FOTO: Solvita Āboltiņa Saeimā stājas deputāta Junkura vietā (papild.) • IR.lv

FOTO: Solvita Āboltiņa Saeimā stājas deputāta Junkura vietā (papild.)

96
Saeimas sēdi vada Solvita Āboltiņa. Foto: Kaspars Krafts, F64

12.Saeimas deputāti nodod zvērestu; par 12.Saeimas priekšsēdētāju ievēl Ināru Mūrnieci

Jaunā Saeima pēc tam, kad deputāts Jānis Junkurs (Vienotība) atkārtoti bija iesniedzis iesniegumu par parlamentārieša mandāta nolikšanu, jo iepriekšējais tika reģistrēts, pirms Saeima balsoja par deputātu mandātu apstiprināšanu, viņa vietā Saeimas deputāta amatā apstiprināja Solvitu Āboltiņu, kura bija palikusi pirmā aiz svītras.

Par Āboltiņu balsoja 63 deputāti, viens bija pret – pret balsoja Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāvis Arturs Kaimiņš, bet 35 parlamentārieši no “Saskaņas” un LRA balsojumā nepiedalījās.

12.Saeimas priekšsēdētājas amatā ievēl Mūrnieci

Otrdien pēcpusdienā jaunās 12.Saeimas deputāti par parlamaneta priekšsēdētāju ar 68 balsīm par ievēlēja Nacionālās apvienības pārstāvi Ināru Mūrnieci. Pret viņu balsoja 30 deputāti.

Mūrniece iepriekšējā parlamenta sasaukuma vadīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, kā arī neilgu laiku bija VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītāja.

Mūrniece dzimusi 1970.gadā, 2007.gadā viņa Ekonomikas un kultūras augstskolā ieguva profesionālā bakalaura grādu tulkošanā, bet 2009.gadā Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātē ieguva 2.līmeņa profesionālo augstāko izglītību.

Mūrniece strādāja par žurnālisti “Lauku Avīzē”, savukārt 2011.gadā tika ievēlēta 11.Saeimā no nacionālās apvienības saraksta. Arī šogad viņa kandidēja 12.Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēta parlamentā.

Saeima šodien parlamenta priekšsēdētāja biedra amatā ievēlēja bijušo Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Gundaru Daudzi (ZZS). Par Daudzes ievēlēšanu amatā balsoja 92, bet pret – seši deputāti. 

Par Saeimas priekšsēdētājas biedri ievēlēta arī līdzšinējā Saeimas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība).

Daudze līdz 3.novembrim vadīja Valsts prezidenta kanceleju. Ievēlētais priekšsēdētāja biedrs dzimis 1965.gadā un ir ārsts anesteziologs-reanimatologs, liecina aģentūras LETA arhīva informācija. 2007.gadā Daudze tika ievēlēts par Saeimas priekšsēdētāju, savukārt 2011.gadā piekrita kļūt par Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejas vadītāju.

Savukārt par parlamenta sekretāru ievēlēja Andreju Klementjevu (Saskaņa), kurš 11.Saeimā ieņēma Saeimas priekšsēdētāja biedra amatu.

Klementjevs dzimis 1973.gadā. Viņš Rīgas Aviācijas universitātē ieguvis ekonomikas zinātņu bakalaura grādu un Latvijas Universitātē sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrības vadībā. Kopš 1998.gada Klementjevs ieņēmis Saeimas deputāta amatu, liecina aģentūras LETA arhīva informācija. Pirms deputāta amata pildīšanas deputāts strādājis kā Iekšlietu ministrijas Kriminālpolicijas inspektors un bijis policijas leitnants.

Par parlamenta sekretāra biedru ievēlēja bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Gunāru Kūtri (NSL). Par Kūtri nobalsoja 69 deputāti, bet pret balsoja 26 parlamentārieši.

Kūtris dzimis 1960.gadā. Viņš absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, kā arī ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs. 2004.gadā Saeima Kūtri apstiprināja ST tiesneša amatā un kopš 2007.gada viņš ievēlēts par Satversmes tiesas priekšsēdētāju. Pirms karjeras ST Kūtris bija iecelts par Tieslietu ministrijas valsts sekretāru, liecina aģentūras LETA arhīva informācija. Šogad maijā viņš ievēlēts jaundibinātās partijas “No sirds Latvijai” valdē.

Viļums nodod zvērestu latgaliski, Junkuram iesniegumā misēklis

Uz 12.Saeimas pirmo sēdi šodien ieradušies visi 100 topošie parlamenta deputāti, novēroja aģentūra LETA. Saeima pēc katra deputāta zvēresta nodošanas, vienam deputātam atturoties, apstiprināja 12.Saeimas deputātu pilnvaras.

