Algas aug strauji, bet nodarbinātības kāpums bremzējas 10

Foto: Vladislavs Proškins, F64
Pēteris Strautiņš
Print Friendly, PDF & Email

Par 2014.gada 2.ceturkšņa darbaspēka apsekojuma rezultātiem

Patlaban uzmanības centrā ir Krievijas izsludinātais pārtikas preču importa embargo, kas uz Latviju izpaužas galvenokārt kā „karš pret proteīniem” jeb noteiktiem piena un gaļas produktiem. Taču ekonomikas attīstību turpmākajos ceturkšņos vēl lielākā mērā nekā Krievija noteiks Latvijas patērētāju rīcība.

Eksporta svārstību apstākļos pērn izaugsmi palīdzēja noturēt tieši patērētāju mērenais, bet nesatricināmais optimisms. Tam savukārt ir svarīga situācija darba tirgū – iespēja atrast darbu un tajā labi nopelnīt. Ceturtdien publicētie darbaspēka apsekojumu rezultāti nepapildina jau zināmo faktu fonu ar spilgtiem pozitīviem vai negatīviem akcentiem, bet parāda, ka situācija darba tirgū pakāpeniski turpinājusi mainīties par labu algota darba veicējiem.

Lielākā nepatīkamā ziņa ir nodarbināto skaita pieauguma gandrīz pilnīga neesamība jau otro ceturksni pēc kārtas.

Gada sākumā tas auga par 1.5 tūkstošiem jeb 0.2%, otrajā ceturksnī vairs tikai par 0.1 tūkstoti, gada griezumā rēķinot. Kā nesen norādīju šajā rakstā, jau vairākus gadus aizņemto darba vietu skaits audzis straujāk par nodarbināto skaitu, kas liek izteikt minējumu par iespējamām neprecizitātēm iedzīvotāju skaita izmaiņu novērtējumā. Arī šā gada 1.ceturksnī aizņemto darba vietu skaits turpināja augt par 1.1%, bet pilna laika izteiksmē rēķinot – par 1.4%. Par otro ceturksni šo datu vēl nav.

Vēl viena nianse: arī saskaņā ar darbaspēka apsekojumu nostrādātais laiks ir audzis, jo pilna laika nodarbināto skaits bijis par 10.5 tūkstošiem jeb 1.3% lielāks nekā pirms gada. Katrā ziņā nav šaubu, ka nodarbinātība aug daudz lēnāk nekā 2011.-2013.gadā, bet tieši, cik lēni, par to precīza priekšstata nav.

Vienlaikus turpina samazināties darba meklētāju īpatsvars, bet tas jau šajā gadījumā ir darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita sarukuma „nopelns”. Darba meklētāju īpatsvars ir zemākais kopš 2008.gada beigām jeb 10.7%, bet bezdarba samazināšanās bremzējas, kritums gada griezumā jeb 0.7 procentpunkti ir zemākais šajā izaugsmes fāzē.

Ekonomiski neaktīvo skaits 15-74 gadu vecuma grupā 2.ceturksnī bija mazākais līdz šim reģistrētais. Samērā strauji jeb par 1.4% gada griezumā audzis nodarbinātības līmenis un ir pat nedaudz augstāks nekā šajā periodā 2006.gadā, kas bija īpaši straujas ekonomikas attīstības periods.

Pārliecinoši labā ziņa savukārt ir atalgojuma pieaugums. Šie dati tiek iegūti aptaujās, tāpēc uzrāda ļoti pieticīgus skaitļus, taču tendences tie atspoguļo. Šis darbaspēka apsekojums uzrāda strauju zemākās algas saņemošo cilvēku īpatsvara kritumu, un šī procesa spoguļattēlu atalgojuma skalas augstākajā galā. Piemēram, līdz 285 eiro uz rokas mēnesī saņemošo īpatsvars gada laikā samazinājies vairāk nekā par trešdaļu, bet vairāk par 700 eiro saņemošo īpatsvars audzis no 12.6% līdz 15%.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis

 

Komentāri (10)

Kaspars 15.08.2014. 11.33

Pēteri Strautiņ, droši zini, ka algas aug? vai darbaļaudīm vai nahvostņikiem?

+10
-2
Atbildēt

0

efeja60 15.08.2014. 08.59

Protams, ka algām jāaug, jo algas no darba ražības atpaliek 2,5 reizes.

+5
-1
Atbildēt

0

kristaps_drone 18.08.2014. 13.26

Kurā vietā alga aug? Vai bankā?

+3
0
Atbildēt

1

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu