Skujenieks ir viens no visvairāk tulkotajiem latviešu dzejniekiem
Trešdien, 6.augustā plkst. 18 grāmatu un kultūrpreču mājā „NicePlace Mansards” sarunu ciklā „Valoda tulkojumā” notiks tikšanās ar dzejnieku un atdzejotāju Knutu Skujenieku. Sarunu vadīs literatūrzinātniece Anita Rožkalne.
Knuts Skujenieks – dzejnieks, atdzejotājs, literatūrkritiķis. Pievērsies atdzejai, kļūdams par vienu no ievērojamākajiem cittautu dzejas pazinējiem un tulkotājiem. Tulkojis no ukraiņu, slovēņu, spāņu, serbu, maķedoniešu, grieķu, poļu, lietuviešu, somu, zviedru, dāņu u.c. Viņš ir autoritāte daudziem latviešu mūsdienu tulkotājiem. Latvijā viņa atdzejoto autoru vidū ir Federiko Garsija Lorka, Gabriela Mistrāla, Janis Ricos, Tomass Transtrēmers, Ingera Kristensena u.c., kā arī daudzu Eiropas tautu tautasdziesmas.
2001. gadā iznāk unikāla Skujenieka sastādīta un atdzejota grāmata “Dziesma, ej viegli pa manu sirdi”, kurā sakopoti paraugi no visu Eiropas tautu 20.gadsimta dzejas oriģinālvalodā un Skujenieka atdzejojumā. Knuts Skujenieks ir viens no visvairāk tulkotajiem latviešu dzejniekiem, viņa dzeja tulkota zviedru, ukraiņu, armēņu, lietuviešu, angļu, čehu, franču, turku, īslandiešu, bulgāru, poļu, krievu, vācu un citās valodās, bet dzejoļu publikācijas antoloģijās un atsevišķās publikācijās – vairāk nekā 30 valodās. Knuta Skujenieka raksti izdoti 8 sējumos. Knuts Skujenieks ir saņēmis vairākas prestižas literārās prēmijas: Jātvingu prēmiju (Lietuva, 1993), Ivana Franko prēmiju (Ukraina, 1994), zviedru dzejnieka Tomasa Trānstremera balvu dzejā (1998). Saņēmis Latvijas (Triju Zvaigžņu ordenis, 1995; 2. šķiras Atzinības krusts, 2008), Norvēģijas (1998), Spānijas (1994), Lietuvas (2001) un Zviedrijas (2001) valstu ordeņus.
Grāmatu un kultūrpreču māja „NicePlace Mansards” atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 21a.
Ieeja bez maksas.
Vairāk informācijas Facebook lapā
Komentāri (27)
sarmitelinde 04.08.2014. 13.00
negrasos kļūt par soģeņģeli un sākt savus tiesas spriedumus mētāt kā patiesības pērles, tomēr viedokli gribu paust.
Savulaik Skujenieks stāstīja,ka cilvēks var visu – ja vajag. To viņš par Sibīrijas karcerī bezcerīgo brīdi , kuru tomēr izturēja. Un tad pēc kādiem gadiem piecdesmit Skujenieks saka, ka par čekistiem un čekas maisiem vajag aizmirst. Citiem vārdiem – nebija jau tik slikti tajos čekas laikos. Un to es nevaru ne pieņemt, ne aizmirst, ne piedot. Manu senču ciešanas kā asins migla ceļas pret debesīm un liecina – aizmirsīsiet – tas atnāks atkal pēc jums, pēc jūsu dzīvēm, sapņiem, vērtībām.
Tāpēc es uz šo sarunu neiešu un šo dzejnieku izslēdzu no savām autoritātēm.
0