Ēķis negribot vadīt Nacionālo Kino centru

Saeimas deputāti kopā ar kino nozares pārstāvjiem spriež par Kino centra darbības virzieniem

Filmu producents Andrejs Ēķis, kurš otrdien Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijā bija uzaicināts kā nozares pārstāvis ar savu redzējumu par Nacionālā Kino centra attīstību, noliedza, ka vēlas kļūt par tā vadītāju no amata nesen aizgājušās Ilzes Gailītes-Holmbergas vietā. Piektdien noslēgsies pieteikumu iesniegšana uz Latvijas Nacionālā Kino centra (LNKC) vadītāja amatu, tāpēc sākusies diskusija par filmu nozares nākotni un kino centra lomu tajā.

Pretendenti uz amata vietu tiks vērtēti trīs atlases kārtās, kurās savs skatījums būs jāsniedz vairāku kultūras nozaru pārstāvjiem, piemēram, Valsts Kultūrkapitāla fondam, Latvijas Kinoproducentu asociācijai, biedrībai „Laiks kultūrai” un citiem, deputātiem pastāstīja kultūras ministre Dace Melbārde (NA).

Lai gan Saeimas deputātiem nav nepareizi reaģēt uz nepieciešamību veidot filmu par valstij nozīmīgu jautājumu, tomēr kultūras ministre aicināja deputātus nenoteikt to, kas būs filmas producents. Vaicāta, vai ar filmu producentu izvēlēšanos domāta līdzekļu piešķiršana filmas “Dvēseļu putenis” uzņemšanai, kultūras ministre aģentūrai LETA norādīja, ka tas ir vispārzināms fakts, ka tika atbalstīta filma ar konkrētu producentu.

“Jātiecas uz to, lai būtu filmu nozares pārvaldība, kas reaģē uz nacionāli nozīmīgām tēmām,” sacīja Melbārde. Viņa norādīja, ka LNKC ir jādomā par filmu nozares pārvaldību, bet, kam uzticēt filmu veidošanu un piešķirt līdzekļus, ir ekspertu komisiju jautājums, uzskata Melbārde.

Apakškomisijas sēdē otrdien ar prezentāciju par to, kas jāpanāk NKC, uzstājās filmu producents Andrejs Ēķis. Uz jautājumu, vai viņš varētu būt viens no potenciālajiem amata kandidātiem uz LNKC vadītāja amatu, Ēķis teica: „Man neinteresē administratīvas lietas, bet gan filmu ražošana.”

Ēķis komisijā kritiski izteicās par LNKC sasniedzamajiem mērķiem, kas, viņaprāt, patlaban neesot konkrēti definēti: „Vai vadītājam ir jābūt ģeniālam filmu izplatītājam, kino kritiķim vai jāspēj piesaistīt nauda nozarei, vai jāvar pacelt kino ražotāju prestižs?” 

Ēķis piedāvāja savu redzējumu par filmu ražošanu un popularitātes celšanu sabiedrībā, sakot, ka primārais esot tās veidot skatītājiem. Esot jāspēj piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības un privātajiem fondiem, un līdzdalību festivālos jāizmanto kā mārketinga instrumentu valsts prezentēšanai, nevis kā koncentrēšanos uz galvenajām balvām. „Ar to visu piecu gadu laikā jācenšas panākt vienu miljonu Latvijas filmu skatītāju kinoteātrī,” savu ideju klāstīja producents.

Komisijā piedalījās arī citi nozares pārstāvji – kinorežisori Arvīds Krievs, Aigars Grauba un producents Gatis Upmalis. Kinorežisors Grauba kā būtiskāko faktoru jaunu filmu radīšanā min sabiedrības uzticību, jo „Kino centram ir jāpievērš uzmanība ne tikai ražošanai, bet arī izplatīšanai, latviešu skatītājs saprot kino, kaut arī novērtē to kategorijās – patīk vai nepatīk”. Latvijā atzinību guvušas filmas patīk arī pasaulē.

„Kultūras nozarē nav beigusies krīze,” sacīja Melbārde, uzsverot, ka LNKC jautājumā ir nepieciešams dialogs no visām iesaistītajām pusēm, lai spētu sasniegt konkrētus mērķus. Viens no pirmajiem soļiem būs kopīga Kino centra vadītāja izvēle.

Iepriekšējā LNKC vadītāja Gailīte-Holmberga atstāja amatu 20.janvārī, lai sāktu darbu Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariātā (Northern Dimension Partnership on Culture).