Biedrības “Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība” (BASP) valdes paziņojums
Vairāk nekā trīs mēneši pagājuši kopš traģiskā notikuma Zolitūdē, kurš satricināja visu Latviju. Nekavējoties sarosījās visu līmeņu valsts vara. Tiek pārstrādāts nesen (!) pieņemtais Būvniecības likums, veidotas jaunas kontroles iestādes, rakstīti jauni Ministru kabineta noteikumi. No malas raugoties, šķiet, vēl mazliet un valsts būs savedusi būvniecības nozares normatīvo bāzi ideālā kārtībā. Visvairāk šo brīdi gaida būvnieki.
Izvērtējot valdības aktivitātes, BASP valde uzskata par nepieciešamu vērst valsts un sabiedrības uzmanību uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, kuru novēršana krietni palielinās topošās normatīvās bāzes efektivitāti.
1. Latvijai kā ES dalībvalstij ir pienākums nodrošināt ikvienai jaunbūvei un ikvienai ekspluatācijā esošai ēkai visā tās lietošanas laikā atbilstību sešām pamatprasībām: nestspēja, ugunsdrošība, energoefektivitāte, nekaitīgums, lietošanas drošība un pieejamība, prettrokšņu aizsardzība. Stājoties ES, valsts bija spiesta akceptēt kopš 1988.gadā spēkā esošās prasības, uz kurām turas visa ES būvindustrija. Tāpēc 2001.gadā tapa būvnormatīvs LBN 006 „Būtiskās prasības būvēm”. Taču tālāku normatīvo attīstību pamatprasības neguva. Šīm prasībām bija jācaurauž visa būvniecības normatīvā bāze, bija jāizveido attiecīgi to ieviešanas standarti, jo atbilstoši tiem tiek projektēts, būvēts, pārbūvēts, ražots, piegādāts un kontrolēts. Viedoklis, ka šo prasību pielietošana ir pašu projektētāju, būvnieku u.c. iesaistīto personu ziņā, ir principiāli nepareizs.
BASP valde uzskata, ka ES pamatprasības ir jāiestrādā visos ar būvniecības drošību saistītajos normatīvajos dokumentos.
2. Viens no visbūtiskākajiem trūkumiem Latvijas būvniecības tiesiskajā reglamentācijā ir mūsdienīgu, augstākminētajām pamatprasībām atbilstošu būvnormatīvu trūkums. Latvijā nav radīts savs oficiāls standarts tam, kā jānoformē būvprojekts. Katrs projektēšanas birojs būvprojektu izstrādā pēc savas patikas un zināšanām.
To apliecina fakts, ka sabrukušā lielveikala nesošo tērauda kopņu aprēķini bija veikti pēc trim dažādām normatīvām sistēmām – atbilstoši 1985.gada „SNIP” ( padomju laika celtniecības normas un noteikumi), atbilstoši ES normatīviem un Latvijā spēkā esošiem būvnormatīviem. Ministru kabineta uzdevums ‘’noteikt standartu vietu un lomu tautsaimniecībā”, arī būvniecībā palicis neizpildīts. Pārtulkotie ES standarti jeb tā saucamie eirokodeksi satur tikai nestspējas un ugunsdrošības, tātad divu prasību regulējumu. Būvniecības likumā paredzēts, ka esošie būvnormatīvi zaudēs spēku š.g. 1.jūlijā, bet darbam pie plānotajiem 29 LBN vēl nav redzams gals. Jautājumi par būvprojektu saturu, stadijām vai vismaz par labās prakses normativizāciju (ir vairākas labas NVO izstrādes, bet tām nav normatīva spēka) nekad nav bijuši Ekonomikas ministrijas prioritāte.
Taču jebkuras būves kvalitāte un drošība vispirms ir atkarīga no projekta kvalitātes. Nesakārtota ir arī būvprojektu ekspertīze. Neviens, pat sarežģītākais mezgls netiek pārrēķināts. Ekspertus projektētāji var izvēlēties pēc principa ‘’tu man, es tev”. Projektēšanas konkursos galvenokārt uzvar projekti ar viszemāko cenu. Būvnieki, kuriem jābūvē pēc vāja projekta, nonāk neapskaužamā situācijā. Viņiem projekts ir tikpat kā likums. Šajā sakarā BASP valde uzskata, ka būvniecības drošības interesēs būvnormatīvi, tai skaitā tie, kuri reglamentē projektēšanu, un visa projektēšanas procesa sakārtošana ir neatliekams valdības uzdevums.
3. Būtiskus uzlabojumus prasa publisko iepirkumu sistēma būvniecībā. Ir jāizskauž tādu publisko iepirkumu kārtība, kurā godīgam, visus nodokļus maksājošam uzņēmumam konkursos jāzaudē negodīgiem uzņēmējiem. Šāda prakse ir izveidojusies zemākās cenas kā galvenā vērtēšanas kritērija dēļ. Būvniecībā zemākā cena var norādīt uz nenomaksātiem nodokļiem, nelegālu darbaspēku un aplokšņu algām. Tā rada arī nopietnas kvalitātes problēmas un papildu izmaksas.
BASP valde uzskata, ka sabiedriski nozīmīgu ēku publiskajos iepirkumos piedāvājumu vērtēšanai jāizmanto tikai saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritērijus.
BASP valde augstu novērtē Ekonomikas ministrijas nu jau Būvniecības likumā iekļauto ierosmi izveidot būvkompāniju klasifikāciju pēc Beļģijas parauga, kura, mūsuprāt, būtiski uzlabos publisko iepirkumu sistēmu. Būvniecības uzņēmumi pēc traģiskā notikuma nopietni izvērtē savus spēkus un prasmes. Godprātīgi būvnieki vienmēr ir gatavi uzņemties atbildību par savu darbu. Taču būvuzņēmēji saprot, ka nesakārtotā vidē nelaime var skart ikvienu. Tāpēc ir ļoti svarīgi pielikt visas pūles, lai vēl šogad visu būvniecības normatīvo sistēmu savestu kārtībā atbilstoši ES pamatprasībām un standartiem.
BASP valde uzsver, ka būvniekam jābūvē atbilstoši projektam, tāpēc būvnieks ir ne tikai ieinteresēts saņemt augstvērtīgu, nekļūdīgos aprēķinos balstītu projektu, bet arī būt pārliecināts, ka projektēšanas un projektu ekspertīzes tiesiskais regulējums ir tāds, kurš izslēdz kļūdas iespējamību.
Tikai pilnveidota publisko iepirkumu sistēma un eiropeiski moderns un drošību garantējošs būvniecības tiesiskais regulējums dos atbildi uz jautājumu: vai spējam izdarīt pareizos secinājumus.
Autors ir biedrības “Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība” valdes priekšsēdētājs
Komentāri (32)
silvija_vitina 26.02.2014. 09.24
Pirms visās nelaimēs vainot sliktos SNIPus, nekam nederīgos LBN un neiztulkotos Eirokodeksus, man jautājums konkrēti būvniekiem-oligarhiem un Birkavam kā to priekšstāvim: vai JŪSU PAŠU darbībā ir kas mainījies? Vai tagad vairs nav tā, ka Jumta kompānija vienojas par ciparu un rebēm, projekts tiek realizēts pēc 10-pakāpju vertikālās hierarhijas sistēmas, un reālo darbu dara anonīms strādnieks no SS reklāmas? Tagad vairs tā nenotiek?
0
bebiekste 26.02.2014. 08.55
Zolitūdes Maximai nebija publiskā iepirkuma, kur galvenais kritērijs ir zemākā cena.
Un no izskanējušās informācijas noprotams, ka kopņu konstrukcija tika mainīta jau būvniecības gaitā.
Neviens normatīvs neaizliedz veikt in-house quality control.
ES ir lēmusi dot virzību BIM tehnoloģijām, lai nodrošinātu projekta kvalitāti un caurskatāmību publiskajos iepirkumos.
0
ligakalnina 26.02.2014. 09.52
Manuprāt, skaidrs, ka traģēdijas īstais un galvenais cēlonis ir visaptverošā Latvijas korupcija, it sevišķi, politiskā, kad politiķi pieņem nevis sabiedrībai, bet gan sponsoriem vajadzīgos likumus, nemaz jau nerunājot par pašvaldībām, tur korupcija ir vēl augstākā līmenī, un arī totāla bezatbildība, kad neviena amatpersona ne par ko neatbild.
Mums lielais bizness, it sevišķi būvniecības, ir saaaudzis ar valsts struktūrām, un korumpēti ir abi.
Kas ir mūsu “tiesībsarg. sistēma”, un, kā tā ir absolūti impotenta, manuprāt, arī nevienam nav noslēpums..
No tā izriet secinājums – īstos vaininiekus Latvijā nav iespējams atrast pēc noklusējuma, kādus pārmijniekus, iespējams, atradīs, bet, pati Sistēma taču neļaus zāģēt to zaru, uz kura tā labi iekārtojusies.
Un tai katlā varās visi – būvnieki, pašvaldību darboņi, politiķi, tiesībsarg. sistēma, un visi jūtas samērā komfortabli šai te korumpētajā totālas bezatbildības sistēmā, ar vēl arvien esošajiem Grūtupa likumiem, kas sargā šo sistēmu, un kurus neviens pat netaisās mainīt lielākas atbildības un mazāka bardaka un nesodamības virzienā.
11
+1
-3
Atbildēt
+1
-3
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
@andris902 > ligakalnina 26.02.2014. 17.41
…Ķīp…reti kādam novērtēju komentāru ar +/-, šoreiz esi pelnījis atzinību…esi paudis arī manas domas, kuras ne vienreiz vien esmu izteikusi…saņemsi pārmetumus, bet tie būs bez argumentācijas, jo vieglāk pielikt mīnusu nekā uzsākt diskusiju…
…paldies par viedokli…
0
Ieva > ligakalnina 26.02.2014. 20.02
Džeri -pavisam vienkārši – ja kritizējat -piedāvājiet risinājumu (un nevis lozungus)
Citādi tāda burkšķēšana aiz stūra vien sanāk.
Cik atceros, tad agrāk bijāt konstruktīvāks…
Un gaidīt uz Amerikas onkuli, kas atnāks un visu izdarīs, nez vai ir pareizi..
Zane, paldies. Man plusiņi reti kad sanāk, jo parasti kopkorī nedziedu. Esmu jau rakstījis, ka mums viedokļi pārsvarā sakrīt, izņemot par morāles jautājumiem Vienotībā. Es uzskatu, ka godīgs nevar būt pa pusei- Jūs, ka var…
0
Ieva Priedenfelde > ligakalnina 28.02.2014. 04.49
Ķīp, labāk būtu ēdis.
0
Ieva > ligakalnina 27.02.2014. 07.16
un es citēšu..nezinu autoru:
“Velns ir detaļās”
0
andris902 > ligakalnina 26.02.2014. 22.32
…..Ķīps… – “Es uzskatu, ka godīgs nevar būt pa pusei- Jūs, ka var…”
——————————-
…varbūt atšķirība ir krāsās?…Tev pasaule melnbalta – man vairāk krāsu un pustoņu…Tev netīri balts – man pelēks…vienam glāze pustukša, otram – gandrīz pilna…utt. …bet….tas nemaina lietas būtību…
….es palikšu pie Beila teiktā: – “Morāle sniedz vispārējus uzvedības principus, atstājot bez uzmanības konkrētus apstākļus.”
0
Ieva Priedenfelde > ligakalnina 28.02.2014. 04.55
Ķīp, politiķi tik tiešām ir tavs spogulis.
0
Ieva > ligakalnina 26.02.2014. 17.17
90% no komentāriem ir vienādi – variācijas par tēmu: korumpanti, zagļi, slikti tas, slikti šitas. 95% no komentētajiem uzskata politiķus par ārēju rasi, kas nez no kurienes nokrituši no debesīm ar vienu vienīgu mērķi – riebt tautai. 95% no komentētājiem, kritizē citus, aizmirstot, ka politiķi jau nav nekas cits kā mūsu spogulis, jo paši vien ievēlam Caunes, Ušmerikus un Lembergus, nemaksājam nodokļus, melojam, atpērkamies no ceļu policistiem un dodam ārstiem aploksnes. Jeb gribam nez kāpēc no netīra avota pasmelt tīru glāzi ūdens. Un pēc tam paši nez kāpēc brīnāmies, ka tas neizdodas. Un neizdosies ar, jo avots ta netīrs.
Tāpēc 95% komentāru ir vienādi- variācijas par tēmu, politiķu, valdības, Briseles sazvērestība, visi zog, visi šmaucas, sliktais GINI- cik slikti, mēs nabadziņi, dzīvojam. Mums nedod, nemaksā, nepienes.. Viss melns un netīrs.
Tāpēc gribu ieraudzīt kaut ko, kas atšķiras, dod kādu ideju, domu…
Bet ir tikai variācijas pa tēmu… Paredzami..,Garlaicīgi…
Raksti par statistiku – noteikti būs uzbrauciens, ka tas tā nav, jo paši zinam labāk.
Raksts par kaut ko – noteikti būs komentārs, a pats ta kāds? Ad Homeni ir ļoti raksturīga komentāru daļa
Raksts par politiku – politiķi, valstsvīri ir maitas, vajag tā, kā saku es, vai tas attīrīšanas iekārtu operators, un nekā citādi, jo es tak zinu! Tas nekas, ka man izglītība tikai deju kursi. Un vispār: “a u vas tam negrov bjut”…
Paredzami līdz riebumam…
Bet ušmeriku kantorī vēl ieskaitīts nebiju gan. Tas gan ir interesanti!
Un uz Džeri-
>Mainīt likumdošanu un cīnīties ar korupciju.
Kur man ,Jums rīt jāiet, kas jādara?
Jeb man vienkārši jāpiekrīt, ka “vajag kaut ko mainīt”
Tāpēc jau ari sēžam peļķē, ka visi gudri spriedelējam, ka “vajag kaut ko mainīt”. Un visi piekrītam. Un esam pat tikt detalizēti, ka precizējam, ka vajag mainīt likumdošanu un cīnīties ar korupciju.
Un arī tam piekrītam.
Un tālāk?
Man arī gribas kaut ko cēlu, nezināmu..
0
ligakalnina > ligakalnina 26.02.2014. 13.54
Nevajag nodarboties ar demagoģiju.
“Ko darīt”, manuprāt, skaidrs.
Mainīt likumdošanu un cīnīties ar korupciju.
Kaut, pie esošās latviešu mentalitātes tas, acīmredzams, nav iespējams, ja jau tev līdzīgi cilvēki sāk izteikt līdzīgas muļķības, tipa, ja es kādu kritizēju, tad tā ir “žults”, nekas vairāk, utt, man būtu tas viss jāslavē, vai, jāuzņemas Saeimas un izpildvaras funkcijas?
Ko darīt”, jādomā tiem, jo taisni tāpēc nodokļu maksātājs viņus uztur.
Vispār, tu, acīmredzot, neesi lietas kursā, ka cilvēku ticība partijām un politiķiem katastrofāli krīt, un “ko darīt” jādomā tiem, jo, savadāk, viņu vietā to darīs pavisam citi spēki.
0
ligakalnina > ligakalnina 26.02.2014. 18.07
Tāpēc jau ari sēžam peļķē, ka visi gudri spriedelējam, ka “vajag kaut ko mainīt”. Un visi piekrītam. Un esam pat tikt detalizēti, ka precizējam, ka vajag mainīt likumdošanu un cīnīties ar korupciju.
————————————————-
Tad nevajag “spriedelēt”, un nevajag neko mainīt?
Viss ir OK, nav par ko kritizēt?
Kāpēc mēs vēlam tos priekštāvjus, kā tev šķiet?
Lai ko uzlabotu, vai, lai neko nemainītu?
Vispār, demokrātijas ABC – varu var un vjag kritizēt, pat, neko nepiedāvājot, tikai tad notiek progress.
Sēžam peļķē, jo nekas nemainās, neaskatotoes uz kritiku, nevis tāpēc, ka kritizējam.
0
Þanis Bezmers > ligakalnina 26.02.2014. 14.39
Aicinājums, ķīp, obligāti izklāstīt t.s. konstruktīvos viedukļus arī ir nekas cits kā tas pats populisms un demogoģija ar sovjetu piesmaku. Man rādās tā, ka pats nebūsi tālu ticis no tiem. Vai piederīgs gudriniekiem, kuri piesedzas ar “konstruktīvo priekšlikumu” vairogu. Kurš būs jebkāda priekšlikuma vērtētājs? Kritka ir kritka un kaut kāda “konstruktīva kritika” ir pridurku izgudrojums. Ar šitiem izgājieniem, ķīp, labi iederies ušmeriku kantorī.
0
Ieva > ligakalnina 26.02.2014. 11.40
Kritika ir laba tad, kad tā ir konstruktīva. Savukārt, viedoklis ir interesants tad, kad bez konstruktīvas kritikas ir arī konkrēti priekšlikumi, ko darīt. Konkrētu priekšlikumus es te minu kā pretmetu pareiziem, bet demagoģiskiem lozungiem, kas skan pareizi (“vajag salikt visus zagļus cietumos”), bet nav izpildāmi. Ar žultstsgāšanu nodarbojas 9/10 no komentētājiem. 1/10 ir konstruktīva kritika , bet tikai mazai daļai ir redzējums, ko vajag darīt. Manuprāt, tikai tie tad arī drīkstētu kritizēt (jo, lai pateiktu, ka ir slikti, jau nevajag ne prātu, ne izpratni, pietiek tikai ar žulti..)
Tad ko vajadzētu darīt?
0