Ko sola Sudraba?

Inguna Sudraba atcēla klātienes interviju, taču sniedza rakstiskas atbildes uz “Ir” jautājumiem

Pirms vēlēšanām žurnāls “Ir” intervē visu to sarakstu līderus, kuriem saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām ir cerības iekļūt 12.Saeimā. Šajā izlasē iekļāvām arī Ingunu Sudrabu, kuras politiskā spēka “No sirds Latvijai” atbalstītāju skaits aptaujās pārsniedz 3% – ņemot vērā lielo neizlēmušo vēlētāju skaitu, tam teorētiski ir iespējas pārvarēt likumā noteikto 5% barjeru.

Pagājušajā nedēļā Inguna Sudraba pēkšņi atcēla iepriekš saskaņoto “Ir” priekšvēlēšanu interviju, ar preses sekretāra starpniecību paziņojot, ka žurnāls pats esot atteicies no piedāvātā laika un tāpēc “saruna ir iespējama tikai pēc vēlēšanām”. Viņa bija gatava atbildēt tikai uz rakstiskiem jautājumiem. Publicējam šo rakstisko jautājumu un atbilžu sēriju pilnā apjomā.

Aptaujas liecina, ka nākamajā Saeimā noteikti iekļūs Saskaņa, Vienotība, ZZS un NA. Ja Jūsu partija būs Saeimā, kādu spēku koalīciju atbalstīsit kā Latvijas interesēm visatbilstošāko?

 Pirms vēlēšanām, nezinot, kuri politiskie spēki būs iekļuvuši Saeimā, mēs nenodarbojamies ar politiskām spekulācijām par iespējamo koalīciju – šādas nodarbes nav atbildīga politiskā spēka cienīgas.

Vai esat gatava veidot valdības koalīciju kopā ar Saskaņu? 

Sniedzu Jums precīzu atbildi, ko lūdzu atcerēties arī Jūsu turpmākajās publikācijās, to neaizvietojot ar dažādām tendenciozām spekulācijām: nē, es neesmu gatava veidot valdības koalīciju kopā ar Saskaņu.

Kādu konkrētu atbildību Jūs personīgi būtu gatava uzņemties nākamajos 4 gados Latvijas politikā? Kādu amatu ieņemt, lai pildītu vēlētājiem dotos solījumus? 

Partija mani ir nominējusi Ministru prezidentes amatam. Es vienmēr esmu uzņēmusies arī personīgu atbildību par ikvienu uzdevumu, kuru komanda, ko es vadu, ir gatava īstenot.

Lūdzu, nosauciet trīs konkrētus un būtiskus Latvijas valdības šogad pieņemtos lēmumus, kuriem Jūs nepiekrītat. Kā šajos jautājumos rīkotos Jūs, ja vadītu valdību? 

Atļaušos norādīt, ka šai valdībai gan ir vairāk raksturīga lēmumu atlikšana, izvairīšanās no lēmumiem, nevis to pieņemšana. Mana valdība būtu laikus izstrādājusi budžeta projektu, būtu iejaukusies apkaunojošajā „Pasažieru vilciena” jaunu vilcienu iepirkuma sāgā, būtu laikus izstrādājusi konkrētu rīcības plānu Krievijas sankciju sakarā.

Kad darbojāties Valsts kontroles vadībā, Jums bija visaugstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumiem. Vai kopš amata atstāšanas Jūsu dzīvē ir bijuši notikumi, attiecības ar cilvēkiem, kas varētu kavēt šādas pielaides izsniegšanu tagad?

Nē, nav.

Jūsu partijas programmā ne ar vārdu nav pieminēta Krievija. Kāpēc? 

Nav pieminēta arī Zviedrija, Baltkrievija, Igaunija un Lietuva. Programmā mēs runājam par kopējiem politikas principiem.

Kā Jūs vērtējat pašreizējo Kremļa politiku, tajā skaitā Krimas aneksiju un agresiju Austrumukrainā? 

Tieši šādi arī vērtējam – kā nepieņemamu Krimas aneksiju un agresiju Austrumukrainā. Ukraina ir suverēna valsts, un jebkura sveša karaspēka ienākšana ir nosodāma.

Prezidents Putins martā ir formulējis savas ārpolitikas galveno principu – “Krievu pasaules” veidošanu, apvienojot un aizstāvot tautiešus neatkarīgi no viņu valstiskās piederības. Kā Jūs vērtējat šo principu? Vai saredzat tajā draudus Latvijas neatkarībai un PSRS atjaunošanas ambīcijas?

