Izvēloties paroles, mēs, protams, vēlamies, lai tās būtu drošas. Taču ārkārtīgi bieži tajās tiek iekodēta privāta informācija, kas atspoguļo mūsu dvēseles dzīvi
Atceroties liktenīgo 2001.gada 11.septembri, Hovardam Latnikam joprojām nākas raudāt. Viņš vada Cantor Fitzgerald – vienu no lielākajiem finanšu pakalpojumu uzņēmumiem pasaulē. Firmas biroji atradās viena Dvīņu torņa 101.-105.stāvā, un mazliet zemāk ietriekusies lidmašīna pārrāva iespējamo evakuēšanās ceļu. Pirmā doma, kas Latniku piemeklēja pēc Ņujorkas debesskrāpju sagrūšanas, bija par firmas darbinieku parolēm. Uzbrukumā mira 658 viņa kolēģi un draugi, ieskaitot paša brāli, tāpēc doma par parolēm var šķist bezjūtīga, taču tā nebija.
Latniks bija paņēmis rītu brīvu, lai pavadītu dēlu pirmajā bērnudārza dienā, un briesmīgā traģēdija viņu šokēja tāpat kā visus citus tajā ierautos. Taču tieši viņam bija jānodrošina paša vadītās finanšu kompānijas pastāvēšana. Lielākie draudi kļuva redzami uzreiz – gandrīz simt finanšu konsultantu kontu, kuru paroles nezināja neviens cits cilvēks, bija palikuši bez saimniekiem, taču tiem vajadzēja piekļūt vēl pirms obligāciju tirgus atvēršanās.
Jau dažas stundas pēc uzbrukumiem Microsoft nosūtīja vairāk nekā 30 drošības ekspertu uz improvizēto Cantor Fitzgerald komandcentru Ņūdžersijas Rošelparkā. Daudzas no zaudētajām parolēm izrādījās visnotaļ droši «JHx6fT!9» tipa simbolu virknējumi. Tieši tādas – drošas – paroles uzņēmuma informācijas tehnoloģiju nodaļa bija ieteikusi lietot visiem darbiniekiem. Lai tās uzlauztu, Microsoft inženieri veica uzbrukumus, izmantojot ātrus datorus, kas izmēģina visas iespējamās burtu un ciparu kombinācijas no «a» līdz pat «ZZZZZZZ». Taču uzlaušana ar rupju spēku pat ātrākajiem datoriem varēja prasīt vairākas dienas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.