Pēc pātraukuma noklausoties Saeimas pagaidu Mandātu komisijas ziņojumu, Saeima apstiprināja Jura Viļuma (LRA) deputāta mandātu, jo vairākums pagaidu Mandātu komisijas uzskatīja, ka deputāts Saeimas deputāta zvērestu ir nodevis.

Jau ziņots, ka Viļums šodien mēģināja nodot Saeimas deputāta svinīgo solījumu latgaliski un atteicās to nodot latviešu literārajā valodā. 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), kas vada sēdi, aizrādīja Viļumam, norādot, ka viņam jau iepriekš izskaidrots, ka zvērests jānodod literārajā latviešu valodā. Viņa arī pateicās Viļumam par Latgalei izrādīto cieņu. Viļums neatkārtoja zvērestu literārajā valodā, piebilstot, ka sagaidīs 12.Saeimas priekšsēdētāju un tad risinās šo jautājumu. 

Par otru iesniegumus – Jāņa Junkura (Vienotība) iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu – pagaidu Mandātu komisija nepieņēma lēmumu, jo, pateicoties Latvijas Radio žurnālistam Ivo Leitānam, kurš pamanīja, ka Junkuram mandāts plkst 12.51, kad iesniegts iesniegums, nemaz vēl nebija apstiprināts Saeimā.

Jau ziņots, ka otrdien no rīta sēdes sākumā tika atskaņota Latvijas valsts himna un jaunievēlēto parlamentu uzrunāja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Saeimas opozīcijas partijas “Saskaņa” deputāti saistībā ar vēlētāju balsu pirkšanas skandālu lūdza atlikt partijas “Vienotība” pārstāvja Dzintara Zaķa Saeimas deputāta mandāta apstiprināšanu uz trīs mēnešiem.

Piecu “Saskaņas” deputātu – Andreja Elksniņa, Jāņa Ādamsona, Borisa Cileviča, Sergeja Mirska un Regīnas Ločmeles-Luņevas – parakstītais iesniegums ar aicinājumu neapstiprināt Zaķa mandātu nodots izvērtēšanai Saeimas pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

Saeimas pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien noraidīja opozīcijas partijas “Saskaņa” deputātu ierosinājumu atlikt politiķa Dzintara Zaķa deputāta mandāta apstiprināšanu uz trīs mēnešiem saistībā ar vēlētāju balsu pirkšanas skandālu.

Savukārt Saeimas deputāts Arturs Kaimiņš (RA), kā iepriekš solījis, uz pirmo Saeimas sēdi ieradies ar video kameru un jau paspējis “intervēt” savu kolēģi Jāni Junkuru (Vienotība), ziņo portāls “Delfi”.

Saskaņā ar Centrālās velēšanu komisijas datiem deputātu kandidāti, kas ievēlēti 12.Saeimā, dod svinīgu solījumu: “Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus”. Katrs jaunievēlētais deputāts solījumu apliecina ar savu parakstu.

Pēc svinīgā solījuma došanas Saeima balso par lēmuma projektu par 12.Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšanu. Līdz šim neoficiāli izskanējušas dažādas versijas par to, ka varētu būt mēģinājums atlikt deputāta Dzintara Zaķa (Vienotība) pilnvaru apstiprināšanu, ņemot vērā iespējamās balsu pirkšanas skandālu Latgalē. Savukārt parlamentārietis Jānis Junkurs plāno nolikt deputāta mandātu, līdz ar to viņa vietā parlamentā turpinās darboties Āboltiņa, kura Kurzemes vēlēšanu apgabalā palika pirmā “aiz svītras”.

Jaunievēlētā Saeima pirmajā sēdē atklātā procedūrā ar vēlēšanu zīmēm ievēlē Saeimas Prezidiju – Saeimas priekšsēdētāju, divus viņa biedrus, sekretāru un viņa biedru. Visticamāk, par parlamenta priekšsēdētāju tiks ievēlēta Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), par priekšsēdētājas biedriem – Gundars Daudze (ZZS) un Inese Lībiņa-Egnere (V), par sekretāru – Andrejs Klementjevs (SC), bet sekretāra biedru – Gunārs Kūtris (NSL).

Plānots, ka šajā sēdē Ministru kabinets ar paziņojumu informēs par savu pilnvaru nolikšanu. Valdība turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima būs izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam. Jauno valdību plānots apstiprināt 5.novembrī.

Uz jaunievēlētās Saeimas pirmo sēdi tradicionāli aicināti ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Saskaņā ar Satversmi jaunievēlētā Saeima sanāk uz pirmo sēdi novembra pirmajā otrdienā, kad arī izbeidzas iepriekšējā parlamenta sasaukuma pilnvaras.

