Benders tuksnesī • IR.lv

Benders tuksnesī

4
No kreisās: Ipolits Vorobjaņinovs — Gundars Āboliņš, Ostaps Benders — Andris Keišs un trīs večas — Guna Zariņa, Elita Kļaviņa un Baiba Broka.

JRT jaunā izrāde Divpadsmit krēsli turas uz veciem, kaut arī izciliem paņēmieniem

Izrādē Divpadsmit krēsli Alvis Hermanis šķiet apmaldījies materiālā. Padomju laikā populārā Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova romāna dramatizējums, oriģinālā – asprātīgs stāsts par ēdamistabas garnitūras medībām padomju Krievijā 20.gados (vienā no divpadsmit krēsliem, slēpjot no boļševikiem, iešūti galvenā varoņa sievasmātes briljanti), režisora rokās pārtapis par… Lūk, problēma – par spīti četrām stundām un izcilajiem Jaunā Rīgas teātra aktieriem, tā arī nekļūst skaidrs, par ko tieši Hermanis izrādi vēlējies iestudēt.

Paviršākā acu uzmetienā izrāde izskatās reprezentabli. Scenogrāfiju veido krēsli un ar puķainu audumu apvilktas konstrukcijas, kas atgādina britu režisora un scenogrāfa Edvarda Gordona Kreiga 20.gs. sākumā lietotos širmjus (leģendāru teātra vēstures epizodi). Nav šaubu, ka fotogrāfijās tie izskatīsies skaisti, lai gan darbībā, kā šķiet, iecerētais dzīves labirinta tēls «nostrādā» labi ja dažās ainās. 

Izrāde veidota no atsevišķām ainiņām jeb, citējot režisora intervijās pausto, anekdotēm, kurās Ģirts Krūmiņš, Sandra Kļaviņa, Jana Čivžele, Vilis Daudziņš, Jevgeņijs Isajevs, Ivars Krasts, Varis Piņķis, Regīna Razuma, Edgars Samītis, Andis Strods cits pēc cita iespēlē pa nelielai raksturlomiņai. Baiba Broka un Guna Zariņa lomas miniatūrajās ainiņās apvieno ar plašākām lomām, kopā ar Elitu Kļaviņu viņas veido stāstnieču trio – mūžvecas, tenkot kāras večas, kuras ar indīgu komentāru vai daudznozīmīgu pīppauzi «salīmē» atsevišķos stāstiņus vienā sižetā. To kā caurviju motīvs apvieno abi galvenie Ilfa un Petrova varoņi – Ostaps Benders un Ipolits Matvejevičs Vorobjaņinovs, kuri sastopas ar veču un dīvaiņu kaleidoskopu, dzenot pēdas krēsliem. Laiku pa laikam tiek izstāstīta kāda ebreju anekdote, uzsverot iestudējuma «efektu» – režisoraprāt, iestudēta folklora, nevis literārs darbs, dzīve, nevis tās «izstrādājums». Diemžēl dzīve uz skatuves gan piedzimst tikai vienā tēlā – Andra Keiša atveidotajā Benderā. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu