Vainas atzīšana ir stipruma pazīme
Kādas gaisa pils un jumta dārza iebrukums Zolitūdē ir līdz pamatiem satricinājis visu Latviju, un sabrukuma radītie trieciena viļņi aizgājuši tālu pasaulē. Daudz kas Latvijā vairs nekad nebūs tā, kā bija līdz 21.novembra vakaram, tomēr šaipus dzīvības līnijai palikušajiem būs vien jādzīvo tālāk un jāmeklē atbildes uz ne vienu vien jautājumu, ko tik spilgti izgaismoja šī nelaime.
Viens no tiem ir morālas dabas un pēc savas būtības arī ļoti svarīgs visai mūsu sabiedrībai, ja gribam cieņpilni turpināt dzīvi tālāk no šī punkta. Tas ir jautājums, uz kuru nevar atrast atbildi ekspertīzēs, izmeklēšanās un tiesās. Tas ir dziļi iekšējs un individuāls jautājums, kam, ja pareizi atbildēts, var būt ļoti plašas un nozīmīgas sekas visas sabiedrības līmenī. Tas ir jautājums par vainu.
Justies cilvēkam
No vienas puses, ļoti pārsteidzoši bija vērot, ka pēc tik liela apjoma negadījuma neviena no būvniecībā un ēkas lietošanā iesaistīto uzņēmumu un iestāžu amatpersonām nespēja kā pirmo pār lūpām dabūt vārdu, ka jūtas vainīga vai vismaz līdzvainīga notikušajā. Lai gan tas bija tieši tas, ko sabiedrība vēlējās dzirdēt. Tā vietā sabiedrība tika apbērta vēstījumiem, ko dažos vārdos var raksturot ar citātu no labi zināmas filmas – “man visi papīri ir kārtībā”.
Tomēr, no otras puses, šajā rīcībā nebija nekā pārsteidzoša, jo arī līdz šim esam pārsvarā to vien dzirdējuši, ka “to noskaidros tiesa un izmeklēšana”, “kamēr nav triju instanču tiesas sprieduma, nav vainīgs”, “tā ir visas sistēmas vaina” un tamlīdzīgi. Tā ir taisnība, ka krimināllietā vaina tiek pierādīta ar tiesas spriedumu, un taisnība ir arī tā, ka pat notiesājoša sprieduma gadījumā cilvēki nereti joprojām neatzīst savu vainu un nejūtas vainīgi.
Taču līdzās kriminālprocesuālām un tiesu darbībām pastāv cilvēka iekšējā vainas apziņa un viņa sirdsapziņa. Un tas pat ir svarīgāk, lai cilvēks pats apzinātos un atzītu savu vainu un kļūdas, jo tas ir vienīgais ceļš uz vainas izpirkšanu, kļūdas labošanu un mācības gūšanu. Tas smagākais sods ir tas sods, ko cilvēks sev pats uzliek.
Un tieši tas arī tika gaidīts no arhitektiem, būvniekiem, inženieriem un veikalu īpašniekiem. Lai viņi uz notikušo paraugās nevis kā kaut kādu papīru bīdītāji, bet kā cilvēki. Diezin vai kāds viņus tagad apsūdz apzinātā un plānotā nozieguma veikšanā ar tiešu mērķi nogalināt cilvēkus. Visticamāk, ka tā ir kļūda, spēku pārvērtēšana, pārrēķināšanās, neuzmanība vai nolaidība, un diemžēl tās ir ļoti cilvēciskas lietas ar ļoti traģisku iznākumu citiem cilvēkiem.
Tāpēc arī viņu pienākums bija, sabiedrībai acīs raugoties, pateikt, ka jūtas kā cilvēki vainīgi vai vismaz līdzvainīgi, ka kaut kur kādā ķēdes posmā kaut kas nav noticis tā, kā tam būtu bijis jānotiek. Ka arī viņi ir tikai cilvēki un ka var kļūdīties. Ka viņi apzinās notikušā smagumu un ar to dzīvos visu atlikušo mūžu, pat ja izmeklēšana varbūt nepierādīs tieši viņu kriminālu vainu.
Lielu sabiedrisku ēku būvniecība ir liela apjoma darbs, kur iesaistīti ļoti daudzi cilvēki ar ļoti dažādu atbildības līmeni, un patiesībā šajā brīdī individuāli atbildīgam ir jājūtas katram, kurš šajā ēkā ir kaut vienu skrūvi ieskrūvējis vai kvadrātmetru nobetonējis.
Katram no viņiem ir jāuzdod sev jautājums, vai es arī neesmu līdzvainīgs, vai savu darbu esmu izdarījis godprātīgi un vai neesmu pievēris acis, redzot citu nepadarītos darbus.
Necieš vājos
Taču, lai kāds spētu sabiedrības priekšā atzīt savu vainu, pirms tiesa vēl teikusi savu vārdu, daudz kas ir arī atkarīgs no pašas sabiedrības. Līdzšinējā pieredze rāda, ka savas vainas atzīšanu mūsu sabiedrība atzīst par vājuma izrādīšanu. Un kurš gan grib šajā laikmetā sabiedrības priekšā iziet vājš un neaizsargāts, vienkārši cilvēcisks? Riskēt ar savas karjeras beigām, ar nekad vairs negūstamām balvām un atzinībām, ar normālas dzīves neiespējamību.
Jo visbiežāk mūsu sabiedrībā tie cilvēki, kas atzīst vainu un izcieš sodu, nevis gadiem cīnās ar visiem atļautiem un neatļautiem līdzekļiem pret patiesības noskaidrošanu, bet tiek izstumti no sabiedrības pavisam un atpakaļceļa viņiem nav arī pēc soda izciešanas, grēku nožēlošanas un izpirkšanas. Bet sods jau tāpēc ir sods, ka to izcieš, lai cilvēks atgrieztos dzīvē mainījies un vainu izpircis.
Savukārt par stiprumu nereti uzskatām savas vainas neatzīšanu, tiesāšanos, nemitīgu pārsūdzēšanu, valsts un sistēmas vainošanu, citu apkarošanu, slavenu advokātu algošanu, gozēšanos krāsainos žurnālos par spīti apsūdzībām un pamatotām aizdomām. Ja tas kļūst par ikdienas dzīves normu un paraugu citiem, tad diemžēl ir ļoti reti iespējams sagaidīt savas vainas atzīšanu un grēku nožēlas lūgšanu pirms trīs instanču tiesas lēmumiem. Varam jautāt sev, kurā brīdī no bērna vai pusaudža, kas spēj atzīt savu vainu un lūgt piedošanu, kļūstam par tādiem, kam “visi papīri kārtībā” un “lai tiesa noskaidro”?
Tad nu nonākam kā apburtā lokā – vājš ir tas, kas atzīstas un vēlas laboties, bet stiprs tas, kam nav sirdsapziņas moku un kas melo acīs skatīdamies.
Tad nu atduramies pie tā, pie kā esam nonākuši tagad – ka pat tik traģiskā negadījumā ar tik smagām sekām atbildīgajiem un iesaistītajiem bailēs no vājuma izrādīšanas neceļas roka atzīt savu cilvēcisko vainu. Krimināls sods jau pār viņu galvām nāks agri vai vēlu tik un tā, taču tam nebūs nozīmes, ja paši kaut sev neatzīs vainu tik daudzu cilvēku priekšā. Ja nespēs sevī atrast iekšēju stiprumu parādīt savu šķietamo vājumu un atzīt vainu. Lūgt piedošanu.
Patiesībā nekad nav par vēlu atzīt vainu un tā kaut daļēji atslogot savu sirdsapziņu, ja tāda vispār ir. Tā ir īpaša stipruma pazīme – spēt ieskatīties sevī, saredzēt tur cilvēku ar visām viņa vājībām un atzīt savu vainu un savas kļūdas. Pat, ja tas neuzcels mirušos, tas ļoti daudz ko var dot dzīvajiem, kuri vairs nevar atļauties dzīvot kā līdz šim. Papīru aizvējā.
Autore ir neatkarīga žurnāliste
Komentāri (48)
oktaavs 25.11.2013. 08.02
Vainas atzīšana un piedošanas lūgšāna ir no citas, normālu cilvēku pasaules.
Politikā un lielās naudas biznesā kauna sajūta ir nevajadzīgs izaugums, kas stipri traucē lietu kārtošanā un ir ātri amputējams. