Savdabīgais somu režisors ir mūsu tautietis, īstajā vārdā Teodors Tugajs
Šovakar, 2.decembrī plkst.18 notiks krāšņi ilustrēta rakstu krājuma “Fedja. Teodors. Tulio” atklāšanas svētki, raksta aģentūra LETA. Grāmatas atvēršana notiks jaunatklātajā “NicePlace Mansards” grāmatu un kultūrpreču mājā, Krišjāņa Barona ielā 21a.
Kinorežisora Teuvo Tulio dzīve izskatās kā likteņa slīpēts dārgakmens viņa paša filmu stilistikā – dzimis vilcienā no Rīgas uz Pēterburgu, pirmos desmit dzīves gadus pavadījis Latgalē, kur saukts par Fedju, tad pārcēlies pie mātes uz Helsinkiem, kur kopš padsmitnieka gadiem sācis filmēties mēmajās filmās, vēlāk pievērsies kinorežijai. Tulio visaktīvāk strādājis 20.gadsimta 30.-50.gados, režisējis 16 aktierfilmas, galvenokārt jutekliskas un krāšņas melodrāmas. Pēc pēdējās filmas “Sensuela” 1972.gadā, kuru cenzūra pamatīgi sagraizīja un kritika ignorēja, Tulio noslēdzās no sabiedrības – neuzņēma jaunas filmas, aizliedza izrādīt vecās, nesniedza intervijas un neļāva sevi fotografēt. Viņa kinomantojums Somijā tika pārvērtēts astoņdesmito gadu beigās, kino gardēžu aprindās Tulio kļuva par kulta režisoru, Aki Kaurismeki nosauc viņu par svarīgāko somu režisoru.
90.gados Latvijā uzzināja, ka savdabīgais režisors ir mūsu tautietis, īstajā vārdā Teodors Tugajs. Rakstu krājumu par Teuvo Tulio sastādījusi kinorežisore Kristīne Želve, kura par režisoru veidojusi arī dokumentālo filmu “Fedja” 2012.gadā. Krājuma apjomīgākais teksts ir paša Teuvo Tulio atmiņas, kas Somijā publicētas 1974.gadā. Dokumentālo materiālu papildina somu kinozinātnieku Sakari Toiviainena un Marku Varjolas analītiskie raksti par Tulio daiļradi. Latvijas pusi pārstāv Želves ievads un teātra zinātnieces Ilzes Matisones stāsts par to, kā Latvija atrada Teuvo Tulio. Būtisks papildinājums grāmatai ir somu kino un baltu filoloģijas speciālistes Annikas Sunas apjomīgie komentāri par somu kultūrvēstures personībām un parādībām. Bagātīgo ilustratīvo materiālu nodrošinājusi sadarbība ar Somijas Nacionālo audiovizuālo arhīvu (KAVA). Grāmatas tulkotāji ir Ingrīda Peldekse, Gunta Paavola un Kristīne Sončika, mākslinieki – Ieva Stūre un Erlands Rubīns.
Apgāda “Mansards” izdotajā grāmatu sērijā “Kino Rakstu bibliotēka” līdz šim iznākušas trīs grāmatas – Dmitrija Ranceva bilingvālais rakstu krājums “Kinotācijas” 2009.gadā, Ingas Pērkones vadītā autoru kolektīva pētījums “Inscenējumu realitāte. Latvijas aktierkino vēsture” 2011.gadā un dokumentālā kino klasiķa Herca Franka grāmata “Uz sliekšņa atskaties”.
Komentāri (20)