Eiropas Parlamenta Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR) Rīgā organizē konferenci
Šodien, 10. janvārī, no plkst. 11 līdz 13 Rīgā, ES Mājā, Aspazijas bulvārī 28 (2. stāvā) notiks konference „Termiņuzturēšanās atļaujas: vai ilgtspējīgs valsts izaugsmes dzinējspēks?”.
Konferencē ar referātiem par termiņuzturēšanās atļauju programmas politiskajiem, ekonomiskajiem, sociālajiem un juridiskajiem aspektiem uzstāsies Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, ekonomists Jānis Ošlejs, uzņēmējs Gundars Kuļikovskis, kā arī Sabiedrības par atklātību “Delna” direktors Gundars Jankovs.
Konferencē mēģinās rast atbildes par to, ko no ekonomiskā, sociālā un politiskā viedokļa Latvijai nozīmē termiņuzturēšanās atļaujas, kā labāk risināt šo jautājumu un kādi varētu būt regulējumi, kurus jāiestrādā Imigrācijas likumā.
Konferences tiešraidi varat skatīties šeit.
Komentāri (55)
buchamona 10.01.2014. 11.54
Cik labi, ka mēs iestājāmies eiro zonā :) Šobrīd Ošleja argumentē, kādēļ uzturēšanās atļauju tirgošana Latvijai ir tiešākais ceļš atpakaļ krīzē. Garšs stāsts, bet tā sāls ir tur, ka eiro zona labvēlīga ir tām valstīm, kuras ekonomika balstās uz ražošanu, bet gremdējoša valstīm,kuras ekonomikā lielu sektoru aizņem servisa pakalpojumi. Vārdu sakot, TUA ” programma” ir jāklapē ciet. Vislielākais gandarījums man ir tas, ka iemesls, jura dēļ ir jāklapē TUA ir nevis emocionāls, bet gan pragmātisks :)
8
Inese > buchamona 10.01.2014. 13.19
Cik veikli Zīles k-gs aiztaisīja muti tai sievietei beigās, vai ne?
0
Inese > buchamona 10.01.2014. 13.29
Ko jūs vispār zināt par Spānijas ekonomiku?
0
Inese > buchamona 10.01.2014. 12.05
Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi uzskata, ka eirozonas krīze vēl pavisam nav galā. Par to liecinot ne tikai lielais bezdarba līmenis Eiropā, bet arī fakts, ka ECB aizvien savu procentlikmi atstājusi nemainīgi zemu, vēsta ārzemju mediji.
„Ir pāragri teikt, ka krīze ir beigusies, ņemot vērā, ka ECB savu procentlikmi atstājusi tik zemu (0,25%). Tāpat ES ekonomikas atveseļošanās aizvien ir ļoti trausla,„ ceturtdien, uzreiz pēc ECB padomes sēdes, žurnālistiem sacījis Dragi.
Šāds paziņojams no Dragi puses nācis tikai dienu pēc tam, kad Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Borozu solījis krīzes beigšanos jau 2014.gada laikā.
Jau ziņots, ECB ceturtdien, 9.janvārī, padomes sanāksmē pieņēma lēmumu savu bāzes procentu likmi atstāt rekordzemajā 0,25% līmenī.
Procentu likmes līmenis tiek skaidrots ar aizvien nestabilo eirozonas ekonomiku – dažās no bloka valstīm bezdarba radītājs sasniedz ap 28%. http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/eirozonas-krize-vel-nav-gala-norada-eiropas-centralas-bankas-sefs.d?id=44025146
p.s. ražotājiem visizdevīgākā ir juaņu zona ;)
0
kristaps_drone > buchamona 10.01.2014. 13.06
>RA
Kaut kā nesapratu, kā komentāra 1. teikums iet kopā ar pārējo tekstu.
0
Ojārs > buchamona 10.01.2014. 13.30
rinķī apkārt Savā komentārā es taču vienā teikumā rakstīju
——————-
TUA APTURĒŠANA IR ATKARĪGA tikai no mūsu bieži vien pērkamo politiķu gribas (nez kas tagad notiekk ar Bites kundzes “labdarības” fondu?). Eiro ieviešana nekādā veidā to nespēj ietekmēt.
Tieši otrādi – eiro Latvijā padara mūsu zemi par vēl pievilcīgāku visādiem krievu un citiem “investoriem”.