(papildināta no sākuma)

Komentāri (96)

gustaps 04.11.2014. 13.07

“Piecu “Saskaņas” deputātu – Andreja Elksniņa, Jāņa Ādamsona, Borisa Cileviča, Sergeja Mirska un Regīnas Ločmeles-Luņevas – parakstītais iesniegums ar aicinājumu neapstiprināt Zaķa mandātu nodots izvērtēšanai Saeimas pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.”

1. Nevainības prezis.

2. Vēlētāja balsi pērk VISI. Sk., piem., Sudrabas klipiņus. Varbut pat pirkšana par skaidru naudu ir godīgāka par nepārprotamu kristālskaidru mānīšanu. (tas pārdomām)

+13
-2
Atbildēt

0

traductrice 04.11.2014. 11.47

Vai Zariņš beidzot būs iekalis galvā solījuma tekstu, vai šoreiz pieturēsies pie pārbaudītām vērtībām – lasīšanu no lapiņas?

+8
-2
Atbildēt

0

vecais_m 04.11.2014. 12.32

Vispirms – Satversmē minēts, ka valsts valoda ir tikai viena (tas – gadījumam, ja kāds latgaliešu dialektu grib saukt par valodu). Un runāšana izkropļotā valsts valodā ir necieņas izrādīšana pārējiem deputātiem un Latvijas valstij, tāpēc būtu sodāma. Te akmens VVC (vai kā nu atbildīgās institūcijas sauc) dārziņā.

+13
-8
Atbildēt

6

    TomsVoits > vecais_m 04.11.2014. 15.54

    Valsts valoda ir tikai viena un, atbilstoši valsts valodas likuma 3. pantam, latgaliešu valoda ir vēsturisks latviešu valodas paveids. Nevis kropļojums, bet paveids. Sekojoši, nemaz nevajadzētu būt cepienam par to, ka kāds nodod zvērestu savā reģionālajā izloksnē. Tieši otrādi – latgaļu dialekts ir nozīmīgs latviešu kultūras aspekts, kurš būtu jāciena un jāattīsta gan pilīs (Saeimā) gan būdiņās.

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    TanteSidra > vecais_m 04.11.2014. 20.07

    aivarsk 13:12 “…parlamentā lai runā literārajā valodā.”

    ~~~~~~~~~~

    Vācijā ir desmitiem dialektu bet vienojošs oficiālais valodas veids runai un rakstiem ir Kanzleisprache vai Kanzleideutch, kam pamatā ir dienvidnieku bavāriešu Hochdeutch dialekts.

    to visi zina un ievēro, valsts ziemeļos neprasa to aizstāt ar Niederdeutch tāpēc ka valstī daudzi un pat Merkele ir no turienes.

    Latvijā oficiālai valodai 30-tajos gados ir izvēlēts Zemgales runas un rakstu veids. ne tāpēc ka Ulmanis cēlies no turienes, bet gan tāpēc ka tas ir Latvijas valsts centrs un tos kas runā sajā runas veidā saprot gan valsts rietumos gan austrumos.

    jo citādi būs tā tā teica Ēriks 16:06: “…tai Saeima jau cilek sanāk no visam pusem, un es, pa piemēr, viss nemaz i nesaprot, ko tas no Latgāls tur murmule”

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    Ēriks > vecais_m 04.11.2014. 16.06

    No vien puss jau i lāb,ka kop sāvs dialekts a,bet tai Saeima jau cilek sanāk no visam pusem,un es, pa piemēr, viss nemaz i nesaprot,ko tas no Latgāls tur murmule.

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

    Austras koks > vecais_m 04.11.2014. 13.29

    aivarsk precīzi uzrakstīja.

    +10
    -1
    Atbildēt

    0

    traductrice > vecais_m 04.11.2014. 12.45

    piekrītu, ka latgalieši runā dialektā, nevis valodā. Nepiekrītu, ka dialekts ir valodas izkropļojums. Tad jau krievu (angļu/leišu/čukču) akcents ir lielāks valodas izkropļojums nekā runāšana Latvijai raksturīgā dialektā. Tāpēc nebrauksim auzās ne ar dialektiem, ne akcentiem, bet kopsim literāro valodu.

    +15
    -2
    Atbildēt

    0

    aivarsk > vecais_m 04.11.2014. 13.12

    Runāt kādas valodas dialektā ir runāt šajā valodā.

    Jautājums ir kādam mērķim tas kalpo – ja pretnostatīt un mēģināt radīt mākslīgas atšķirības starp čangaļiem un čiuļiem, tad nosodu, ja vienkārši stila pēc, uzmanību pievēršot sev, nu nav īsti vajadzīgs, jo kurzemniek a vār sāv mēl visu bāst.

    Tāpēc parlamentā lai runā literārajā valodā.

    +17
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu