Slodze uz lielveikala sijām bijusi vairākkārt lielāka nekā savā projektā paredzējis Sergets
Būvinženieris Ivars Sergets, kuram Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) pēc Zolitūdes traģēdijas anulēja sertifikātu, ir vērsies tiesā ar prasību par sertifikāta atjaunošanu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”.
Pēc lielveikala “Maxima” sagrūšanas, nogalinot 54 cilvēkus, LBS anulēja sertifikātus diviem no lielveikala projektā iesaistītajiem būvspeciālistiem – Andrim Gulbim un Sergetam, ziņo LETA.
LBS ekspertīzēs atklājās, ka slodze uz lielveikala sijām bijusi vairākkārt lielāka nekā savā projektā paredzējis Sergets. Tas arī bija iemesls viņa sertifikāta anulēšanai.
Tomēr Sergeta pārstāvis, advokāts Artūrs Zvejsalnieks apšauba šo ekspertīžu objektivitāti, jo tās esot veiktas pēc lietā ieinteresētu pušu pasūtījuma. Viņš apgalvo, ka Sergets pie tām nesošo konstrukciju daļām, kuru sabrukšana, visticamāk, izraisīja traģēdiju, nemaz neesot strādājis.
Sergets lēmumu par sertifikāta anulēšanu neveiksmīgi pārsūdzēja Būvinženieru savienībā un pēc tam Ekonomikas ministrijā (EM). Tagad viņš ar šādu prasību vērsies administratīvajā tiesā, vēsta “Panorāma”.
LBS Sertifikācijas un novērtēšanas komisija pērn 27.novembrī nolēma apturēt septiņu Zolitūdes traģēdijā iesaistīto sertificēto būvinženieru sertifikātus. EM šā gada 12.janvārī sertifikātu apturēšanu atzina par prettiesisku, norādot, ka valdības noteikumi neļauj LBS apturēt sertifikātu darbību, jo tos drīkst tikai anulēt.
LBS janvārī nolēma anulēt sertifikātus tikai diviem no septiņiem speciālistiem – sabrukušās “Maximas” konstruktoram Sergetam un ekspertīzes veicējam Andrim Gulbim. Sergets savu vainu nebija gatavs atzīt un jau sākotnēji neizslēdza iespēju apstrīdēt lēmumu.
Komentāri (33)
Janka, Janic 17.10.2014. 19.18
piekriitu projekteetaajam , kaa vienmeer vainiigais jaaatrod , negribaas atgriezties pagaatnee , bet bez taa neiztikt , ja kaadam saprotama jeega kas ir projekteetaas slodzes, tad taapat jaabuut skaidriibai par reaali pieļautajaam , bet tas viss šoreiz nobira lejaa ar visaam parpalaam paar cilveeku galvaam , skaidra bilde , miljonaaru čohaa nesviediis , atradiis paarmijnieku , bet vai kaadaa ekspertiizee paarliecinaajaas par to kaadu slogojumu uz jumta nesošajaam konstrukcijaam uzkraameeja darba gaitaa??? bildees pirm iegruvuma bija redzama matriaalu izvietošana uz jumta , bruģa paliktņi, paarbaudiija jau pie kaadas slodzes tas viss sabruks ( uudens konteiners ) , bet cik liela slodze taii briidii atrsadaas uz jumta? tiesaa buutu inženierim jaauzvar ,ja atradiisies iistie liecinieki , bet aciimredzot taadu nez vai buus …
0
Uģis 03.07.2014. 10.52
Bez īpašiem aprēķiniem pat nespeciālistam ir saprotams, ka šādas uz leju vērstas konstrukcijas gadījumā divdaļīgu kopņu nestspēja būs reizes desmit mazāka, nekā viendaļīgai kopnei. Citādi būtu uz augšu vērstai konstrukcijai (tādai kā, piemēram, Lielupes dzelzceļa tilts) – tur divdaļīgas kopnes lietojums tā nesamazinātu nestspēju. Varat paeksperimentēt ar 2 sērkociņu kastītēm.
Uzskatu, ka sertifikātu un licenču atņemšanu un sodu ir pelnījuši visi, kas pieļāva šādu divdaļīgu kopņu lietošanu: gan projektētāji, gan celtnieki, gan uzraugi un pārbaudītāji.
Šajā rakstā gan parādās vēl cita problēma, ka mūsu tiesību sistēma ļauj uzkonstruēt un aizstāvēt absurdas aizstāvības konstrukcijas, kas tiek akceptētas tiesā. Ceru, ka šoreiz varbūt tā nenotiks.
0