Zolitūde un „sistēmas kļūdas“

Lai novērstu “sistēmas kļūdas”, vispirms jāatver acis un skaidri jāskatās uz lietām

Latvija ir atkal iekļuvusi pasaules ziņās un atkal ne sevišķi patīkamā veidā – vismaz 54 bojā gājušie Zolitūdē.

Prezidents Andris Bērziņš ļoti skarbi izteicās par „neaizsargātu cilvēku slepkavību” un uzsvēra, ka izmeklēšana jāveic maksimāli ātri, jo „pēc pusgada būs tās aizstāvības tādas uztaisītas, ka liksies, ka visi svētāki par eņģeļiem. Bet māja ir sabrukusi”.

Šīs traģēdijas cēloņi ir meklējami plašāk nekā konkrētās ēkas sabrukšanā. Prezidents uzskata, ka „tur nevar pārmest neko ārējiem spēkiem. Tā ir mūsu pašu ilgi krātā nelaime, kas ir realizējusies ar tik šausmīgām sekām. (..) Tā ir vesela ķēde, kas ir krājusies gadiem un realizējusies tādā rezultātā”.

Prezidents teica, ka „mēs esam sasnieguši tādu līmeni, ka mums ir jāpārskata daudz kas”, un norādīja, „ka līdzīgas lietas notiek arī citās sfērās, piemēram, milzīgs bojā gājušo skaits uz ceļiem. Tur nepalīdzēs, ka tikai trīskāršos sodus cilvēkiem, tur ir daudzas sistēmas kļūdas.”

„Sistēmas kļūdas” – tas nozīmē, ka visi ir pieraduši strādāt zināmā veidā, bet šis veids nav pareizais. Bet kas ir „pareizais” veids un kas ir „nepareizais”? Strādāšanas veidu nosaka gan noteiktie darba procesi, gan tas, cik cieši darbinieki pieturas pie šiem procesiem.

Manuprāt, mums ir daudz ko uzlabot abās jomās. Daudzi procesi ir pārmērīgi birokratizēti, prasot neskaitāmu skaitu zīmogu un parakstu, dažreiz novedot pie tā, ka zīmogi un paraksti tiek uzlikti tīri formāli. Citi procesi ir vienkārši, skaidri un viegli pildāmi (piemēram, cik cilvēkiem drīkst ļaut iekāpt pacēlājā), bet tik vai tā netiek pildīti, jo pastāv tāda kultūra, ka „tas uz mums neattiecas”.

Dažreiz rezultātiem būtu uzreiz jānorāda uz procesa vai tās izpildes nopietniem trūkumiem. Pēdējās nedēļas laikā varējām lasīt, piemēram: „Neraugoties uz vairākkārt izskanējušiem brīdinājumiem un informējošām ceļa zīmēm, tramvaja sliežu remonts K.Barona ielā turpina ievilināt slazdā neuzmanīgu vai pārgalvīgu šoferu automašīnas.” (DELFI Aculiecinieks, 21.nov.).

Tā vietā, lai uzjautrinātos par daudzo šoferu „pārgalvību”, vajadzēja secināt, ka uzstādītās ceļa zīmes nav derīgas un steidzami tas jāuzlabo. Formāli varbūt var „atķeksēt kastīti”, ka ceļa zīmes ir uzstādītas, bet kāpēc ir tik grūti izdarīt secinājumus?

Sistēmas kļūdas. Lai tās novērstu, mums vispirms jāatver acis un skaidri jāskatās uz lietām.

Autors ir laikraksta “Latvietis” redaktors Austrālijā