēja” PSRS bruņotajos spēkos un šādi tie nonāca okupantu armijā.
Protams, bija arī kreisi noskaņoti latvieši, kuri brīvprātīgi pieteicās PSRS armijā, bet viņu nebija daudz un viņu liktenis man stipri vienaldzīgs, . Katrā ziņā šie nedaudzie LR pilsoņi, kuri patiesībā nodeva Dzimteni,brīvprātīgi iestājoties PSRS okupantu armijā, jau nav arguments, lai LR prezidents tagad dotos uz Maskavu.
Bērziņam, kā LR prezidentam nav tiesības tikai uz savu personisko viedokli un patiesībā man ir stipri vienaldzīga viņa ģimenes sāpīgā pieredze 2. pasaules kara laikā, ja par to šodien ir jāsamaksā tāda cena, ir jāmaksā ar visas valsts goda iztirgošanu.
P.S. Ir taču beidzot atsevišķi un skaļi jānovērtē PSRS armijas loma to represiju īstenošanā, kuras tika Latvijā īstenotas tulīt pēc 1940. gad LR okupācijas un arī pēc 2. pasaules kara beigām
12
Kurmītis > rinķī apkārt 08.01.2015. 09.29
>> riņķī
„Bērziņam, kā LR prezidentam nav tiesības tikai uz savu personisko viedokli.”
1. ir. Jo atškirībā no daža laba vietējā pedarasta, viņš ir personība, kuram ir aŗi savs viedokli par daudziem jautājumiem.
2. Protams, ka viņam jāņem vērā arī tautas viedoklis. Tieši par to arī runa. Tieši tāpēc uz Maskavu jābrauc.
Kas attiecas uz latviešiem Pad.armijā. To bija vairāk nekā divas divīzijas. Un nav ko te muldēt un producēt kārtējos melus, ka visi viņi tur nonāca piespiedu kārtā. Kad fašisti ienāca Latvijā, tas notika tik ātri, ka nevienu īpaši kaut kur „piepiest” iestāties komunistiem nebija laika. Paši muka atpakaļ neskatoties. Piespiet Leģionā stāties – tam bija laiks kā reize vāciešiem.
P.S. tev gadījumā nav radinieki Leģionā dienējuši? Jeb pat Arāja komandā? Varbūt vēl kāds vectētiņa šmaisers mājās saglabājies, ar kuru tas žīdus šāva? No manas pieredzes vislielākie kreivu nīdēji ir kā reize nevis tie, kuri krievu laikā tikuši represēti, bet kā reize tiem kuri, paši tos krievus ir represējuši. Tāda cilvēku psiholoģija. Mēs visvairāk ienīstam nevis tos, kuri no mums ir aizņēmušies un tagad neatdod parādu, bet gan tos, no kuriem paši esam aizņēmušies…
0
Kurmītis > rinķī apkārt 08.01.2015. 13.19
>> riņķī
Vēsturi vajag mācīties? Neapšaubāmni.
Tev. Un tev līdzīgajiem muldoņām. Speciāli priekš tevis:
Kopā Sarkanās armijas rindās 2. Pasaules kara laikā cīnījās apmēram 70 000 latviešu karavīru, no kuriem gandrīz puse bija Krievijas latvieši, kā arī 1941. gada vasarā no Latvijas uz PSRS līdzi devušies Latvijas iedzīvotāji. Otra puse bija Latvijas iedzīvotāji, kurus mobilizēja 1944. gada beigās – 1945. gada sākumā, Sarkanajai armijai otrreiz okupējot Latvijas teritoriju.[1] No 1944. gada augusta līdz 1945. gada jūnijam Sarkanajā armijā mobilizēja 57 422 Latvijas iedzīvotājus.
1940. gada vasarā Latvijai nonākot PSRS okupācijas varā, tās armija tika reformēta un pārdēvēta par Latvijas PSR Tautas armiju, bet ar 10. jūlija VK(b)P CK Politbiroja lēmumu okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas Sarkanās armijas sastāvā kā teritoriālie korpusi (vēlāk to apstiptināja un sīkāk reglamentēja VK(b)P CK Politbiroja 14. augusta lēmums un PSRS TKP – Tautas Komisāru padomes – aizsardzības tautas komisāra 17. augusta pavēle).
