Filmas autori ir žurnālisti Klimovičs un Pāvels Širovs
Latvijas Kara muzejā otrdien, 10.maijā plkst.18 pirmizrādi piedzīvos Latvijas studijā “Skuba-Films” tapusī dokumentālā filma “Ziedi zaudētājiem: atceroties Varšavas sacelšanos”, raksta aģentūra LETA .
Šā gada augustā apritēs 70 gadi kopš vācu okupētajā Varšavā, kurai tobrīd jau tuvojās padomju armija, notika poļu pretošanās kustības bruņotā spārna – “Armia Krajowa” – organizētā sacelšanās pret nacistiem, kuru pusē bija milzīgs pārspēks. Filmā par šiem notikumiem, kas beidzās ar sagrāvi, latviešu filmēšanas grupai stāsta četri sacelšanās dalībnieki. Tolaik, 1944.gadā, viņi vēl bija pusaudži, tomēr aktīvi iesaistījās cīņā un viņiem laimējās palikt dzīviem. Filmā izmantoti arī arhīva materiāli.
Kopš 1989.gada, kad krita komunistiskais režīms, Polijā ik gadu notiek oficiāli valsts līmeņa pasākumi, lai pieminētu divus mēnešus ilgo sacelšanos. Komentējot filmas tēmu un tās nozīmīgumu Polijas un visas Austrumeiropas vēsturē, Polijas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis norādīja, ka 1944.gada augusta Varšavas sacelšanās ir būtiska Polijas nacionālās mitoloģijas daļa. Tas, pēc viņa teiktā, bija pretošanās akts pret hitlerisko Vāciju, tomēr politiski sacelšanās bija vērsta pret Padomju Savienību. Tieši tāpēc šis notikums ir tik svarīgs Polijas vēsturē. Vēstnieks stāstīja, ka poļi vēlējās sagaidīt padomju armiju kā atbrīvotās galvaspilsētas saimnieki. “Viņi gribēja atriebties vācu okupantiem, bet vienlaikus arī pateikt skaidru “nē” Polijas sovjetizācijas idejai,” pauda Novakovskis. Sarkanā armija, kas atradās Vislas otrā krastā, divus mēnešus esot noskatījusies uz mirstošo galvaspilsētu. Tieši dzīvā atmiņa par Polijas armijas virsnieku slaktiņu Katiņā un Varšavas sacelšanos ļāva poļiem saglabāt pretošanās garu visu komunistu valdīšanas laiku, pauda Novakovskis. Viņš norādīja, ka Varšavas sacelšanās cena bija briesmīga – 80% pilsētas tika iznīcināti, dzīvību zaudēja 200 000 cilvēku. Polijā līdz šim brīdim notiekot diskusijas par to, vai bija vērts maksāt šādu cenu. “Notikumi, kas saistīti ar Varšavas sacelšanos, joprojām ir aktuāla tēma, par kuru runā poļu mājās un kuru iztirzā publiskās debatēs,” atklāja Novakovskis.
Filmas autori ir žurnālisti Atis Klimovičs un Pāvels Širovs. Tās veidošanā piedalījušies operators Andris Priedītis un montāžas režisors Valdis Zeļonka. Filmas nosaukumā izmantots latviešu dzejnieka Pētera Brūvera dzejas tēls, uzsverot sacelšanās pretrunīgo vērtējumu. Filmas veidošanu atbalsta Polijas vēstniecība Rīgā, Ārlietu ministrija, Varšavas sacelšanās muzejs un Polijas Valsts kinoarhīvs.
Komentāri (23)