Šā ilgtermiņa projekta īstenošana notiks vēl pēc 2020.gada, uzskata Valdis Dombrovskis
Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu no valsts budžeta piešķirt 4,9 miljonus eiro Eiropas platuma dzelzceļa projektam “Rail Baltica”.
Skiču projektam un darbības izpētei “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas Latvijas posma īstenošanai 2014.gadā plānots piešķirt 1,05 miljonus eiro, bet 2015.gadā – 3,87 miljonus eiro no programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” un no ārvalstu finanšu palīdzības, ziņo “Nozare.lv”.
Satiksmes ministrijā skaidro, ka 2013.gada 14.oktobrī saņemts Eiropas Komisijas apstiprinājums projekta finansēšanai no TEN-T budžeta. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas plānotas 9,84 miljoni eiro, tai skaitā TEN-T budžeta finansējums 50%. Ņemot vērā, ka projekta finansējuma saņēmējs ir Satiksmes ministrija, projekta nacionālais līdzfinansējums ir jānodrošina no valsts budžeta līdzekļiem. Projektam nepieciešamais valsts budžeta finansējums ir 4,9 miljoni eiro.
Kā skaidro SM, ņemot vērā, ka daļa projektā paredzēto aktivitāšu ir iekļautas 2013.gada 30.janvārī izsludinātajā “Rail Baltica” iepirkumā, lēmumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu projektam nepieciešams pieņemt iespējami ātri, lai ministrija varētu noslēgt iepirkuma līgumu konkursa piedāvājumu derīguma termiņa laikā un projektus “Pētījumi par Eiropas platuma sliežu ceļa līniju (Latvijas posms)” un “Skiču projekts un darbību izpēte “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas Latvijas posmam” varētu pabeigt noteiktajā izpildes termiņā, kas nav pagarināms.
Kā preses konferencē informēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība), šis ir ilgtermiņa projekts, kura īstenošana, visticamāk, nenotiks šajā finanšu plānošanas periodā, bet gan vēl pēc 2020.gada. Viņš uzsvēra, ka, ja šo projektu ir vēlme īstenot un vēlme pretendēt uz Eiropas Komisijas finanšu instrumentu finansējumu, ir jāveic nepieciešamie sagatavošanas darbi gan attiecībā uz kopuzņēmumu izveidi, gan attiecībā uz projektēšanas darbiem.
Premjers piebilda, ka kopā ar saviem Baltijas valstu kolēģiem viņš vairākkārt ir uzsvēris, ka “Rail Baltica” projekta īstenošanai ir nepieciešams nodrošināt Eiropas Komisijas līdzfinansējumu aptuveni 85% apmērā, jo tāda mēroga projektu Baltijas valstis pašas nevar īstenot.
“Rail Baltica 2” projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas – no 2020.gada.
Komentāri (49)
Kristīne 07.01.2014. 23.37
Vismaz kādas izmaiņas. LDz Šobrīd vienīgie starptautiskie pārvadājumi ir uz Maskavu, Sanktpēterburgu un Minsku.
0
inta_s 07.01.2014. 21.38
RailBaltic ir totāli neizdevīgs pasākums, it sevišķi Latvijai ar vienu pieturu Rīgā. Mēs pat nevarēsim ceļot Latvijas Republikas ietvaros.
Bet nu mūsu “veiksmes stāsts” kas nu laižas uz Bri-seli šo ir dedzīgi bīdijis tik uz priekšu. Tagad gan pats aizlaidies lapās.
#PaldiesValdim
9
Ieva Aile > inta_s 07.01.2014. 23.21
Jā,Andrew,biezajiem labi,iesēžamies un braucam,kur gribam,nav jārūpējas,kā attīstīt Latviju,lai mazinātu nabadzības riskus.
”EK pārstāve sacīja, ka EK ir nosūtījusi kārtējās specifiskās, tikai Latvijai vien paredzētās rekomendācijas ar norādēm uz trūkumiem, kas būtu jānovērš. Būtiskākais no tiem ir augstais nabadzības līmenis, kura mazināšanā Latvijas valdība “maz, faktiski neko nav darījusi”.
https://www.ir.lv/2013/7/17/steinbuka-eirooptimismu-neveicina-nabadziba-trukumi-veselibas-un-izglitibas-sistema
0
inta_s > inta_s 08.01.2014. 12.49
Paskataties kartē un atbildiet objektīvi – cik Latvija iegūs no šī projekta salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu esošajā piedāvājumā?
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/b/bc/RailBaltica.jpg
0
Ansis > inta_s 07.01.2014. 23.25
Andrew – Tu ar to vilcienu varbūt 2x gadā uz Berlīni dudināsi, bet maksāsi par to katru dienu (no budžeta, tai vieta nesaņemot pieklājīgu veselības aprūpi, ceļu uzturēšanu uc jēdzīgākas lietas.
0
aivarstraidass > inta_s 08.01.2014. 12.09
>>> Viedoklis_lv: RailBaltic ir totāli neizdevīgs pasākums, it sevišķi Latvijai ar vienu pieturu Rīgā. Mēs pat nevarēsim ceļot Latvijas Republikas ietvaros.
=======
Nevajag tik ļoti noskumt. Vērtība ir arī iespējai ātri un ērti aizbraukt uz Igauniju, Lietuvu un Poliju :) Šādu dzelzceļu diez vai ir jēga lietot iekšējiem pasažieru pārvadājumiem, teiksim, uz Jelgavu vai Saulkrastiem – mikroautobusus var palaist biežāk nekā starptautiskus vilcienus. Zināma vērtība varētu būt vienīgi iespējai ātri aizbraukt no Jelgavas uz Lietuvu. Parasti Jelgavu var uzskatīt par Rīgas aglomerācijas daļu.
Kravu pārvadājumiem nelielos (<100km) attālumos arī dzelzceļu parasti nav izdevīgi lietot.Šādas dzelzceļa līnijas ir domātas, lai Rīga un Pierīgas reģions būtu savienots ar citām valstīm – lai no Rīgas varētu salīdzinoši ātri un ērti aizbraukt uz Tallinu, Pērnavu, Šauļiem, Kauņu un Varšavu. Un, protams, arī tāpēc, lai varētu pārvadāt kravas starp Somiju un Vāciju.
>>> Edgars Avotiņš: Tu ar to vilcienu varbūt 2x gadā uz Berlīni dudināsi, bet maksāsi par to katru dienu (no budžeta, tai vieta nesaņemot pieklājīgu veselības aprūpi, ceļu uzturēšanu uc jēdzīgākas lietas.
======
Ir cilvēki, kuri vispār nekur nebrauc ar starppilsētu vilcieniem. Bet Somijas-Vācijas kravu tranzīts ir pietiekoši nopietna lieta – un ja mēs tajā varam iesaistīties (plus varam ērti nonākt Rietumeiropas vilcienu sistēmā, nemainot sliežu platumu, nepārsēžoties Šeštokai vai Marijampolē) – tad atradīsies cilvēki, kuri no Berlīnes brauks uz šejieni. Ja būs infrastruktūra, tad būs arī tās lietotāji.
Pagaidām “Rail Baltica” pastāv tikai uz papīra, bet vai tādēļ brīnumainā veidā notiek pieklājīga veselības aprūpe un ceļu uzturēšana? Neviens mums neuzdāvinās pieklājīgu veselības aprūpi tikai par atteikšanos būvēt “Rail Baltica” un par atteikšanos no 85% ES līdzfinansējuma.
0
garausiitis > inta_s 08.01.2014. 13.12
Kalvi – par Rail Baltica jau diskutēts daudz . Ja gribat , tad varu aizsūtīt Final Report ….
Par kravām uz 2008
Finland – Germany ģenerālas kravas ~ 4000 metriskās tonnas
0
Ieva Aile > inta_s 08.01.2014. 17.47
Pagaidām “Rail Baltica” pastāv tikai uz papīra, bet vai tādēļ brīnumainā veidā notiek pieklājīga veselības aprūpe un ceļu uzturēšana? Neviens mums neuzdāvinās pieklājīgu veselības aprūpi tikai par atteikšanos būvēt “Rail Baltica” un par atteikšanos no 85% ES līdzfinansējuma.
====================
Neuzdāvinās.Bet kārtējo reizi naudu būsim iegrūduši projektā,kurš mums nedod ekonomisku atdevi,lai pēc tam paši varētu atļauties normālu bezmaksas medicīnu un izglītību.
0
garausiitis > inta_s 08.01.2014. 22.18
Kalvi – droši vien ,ka arī netā ir šis ziņojums , man to pirms 2 gadiem atsūtīja elektroniski. Bet lietas īsais izklāsts ir tāds , ka reāli nav kravu , kas padarītu infrastruktūras uzturēšanu rentablu. Ekonomiskā bāze projektam ir pievilkta aiz matiem :) Tagad saukšu pēc atmiņas – plānotais kravu apgrozījums bija 11 milj. tonnu gadā , kas bija sarēķināts matemātiski summējot visas kravas kas pa sauszemi tiek vestas E-W virzienā . Salīdzinajumam patreiz Lietuvas tranzīts pa dzelzceļu ir ap 50 mio , Latvijas 55 mio , Igaunijas ap 30 mio . Plānotās dotācijas no valsts budžeta – 100 milj. EUR gadā . Šis projekts vēl tiek saukts Kallasa vārdā , kas transporta komisārs … igaunis .
0
aivarstraidass > inta_s 08.01.2014. 13.24
>>> Viedoklis_lv: Paskataties kartē un atbildiet objektīvi – cik Latvija iegūs no šī projekta salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu esošajā piedāvājumā?
======
Interešu atšķirības, protams, šeit pastāv – un tādēļ vienošanās par šo projektu nebūs viegla un automātiska. Ja Jūs, teiksim, esat Lietuvas dzelzceļa resora interešu aizstāvis, tad Jums varētu būt izdevīgāk, ja Eiropas platuma sliedes beidzas kaut kur Kauņā – un tur rodas liels loģistikas centrs, no kura notiek autopārvadājumi pa visām Baltijas valstīm.
Bet man šķiet, ka ilgermiņā arī Lietuvai (neņemot vērā dažas privātas vai resoriskas intereses) varētu būt izdevīgi, ja sliežu savienojumu izbūvē arī tālāk, ja ar tām pašām standarta sliedēm var izbraukt cauri Lietuvai un Latvijai uz Igauniju un Somiju. Protams, Lietuvas puses attieksmi rādīs laiks – jo arī Lietuvā birokrātiem ir savi stiķi un niķi. Būtiskas iebildes pret projektu no Igaunijas un Somijas puses neesmu dzirdējis – manuprāt viņus apmierina projekts savā pašreizējā veidā.
>>> Klusais: Kalvi – par Rail Baltica jau diskutēts daudz . Ja gribat , tad varu aizsūtīt Final Report…
=======
Var ievietot linku. Tiesa, tehniskus gala ziņojumus reti kurš lasīs – un ja lasīs, tad ne vienmēr pamanīs svarīgāko. Man (un pieļauju ka arī citiem) patīk, ja izstāsta lietas būtību vienkārši – un tad pamato savu teikto ar linkiem un lappusēm, kur to pašu var apskatīties detalizētāk.
0
ltvpanorama > inta_s 07.01.2014. 22.04
nu ja..totāli neidzevīgs..ne savējos būvniekus piesaistīt, ne čomiem biznesu iedot, ne piķi nāsī iesūkt..toties austrumu koridors jeibogu..iespējas kādas, viedokli..kāp vien pojezdā un duj ar platskartu uz Maskavu, kamēr es tomēr izvēlēšos caur Poliju līdz Berlīnei aizdudināt…
0
Ansis 07.01.2014. 17.29
Eiropā, Japānā utml vietās šādi ātrvilcieni kursē īsos gabalos starp lielām daudzmiljonu lielpilsētām. Tur tad arī ir pasažieri.
Par RailBaltica projektu es lūdzu vispirms izvērtēt …. Kas ar šo vilcienu brauks? Jau jau mēs esam spiesti dotēt sabiedriskos autobusus, pasažieru vilcienu … Vai kads tiešām uzskata, ka šis ātrvilciens spēs sevi uzturēt?
Pašu dzelzceļa izbūvi mums 50% finansēs ES, bet uzturēšana pilnība gulsies uz mūsu pašu maciņiem.
9
+1
-8
Atbildēt
0
-4
Atbildēt
+1
-4
Atbildēt
+2
-4
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
+7
-1
Atbildēt
+8
-1
Atbildēt
@Ieva Aile > Ansis 07.01.2014. 18.01
Varēsim braukt uz Eiropu ar vilcienu,kam būs palikusi nauda pēc ”veiksmesstāsta”,protams,airbaltiku varēsim laist uz grunti.
0
inta_s > Ansis 07.01.2014. 21.42
“Rail Baltica galvenokārt būs tranzīta dzelzceļa tīkls. Pasažieru pārvadāšana būs sekundāra.”
Vai faktu ka ES dzelzceļu vairāk izmanto pasažieru pārvadājumiem kā kravu pārvadājumiem esat ņēmis vērā pie šī apgalvojuma? Atšķirībā no Latvijas, NVS..
0
Ansis > Ansis 07.01.2014. 23.28
Arturs Rail Baltica galvenokārt būs tranzīta dzelzceļa tīkls. Pasažieru pārvadāšana būs sekundāra.
————————————————————————-
Ātrvilciens, kam pasažieru pārvadāšana būs sekundara …
Nu labi – tad mums būs ātrvilciens, par kura uzturēšanu maksāsim, bet kurš nedarīs neko un kam pat pasažieru pārvadāšana būs sekundāra…
Par kravu tranzītu ….
tur sliedes ir jau tagad – kautkā nemana baigo kravu plūsmu no Tallinas uz Rīgu, Viļņu, Varšavu vai Berlīni
0
Ieva Aile > Ansis 07.01.2014. 20.03
Ja tas ir tranzīta dzelzceļa tīkls,kāds labums mums no viņa un kāpēc Latvijai būtu tas jāfinansē?
0
Ieva Aile > Ansis 07.01.2014. 19.12
Ilggadējs loģistikas eksperts un “Stena Line” vadītājs Baltijā, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš viedoklim par “Rail Baltica” perspektīvu nepiekrīt. Ja kādam esot interese vest, kāpēc tagad to nevarot darīt, jo sliedes jau ir.
Iepriekš, strādājot Vācijas dzelzceļa uzņēmumā “Deutsche Bahn”, viņš fiksējis, ka veiksmīgi kursē konteinervilciens no Hamburgas līdz Tallinai un tālāk atpakaļ līdz Varšavai. Viss esot bijis kārtībā. “Teikt, ka nevar vest konteinerus ar vilcienu, jo mainās sliežu platums, ir diezgan muļķīgi. Jūras pārvadājumos kravas tiekot pārkrautas desmit un vairāk reižu, un līdz ar to pārkraušana vietā, kur sliežu platumi mainās, nav problēma,” uzskata eksperts.
Viņš pieļauj, ka ar esošajām sliedēm dzelzceļš nevar izkonkurēt autotransportu izmaksu ziņā. Taču tad esot jautājums – kā izkonkurēs ar jaunajām sliedēm, kas taču būs dārgas.
http://www.focus.lv/latvija/...
0
Ieva Aile > Ansis 07.01.2014. 23.13
Tas viss ir drausmīgi labi – celiņi,ātrvilcieni un tamlīdzīgi,bet tai pašā laikā :Saeima ceturtdien uzdeva Ministru kabinetam (MK) izvērtēt iespēju 2014.gadā no 75% līdz 90% palielināt C vīrushepatīta ārstēšanai nepieciešamo medikamentu valsts kompensāciju, portālu “Delfi” informēja Saeimas Preses dienests.
Uzdevums valdībai seko pēc 13 600 Latvijas pilsoņu iesniegtā kolektīvā iesnieguma “Par dzīvi bez C hepatīta”. Iesniegumā uzsvērts, ka pacienta medikamentu kompensācijas līdzmaksājums patlaban ir no 117 līdz 218 latiem mēnesī, un liela daļa saslimušo atsakās no ārstēšanās līdzekļu trūkuma dēļ.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/valdibai-bus-javerte-iespeja-lidz-90-palielinat-c-hepatita-arstesanas-izdevumu-kompensaciju.d?id=43298297#ixzz2pkWpIUkA
0
Dārta > Ansis 07.01.2014. 18.45
Rail Baltica galvenokārt būs tranzīta dzelzceļa tīkls. Pasažieru pārvadāšana būs sekundāra.
0
Andris > Ansis 07.01.2014. 19.37
Direktora kungs uztraucas, ka Stena Line Baltija aizklapēs ciet un viņš paliks bez darba? Jūtu līdzi, bet objektīvu viedokli no viņa šajā jautājumā diez vai var sagaidīt.
0
Andris > Ansis 07.01.2014. 20.29
Vienalga Eiropas mums daudz vairāk ko finansē. Es savā provincē katru dienu skrēju pa Eiropas finansētu veloceliņu un esmu ļoti laimīgs. Šo celiņu izmanto tikai vietējie iedzīvotāji, bet mums to taču nofinansēja. Nesen braucu arī pa Eiropas finansētu autoceļu no Skrīveriem līdz Nītaurei (gandrīz). Ceļš ir vnk fantastisks, jūtos kā Vācijā. Nekāda tranzīta nozīmes tam nav, tas ir vispār iet šķērsām Eiropas virzienam. Kāpēc citām Eiropas valstīm būtu tas jāfinansē? Šādu piemēru var nosaukt simtiem, un bilance Latvijai ir ļoti pozitīva.
0