Piektdien Lielajā ģildē koncertuzvedums “Dzejnieks un nāra”

Nacionālais simfoniskais orķestris, koris “Latvija”, solisti Daumans Kalniņš un Jolanta Strikaite, diriģents Viesturs Gailis 

Piektdien, 14. novembra vakarā Lielajā ģildē valsts svētku noskaņās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris piedāvā divus noskaņās atšķirīgus darbus: 19. gadsimta franču komponista Sezāra Franka Simfoniju reminorā un Imanta Kalniņa un Imanta Ziedoņa 1973. gada oratoriju “Dzejnieks un nāra”. Koncertuzvedumā piedalīsies arī Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Dzejnieka un nāras tēlos iejutīsies solisti Daumants Kalniņš un Jolanta Strikaite, diriģents būs Viesturs Gailis. 

Sezāra Franka Simfonija reminorā ir spožs žanra paraugs ar sveicienu Vāgneram un Listam, simfoniskā repertuāra pērle un hrestomātisks darbs, kuru vismaz vienreiz dzīvē vajadzētu dzirdēt. 

Savukārt par Kalniņa un Ziedoņas oratorijas atskaņojumu LNSO direktore Indra Lūkina saka: “Latviešu mūzikā ir ne mazums izcilu sacerējumu, arī tādu, kas jau sen gaida satikšanos ar mūsdienu klausītāju. Latvijas valsts svētku nedēļā esam izvēlējušies no jauna atskaņot darbu, kas ir sava laika spilgta zīme – oratoriju “Dzejnieks un nāra”. Gan Imants Kalniņš, gan Imants Ziedonis ir vairāku mūsu tautas paaudžu garīgās vertikāles vilcēji, un nu caur šo brīnumskaisto, trauslo un vienlaikus spēcīgo šedevru mēs vēlamies nodot viņu vēstījumu klausītājiem.” 

Oratorija “Dzejnieks un nāra” padomju varas iestādēm likās pārāk nesaprotama un pietiekami aizdomīga, lai oratorijas atskaņojumam liktu šķēršļus. Kur beidzas skudru ceļš un sākas zivju ceļš? Kur ilgošanās un mīlestība saskaras ar bailēm un nedrošību? Uz šīs robežas pagājušā gadsimta 70. gadu šifrētā, tēlainā valoda saskaras ar šodienas absolūto, pārmērīgo brīvību. “Šis darbs ir adatains, ērkšķains, nepareizs un tieši tāpēc dzīvs un patiess,” uzsver koncertuzveduma režisors Uģis Brikmanis. 

Solists Daumants Kalniņš: “Šī darba pamatdoma par cilvēka garīgo brīvību mūsdienās nav mazāk aktuāla, kā oratorijas sacerēšanas laikā. Velku paralēli starp Dzejnieku un sevi, un gandrīz vai kā pārsteigums nāk jautājums – cik brīvs es pats spēju būt neatkarīgi no tā, ko par mani domās. Te ir runa par tādu kā piespiedu vai brīvas gribas iziešanu ārpus komforta zonas, no kuras baidāmies vai negribam iziet. Bet ir jāuzdrīkstas darīt ko citādi, nonākt pie jauna apvāršņa. Cik ļoti mūs šajā ceļā bremzēs spriedumu un aizspriedumu meistari? Nāra ir absolūtā brīvība. Es eju pie viņas, bet prātā iedzeļas realitātes apziņa – nē, iespējams, tas nav domāts man. Cik brīvs būšu iet savu ceļu?” 

“Dzejnieks un nāra” – tas būs ne tikai stāsts par divām pasaulēm un ilgošanos, bet arī tilts starp puķubērnu laikmetu un mūsdienām. Biļetes cena 7 – 25 eiro. Biļetes nopērkamas www.bilesuparadize.lv