0
Ojārs > buchamona 10.01.2014. 13.11
rinķī apkārt Cik labi, ka mēs iestājāmies eiro zonā :)
—————
Kāds sakars eiro ieviešanai ar nelielu cerību, ka Vienotība varbūt tomēr ieklausīsies NA priekšlikumos un apturēs Latvijas turpmāku pārkrievošanu? :)
0
buchamona > buchamona 10.01.2014. 13.22
Savā komentārā es taču vienā teikumā rakstīju, ka pēc Ošlejas un zināmā mērā arī pārējo referentu teiktā, eiro zona ir pateicīga tām valstīm, kura savu ekonomiku balsta uz ražošanu, bet nepateicīga tām valstīm, kuru ekonomika balstās uz servisa pakalpojumiem. Kā piemēru pretstatos Vāciju Spānijai. Pirmājā gadījumā vācieši savu ekonomiskās attīstības virzienu balsta vairāk uz ražošanas attīstīšanu un stingri regulē nekustāmo tirgu, spāņi savā ekonomikā nozīmīgu vietu ir ierādījuši nekustāmā īpašuma tirgus aktivizēšanai un līdz ar to arī servisa pakalpojumu attīstīšanu utt. Vācijā stabili ekonomiskie rādītāji, Spānijā krīze, bet visu konferences saturu es neatstāstīšu, jeb, pareizāk sakot, atstāstījumu par konferences saturu neuzrakstīšu :). Žēl, ka neklausījāties. Ja tieši par manu pirmo komentāra teikumu – ” Cik labi, ka mēs iestājāmies eiro zonā :)” Labi tādēļ, ka šobrīd Latvijā ir eiro, kas savkārt nozīmē, ka uzturēšanās atļauju tirgošana Latvijā ir kaitīga valstij :)
0
buchamona > buchamona 10.01.2014. 13.11
Ciniķis. Vajadzēja noklausīties konferenci. Komentārā atstāstīt visus argumentus man neizdosies :)
0
Ojārs 10.01.2014. 13.25
Nesen Rīgā atvēries jauns ķīniešu restorāns. Intereses pēc pavēroju kas tur notiek. Vadība ķīnieši, šķiet, ka tēvs un dēls, strādā ķīnieši, pakistānieši (vai indieši) un krievi. Kolektīva saziņas valodas angļu un krievu. Integrācija rullē!
p.s. Oficiantes (krievietes) runā vājā latviešu valodā…
2
Timurs Čuntonovs > Ojārs 10.01.2014. 15.32
Varu padalīties ar info, ko dzirdēju no krieva, kas labā garastāvoklī atbraucis no Maskavas dzīvot uz Rīgu. Citēju (tulkoju latviski, protams): “Ķīniešu restorāni ir ēdnīcas. Un Ķīnā ēd 30 bļudas (ja pareizi saprotu – “bļudas” ir nevis bļodas, bet ēdieni, ēdienu veidi). Vienkārši jāņem vēra – ķīniešu restorāns nav nekāds restorāns, bet parasta ēdnīca. Otrkārt: Mēs ar Jums rotaļājamies, bļudu ēdāji, bet mēs ar jums nesadarbojamies.
0
Ojārs > Ojārs 10.01.2014. 17.38
kopējais iespaids, protams, vairāk atgādina ēdnīcu, nevis restorānu. Bet tas šajā gadījumā nav svarīgi. Galvenais, ka Latvijas valdība nodrošina viņiem krievvalodīgu vidi, un viņiem, ja nekas nemainīsies, latviešu valoda arī turpmāk te nebūs nepieciešama.
0
austrisv 10.01.2014. 12.48
NOteikti jāklapē ciet tās TUA. Tā nav virzīta uz Latvijas attīstību, bet gan uz krievvalodīgo iepludināšanu Latvijā. Visa Rīga pilna ar Krievijas mašinām.
Noriebusies tā valsts varas neizlēmība! Jaunie brauc prom, jo nepatīk tā sla’viskā nesakārtotība Rīgā. Tā slaviskā nesakārtotība jau ir izpaudusies Zolitūdes traģēdijā. Cik ilgi lai vēl pacieš tos melus, ka Latvijā jāceļ dzīvokļi krieviski un ķīniski runājošiem?
12
manatuja > austrisv 10.01.2014. 13.23
2013.gada beigās Briselē notikušajā Krievijas – ES forumā Eiroparlamenta viceprezidents Migels Anhels Martiness Martiness asi kritizēja Baltijas valstu rusofobijā balstīto iekšpolitiku un ārpolitiku. Jāatzīmē, ka spāņu politiķa biogrāfija neļauj potenciālajiem oponentiem atkratīties no viņa teiktā, izmantojot trīs Baltijas politikāņu iecienītākās standarta klišejas un dežūrfrāzes: „Maskavas roka”, „Kremļa rupors” un Putina marionete”, jo neviena no šīm birkām Eiroparlamenta vicespīkerim neder.
Jaunībā Martiness patiesi, nevis tikai pagātnes atstāstījumos, cīnījās ar totalitāro Franko režīmu un sēdēja par to cietumā, atšķirībā no tādiem saviem Eiroparlamenta kolēģiem kā Vītauts Lansberģis (Lietuva) vai Inese Vaidere (Latvija)Roberts ZIle(Latvija), kas bija aktīvi komjaunieši un komunistiskās partijas biedri, bet tagad ar fanātisku dedzību stāda vienlīdzības zīmi starp nacismu un komunismu.
0
manatuja > austrisv 10.01.2014. 13.55
ko tur satraukties mēs tač veidojam ES ārpolitiku un ietekmējam lēmumus eirozonā.
0
manatuja > austrisv 10.01.2014. 13.19
TUA nauda Attistības Bankas kontā, vēl labāk, ja veidotu Kooperatīvo banku.
0
manatuja > austrisv 10.01.2014. 21.05
Rosneft un gazprom prot labak argumentet… Diemzel… Rosneft un BP sadarbiba artikas apguve ir gana labs arguments…
0
Vineta > austrisv 10.01.2014. 14.40
Bet
Tā slaviskā nesakārtotība jau ir izpaudusies Zolitūdes traģēdijā.
Slāvisko vēl varētu pieciest, jo slāviem ir baltu izcelsme, alienisko(krievu) nevar.
0
manatuja > austrisv 22.01.2014. 11.56
http://temi.repubblica.it/ū-heartland/gerussia/1850
0
Ojārs > austrisv 10.01.2014. 13.09
Bet NOteikti jāklapē ciet tās TUA
—————–
Dombrovskis tam NOteikti nepiekrita. Varbūt Straujuma piekritīs…
0
ievuliitis > austrisv 11.01.2014. 18.48
Un atkal – nekā iepriecinoša – “Vācijas attiecības ar Krieviju koordinēs promaskaviski noskaņots politiķis”.
” Viņš ārlietu ministrijā jau koordinējis Vācijas un Krievijas attiecības laikā, kad Šteinmeiers bija toreizējā kanclera Gerharda Šrēdera kancelejas vadītājs.
Tieši viņu pārraudzībā tika panākta vienošanās par tiešā gāzesvada būvniecību, kas par Baltijas jūras gultni savieno Krieviju un Vāciju, apejot Poliju un Baltijas valstis un tādējādi pakļaujot tās pastiprinātam Maskavas spiedienam.”
Vienīgais, uz ko atliek cerēt, “Vienlaikus domājams, ka Merkele tomēr atstās savā ziņā svarīgāko ārpolitisko lēmumu pieņemšanu, kā viņa ieradusi iepriekšējo astoņu gadu laikā, atzīst ekspert”
http://www.delfi.lv/news/world/other/vacijas-attiecibas-ar-krieviju-koordines-promaskaviski-noskanots-politikis.d?id=44029086
0
kristaps_drone > austrisv 10.01.2014. 15.18
>Jānis
“Eiroparlamenta viceprezidents Migels Anhels Martiness Martiness asi kritizēja Baltijas valstu rusofobijā balstīto iekšpolitiku un ārpolitiku” – atradis autoritāti – viņam smadzeņu vietā ir neoliberasma idejas galvā.
0
ievuliitis > austrisv 11.01.2014. 11.04
” Rosneft un gazprom prot labak argumentet… ”
Diez vai viņu retoriku var saukt par argumentiem. Rupjš, nekaunīgs spiediens uz neatkarīgām valstīm,, “burkāns un pātaga”, “разделяй и властвуй”, cilvēktiesību citur piesaukšana, kad pašiem valstī ar demokrātiju, cilvēktiesībām, vienlīdzību, starpetnisko saskaņu stāvoklis ir daudz, daudz bēdīgāks, kā valstīs uz kurām tiek izdarīts spiediens. Tas sen jau nevienu neizbrīna.
0
ievuliitis > austrisv 10.01.2014. 14.50
Jānis, kur redzi satraukumu manos tekstos?
Es tikai norādu, ka politikā un vispār dzīvē reti kad ir viegli atbildāmi jautājumi un to risinājumi. Tieši tāpat, ja runājam par ksenofobiju un rusofobiju, kā negatīvu parādību, tad nedrīkst neņemt vērā Krievijas valsts piekopto ārpolitiku, kas tieši ir galvenais iemesls šīm parādībām.
Tad kā var cīnīties pret ksenofobiju un rusofobiju? Mainot Krievijas Federācijas ārpolitiku? Bet to jau mēs nevaram nekādā mērā iespaidot. Varam tikai konstatēt, ka tieši Krievijas ārpolītika ir galvenais iemesls nevēlamām parādībām un, pamatojot to ar uzskatāmiem argumentiem, darīt to zināmu tiem, no kā ir atkarīga ES ārpolitikas veidošana. Tieši tādā veidā mēs (tomēr!) “ietekmējam lēmumus eirozonā”.
0
ievuliitis > austrisv 10.01.2014. 13.41
Ja Vācijas kanclers Šrēders par Krievijas interešu lobēšanu pēc kanclera amata pildīšanas beigām, tika atalgots ar amatu Gazprom galvgalī un turpina to darīt neslēpjoties, kāpēc gan to pašu interešu lobēšanu nevarētu piedēvēt šim spāņu politiķim? Tevis citēta frāze to apliecina.
0