CSP: Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis zem 2 miljoniem (papild.)

Sieviete gaida bērniņu. Foto: Lita Krone, LETA
Lāsma Gaile
Print Friendly, PDF & Email

Visstraujāk iedzīvotāju skaits ir samazinājies Latgales reģionā

Latvijas iedzīvotāju skaits šā gada sākumā bijis virs diviem miljoniem, proti, 2 001 468, bet provizoriskais Latvijas iedzīvotāju skaits patlaban ir miljons 997,5 tūkstoši, piektdien preses konferencē paziņoja Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pārstāvji.

CSP ziņo, ka šā gada sākumā Latvijas iedzīvotāji skaits bija virs 2 miljoniem, tomēr tas bija par 22,4 tūkstošiem mazāk nekā pagājušajā gadā.

Pēc CSP datiem, pagājušajā gadā dzimuši 20,6 tūkstoši, miruši 28,7 tūkstoši, bet emigrējuši 22,6 un ieceļojuši 8,3 tūkstoši cilvēku.

Pagājušajā gadā piedzimuši par 699 mazuļiem vairāk. Bērnu dzimstības pieaugumu Baiba Zukula, Sociālās statistikas departamenta direktora vietniece, skaidro ar to, ka tagad pirmo bērnu pasaulē laiž astoņdesmitos gados piedzīvotā dzimstības pieauguma laikā dzimušās sievietes.

Mirstība pagājušajā gadā arī ir nedaudz samazinājusies – miruši skaits bijis par 334 mazāks. Pēdējā gada laikā arī samazinājusies mazuļu mirstība – no 6,3 uz 4,4, rēķinot uz 1000 dzimušo.

Informējot par valsts iedzīvotāju etnisko sastāvu šā gada sākumā, CSP norādīja, ka latvieši joprojām ir lielākā etniskā grupa – 61,4%. Seko krievi (26%), baltkrievi (3,4%), ukraiņi (2,3%), poļi (2,2%) un citas etniskās piederības pārstāvji (4,7%).

Visstraujāk iedzīvotāju skaits ir samazinājies Latgales reģionā (6,4 tūkstoši), bet vismazāk Pierīgas reģionos (2,9 tūkstoši).

No iedzīvotāju skaita 54,2% (1084,4 tūkstoši) ir sievietes un 45,8% (917,1 tūkstotis) ir vīrieši.

«Visticamāk, ka arī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šodien paziņos, ka esam mazāk par diviem miljoniem, taču viņu nosauktais skaitlis varētu būt nedaudz zem diviem miljoniem. Patiesībā esam par 25 000 jeb vienu pilsētu zem diviem miljoniem,» šorīt portālam „TVNET” teicis LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans, minot kļūdas, kuras CSP varētu būt pieļāvušas. Kad žurnālisti preses konferencē par to vaicāja CSP priekšniecei Aijai Žīgurei, viņa atsacījās no komentāriem, sakot, ka Hazana rīcībā nav pārliecinošu datu.

CSP priekšniece Aija Žīgure atzina, ka iedzīvotāju skaita nokrišanās zem 2 miljoniem tomēr ir satraucoša. Kā vienu no faktoriem, kam vajadzētu pozitīvi ietekmēt iedzīvotāju skaita pieaugumu, viņa minēja labklājības līmeņa pieaugumu un veselības aprūpes attīstīšanos.

„Laime nav 2 miljonos, bet gan iedzīvotāju struktūrā, kas mums ir neveselīga,” Ir.lv saka demogrāfs Ilmārs Mežs, norādot, ka valstis, piemŗam, Luksemburga, Islande vai Igaunija labi pastāv arī ar nelielu iedzīvotāju skaitu.

Mežs norāda, ka jaundzimušo un darbspējīgo attiecība Latvijā pašlaik ir nesamērīga. Viņš arī teica, ka cerējis – Latvijas iedzīvotāju skaits zem 2 miljoniem noslīdēs nedaudz vēlāk, bet emigrantu skaita palielināšanās šo procesu ir pasteidzinājusi. Demogrāfs izsaka bažas par to, vai nesākas otrais emigrācijas vilnis, kas iedzīvotāju skaitam varētu izrādīties bīstams.

Mežs uzskata, ka situāciju ir iespējams uzlabot, ja valdība kā paraugu ņems Igauniju, kur kopš 2003.gada demogrāfijai valsts atvēl divreiz vairāk līdzekļu nekā Latvija katru gadu. Piemēram, pabalsts par vienu bērnu tur ir divreiz augstāks, tāpat visās skolās ir ieviestas brīvpusdienas, ir sakārtots jautājums par māmiņu algām, kā arī valsts palīdz jaunajām ģimenēm iegādāties mājokli.

Latvijas Universitātes (LU) Sociālās atmiņas pētniecības centra vadītājs Mārtiņš Kaprāns par CSP datiem teic, ka tagad “aina izskatās vēl drūmāka – protams, ja pieņem, ka aizbraukšana ir negatīva, nevis neitrāla parādība”.

Viņš norādīja, ka “ir vesela kaudze politikas plānošanas dokumentu, arīdzan Ekonomikas ministrijas izstrādātās prognozes un Nacionālās attīstības plāns, kur šis skaitlis var mainīt rezultatīvos rādītājus, padarot tos sasniedzamības ziņā neiespējamākus”. Taču, pēc pētnieka domām, šis skaitlis kardināli neko nemaina, vienīgi maina izejas punktu, dramatizējot situāciju, ziņo LETA.

“Vispārīgā līmenī – emigrācija nav apstājusies. Turklāt emigrāciju mazina ne jau cilvēku vēlme palikt Latvijā, bet gan fakts, ka ir mazinājušās viņu iespējas atrast darbu ārzemēs – daļa potenciālo darba devēju valstu sākušas īstenot striktāku politiku pret emigrantiem darba tirgū,” sacīja Kaprāns.

Runājot par valsts reemigrācijas politiku, Kaprāns norādīja, ka pagaidām pievienotā vērtība Ekonomikas ministrijas izstrādātajam reemigrācijas atbalsta plānam nav saredzama. “No pašvaldību vadītājiem dzirdēts, ka tam nekādas milzīgās atdeves nav,” sacīja pētnieks.

Pētnieks piebilda, ka iedzīvotāju skaita samazināšanos ietekmē ne vien negatīvais migrācijas saldo, bet arī depopulācija, jo Latvijā vēl aizvien vairāk cilvēku mirst, nekā piedzimst.

CSP datus ievāc, ņemot vērā konkrētās personas atrašanos vairākās valsts datu bāzēs un pēc tām cenšoties izvērtēt, vai persona faktiski atrodas Latvijā. Šo metodi pozitīvi novērtējuši “Eurostat”, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Latvijas statistiķu asociācijas biedri un citi eksperti. Ja tiks iegūts finansējums, CSP nākamajā gadā plāno attīstīt šo metodi, veicot mikroskaitīšanu.

(papildināta ar ekspertu vieodkļiem)

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu