Tiešraide: Konference par termiņuzturēšanās atļauju ietekmi Latvijā
Saistītie raksti
Radars /
24. jūlijs
Radars pasaulē
Radars /
17. jūlijs
Radars pasaulē
Ārpolitika /
14. jūnijs
Ārskats nr. 83: Eiropā centrs noturējās. Francijā Makrons iet uz risku. Kas notiek Bulgārijā?
Komentāri (55)
Vineta 10.01.2014. 15.10
Jānis
Migels Anhels Martiness Martiness asi kritizēja Baltijas valstu rusofobijā balstīto iekšpolitiku un ārpolitiku.
Русофоб – это вас русских боящийся? Вас никто не боится. Вами брезгуют как слизью. Вы – мразь, даже когда из Бентли выползаете.
Широкорылые, косоглазые рожи с картофельными носами, рыжие, конопатые и с булатными и железными зубами. Имя вам -БЫДЛО!
/S. Melnikoff/ http://ipvnews.org/
p.s. Tas, ka Spānijas patrioti nenobeidza to prokremlisko mērgli un nodevēju, bija nolaidība.
0
Ludmila 10.01.2014. 14.59
Ozolniekos ķinietis ceļ divas 40 dzīvokļu mājas . Vienai jau 3 stāvs , rudenī strmešu gaismā cēla . Pēc Zolitūtdes traģēdijas uz kādu 1-2 nedēļam būve apstājās . Redzēs kas iegādāsies tos īpašumus
1
Inese > Ludmila 11.01.2014. 00.17
Lūk, Ozolnieku izdzīvotājs stāsta par ķīnešu invāziju novadā:
http://www.youtube.com/watch?v=4KSXltHwyIc
0
manatuja 10.01.2014. 13.26
Pilns Migela Anhela Martinesa Martinesa runas teksts Krievijas – ES forumā
„Cienījamie konferences dalībnieki!
Es vēršos pie jums ne tikai kā Eiropas Paramenta viceprezidents, bet arī kā Eiropas vēstures nama izveides projekta viceprezidents. Šis nams tiks atklāts nākošgad, Pirmā pasaules kara sākuma 100. gadadienā. Muzeja ēka atrodas parkā blakus Eiropas Parlamenta ēkai. Tas ir aizraujošs, tomēr arī ļoti pretrunīgs projekts. Visbeidzot vēršos pie jums kā Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta universitātes Goda doktors.
Daži no mums – tie, kuri sevi uzskata par marksistiem, — spēj labāk cits citu saprast. Mēs zinām, ka katra vēstures nodaļa sevī nes iepriekšējās nodaļas nospiedumu, kā arī satur norādes par to, kas gaidāms nākošajā nodaļā. Šobrīd mēs atrodamies tajā vēstures lappusē, kura ietver aukstā kara laika nospiedumu. Tomēr tā satur arī dažus nākošās nodaļas elementus – nodaļas, kas tiks veltīta globalizācijai, kuras gaitā 8-12 globālie spēlētāji uzņemsies atbildību par miera nodrošināšanu un sociālā progresa virzīšanu visā pasaulē.
Pārejot pie nākošās nodaļas, daudziem no mums savā apziņā ir jāiznīcina aukstā kara laika paliekas. Manuprāt, Aukstā kara paliekas mazāk traucē ASV iedzīvotājiem nekā cilvēkiem Eiropā.
Sakot vārdu „Eiropa”, es ar to domāju Eiropas Savienību un Krieviju, kā arī valstis, kuras atrodas starp tām.
Daži no globālajiem spēlētājiem, kuri nākošajā nodaļā uzies uz pasaules vēstures skatuves, jau šobrīd aktīvi piedalās globālajā scenārijā. Tie ir ASV, Ķīna, Krievija un Japāna. Daži dalībnieki iet šajā virzienā. Citi vēl nav sasnieguši tādu attīstības līmeni, kas tiem dotu iespēju dalīt atbildību par pasaules likteņiem. Tas, droši vien, attiecas uz Indiju, Brazīliju, Dienvidāfriku.
TEiropas Savienība nākotnē varētu kļūt par vēl vienu globālo spēlētāju. Tomēr pagaidām mēs vēl neatrodamies uz pasaules skatuves. Eiropas Savienība – un jo īpaši mēs, Eiropas Parlaments, – šobrīd esam izaicinājuma priekšā: kā virzīt attīstības procesu tā, lai patiešām kļūtu par globālu spēlētāju ar visām pilnvarām iejaukties pasaules scenārijā tādā pašā atbildības līmenī, kuru ASV, Krievija, Ķīna un dažas citas valstis varētu sasniegt jau tuvākajā nākotnē.
7
manatuja > manatuja 10.01.2014. 13.27
eši šādi es saprotu jautājumu, kuru jūs apspriežat šajā sanāksmē. Tajā ir interesants gan dalībnieku sastāvs un līmenis, gan piedāvātā problēma: vai Austrumu partnerība ir solis uz Eiropas apvienošanos vai tās sadalīšanos?
Mana atbilde ir: tas ir atkarīgs no ES, no Krievijas, no tām valstīm, kuras ir Austrumu partnerības dalībnieces. Un vēl vairāk tas ir atkarīgs no mūsu spējas iznīdēt aukstā kara paliekas.
Man šķiet acīmredzams tas, ka ES, jo sevišķi Eiropas Parlamentā, krietna daļa politiķu ir tie, kurus mēs saucam par „labējiem spēkiem”. Daudz mazāk mani satrauc tie, kurus sauc par „galēji labējiem”. Vairāk mani uztrauc tie, kurus sauc par „demokrātiski labējiem” vai „civilizēti labējiem”. Jo galēji labējie jau sākotnēji ir neadekvāti politiskās atbildības ziņā. Savukārt labēji centriskie vai mēreni labējie ir nozīmīgs politiskais spēks. Iespējams, visietekmīgākais Eiropas Parlamentā. Un šis spēks praktiski pārstāv tās pašas intereses, kurās darbojas arī gandrīz visi lielie masu mediju nozares monopolisti. Tieši viņi ir tie, kas bieži nosaka attieksmi pret problēmām un to risināšanas veidiem. Tām problēmām, par kurām mēs šeit runājam. Un tieši šie spēki atrodas nepārejošas apsēstības stāvoklī, nepārtraukti uzspiežot mums nodaļu par auksto karu. Viņi joprojām uztver Krieviju kā ienaidnieku, kas, manuprāt, ir kaut kas neracionāls un pat paradoksāls.
Mēs uzskatām, ka būt eiropiešiem nozīmē būt racionāliem. Nav nekā neracionālāka par šo neuzticēšanos Krievijai. Kāds drauds var būt Krievija? Drauds kam? Taču vēl neracionālāk un paradoksālāk ir tas, ka šie konservatīvie spēki, kas pastāvīgi attīsta naidīgumu pret Krieviju, identificē Krieviju ar komunismu. Tai pat laikā, iespējams, nepastāv superkapitālistiskākas sistēmas par to, kas ir uzbūvēta mūsdienu Krievijā. Ir grūti saprast, kā var salīdzināt mūsdienu Krievijas Federāciju ar agrāko padomju sistēmu. Eiropas Parlamentā ir grupa, kuru pamatā veido mūsu kolēģi no Baltijas, kā arī tās sastāvā ietilpst daži ungāri un poļi. Tomēr visagresīvākie no šīs grupas ir Baltijas valstu pārstāvji. Mums ir grūti oponēt viņu pastāvīgajai pretošanās nostājai.
Rezultātā mēs nekustamies. Mēs atrodamies nepārtrauktā savstarpējas cīņas stāvoklī. Viņi pastāvīgi uzspiež vēstures interpretāciju caur komunisma pielīdzināšanu nacismam un apgalvo, ka tie ir paralēli un vienādi. Tā ir dramatiska realitātes falsifikācija. Viņi visu novienkāršo, apgalvojot, ka komunisms – tā ir cēla ideja, kas bieži vien tika īstenota nepienācīgā veidā ar sagrozītiem rezultātiem, savukārt nacisms – tā ir nepareiza ideja, kas vienmēr tika konsekventi realizēta ar nepareiziem rezultātiem.
Patiesība ir tāda, ka daudzos gadījumos gan staļinisms, gan nacisms varēja novest pie nepareiza iznākuma. Tomēr mēs nevaram likt vienādības zīmi. Es vienmēr uzsveru: saskatiet atšķirību! Ir tūkstošiem komunistu, kas nekad nav paveikuši neko nosodāmu. Es pazinu komunistus, kas atdeva savas dzīvības par brīvību, demokrātiju un sociālo progresu. Un es nekad neesmu dzirdējis ne par vienu nacistu, kas atdotu savu dzīvību par sociālo progresu, par solidaritāti vai par jebkuru citu cēlu ideju. Tas ir tas, kas mums nepārtraukti jaatklāj savos iebildumos.
Tāpat arī ir jāsaprot, ka tie, kas ir mūsu pretinieki šajā strīdā, pārsvarā ir cilvēki, kas ir bijuši komunistisko partiju līderi savās valstīs. Un es neesmu pārliecināts par to, vai tas ir viņu psiholoģiskais paņēmiens, lai panāktu piedošanu, vai arī vienkārši tīrs oportūnisms. Mums – tiem, kas nevienam neko nav parādā, – šis strīds ir nepatīkams, tomēr mēs esam spiesti viņus izaicināt un teikt: par ko jūs runājat? Kur jūs rakstījāt savas disertācijas? Vai jūs tās rakstījāt Austrumberlīnē? Vai jūs aizstāvējāt savas disertācijas Maskavas Universitātē? Laika posmā, kuru jūs dēvējat par šausmīgāko laiku vēsturē? Un vai jūs nebijāt daļa no tā briesmīgā režīma, kurš pakļāva sabiedrību tādiem apstākļiem?
Iedomājieties, cik grūti ir dzīvot ar tādu iekšēju spriedzi un pastāvīgā pretcīņā. Tādēļ mēs arī nesperam nevienu soli uz priekšu.
0
manatuja > manatuja 10.01.2014. 13.27
Es atkārtoju: problēma ir Aukstajā karā, kurš turpinās Eiropā, turklāt, abās Eiropas daļās. Ir acīmredzams, ka mēs slikti izprotam pašreizējo Krievijas vadību. Kāda ir tās attieksme pret ES? Tā arī uztver ES kā ienaidnieku, kā draudu! Tas noved pie tā, ka vienas bailes rada citas bailes, un sarežģī uzdevumu tiem, kas vēlas tādā vai citādā veidā panākt progresu.
Ko es varu šajā kontekstā teikt par tām valstīm, kuras ir iesaistītas ES Austrumu partnerībā? Pirmais, kas mums būtu jādara no ES puses, ir jāizrāda vairāk cieņas saviem partneriem. Es uzskatu, ka šīm valstīm ir jābūt iespējai pašām izlemt, vai tās vēlas vai nevēlas būt ES dalībvalstis. Vēsturiski, ģeogrāfiski, politiski tām ir izvēles tiesības. Tāda valsts kā Moldova – tai ir tiesības. Ukrainai ir tiesības. Tām ir tiesības būt ES, ja tās pašas to vēlas. Arī Norvēģijai un Šveicei ir tādas tiesības. Un tās ir brīvi izdarījušas savu izvēli – nepievienoties ES.
Vienīgie, kas var pieņemt lēmumu par to, vai Ukraina, Moldova un Armēnija iesniegs dalības pieteikumu, ir šo valstu iedzīvotāji. Es uzskatu, ka nav pieļaujams tas, ka kāds cits pieņem šo lēmumu viņu vietā. Man ir nepieņemami tas, ja kāds no Krievijas teiks: „Mēs nepieļausim, ka Ukraina vai Armēnija iesniedz dalības pieteikumu.” Jo tā nav Krievijas kompetences joma.
Problēma ir arī tā, ka Eiropas Parlamenta pieeja ir nepareiza. Mēs izturamies pret šīm valstīm kā pasniedzēji-mentori. Eiropiešiem piemīt tendence mācīt, kas un kā jums jādara. Mēs šobrīd runājam par Ukrainu un Armēniju. Es saviem šejienes draugiem skaidroju: Armēnijas pilsoņi var brīvi doties uz Krieviju bez vīzas. Taču, lai aizbrauktu uz jebkuru ES valsti, ir nepieciešami divi mēneši, lai saņemtu vīzu. Ja mēs salīdzinām stipendiju skaitu, ko saņem armēņu jaunieši studijām Krievijā, un to stipendiju skaitu, kuras nodrošina ES, tad pirmais skaitlis ir 10 reizes lielāks par otro. Es saprotu, ka armēņiem jau ir apnikuši eiropieši, kas brauc pie viņiem un tēlo tiesnešus. Tā ir pieeja, kas būtu jāaizvieto ar cieņu.
Esmu pārliecināts, ka debatēs ar Krieviju mums skaidri jānorāda, ka mēs sagaidām no tās neiejaukšanos šo valstu brīvas gribas paušanā. Tas, ko mums nevajadzētu darīt, ir pasludināt, ka, ja tās turpinās sarunas par iestāšanos, tad tās ir labas, savukārt, ja neturpinās, tad tās ir nejaukas un krievi izdara uz tām spiedienu. Šādā pieejā, manuprāt, izpaužas cieņas trūkums.
Un nobeigumam. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai Krievija kā globāls spēlētājs un ES kā otrs nozīmīgs spēlētājs attīstītu ciešu sadarbību. Mums ir jāpasaka Krievijai un mums ir jāpasaka Austrumu partnerības valstīm, ka jebkurā gadījumā šo valstu loma var būt ļoti svarīga tiltu radīšanā starp Krieviju un ES.Jo šie ļaudis zina vislabāk, kas ir Krievija un uz ko tā ir spējīga. Jo mums ir nepieciešami cilvēki, kuri pazīst Krieviju kā paši savas identitātes daļu.
Tas ir izaicinājums. Un tas ir tas, ko es saku latviešiem, lietuviešiem un igauņiem: kā jūs vērtējat savu nozīmi Eiropas Savienībā? Vai jūs uzskatāt, ka esat vērtīgi ar to, ka esat apsēsti ar ideju būt par kaut ko līdzīgu cietoksnim, būt par pastāvīgu provokatoru attiecībā uz šo ļoti lielo, ļoti svarīgo un ļoti nepieciešamo kaimiņu? Vai arī jūs būtu vērtīgāki tad, ja pielietotu savas zināšanas un savu specifiku tam, lai padarītu šos kontaktus efektīvākus, vieglākus un noderīgākus cilvēkiem Krievijā un ES?
Kas, jūsuprāt, padarītu jūs vērtīgākus un nozīmīgākus? Pastāvīga provokāciju un konfrontācijas avota statuss? Vai jūs uzskatāt, ka jūsu vērtība ir tajā, ka esat pastāvīgi ES un tās dalībnieku kairinātāji? Labāk padomājiet par to, kāda varētu būt jūsu loma. Es saprotu, ka jūsu pašreizējā loma ir daudz vienkāršāka.
„Pirms dažām dienām es teicu Lietuvas prezidentei: Es saprotu, ka vieglāk ir runāt par ienaidniekiem, par jūsu vēsturi u.tml. Daudz grūtāk ir pateikt: paskatīsimies, kā varam palīdzēt sakārtot attiecības. Citādi neviens ar jums nerēķināsies. Jūs esat vienīgie, kas spēj reāli dot ieguldījumu tilta radīšanā starp mums. Un mums ir nepieciešams šāds tilts. Jums ir jāizlemj, vai vēlaties būt nozīmīgi ES vai nevēlaties.”
Kad Spānija pievienojās Eiropas kopienai, mēs sev līdzi atvedām Latīņameriku, kuras līdz šim vispār nebija ES dienas kārtībā. Mēs pateicām: lūk, ir Latīņamerika, un mēs esam tie, kas spēj radīt tiltu uz šo lielo kontinentu visos līmeņos – ekonomiskajā, sociālajā un kulturālajā. Tas padarīja mūs ļoti vērtīgus Eiropas Savienībai. Pretējā gadījumā mēs būtu nepamanāmi piecpadsmit dalībvalstu vidū. Es esmu pilnīgi pārliecināts par šo loģiku.”
0
Ojārs > manatuja 10.01.2014. 13.34
Taču vēl neracionālāk un paradoksālāk ir tas, ka šie konservatīvie spēki, kas pastāvīgi attīsta naidīgumu pret Krieviju, Taču vēl neracionālāk un paradoksālāk ir tas, ka šie konservatīvie spēki, kas pastāvīgi attīsta naidīgumu pret Krieviju, identificē Krieviju ar komunismu
———————–
Nav pareizi, ka identificē Krieviju ar komunismu. Krieviju jāidentificē ar šovinismu un impērismu. Komunisms jau sen pagātnē, bet Latvija pilna ar krievu šovinistiem.
0
Vineta > manatuja 10.01.2014. 14.37
Jānis
Šī garā pentere, Vaņa, nepasargās krievu pasauli, jo tās pastrādāto noziegumu nasta ir pārmērīgi smaga. Tā tiks izbeigta ar visiem tās smirdīgiem atribūtiem.
0
Vineta > manatuja 10.01.2014. 14.48
andrejs
Krieviju jāidentificē ar šovinismu un impērismu.
Krievija, tas ir absolūtais ļaunums un WWII un PSRS bija tā apogeja. Nekas tāds fašistisko izdzimteņu bidlostānai vairs tās neilgajā atvēlētā laikā nespīd, lai arī kā pēc tā tiektos ģenētiski iemantotā un ieaudzinātā krievu asinskāre.
0
Zoņtiks > manatuja 10.01.2014. 14.55
->Jānis
Kā saprotu arī jūs uzskatāt, ka apgalvojums par “Baltijas valstu rusofobijā balstīto iekšpolitiku un ārpolitiku” ir patiess?
Vai padalīsieties kā tieši (ār/iekš)politikas līmenī pie mums izpaužas rusofobija?
0
lauma krišāne > manatuja 15.01.2014. 11.37
Visa tevis citētā spāņa prokremlisko uzskatu sāls atklājas šajā teikumā, kuru tu nez kāpēc neuzsver:
“Daži no mums – tie, kuri sevi uzskata par marksistiem, — spēj labāk cits citu saprast.”
Akurāt Ždanoka, kura 1991.gada asiņainajās janvāra dienās AP tribīnē kāpa ar vārdiem”Ja budu govoriķ kak kommuņist.”
0
Ojārs 10.01.2014. 13.25
Nesen Rīgā atvēries jauns ķīniešu restorāns. Intereses pēc pavēroju kas tur notiek. Vadība ķīnieši, šķiet, ka tēvs un dēls, strādā ķīnieši, pakistānieši (vai indieši) un krievi. Kolektīva saziņas valodas angļu un krievu. Integrācija rullē!
p.s. Oficiantes (krievietes) runā vājā latviešu valodā…
2
Timurs Čuntonovs > Ojārs 10.01.2014. 15.32
Varu padalīties ar info, ko dzirdēju no krieva, kas labā garastāvoklī atbraucis no Maskavas dzīvot uz Rīgu. Citēju (tulkoju latviski, protams): “Ķīniešu restorāni ir ēdnīcas. Un Ķīnā ēd 30 bļudas (ja pareizi saprotu – “bļudas” ir nevis bļodas, bet ēdieni, ēdienu veidi). Vienkārši jāņem vēra – ķīniešu restorāns nav nekāds restorāns, bet parasta ēdnīca. Otrkārt: Mēs ar Jums rotaļājamies, bļudu ēdāji, bet mēs ar jums nesadarbojamies.
0
Ojārs > Ojārs 10.01.2014. 17.38
kopējais iespaids, protams, vairāk atgādina ēdnīcu, nevis restorānu. Bet tas šajā gadījumā nav svarīgi. Galvenais, ka Latvijas valdība nodrošina viņiem krievvalodīgu vidi, un viņiem, ja nekas nemainīsies, latviešu valoda arī turpmāk te nebūs nepieciešama.
0
janis17 10.01.2014. 13.18
Nu redz, lielie TUA aizstāvji klusais un dzeris kaut kā klusē!
0
austrisv 10.01.2014. 12.48
NOteikti jāklapē ciet tās TUA. Tā nav virzīta uz Latvijas attīstību, bet gan uz krievvalodīgo iepludināšanu Latvijā. Visa Rīga pilna ar Krievijas mašinām.
Noriebusies tā valsts varas neizlēmība! Jaunie brauc prom, jo nepatīk tā sla’viskā nesakārtotība Rīgā. Tā slaviskā nesakārtotība jau ir izpaudusies Zolitūdes traģēdijā. Cik ilgi lai vēl pacieš tos melus, ka Latvijā jāceļ dzīvokļi krieviski un ķīniski runājošiem?
12
Ojārs > austrisv 10.01.2014. 13.09
Bet NOteikti jāklapē ciet tās TUA
—————–
Dombrovskis tam NOteikti nepiekrita. Varbūt Straujuma piekritīs…
0
manatuja > austrisv 10.01.2014. 13.19
TUA nauda Attistības Bankas kontā, vēl labāk, ja veidotu Kooperatīvo banku.
0
manatuja > austrisv 10.01.2014. 13.23
2013.gada beigās Briselē notikušajā Krievijas – ES forumā Eiroparlamenta viceprezidents Migels Anhels Martiness Martiness asi kritizēja Baltijas valstu rusofobijā balstīto iekšpolitiku un ārpolitiku. Jāatzīmē, ka spāņu politiķa biogrāfija neļauj potenciālajiem oponentiem atkratīties no viņa teiktā, izmantojot trīs Baltijas politikāņu iecienītākās standarta klišejas un dežūrfrāzes: „Maskavas roka”, „Kremļa rupors” un Putina marionete”, jo neviena no šīm birkām Eiroparlamenta vicespīkerim neder.
Jaunībā Martiness patiesi, nevis tikai pagātnes atstāstījumos, cīnījās ar totalitāro Franko režīmu un sēdēja par to cietumā, atšķirībā no tādiem saviem Eiroparlamenta kolēģiem kā Vītauts Lansberģis (Lietuva) vai Inese Vaidere (Latvija)Roberts ZIle(Latvija), kas bija aktīvi komjaunieši un komunistiskās partijas biedri, bet tagad ar fanātisku dedzību stāda vienlīdzības zīmi starp nacismu un komunismu.
0
ievuliitis > austrisv 10.01.2014. 13.41
Ja Vācijas kanclers Šrēders par Krievijas interešu lobēšanu pēc kanclera amata pildīšanas beigām, tika atalgots ar amatu Gazprom galvgalī un turpina to darīt neslēpjoties, kāpēc gan to pašu interešu lobēšanu nevarētu piedēvēt šim spāņu politiķim? Tevis citēta frāze to apliecina.
0
manatuja > austrisv 10.01.2014. 13.55
ko tur satraukties mēs tač veidojam ES ārpolitiku un ietekmējam lēmumus eirozonā.
0
Vineta > austrisv 10.01.2014. 14.40
Bet
Tā slaviskā nesakārtotība jau ir izpaudusies Zolitūdes traģēdijā.
Slāvisko vēl varētu pieciest, jo slāviem ir baltu izcelsme, alienisko(krievu) nevar.
0
ievuliitis > austrisv 10.01.2014. 14.50
Jānis, kur redzi satraukumu manos tekstos?
Es tikai norādu, ka politikā un vispār dzīvē reti kad ir viegli atbildāmi jautājumi un to risinājumi. Tieši tāpat, ja runājam par ksenofobiju un rusofobiju, kā negatīvu parādību, tad nedrīkst neņemt vērā Krievijas valsts piekopto ārpolitiku, kas tieši ir galvenais iemesls šīm parādībām.
Tad kā var cīnīties pret ksenofobiju un rusofobiju? Mainot Krievijas Federācijas ārpolitiku? Bet to jau mēs nevaram nekādā mērā iespaidot. Varam tikai konstatēt, ka tieši Krievijas ārpolītika ir galvenais iemesls nevēlamām parādībām un, pamatojot to ar uzskatāmiem argumentiem, darīt to zināmu tiem, no kā ir atkarīga ES ārpolitikas veidošana. Tieši tādā veidā mēs (tomēr!) “ietekmējam lēmumus eirozonā”.
0
kristaps_drone > austrisv 10.01.2014. 15.18
>Jānis
“Eiroparlamenta viceprezidents Migels Anhels Martiness Martiness asi kritizēja Baltijas valstu rusofobijā balstīto iekšpolitiku un ārpolitiku” – atradis autoritāti – viņam smadzeņu vietā ir neoliberasma idejas galvā.
0
manatuja > austrisv 10.01.2014. 21.05
Rosneft un gazprom prot labak argumentet… Diemzel… Rosneft un BP sadarbiba artikas apguve ir gana labs arguments…
0
ievuliitis > austrisv 11.01.2014. 11.04
” Rosneft un gazprom prot labak argumentet… ”
Diez vai viņu retoriku var saukt par argumentiem. Rupjš, nekaunīgs spiediens uz neatkarīgām valstīm,, “burkāns un pātaga”, “разделяй и властвуй”, cilvēktiesību citur piesaukšana, kad pašiem valstī ar demokrātiju, cilvēktiesībām, vienlīdzību, starpetnisko saskaņu stāvoklis ir daudz, daudz bēdīgāks, kā valstīs uz kurām tiek izdarīts spiediens. Tas sen jau nevienu neizbrīna.
0
ievuliitis > austrisv 11.01.2014. 18.48
Un atkal – nekā iepriecinoša – “Vācijas attiecības ar Krieviju koordinēs promaskaviski noskaņots politiķis”.
” Viņš ārlietu ministrijā jau koordinējis Vācijas un Krievijas attiecības laikā, kad Šteinmeiers bija toreizējā kanclera Gerharda Šrēdera kancelejas vadītājs.
Tieši viņu pārraudzībā tika panākta vienošanās par tiešā gāzesvada būvniecību, kas par Baltijas jūras gultni savieno Krieviju un Vāciju, apejot Poliju un Baltijas valstis un tādējādi pakļaujot tās pastiprinātam Maskavas spiedienam.”
Vienīgais, uz ko atliek cerēt, “Vienlaikus domājams, ka Merkele tomēr atstās savā ziņā svarīgāko ārpolitisko lēmumu pieņemšanu, kā viņa ieradusi iepriekšējo astoņu gadu laikā, atzīst ekspert”
http://www.delfi.lv/news/world/other/vacijas-attiecibas-ar-krieviju-koordines-promaskaviski-noskanots-politikis.d?id=44029086
0
manatuja > austrisv 22.01.2014. 11.56
http://temi.repubblica.it/ū-heartland/gerussia/1850
0
Alise 10.01.2014. 12.14
Kuļikovskis šobrīd baigi labi apstāsta situāciju!
1
Inese > Alise 10.01.2014. 12.38
Kas ir Kuļikovskis?
0
buchamona 10.01.2014. 11.54
Cik labi, ka mēs iestājāmies eiro zonā :) Šobrīd Ošleja argumentē, kādēļ uzturēšanās atļauju tirgošana Latvijai ir tiešākais ceļš atpakaļ krīzē. Garšs stāsts, bet tā sāls ir tur, ka eiro zona labvēlīga ir tām valstīm, kuras ekonomika balstās uz ražošanu, bet gremdējoša valstīm,kuras ekonomikā lielu sektoru aizņem servisa pakalpojumi. Vārdu sakot, TUA ” programma” ir jāklapē ciet. Vislielākais gandarījums man ir tas, ka iemesls, jura dēļ ir jāklapē TUA ir nevis emocionāls, bet gan pragmātisks :)
8
Inese > buchamona 10.01.2014. 12.05
Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi uzskata, ka eirozonas krīze vēl pavisam nav galā. Par to liecinot ne tikai lielais bezdarba līmenis Eiropā, bet arī fakts, ka ECB aizvien savu procentlikmi atstājusi nemainīgi zemu, vēsta ārzemju mediji.
„Ir pāragri teikt, ka krīze ir beigusies, ņemot vērā, ka ECB savu procentlikmi atstājusi tik zemu (0,25%). Tāpat ES ekonomikas atveseļošanās aizvien ir ļoti trausla,„ ceturtdien, uzreiz pēc ECB padomes sēdes, žurnālistiem sacījis Dragi.
Šāds paziņojams no Dragi puses nācis tikai dienu pēc tam, kad Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Borozu solījis krīzes beigšanos jau 2014.gada laikā.
Jau ziņots, ECB ceturtdien, 9.janvārī, padomes sanāksmē pieņēma lēmumu savu bāzes procentu likmi atstāt rekordzemajā 0,25% līmenī.
Procentu likmes līmenis tiek skaidrots ar aizvien nestabilo eirozonas ekonomiku – dažās no bloka valstīm bezdarba radītājs sasniedz ap 28%. http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/eirozonas-krize-vel-nav-gala-norada-eiropas-centralas-bankas-sefs.d?id=44025146
p.s. ražotājiem visizdevīgākā ir juaņu zona ;)
0
kristaps_drone > buchamona 10.01.2014. 13.06
>RA
Kaut kā nesapratu, kā komentāra 1. teikums iet kopā ar pārējo tekstu.
0
buchamona > buchamona 10.01.2014. 13.11
Ciniķis. Vajadzēja noklausīties konferenci. Komentārā atstāstīt visus argumentus man neizdosies :)
0
Ojārs > buchamona 10.01.2014. 13.11
rinķī apkārt Cik labi, ka mēs iestājāmies eiro zonā :)
—————
Kāds sakars eiro ieviešanai ar nelielu cerību, ka Vienotība varbūt tomēr ieklausīsies NA priekšlikumos un apturēs Latvijas turpmāku pārkrievošanu? :)
0
Inese > buchamona 10.01.2014. 13.19
Cik veikli Zīles k-gs aiztaisīja muti tai sievietei beigās, vai ne?
0
buchamona > buchamona 10.01.2014. 13.22
Savā komentārā es taču vienā teikumā rakstīju, ka pēc Ošlejas un zināmā mērā arī pārējo referentu teiktā, eiro zona ir pateicīga tām valstīm, kura savu ekonomiku balsta uz ražošanu, bet nepateicīga tām valstīm, kuru ekonomika balstās uz servisa pakalpojumiem. Kā piemēru pretstatos Vāciju Spānijai. Pirmājā gadījumā vācieši savu ekonomiskās attīstības virzienu balsta vairāk uz ražošanas attīstīšanu un stingri regulē nekustāmo tirgu, spāņi savā ekonomikā nozīmīgu vietu ir ierādījuši nekustāmā īpašuma tirgus aktivizēšanai un līdz ar to arī servisa pakalpojumu attīstīšanu utt. Vācijā stabili ekonomiskie rādītāji, Spānijā krīze, bet visu konferences saturu es neatstāstīšu, jeb, pareizāk sakot, atstāstījumu par konferences saturu neuzrakstīšu :). Žēl, ka neklausījāties. Ja tieši par manu pirmo komentāra teikumu – ” Cik labi, ka mēs iestājāmies eiro zonā :)” Labi tādēļ, ka šobrīd Latvijā ir eiro, kas savkārt nozīmē, ka uzturēšanās atļauju tirgošana Latvijā ir kaitīga valstij :)
0
Inese > buchamona 10.01.2014. 13.29
Ko jūs vispār zināt par Spānijas ekonomiku?
0
Ojārs > buchamona 10.01.2014. 13.30
rinķī apkārt Savā komentārā es taču vienā teikumā rakstīju
——————-
TUA APTURĒŠANA IR ATKARĪGA tikai no mūsu bieži vien pērkamo politiķu gribas (nez kas tagad notiekk ar Bites kundzes “labdarības” fondu?). Eiro ieviešana nekādā veidā to nespēj ietekmēt.
Tieši otrādi – eiro Latvijā padara mūsu zemi par vēl pievilcīgāku visādiem krievu un citiem “investoriem”.
0
Inese 10.01.2014. 11.03
http://www.youtube.com/watch?v=hpUfnDjklS8
9
+9
0
Atbildēt
0
-5
Atbildēt
+9
-1
Atbildēt
+6
0
Atbildēt
0
-3
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
0
-2
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@Zoņtiks > Inese 10.01.2014. 12.12
ločmeli, varbūt pietiks tiražēt melus un propagandas materiālus?
0
Inese > Inese 10.01.2014. 12.20
http://www.youtube.com/watch?v=wuhGkabz0Sg
0
austrisv > Inese 10.01.2014. 13.07
Ja tu domā to reklāmā runājošo un žēlabās izplūstošo keramiķi, kurai visi bērni aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, tad tas nu gan pierāda to, ka izsniedzot tās TUA , tas nenodrošināja nekādu darbu tiem viņas aizbraukušajiem bērniem, jo vai tad tie bērni ir atgriezušies kopš tās TUA izsniedz?
Pilnīgs bulšics.
0
Ojārs > Inese 10.01.2014. 13.18
Bet Ja tu domā to reklāmā runājošo un žēlabās izplūstošo keramiķi
—————–
nesen LTv rādīja tādu pagaru dokumentālo filmu par “Gaismas pils” celtniecību. Galvenā varone – ceļamkrāna vadītāja ar intervētāju spēja runāt tikai internacionālās saziņas valodā. Jaukā sieviete Latvijā ieradusies pirms padsmit gadiem, un ļoooti mīl Rīgu.
Starp citu – viņa ar citiem gp celtniekiem, protams, sarunājās tikai krieviski. Tāpēc arī keramiķes meitām un dēliem Latvijā nav darba.
0
Inese > Inese 10.01.2014. 14.39
Nē nu ir jau arī citas versijas ;) Lūk, Zīles k-gs aizbāž muti latvietei Irēnai Saprovskai, tautas dzīvesziņas aizsardzības veterānei:
http://www.youtube.com/watch?v=ogwtzr6Bf94
0
Zoņtiks > Inese 10.01.2014. 14.52
Jā, ločmeli – patiešām, cik nekrietni no Zīles puses… kundzei neļāva jautājuma (tāds vispār bija paredzēts, vai vienkārši paust savu politisko viedokli?) uzdošanai veltīt vairāk par 3 minūtēm
0
austrisv > Inese 10.01.2014. 15.15
Andrej, tam piekrītu, jo tieši tāpēc arī jaunie brauc proj;am, jo ušakovs labi izmanto integrāciju slāvijas virzienā. daudzi jaunie tieši tā arī pasaka, ka slāviskajā vidē dzīvot nevēlas.
Baidos par savējiem.
0
manatuja > Inese 10.01.2014. 21.00
Problema latvieshos… kapec es varu iemacit latvieshu valodu bet citi ne…
0
ievuliitis > Inese 11.01.2014. 11.09
Nevar (un arī nevajag) piespiest mācīties kādus, kas to negrib. Tas ir vienīgais iemesls.
0