“Gaismas pili” ekspluatācijā sola nodot maijā

LNB evakuācijas kāpnēm bija svarīga estētisko kvalitāšu saglabāšana, tāpēc atrasti tādi risinājumi, kas saglabā autora ieceres par ēkas vizuālo kvalitāti

Jauno Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēku ekspluatācijā sola nodot maijā, ceturtdien pavēstīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK). Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir apliecinājis, ka konstatētās nepilnības ir novērstas.

VUGD tehniskā komisija saskaņojusi LNB būvē lietotos risinājumus un nākamajā nedēļa plānota ēkas gala pārbaude, vēsta LETA. Lai pabeigtu nodošanu ekspluatācijā, vēl jāsaņem VUGD gala slēdziens un Rīgas pilsētas būvvaldes atzinums par ēkas gatavību ekspluatācijai.

Autoruzraugs Mārcis Mežulis teica, ka par evakuācijas kāpnēm bija svarīga estētisko kvalitāšu saglabāšana, tāpēc tika atrasti tādi risinājumi, kas saglabā gan sākotnējās autora ieceres par ēkas vizuālo kvalitāti, gan atbilst VUGD un citu institūciju prasībām, nodrošinot pilnīgu ēkas drošību. Ēkā uzstādīti inovatīvi risinājumi, kas balstīti modernās tehnoloģijās, piemēram, automātiski un kompleksi liesmu detektori, papildu sprinkleri, kā arī diennakts videonovērošana.

Pilnsabiedrība “Nacionālā Būvkompāniju apvienība” (NBA) maksimāli ātri reaģēja uz projekta autora saskaņotajiem materiāliem ar VUGD, īpaši ātri ar speciālām piegādēm nodrošinot kompensējošos mehānismus, pastāstīja NBA būvdarbu vadītājs Valdis Koks.

Kultūras ministrijas (KM) LNB projekta īstenošanas darba grupas eksperts Jānis Dripe teica, ka papildu laiku prasīja arī birokrātiskais process, kurā bija jāsaskaņo atsevišķas kārtas (1A) izdalīšana infrastruktūras 1.kārtas projektā. Pēc nepilnu trīs mēnešu sarunām infrastruktūras 1A kārtas projektu esot saskaņojusi Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme”. Dripe skaidroja, ka trolejbusu kontakttīklu balstu nomaiņa, kuru “Rīgas satiksme” vēlējās jau tagad, tiks īstenota nākamā gada pirmajā pusē.

Koks teica, ka arī infrastruktūras ēkas būvniecība ir iegājusi finiša taisnē un tā tiks pabeigta plānotajā termiņā. Tagad saskaņā ar plānoto notiek arī restorāna izbūve jaunajā LNB ēkā. Tā kā pēdējo divu nedēļu laikā ir iestājušies stabili un piemēroti laikapstākļi, jau notiekot arī teritorijas labiekārtošanas darbi.

Kaut gan būvdarbi LNB ēkā tika pabeigti jau 20.decembrī, veicot ēkas pārbaudi janvārī, VUGD atklāja nepilnības ugunsdrošības prasībās. VUGD pārstāvis Kristaps Eklons teica, ka glābšanas dienests nevar izdot pozitīvu atzinumu par ēkas nodošanu ekspluatācijā, jo divas no piecām evakuācijas izejām neatbilst ugunsdrošības prasībām, tāpat evakuācijas izejas kāpnēm izvēlēts neatbilstošs apdares materiāls – koka pakāpieniem bija neatbilstoša ugunsdrošības klase.

Jau ziņots, ka LNB ēkas būvdarbi tika pabeigti pērn 20.decembrī. “Gaismas pils” projektam piesaistītais būvuzraugs “Hill International” 10.janvārī izdeva apstiprinājumu, ka pilnsabiedrība “Nacionālā būvkompāniju apvienība” (NBA) ir pabeigusi LNB būvdarbus atbilstoši līgumam.

No infrastruktūras objektu projekta bija speciāli izdalīta izbūves ārējo inženiertīklu kārta, lai LNB ēku varētu nodot ekspluatācijā vēl pirms pilnīgas infrastruktūras objektu būves pabeigšanas, kas bija paredzēta līdz šī gada aprīlim.

Jau sākta LNB krājuma pārvešana uz jaunās ēkas krātuvi. Pēc LNB direktora Andra Vilka teiktā, bibliotēkas pārcelšanās ar VUGD ir saskaņota. Literatūras krātuvēs, kurās nonāk LNB krājumi, nekādi pārkāpumi nebija konstatēti. Periodiskie izdevumi, letonika, kartogrāfiskie materiāli, kā arī retās grāmatas un rokraksti no LNB nodaļām Jēkaba ielā 6/8 sāka savu ceļu uz “Gaismas pili” pagājušās nedēļas sākumā. Tiem sekos krājumi no LNB centrālās ēkas Krišjāņa Barona ielā 14. Pēc tam pārvests tiks krājums no Tērbatas ielas 75. Pēdējie tiks pārvietoti LNB krājumi Krišjāņa Barona ielā 3 un Anglikāņu ielā 5.

“Gaismas pils” ir viens no apjomīgākajiem un tehnoloģiski sarežģītākajiem projektiem Latvijas vēsturē. 2008.gada aprīlī valsts aģentūra “Jaunie trīs brāļi” līgumu par LNB jaunās ēkas būvniecību noslēdza par 135,3 miljoniem latu (192,5 miljoniem eiro), ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, – par šādu summu darbus apņēmās veikt “Nacionālo būvkompāniju apvienība”, kuras piedāvājums, lai gan nebija lētākais, tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko.

Līdz šim projekts valstij izmaksājis jau 135,7 miljonus latu (193,1 miljonu eiro), šogad tam atvēlēti vēl vairāki miljoni. Tas nozīmē, ka “Gaismas pils” kopējās izmaksas pārsniegs 180 miljonus latu (256,1 miljonu eiro).