Es nezinu, ko nozīmē vārds “pašattīrīties”

Intervija ar Augstākās tiesas krimināllietu departamenta priekšsēdētāju Pēteri Dzalbi

Augstākās tiesas krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, kurš ir arī tiesnešu disciplinārkolēģijas vadītājs, uzskata, ka Latvijā ir pārāk viegli sodīt tiesnešus, bet politiķi kritizē tiesas, lai pirms vēlēšanām novērstu uzmanību no nopietnām problēmām.  Daļa no intervijas ar tiesnesi par disciplinārkolēģijas darbu un atbildību.

Kopumā raugoties uz tiesnešu pieļautajām kļūdām, diciplinārkolēģijas lomu, vai esat bijis stingrs un bargs tiesnešu pārkāpumu uzraugs?

Tiesnešu disciplinārkolēģijā ir 11 tiesneši un tiesu priekšsēdētāji. Es esmu viens no tiem. Jāuzsver, ka tiesnešu disciplinārkolēģija nerosina disciplinārlietas, bet izskata jau ierosinātās disciplinārlietas un lēmumu pieņem balsojot. Ja balsis dalās vienādi, izšķirošā ir disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja balsss. Tiesnešu disciplinārkolēģija ir izskatījusi visas ierosinātās disciplinārlietas.

Ja mēs paskatāmies pēc būtības uz šīs kolēģijas darbu, kā jūs kā vadītājs to vērtējat?

Manuprāt, tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļi ļoti atbildīgi pildīja savus pienākumus, detalizēti iedziļinājās katras lietas būtībā un rūpīgi apsvēra katru jautājumu, kas izlemjams tiesnešu disciplinārkolēģijā un pieņēma atbildīgus lēmumus.

Vai bijāt stingrs un prasīgs, rūpīgi izvērtējāt šos pārkāpumus, pieņēmāt atbilstošus soda mērus?

Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs ir persona, kura organizē tiesnešu disciplinārkolēģijas darbu, bet lietas izskatīšanā priekšsēdētājs un pārējie locekļi ir vienādā stāvoklī un tur nevar dot norādījumus kādam no tiesnešiem balsot tā vai citādi. Katrs balso, kā viņš uzskata par pareizu. Es domāju, ja ir pamats, tad tiesnesis ir jāsoda un jāsoda bargi, ja nav pamata, tad disciplinārlieta ir jāizbeidz. Kā jūs dzirdējāt ziņojumā [red.- Tiesnešu konferencē], vairākas lietas arī ir izbeigtas, jo kolēģija atzina, ka tās ir ierosinātas nepamatoti. Arī par ierosināšanu – ja ir iemesls un pamats, tad ir jāierosina disciplinārlieta, ja nav, tad nav jāierosina disciplinārlieta. Varbūt es tālāk paturpināšu saistībā ar deputātes Čepānes teikto par tiem sūdzību kilogramiem, kas tiekot saņemti Saeimā par tiesnešiem.

Par to mēs turpināsim, bet es gribēju saprast…

Tiesnešu disciplinārkolēģijā es darbojos jau kopš tās pirmsākumiem ar viena gada pārtraukumu, kad es biju disciplinārtiesas priekšsēdētājs, līdz ar to man ir priekštats par to, kā visu šo laiku ir strādājusi tiesnešu disciplinārkolēģija un es uzskatu, ka atbildīgi. Katrs disciplinārkolēģijas loceklis atbildīgi veica savus pienākumus. Tur nebija nekāda ietekmēšana no ārpuses vai kāda simpātija vai antipātiju izrādīšana.

Vai varat lepoties ar šīs kolēģijas darbu?

Esmu apmierināts ar šīs kolēģijas darbu, jo darbs tiesnešu kolēģijā nav viegls.Tas nav kaut kāds goda pienākums, ar ko varētu lepoties. Tas ir smags gan psiholoģiski, gan emocionāli, gan fiziski, jo tev jāsaskaras ar tiesnešu izdarītajiem pārkāpumiem, nevis ar kaut kādiem sasniegumiem, par ko varētu viens otru palielīt.

Raugoties uz publiski pieejamām lietām, sākot no 2012.gada 24.februāra, es izskatīju visas. Te varbūt pieminēšu īsumā: lieta par tīšu likuma pārkapumu – disciplinārkolēģija lietu izbeidz; rupja nolaidība, tīšs likuma pārkāpums – sods ir piezīme; neizsniegts saīsinātā sprieduma teksts, mēnešiem ilgi pilns sprieduma teksts – atcēlāt no amata; maksātnespējas lieta, izsoles aktu neapstiprināšana, tiesnesis atsakās pieņemt blakussūdzību – [kolēģijas] lēmums izbeigt disciplinārlietu; tiesneša Ziedoņa Strazda lieta; lietas izskatīšana neatbilstoši termiņam – lieta izbeigta; vēl viena izbeigta saistībā ar atlīdzību advokātam; nākamā – disciplinārkolēģija atzīst, ka tiesnesis pieļāvis rupju nolaidību lietas izskatīšanā – samazināja algu uz sešiem mēnešiem; tiesnese aizbrauca atvaļinājumā, neskatoties uz tiesas priekšsēdētāja liegumu – sods ir piezīme; piedzērušās tiesneses darba vietā sods – algas samazināšana par 20% uz gadu; tīši likuma pārkāpumi lietas izskatīšanā – tiesnese kļūdu atzīst, disciplinārkolēģija izskata, bet sodu nepiespriež; tīšs likuma pārkāpums lietas izskatīšanā – disciplinārkolēģija atzīst, ka lieta ierosināta bez pamata un izbeidzama; darba pienākumu nepildīšana, rupja nolaidība lietas izskatīšanā – septiņus mēnešus nesastāda spriedumu, disciplinārkolēģija izsaka rājienu; APK pants – tiesnesis uz gājēju pārejas ar automašīnu “Lexus” uzbraucis cilvēkam, kurš pēc negadījuma nogādāts slimnīcā – disciplinārlietu kolēģija izbeidza.

Izbeidza. Pats vainīgs gājējs, tur nebija tā, kā rakstīts [policijas] lēmumā. Es pēc tam varēšu katru lietu pakomentēt.

Vēl viena administratīvā pārkāpuma lieta – jūs arī izbeidzāt lietu, tiesnesim uzliekat sodu – piezīme. Nākamā [lieta] – rupja nolaidība, disciplinārkolēģija atzīst, ka lieta ierosināta pamatoti. Te ir slavenā Liepājas tiesnese, kas ir brīnišķīgs piemērs tam, kā gadiem strādājusi disciplinārlietu kolēģija – ir astoņi pārkāpumi, daļā disciplinārkolēģija atzīst šos pārkāpumus. Vienā gadījumā piespriež sodu – rājiens, citā izbeidz ierosināto lietu, tad pārkāpumu konstatē, bet sodu neuzliek, nākamā atkal ir rājiens, pēc tam piezīme, pēc tam ir atkal rājiens, pēc tam ir izbeigta disciplinārlieta, pēc tam ir atkal rājiens un beigu beigās šai tiesnesei ir amatalgas samazinājums. Jūs nudien esat bargi.

Sāksim ar pēdējo. Astoņi pārkāpumi ir fiksēti ļoti ilgā laika periodā, sākot no 2001.gada. Visi sodi, izņemot divus, ir dzēsti un nekādu juridisku seku tiem nav. Par pēdējām divām aktuālajām disciplinārlietam – īsumā bija tā, ka darbnespējas laikā tiesnese aizbrauca uz ārzemēm, jo viņai neiedeva atvaļinājumu. Nu, tiesnešu disciplinārkolēģija neuzskatīja, ka viņa būtu bargāk jāsoda par šādu pārkāpumu, jo vēlos piebilst, ka gan izvēlēto sodu, gan soda mēru tiesnešu disciplinārkolēģija pamato savā lēmumā. Nākošā aktuālā disciplinārlieta, manuprāt, par tiesneses pārprastu taisnīguma izjūtu laulības šķiršanas lietā. Nu, šīm lietām nav nekāda sakara ar tiem sūdzību kilogramiem maksātnespējas lietās. Tad arī piemēroja bargāko disciplinārsodu – [algas samazināšanu].

Tas nav bargākais. Bargākais ir rosināt atlaišanu no amata.

Tā ir atcelšana no amata disciplinārsoda gadījumā, bet tas jau faktiski ir galējais paņēmiens, bet kā sods algas samazināšana ir viņai visbargākais. Kā jūs pati uzskatāt, vai par tādiem pārkāpumiem ir pamats rosināt atlaist tiesnesi no amata?

Cik likumpārkāpumiem ir jābūt, lai rosinātu atlaišanu?

Pietiek ar vienu pārkāpumu, ja tas ir pietiekami smags, kā jūs pati atreferējot jau minējāt, bijušais tiesas priekšsēdētājs Strazda kungs. Ja runā par Daugavpils tiesas priekšsēdētāju, tad viņam, manuprāt, bija jau iepriekš [disciplinārlietas], kad viņam uz ilgu laiku bija pazudusi krimināllieta un viņš neuzrakstīja pilnu spriedumu, tad arī rosinājām viņu atcelt no amata.

Vienam citam tiesnesim, kuram arī uz vairākiem mēnešiem spriedums vispār nebija uzrakstīts, jūs nerīkojāties līdzīgi.

Katra lieta ir ar savām īpatnībām.

Tajā lietā jūsu disciplinarkolēģijas piemērotais sods bija rājiens. Septiņus mēnešus pēc lietas iztiesāšanas cilvēks nebija saņēmis savu notiesājošo spriedumu.

[Lasa no saviem materiāliem – red.] Disciplinārolēģija konstatēja, ka tiesnesis nenodrošina tiesas sēdes norisi procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Likumā noteiktajā termiņā nenodrošinot tiesas lēmuma saīsinātā sprieduma pasludināšanu, pēc tiesas došanās uz apspriežu istabu un pirms tiesnešu ikgadējā atvaļinājuma sākuma nenodrošinot procesa dalībniekiem pilnu tiesas nolēmumu pieejamību, ir pieļāvis darba pienākumu nepildīšanu, rupju nolaidību konkrētās lietas izskatīšanā. [lasa] Šajos septiņos mēnešos viņš atradies atvaļinājumā, darba nespēja vairāk kā mēnesi bija notikusi, līdz ar to tāds laiks ir iestājies, cik es saprotu. [pārtrauc lasīt]

Jā, viņš ilgstoši slimoja un pa to starpu vēl bija arī atvaļinājumā. Nu, ja viņš būtu izpildījis visu, viņam nebūtu disciplinārlieta, bet, sagadoties šiem apstākļiem, viņam radās šis ilgais laika periods, kad viņš nesastādīja pilnu tiesas nolēmumu, un mēs uzskatījām, ka tas nav attaisnojams, un līdz ar to arī sodījām viņu.

Sods – rājiens, jūsuprāt, ir adekvāts šajā situācija?

Ir sekojoši sodi – piezīme, rājiens un amatalgas samazinājums.

Vēl ir rosināšana atlaist.

Rosināšana atlaist, turklāt var arī aprobežoties ar lietas izskatīšanu, neuzliekot disciplinārsodu.

Jūsuprāt, šis sods ir adekvāts?

Man nav nekāda pamata apšaubīt disciplinārkolēģijas lēmumu.

Kā sabiedrībai vērtēt šādu tiesu sistēmas darbu kopumā?

Katrs pilda savus pienākumus. Tostarp tiesnesis pilda savus pienākumus un viņam tie ir jāpilda godprātīgi. Tostarp tiesnešu disciplinārkolēģija pilda savus pienākumus un pilda godprātīgi. Ja ir pamats, tad sauc pie atbildības un soda, un arī atbilstoši pārkāpumu raksturam, personībai un tā tālāk piemēro attiecīgu disciplinārsodu vai nepiemēro disciplinārsodu, aprobežojas ar izskatīšanu.

Manā skatījumā, lai sabiedrība varētu pilnībā spriest, ko kurš dara, nepietiek tikai ar faktu pasniegšanu, bet ir jāpaskatās, kāpēc tas ir izdarīts tā un ne citādi, un tas ir redzams no lēmumiem. Tur ir aprakstīta gan situācija, gan raksturojošie dati, gan tas, kādu vērtējumu dod tiesnešu disciplinārkolēģija. Tikai tad var saprast, kāpēc tas ir tā izdarīts.

Palīdziet saprast, runājot par konkrēto Liepājas tiesnesi, cik vēl tīši likuma pārkāpumi vai rupja nolaidība ir jāpieļauj šai tiesnesei vai cik reizes vēl jāpieķer piedzērušās Jūrmalas tiesneses, lai jūs šos cilvēkus rosinātu atlaist no amata?

Es to nevaru pateikt. Ja būs kāda disciplinārlieta pret jūsu minētajām tiesnesēm, tad arī disciplinārkolēģija izlems, vai pietiek ar vienu gadījumu vai nepietiek.

Vai jums šķiet normāli, ka tiesnesis reizi divos gados veic kādu rupju pārkāpumu vai uzvedas necienīgi, veic tīšu likuma pārkāpumu, atkal necienīgi, atkal tīšu likuma pārkāpumu? Vai jums šķiet, ka tā ir tiesnesim atbilstoša rīcība?

Ļoti bargi skan tas nosaukums – tīša likuma pārkāpšana, nolaidība un tā tālāk, bet jāskatās, kāda tā pārkāpuma būtība ir, kas zem tā slēpjas. Kā jau teicu, necienīga rīcība un rupjš tiesneša ētikas normu pārkāpums izpaudās tad, kad tiesnese darba nespējas laikā aizbrauca uz ārzemēm. Nu, ir, ir tāds pārkāpums, kā jūs pati kā sabiedrības pārstāve domājat, par tādu pārkāpumu tiesnesi jārosina atcelt no amata?

Kā jūs domājat, cik ilgi amatā noturētos ķirurgs, kurš reizi divos gados kādam aknas vietā izgrieztu kaut ko citu?

Es nezinu, vai viņi to dara. Ja dara, tas īsti labi nav – aknas vietā izgriezt kaut ko citu.

Tiesneši tā nedara?

Es nezinu, vai dara vai nedara. Mēs skatām konkrētās lietas. Katra konkrēta lieta tiek izskatīta atbilstoši tiem materiāliem, kas ir, un lēmumu pieņem balsojot.

Kā jums šķiet, vai tiesu sistēma spēj pašattīrīties?

Es nezinu, ko nozīmē vārds pašattīrīties. [smejas] Tas tāds komunālās dzīves jautājums vai sadzīves. Es nezinu, ko tas nozīmē.

Es mēģināšu paskaidrot, kā es to redzu – tiesnešu kopums spēj panākt to, ka viņu vidū darbu vairs neturpina negodprātīgi cilvēki vai cilvēki, kuriem nav atbilstoša kvalifikācija, vai cilvēki, kuri tīši, ļaunprātīgi pārkāpj likumu un tiesnešu pašu noteiktās ētikas normas.

Tā faktiski ir tiesnešu atcelšana no amata, ja jūs domājat ar pašattīrīšanos.

Ar pašattīrīšanos es domāju kopējo tiesu sistēmu – atbrīvošanos no negodprātīgiem cilvēkiem, kas nav cienīgi turpināt darbu kā tiesneši.

Jā, ja tādi fakti tiek konstatēti, priekš tam ir institūcijas, kas izlemj jautājumu par kriminālprocesu uzsākšanu un disciplinārlietu ierosināšanu, un ir arī tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

Jautājums, vai jūs sapratāt, ko tas nozīmē un spējat atbildēt uz jautājumu?

Jā, tiesnešu pašpārvaldes institūcijas ir spējīgas.

Miniet piemēru, kad tas ir noticis.

Jūs pati minējāt, ka vairākus tiesnešus ierosināja atcelt no amata.

Tas notika pēc tieslietu ministra iniciatīvas, nevis pašu [iniciatīvas].

Likums nosaka, kam ir tiesības ierosināt disciplinārlietas, un visplašākās pilnvaras un iespējas ir tieslietu ministram.

