Viņš noraida jelkādu iespēju izlīgt ar Musulmaņu brālību
Armijas apvērsumā gāztā Ēģiptes prezidenta Muhameda Mursi Musulmaņu brālība ir “beigusi pastāvēt”, pirmdien deklarēja bijušais armijas komandieris un vadošais prezidenta amata kandidāts Abdelfatahs as Sisi, vienlaikus solot, ka Musulmaņu brālība neatgriezīsies, ja viņš tiks ievēlēts valsts galvas amatā.
“Es neizbeidzu tās pastāvēšanu, to izbeidza ēģiptieši,” pirmajā televīzijas intervijā kopš paziņojuma par kandidēšanu uz prezidenta amatu sacīja Sisi, atbildot uz jautājumu, vai brālība ir “beigusi pastāvēt”.
Vaicāts, vai tas nozīmē, ka brālība nepastāvēs arī tad, ja viņš kļūs par prezidentu, Sisi, kura vadītajā apvērsumā tika gāzts Mursi, sacīja: “Jā.”
Sisi savos izteikumos noraidīja jelkādu iespēju, ka varētu tikt panākts izlīgums ar Musulmaņu brālību, ziņo LETA/AFP.
Musulmaņu brālību, kas uzvarējusi visās vēlēšanās pēc prezidenta Hosni Mubaraka gāšanas 2011.gadā, armijas ieceltās varasiestādes pasludinājušas ārpus likuma.
Iepriekš ierakstītā intervijā Sisi apgalvoja, ka ēģiptieši esot noraidījuši Musulmaņu brālības ideoloģiju un nepieļaus tās atgriešanos. Sisi intervijā arī solīja, ka viņa uzvaras gadījumā armijai “nebūs nekādas lomas Ēģiptes pārvaldīšanā”.
Sisi vienīgais konkurents gaidāmajās vēlēšanās ir kreiso līderis Hamdīns Sabahi, kurš daudzkārt paudis bažas, ka Ēģipte atgriežas autoritārajā laikmetā, kāds jau tika pieredzēts Mubaraka varas gados. Bažas kļuvušas spēcīgākas pēc tam, kad pagaidu varasiestādes par piedalīšanos nesaskaņotās protesta akcijās arestējušas redzamākos Mubaraka pretinieku kustības līderus.
Pagājušajā mēnesī tiesa pat aizliedza 6.aprīļa jaunatnes kustību, kas atradās Arābu pavasara nemieru avangardā. 6.aprīļa kustība bija sākusi aktīvi protestēt pret pagaidu valdību, apsūdzot to brīvības ierobežošanā un ka tā devusi policijai brīvu vaļu apspiest katru neapmierinātības izpausmi.
3.jūlijā Ēģiptē notika armijas apvērsums, kurā tika gāzts pirmais demokrātiskās vēlēšanās ievēlētais prezidents Mursi. Pēc apvērsuma izvērstas plašas represijas pret gāztā valsts galvas pārstāvēto Musulmaņu brālību.
Arestēti aptuveni 2000 brālības biedru, arī visa organizācijas vadība. Aptuveni tūkstotis brālības biedru nogalināts, drošības struktūrām apspiežot apvērsuma pretinieku protestus.
2011.-2012.gada parlamenta vēlēšanās lielāko balsu skaitu un teju pusi vietu parlamenta apakšnamā saņēma Musulmaņu brālības politiskā spārna Brīvības un taisnīguma partijas vadītais bloks. Tiesa vēlēšanas vēlāk atzina par “antikonstitucionālām”, un parlaments tika izformēts.
Komentāri (33)