Latvija ir NATO un Eiropas Savienības valsts, un tieši tas mums garantē ārējo drošību. „No sirds Latvijai” mērķis ir stiprināt aizsardzības spējas, dalību NATO, tajā skaitā palielinot aizsardzības budžetu, mēs iestājamies par Zemessardzes stiprināšanu, lai spētu pretoties šiem un citiem iespējamajiem draudiem.

Vai turpmāk ES sankcijas pret Krieviju ir jāpadara vēl stingrākas vai jāmīkstina?

Sankciju noteikšanai ir jābūt kopējam Eiropas Savienības valstu lēmumam. Mēs atbalstām sankcijas kā vienu no instrumentiem, ar kura palīdzību var tuvināt konflikta atrisināšanu, taču mēs arī vēlamies, lai vienlaikus tiktu atrasti risinājumi sankciju negatīvo seku mazināšanai ES valstīs, īpaši jau tajās valstīs, Latviju ieskaitot, kuras sankcijas skars vissmagāk.

Jūsu programmā teikts “Paaugstināsim Latvijas enerģētisko neatkarību, tai skaitā (..) izvēloties lētu energoresursu stabilus piegādātājus.” Kas ar to domāts – vai Krievijas gāze? 

Pašlaik nevar runāt par Krieviju kā stabilu, prognozējamu ekonomisko partneri, – šī ir lieta, kas droši vien nerada šaubas nevienam. Ar Jūsu citēto fragmentu no mūsu partijas programmas ir domāti lēti energoresursi no stabiliem piegādātājiem. Piemēram, elektroenerģija no Skandināvijas valstīm.

Ienākot politikā, Jūs paziņojāt, ka “ES uzliek Latvijai žņaugus un uzspiež savu domāšanu. Latvijai būtu jābūt tik stiprai, lai tā mainītu Eiropas domāšanu, taču es šaubos, vai Latvija ir tik stipra”. Vai Jūs uzskatāt, ka Latvijai būtu jāizstājas no ES? 

Nē, neuzskatu. Latvija ir valsts ar identitāti Eiropas Savienībā un ES dalībvalsts, tomēr pašlaik Latvija nenodrošina stingru Latvijas interešu aizstāvību. Mums ir jāpanāk aktīva valstiska pozīcija un Latvijas intereses ir jāaizstāv visās ES institūcijās un visās jomās – tāpēc valstij ir jābūt skaidri formulētām interesēm.

Jūsu politiskajā programmā teikts “Mums kopīgi jāvienojas un jāizveido Latvijas ideoloģija”. Lūdzu ieskicējiet šīs ideoloģijas pamatprincipus. Vai ir kāda valsts, no kuras Latvija šīs ideoloģijas formulēšanā varētu ņemt piemēru?

Mēs uzskatam, ka Latvijas ideoloģija ir jāizstrādā kopā ar sabiedrību. Šeit nav jāmeklē citu valstu piemēri un “aizņemtas” idejas un vērtības. Sabiedrība pašlaik arvien vairāk ir par Latvijas vērtībām, par patriotismu, par atvērtu un godīgu pārvaldību un tiesu sistēmu, par mūsu kultūrvēsturisko mantojumu un tradicionālo ģimeni kā Latvijas pamatvērtību.

Kāda ir Jūsu partijas ideoloģija, kur Jūs redzat savu partiju tradicionālajā labējo-kreiso politikas spektrā?

Mēs pārstāvam politiku – sociāli atbildīga valsts, kas balstās uz konservatīvām vērtībām.

Jūsu partija ir iezīmējusi nepieciešamību reformēt nodokļu politiku. Kādai tai jābūt? Lūdzu konkrēti nosauciet dažas vissvarīgākās izmaiņas! 

Nodokļu jomā prioritāte ir nevienlīdzības samazināšana, izlīdzinot regresīvo nodokļu slogu, kā arī izmantojot sociālā taisnīguma principus nodokļu politikā – palielinot neapliekamo minimumu līdz minimālās algas apmēram – 320 EUR, palielinot atvieglojumus par apgādājamiem, samazinot PVN likmi veselīgai pārtikai, nosakot valsts atbalstu – nodokļu atlaides darba vietu radīšanai.

Esat pieteikuši budžeta veidošanu “no baltas lapas”. Lūdzu konkrēti nosauciet trīs būtiskākās izmaiņas budžeta sadales proporcijās – kādām jomām naudas būs vairāk, kam mazāk?

Latvijā ir nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa attīstības plānu, kas ir sabiedrībai skaidri saprotams un nosaka valsts attīstības prioritātes un reālu tam nepieciešamo finansējumu. Atbilstoši tam un nevis vienas partijas prioritātēm arī tiks noteiktas jūsu minētās jomas.

Programmā lasāms, ka partija vēlas mainīt valsts lomu tautsaimniecībā. Nosauciet, lūdzu, valsti, kurai Latvija varētu šajā ziņā līdzināties?

Mūsu paraugs ir Skandināvijas valstu modelis, uz kuru Latvijai pakāpeniski ir jāvirzās.

Partija atzīst, ka milzīgā korupcija vājina Latviju. Kāds ir Jūsu viedoklis par situāciju KNAB? Ja Jūs šobrīd kā premjere pārraudzītu biroja darbu, kāds būtu Jūsu konkrētais risinājums?

Šo iestādi jau kopš dibināšanas ir plosījušas nesaskaņas, kā rezultātā ir tikusi diskreditēta pati korupcijas apkarošanas ideja. Birojam ir jāizvirza skaidri rezultatīvie mērķi, un gadījumā, ja iestāde tos nespēj sasniegt, ir jāizdara būtiskas izmaiņas, tajā skaitā vadībā.

Jūs aicināt uzticēt tautai prezidenta izvēli. Vai partija rosinās citas izmaiņas Satversmē, kas palielinātu arī prezidenta pilnvaras?

Tautas vēlētam prezidentam ir jābūt ar plašākām pilnvarām, tai skaitā nepolitisko amatpersonu – Valsts kontroliera, tiesnešu, tiesībsarga u.c. iecelšanā, Ministru prezidenta un ministru apstiprināšanā un atcelšanā, pilnvarām atlaist Saeimu, ja tā nespēj apstiprināt valsts budžetu u.c.

Ja Satversme netiks mainīta līdz nākamai vasarai, vai atbalstīsiet Andra Bērziņa ievēlēšanu uz otro pilnvaru termiņu? Vai redzat citu, labāku kandidātu? Vai pati neplānojat kandidēt? 

Mūsu programma paredz tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas izveidi, un šīs izmaiņas iespējams izdarīt jau līdz nākamā gada maijam. Tad arī tauta un nevis aizkulišu koalīcijas Saeimā izlemtu, vai Valsts prezidenta amatā ir cienīgs turpināt atrasties Andris Bērziņš vai arī tas nododams citam kandidātam. Uz jebkuru augstu vēlētu amatu vienmēr var atrast vairākus tā cienīgus kandidātus. Kas attiecas uz mani, jau minēju, ka mani partija nominējusi Ministru prezidenta amatam.

Vai esat personiski pazīstama ar bijušā Krievijas ārlietu ministra Andreja Kozireva brālēnu? Vai viņš ir palīdzējis, konsultējis “No sirds Latvijai” tapšanā?

Lūdzu, ņemiet vērā, ka ne “krievisks”, ne “atpazīstams” uzvārds pats par sevi par cilvēku neko neliecina. Kustībā patiešām ir cilvēks, kura uzvārds ir Kozirevs. Taču viņš nav bijušā Krievijas ārlietu ministra brālēns vai cita veida radinieks. Kustībā ir arī cilvēks, kura uzvārds ir Ivanovs, – viņš nav ne bijušā Krievijas aizsardzības ministra brālēns, ne cita veida radinieks.

Kādas ir jūsu attiecības ar Krievijas revīzijas palātas bijušo priekšsēdētāju Sergeju Stepašinu? Kad Jūs esat tikušies pēdējo reizi, kādos apstākļos?

Būdama Valsts kontroliere, esmu tikusies ar Sergeju Stepašinu kā ar Krievijas Revīzijas palātas vadītāju, tieši tāpat kā esmu tikusies ar Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Lielbritānijas un citu ārvalstu augstāko revidējošo iestāžu vadītājiem. Kā privātpersona ar Stepašinu neesmu tikusies.

Vai esat lidojumiem izmantojusi privātus reisus? Kurp un ar ko devāties? 

Jūsu jautājums ir neprecīzs – Jūs nepaskaidrojat, ko nozīmē “privāts reiss”. Lūdzu to noformulēt pašiem vai arī lūgt to noformulēt Āboltiņas kundzei, kura, kā zināms, ir šī jautājuma autore. Ja Jūs jautājat, vai es kādreiz esmu savām vajadzībām izmantojusi privātās, biznesa lidmašīnas, atbilde ir – nē, neesmu.

Pāris mēnešu laikā No sirds Latvijai saziedoti vairāk nekā 200 000 eiro. Vai esat personiski pazīstama ar Vladimiru Gavrileju, Ivaru Falku, Irinu Rudzāti, Jāni Raudzepu, Kristīni Petruškinu, Anrī Kursīti, Ivaru Amoliņu, kas partijai ziedojuši vairāk nekā 14 000 eiro. Ja esat pazīstama, kāda ir Jūsu saistība ar šiem cilvēkiem? Kā Jūs pārliecinājāties, ka šo cilvēku ienākumi ļauj ziedot partijai šādas summas?

Visi mūsu ziedotāji ir pietiekami turīgi, lai varētu atļauties ziedot mūsu partijai konkrēto viņu ziedoto naudas summu. Piemēram, Vladimirs Gavrilejs bija viens no „Lateko” bankas akcionāriem, pēc kuras pārdošanas laikam taču nevienam nevajadzētu būt šaubu ne par līdzekļu esamību, ne par to izcelsmi.

KNAB publisko datus par partiju saņemtajiem ziedojumiem, bet šie noteikumi neattiecas uz kustību No sirds Latvijai. Jūs skaļi deklarējat nepieciešamību pēc caurskatāmības un uzticēšanās politikā – vai esat gatava jau tagad, pirms vēlēšanām publiskot šo ziedojumu kopsummu, lielākos ziedotājus un viņu ziedojumu apjomu?

Jā, protams. Kopš “Tautas kustības No sirds Latvijai” dibināšanas, t.i. 2014.gada februāra, kopumā septiņos mēnešos kustībai vairāk kā no 300 personām ir saziedoti ap 130 000 eiro. Lai nosauktu konkrētu ziedotājus, būtu korekti iepriekš uzzināt viņu viedokli, vai šie cilvēki piekrīt likumā neparedzētai datu publiskošanai.

Pēc kādiem principiem tika veidots kandidātu saraksts, kā izvēlēta kandidātu secība?

Tautas kustības “No sirds Latvijai” atbalsta grupas izvirzīja savus deputātu kandidātus. Partijas valde 12.Saeimas deputātu kandidātu sarakstus izskatīja trīs valdes sēžu laikā. Izvērtējot kandidātus, tika ņemta vērā arī cilvēka iepriekšējā darbība kustībā un partijā, profesionālās darbības joma un pieredze, kā arī teritorijas pārstāvniecība. Partijas valde izvērtēja katra kandidāta profesionālo pieredzi un eventuālo pienesumu parlamentārajā darbā, izglītību, ziņas par publiskajā un profesionālajā laukā pieejamo reputāciju, reģionālo pārstāvību un citus kritērijus, kas sekmētu partijas mērķu sasniegšanu, izveidojot labāko komandu darbam parlamentā Latvijas labā.

Kādu lomu partijas darba organizācijā ieņem Jorens Raitums un kāpēc viņam šie pienākumi ir uzticēti? Vai viņš ir partijas vai kustības biedrs?

Viņa amats atbilst finanšu direktora postenim, viņš ir augstas kvalifikācijas profesionālis finanšu jomā. Jorens Raitums ir mūsu kustības biedrs un sniedz padomus finanšu jautājumos.

Vai tiesa, ka partijas priekšvēlēšanu kampaņas vadība ir uzticēta Romānam Mežeckim? Kāpēc? Vai partija par šiem pakalpojumiem maksā?

Partijas kampaņu vadu es kā partijas priekšsēdētāja. Romāns Mežeckis ir deputāta kandidāts un nekādu algotu darbu partijā neveic.

Saņemot atbildes, konstatējām, ka uz vairākiem jautājumiem tās nav sniegtas, tāpēc uzdevām papildu jautājumus, lai precizētu Ingunas Sudrabas viedokli. 
Sākotnēji no preses sekretāra saņēmām atteikumu – proti, atbildes žurnālam jau ir sniegtas un “esam notestējuši atbildes – ar politiku nesaistīti cilvēki atšķirībā no Jums uzskata, ka atbildes ir precīzas. Tāpēc lūdzu tās publicēt nesagrozītā veidā, dodot lasītājiem iespēju pašiem izlemt, cik precīzi un izsmeļoši ir vai nav atbildēts.”
Kad atkārtoti norādījām, ka jautājumus uzdod “Ir” un tikai redakcija (nevis kādi anonīmi testētāji) var izlemt, vai uz tiem ir sniegtas atbildes, partijas pārstāvji tomēr atsaucās lūgumam un atbildēja arī uz precizējošiem jautājumiem. Publicējam arī šos jautājumus un atbildes pilnā apjomā.

Nav saņemta atbilde uz jautājumu, kā Inguna Sudraba vērtē prezidenta Putina martā formulēto ārpolitikas galveno principu – “Krievu pasaules” veidošanu, apvienojot un aizstāvot tautiešus neatkarīgi no viņu valstiskās piederības?

Neviens pasaules politologs vai politiķis, kurš ir atbildīgs par savu reputāciju, neņemsies apgalvot, ka saprot, ko tieši Krievijas prezidents teorētiski un jo īpaši praktiski izprot ar šo “Russkij mir” principu, ko Jūs ne visai precīzi tulkojat kā “Krievu pasaule”. Es atbildīgi varu teikt tikai vienu – Latvijai beidzot ir nepieciešams valstisks analītisks dienests, kas nevis tikai apkopo mediju publikācijas, bet analizē globālos un lokālos procesus prioritāri Latvijas valsts interešu kontekstā.

Nav atbildes uz jautājumu, kurā lūdzām ieskicēt “Latvijas ideoloģijas” pamatprincipus, uz kuru formulēšanu Inguna Sudraba aicina sabiedrību. Saprotam, ka formulējumi ir visas sabiedrības vienošanās jautājums, taču Inguna Sudraba kā idejas autore varētu pateikt savu konkrēto redzējumu – kādiem tad jābūt šiem ideoloģiskajiem stūrakmeņiem?

Lūk, daži no tiem: 
– sociāli atbildīga labklājības valsts visiem tās iedzīvotājiem, 
– tradicionālo, “konservatīvo” ģimenes vērtību prioritāte, 
– ne tikai tiesiska, bet arī atbildīga valsts pārvaldes sistēma.

Nebija skaidras atbildes par budžetu. Vai princips par budžetu no “baltas lapas” tomēr nebūs spēkā uz jauno 2015.gada budžetu? Ja tā, vai iespējams konceptuāli iezīmēt, vai būs kādi būtiski jauni priekšlikumi budžeta proporciju pārdalei 2015.gada budžetā? Inguna Sudraba atsaucas uz to, ka Latvijai jāpieņem ilgtermiņa attīstības plāni, pirms lemt par “baltas lapas” budžetu, taču tādi Latvijā jau ir – tajā skaitā NAP. Vai doma ir no tiem atteikties vai pārskatīt? 

Latvijā ir nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa attīstības plānu, kas ir sabiedrībai skaidri saprotams un nosaka valsts attīstības prioritātes un reālu tam nepieciešamo finansējumu. Līdz ar to valsts ilgtermiņa attīstības plānam atbilstošs valsts budžets tiks izstrādāts 2016. gadam, 2015. gadā prioritāti risinot izglītības un sociālas nevienlīdzības mazināšanas jautājumus.

Atbilde par Valsts prezidenta paplašinātajām pilnvarām ir nekonkrēta. Ko tieši nozīmē “jābūt plašākām pilnvarām” amatpersonu apstiprināšanā vai atcelšanā? Vai tas nozīmē, ka prezidents vienpersoniski apstiprinātu un atceltu atbildē uzskaitītās amatpersonas?

Tautas vēlētam prezidentam ir jābūt ar plašākām pilnvarām, tai skaitā nepolitisko amatpersonu – Valsts kontroliera, tiesnešu, tiesībsarga u.c. iecelšanā, Ministru prezidenta un ministru apstiprināšanā un atcelšanā, pilnvarām atlaist Saeimu, ja tā nespēj apstiprināt valsts budžetu u.c. Tas nozīmē, ka Valsts prezidents nominē amatpersonu, bet Saeima apstiprina. 

Nav atbildes uz jautājumu, vai Inguna Sudraba personiski pazīst lielos ziedotājus – Vladimiru Gavrileju, Ivaru Falku, Irinu Rudzāti, Jāni Raudzepu, Kristīni Petruškinu, Anrī Kursīti, Ivaru Amoliņu? Ja pazīst, kāda ir saistība ar šiem cilvēkiem? Kā pārliecinājāties, ka šo cilvēku ienākumi ļauj ziedot partijai konkrētās summas?

Es personiski pazīstu daļu no lielajiem ziedotājiem, savukārt citus pazīst citi partijas valdes locekļi. Partijas valdes locekļi ir uzklausījuši visu lielo ziedotāju paskaidrojumus par ziedojumu izcelsmi un atzinuši tos par pamatotiem.