Vai varat nosaukt kādu Augstākās tiesas priekšsēdētāja ierosinātu disciplinārlietu?

Pēdējos gados tādas nav bijušas.

Kāpēc tā?

Nevaru atbildēt viņa vietā. Es viņa pienākumus nepildu.

Atgriežoties pie tās pašattīrīšanās, man liekas, ka es neko tādu tiesās pēdējo gadu laikā neesmu novērojusi, bet varbūt maldos, varbūt esmu kaut ko palaidusi garām.

Ja jūs uzskatāt, ka pašattīrīšanās ir tikai tiesnešu atcelšana no amata, tas nav pareizs uzskats, manuprāt. Jūsu ieskatā, acīmredzot, varētu dot [rezultātu] tikai tad, ja visus tagad atceltu no amata vai arī, ja runājam par kriminālprocesu – mūža ieslodzījums. Kāpēc likums paredz tādas iespējas, ka var aprobežoties ar disciplinārlietas izskatīšanu, neuzliekot sodu? Ka disciplinārsods ir piezīme, rājiens, amatalgas samazināšana līdz vienam gadam?

Vai jums nešķiet, ka, izmantojot šos instrumentus, esat panākuši, ka mums ir tiesneši, kas likumu pārkāpj deviņas reizes? Ja jau sākotnēji būtu stingra pašu tiesnešu reakcija disciplinārkolēģijā, nebūtu otrās, trešās, ceturtās, piektās, sestās, septītās, astotās un devītās reizes? Vai jums nešķiet, ka samērīgi novērtējot to pārkāpumu, jūs sekmētu to procesu, ko es dēvēju par pašattīrīšanos?

Mums pat tāda doma nav sekmēt kādu procesu vai ko tamlīdzīgu. Mēs izskatām katru konkrētu lietu un pieņemam atbilstošu lēmumu, un man nav pamata apšaubīt, ka kāds lēmums ir nepareizs.

Kāpēc jums nav vēlmes pašattīrīties?

Es katru dienu mazgājos un pašattīros. [smejas] Es tā rupji pret jums tagad izturos. Man nepatīk šis jēdziens, termins “pašattīrīšanās” īpaši man kaut kā nav sirdij tuvs un saprotams.

Kā tas viss iet kopā ar vēlmi uzlabot tiesnešu darbu?

Jūs domājat, ka ar kaut kādu sodīšanu var uzlabot tiesnešu darbu? Es to ar to nesaistu galīgi. Tiesnešu darbu var uzlabot, uzlabojot tiesnešu darba apstākļus, gan paaugstinot viņu kvalifikāciju ar pastāvīgu mācīšanos, pieredzes apgūšanu un tā tālāk.

Bet ja cilvēks tīši pārkāpj Satversmi?

Ja viņš ir pelnījis, tad viņš ir jāatceļ no amata. Ja pieļauj kādu kļūdu, tad viņš ir jāsoda, bet ne jau uzreiz jāatceļ no amata. Jo kā jau likumā ir noteikts – tiesas nolēmuma atcelšana vai grozīšana pati par sevi nav pamats tiesneša saukšanai pie discplināratbildības. Tāpēc ir paredzētas trīs tiesu instances, kas labo kļūdas. Piemēram, pagājušā nedēļā tikāmies arī ar Gruzijas, Lietuvas pārstāvjiem – viņi bija neizpratnē, ka jūs par to tiesnesi saucat pie disciplināratbildības?

Redziet, es jums varu pateikt ļoti vienkāršas lietas – pie mums ir ļoti vienkārša kārtība, kā tiesnesi var saukt pie disciplināratbildības.

Vai jums tā nešķiet pārāk maiga?

Tā ir pārāk vienkārša, pārāk viegli var tiesnesi saukt pie disciplināratbildības, ja mēs salīdzinām ar citām valstīm, kur ir jābūt tiesas lēmumam, lai varētu tiesnesi saukt pie disciplināratbildības. Mums pat disciplinārlietu pret tiesnesi var ierosināt citas varas pārstāvis – tas ir tieslietu ministrs, kas daudzās valstīs nav saprotams.

Jūs gribētu to labot?

Es neesmu izteicis tādu priekšlikumu, bet ir pavisam citi priekšlikumi tiesnešu disciplināratbildības likumā, ka tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu var pārsūdzēt gan tiesnesis, gan persona, kas ir ierosinājusi lietu. Līdz šim disciplinārtiesā lēmumu varēja pārsūdzēt tikai tiesnesis, kuram ir uzlikts disciplinārsods, bet tagad ir izstrādāti priekšlikumi, ka ne tikai tiesnesis varēs, bet arī persona, kura ir ierosinājusi disciplinārlietu. Līdz ar to disciplinārtiesai būs iespēja pavērtēt visu tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu pamatotību. Līdz šim pārsūdzēti lēmumi ir atstāti spēkā.

Tiesnešu konferencē izskanēja skarba kritika tiesu sistēmas darbam, norādot uz kilogramiem smagām sūdzībām par tiesnešiem. Jūs paši, kā es redzēju, šim jautājumam neveltījāt necik uzmanības.

Varēja veltīt uzmanību šiem jautājumam tādā gadījumā, ja tā persona, kura izteica šo kritiku, būtu atradusies zālē. Nav jau vajadzības mums viens otram skaidrot par tiem sūdzību kilogramiem un tā tālāk.

Jūs pašus šie jautājumi nesatrauc?

Ja šī persona būtu zālē, es būtu komentējis viņas izteikumus, līdz ar to nav nekāda jēga par to runāt.

Jā, es tiesnešu konferencē dzirdēju deputātes Čepānes teikto ar to, ka Saeima saņem ļoti daudz sūdzības, kuras mērāmas kilogramos. Bet man rodas jautājums, kāpēc šie sūdzību kilogrami netiek nodoti personām, kurām ir tiesības rosināt disciplinārlietas un sākt kriminālprocesus? Jo nedz Saeimas priekšsēdētāja, nedz Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, nedz deputāti nav tiesīgi veikt šīs darbības.

No šejienes rodas vairāki pieņēmumi. Pirmais pieņēmums, ka tādu kilogramu nemaz nav. Otrais pieņēmums, ka tajos kilogramos nav nekā tāda, kas būtu par pamatu rosināt disciplinārlietu vai kriminālprocesu. Trešais pieņēmums, ka tās ir politiskās spēlītes. Ceturtais pieņēmums, kas, manuprāt, ir visnepatīkamākais, ka, nenododot tām personām, kurām ir tiesības uzsākt kriminālprocesu vai rosināt disciplinārlietas, tādā veidā tiek slēpti šie pārkāpumi.

Man būtu arī tāds ieteikums, kad jūs pētāt šos tiesas darbus, jums vajadzētu papētīt šīs politiķu runas vairāku gadu griezumā – 10 , 15 gadu griezumā. Kad parādās šīs kritiskās runas, kas veltītas tiesām? Tad jums droši vien radīsies tāds secinājums, ka tās parādās laikā pirms vēlēšanām, laikā, kad jānovērš uzmanība no kaut kāda nopietnāka notikuma, jo kritizēt tiesu ir ļoti pateicīgi. Vienmēr kāda sabiedrības daļa nav apmierināta ar tiesas darbu, līdz ar to šī kritika atrod dzirdīgas ausis. Es gribētu teikt tā vēl… varbūt to arī nevajadzētu, jūs esat jauna sieviete, jauna žurnāliste, vai ne, nu, es ceru, ka jūs nepildāt kāda uzdevumu, vai ne, par samaksu kaut ko arī rakstīt. Jo, ja jūs to darāt, tad pašai būs pēc tam kauns.

Ko jūs ar šo teikumu domājat? Jūs apšaubāt manu neitralitāti, domājat, ka manus darbus kāds apmaksājis?

Es nevis apšaubu, es tādu vēlējumu saku, lai jūs to nedarītu.

Kādēļ jūs tā sakāt?

Tāpēc ka jūs esat jauna, arī pēc gadiem un acīmredzot žurnālistikā.

Jums ir kāds pamats tā teikt, izteikt šaubas par manu darbu?

Nē, līdz šim man nav nekādu datu par to, tāpēc es to saku kā vēlējumu.