1941. gada 22. jūnijā, karadarbībai skarot Latvijas teritoriju, korpusa sastāvā atradās mazāk par 3000 latviešu karavīriem. Atkāpjoties kopā ar pārējām Sarkanās armijas daļām austrumu virzienā, un iesaistoties kaujās Latvijas-PSRS robežas tuvumā, korpuss pamazām izira.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_iedz%C4%ABvot%C4%81ji_Sarkanaj%C4%81_armij%C4%81_Otraj%C4%81_pasaules_kar%C4%81
Rezumēsim. No Latvijas armijas uz Sarkano „pārgāja” makmsimums 3000 karavīru. No 70 000. Un tie paši visticamāk tālāk par Latvijas austrumu robežu neaizgāja. Līdz Maskavai decembrī, kad latvieši kaujās ar vāciešimiesiastīhjās jau divu divīziju izskatā no tiem 3000 nonāca labi, ja trešdaļa.
Pafantazē vēl kaut ko … : )))
0
edge_indran > rinķī apkārt 08.01.2015. 12.12
——-
Ne Molotovs, ne Ribentrops jau Rīgā ebrejus uz Rumbulu nedzina – te “bāleliņi” savu rociņu pielika.
Rumbula. Nozieguma anatomija.1941.
https://www.youtube.com/watch?v=0nOpVcv9qEo
0
edge_indran > rinķī apkārt 08.01.2015. 11.33
——-rinķī apkārt:”(..)
Bez PSRS armijas klātbūtnes Latvijā nebūtu iespējams īstenot ne nacionalizāciju, nedz kolektivizāciju utt…..”
===============================================================================
Par holokostu vajag atcerēties – galu galā represijas kara laikā nav tas pats, kas likvidācija.
http://www.kasjauns.lv/lv/bildes/Latvija/00.2011/27.11.2011/holokausts.jpg
0
Edgars Avotiņš > rinķī apkārt 08.01.2015. 17.07
riņķī apkārt – ar vēstures zināšanām Tev pašam ir pašvaki. Kurmiša teiktais ir daudz tuvāk faktiem. Abās puses karoja apmēram lidzigs latviešu skaits – lielākā dala no tiem ne sarkanie, ne fašisti – vienkārši mobilizētie.
Manai ģimenei paveicas, ka nebija mobilizējamā vecumā neviens – tāpat bēgļu gaitās (nelielu loku pa Vidzemi) gāja bojā vecmammas brālis). Vācieši nodedzināja saimniecības ēkas. Māju ari bija dedzinājuši bēniņos, bet nodzisis. Mūsu zemē bija krituši 2 vācieši un kādi 2-3 krievi. Vectevs visus sabēra tranšejās un aizbēra (tas jau bija labu laiku pēc kaujas) Krievi savus pārapbedīja pēc kara, vācieši tepat vēl guļ.
Es gan personīgi domaju, ka braukt uz Maskavu Bērziņam nevajadzētu, jo Maskavā nenotiek upuru pieminēšana, bet gan PSRS/Krievijas militārisms. Ka redzams, tad nekāda vienota ES pozīcija nav un nebūs. Var jau Bērziņš nedaudz pavilkt gumiju, un cerēt, ka Krievija izbeigs agresiju Austrumukrainā – bet reāli skatoties notikumus, nekas par to neliecina.
Pareizāka ir kopēja upuru pieminēšana brāļu kapos, kā to iedibinajis Bērziņš.
0
Edgars Avotiņš > rinķī apkārt 08.01.2015. 17.17
Par tiem latviešiem, kas bija Latvijas Armijā un pēc tam nonāca teritoriālaja korpusā:
liela daļa pie Latvijas robežas pagriezās un gāja mājās. Tie kas bija pie Krievijas robežas (Aluksne), tos nemaz pār robežu nelaida – tur vēl pastavēja iekšēja robeža, bet iekš PSRS derīgu dokumentu viņiem nebija. Tie kas vēl palika korpusā, nonāca Igaunijas teritorijā, liela daļa aizgāja bojās tur kaujās, lielāka daļa no atlikušajiem noslīka evakuējot no Tallinas uz Ļeņingradu – Krievijā nonāca ļoti maz. Visu kauju laiku vēl bija daudz gadījumu, kad latvieši no šīm daļām dezertēja un padevās vāciešiem, dažreiz ar visiem ieročiem, pilnas vienības. Viņus vēl ilgi turēja koncentrācijas nometnē, līdz latviešu pašpārvaldes darbiniekiem izdevās izklapatot viņu atbrivošanu. (tas ir aprasktīts atmiņu grāmatās)
Kurzemē bija kaujas, kur cinijās latviešu vienibas sava starpā no abam pusēm. Arī pirms tam kautkur pie Volhovas vai Staraja Rusas bija kaujas, kur karoja latvieši pret latviešiem.
0
v_rostins > rinķī apkārt 08.01.2015. 17.18
Edgars Avotiņš
Pareizāka ir kopēja upuru pieminēšana brāļu kapos, kā to iedibinajis Bērziņš. –
_______________
Staļinisma un rusisma upuri bija visi, kas gājuši bojā WWII, arī sarkanarmieši, kurus NKVD dzina kaujā ar ložmetēju kārtām. Tie nelieši kuri labprātīgi pastrādāja zvērības pret Eiropas iedzīvotājiem un ar to lepojās, bija kara noziedznieki, kuriem jāpievieno visi 9. maija svinētāji kā arī mūsu varoņu, Leģionāru piemiņas nīdēji.
Bez tribunāla, kur absolūtam ļaunumam un visiem tā lidzskrējējiem tiktu pielikts trekns punkts, karu nevar uzskatītu par beigušos.
0
DikembeSakamoto > rinķī apkārt 08.01.2015. 12.24
PSRS komunistu partija pret okupētajiem latviešiem realizēja etnisko tīrīšanu un genocīdu. Un tas notika ne tikai Staļina laikā, bet turpinājās līdz pat perestroikai.
0
DikembeSakamoto > rinķī apkārt 08.01.2015. 10.53
Bērziņš taču pats brīvprātīgi iestājās okupantu fašistu slepkavnieciskajā komunistu partijā, kas ir vēl sliktāk par armiju.
0
ierados > rinķī apkārt 08.01.2015. 10.52
Kurmīt, beidz rīt halucigēnās sēnes un vemt diskusiju telpā. Tu sekmīgi izrādies pēdējais putinopiteku muļķis. Tavs liktenis ir izlemts, jo superstulbeņi nevienam nav vajadzīgi, ir visiem traucējoši, ieskaitot pasūtītājus.
0
rinķī apkārt > rinķī apkārt 08.01.2015. 12.01
edge_indran – Holokausts Latvijas teritorijā, tās ir Molotova – Ribentropa pakta un no šī pakta izrietošās vēstures gaitas sekas. 1918. gada 18.novembrī dibinātajai Latvijas valstij ar šo noziegumu nav nekādu saistību, jo šāda valsts 2. pasaules kara laikā vairs nepastāvēja, bet Tavs komentārs šajā sakarā ir netīra provokācija
0
rinķī apkārt > rinķī apkārt 08.01.2015. 09.39
Kurmīt…Kas attiecas uz latviešiem Pad.armijā. To bija vairāk nekā divas divīzijas. Un nav ko te muldēt un producēt kārtējos melus, ka visi viņi tur nonāca piespiedu kārtā. Kad fašisti ienāca Latvijā, tas notika tik ātri, ka nevienu īpaši kaut kur „piepiest” iestāties komunistiem nebija laika…+++
Neviens no maniem radiniekiem 2. pasaules karā nepiedalīj’jasun arī netika izsūtīts, paldies Dievam, bet Tev es ieteiktu pastudēt Latvijas vēsturi, atkārtoju vēlreiz – pēc 1940. gada okupācijas LR bruņotajos spēkos dienējošās militārpersonas, tās, kuras netika nošautas uz vietas, tika iekļautas PSRS bruņotajos spēkos. Tas tika izdarīts pavisam vienkārši un ātri.
Un vēlreiz gribu pasvītrot to, ka bez PSRS armijas klātbūtnes Latvijā nebūtu iespējams veikt tās masveida civiliedzīvotāju represijas, kādas tās tika īstenotas un kuru rezultātā aizgāja bojā tūkstošiem cilvēku. Jeb Tu gribi teikt, ka LR pilsoņi labprātīgi kāpa lopu vagonos, lai dotos izsūtijumā?
Bez PSRS armijas klātbūtnes Latvijā nebūtu iespējams īstenot ne nacionalizāciju, nedz kolektivizāciju utt un citus komunisu pastrādātos noziegumus
0
andrejs_gr 08.01.2015. 09.27
Kā izskatīsies? Prezidents stāv uz Ļeņina kapenēm un Putins savā uzrunā dižojas kā ir atguvis Krevijas “sakrālo teritoriju” Krimu. Visi, kuri stāvēs tajā brīdī uz kapenēm ar savu klātbūtni leģitimizēs Krimas okupāciju. Ar šo risku vien jau pietiek, lai pateiktu skaidru – NĒ!
0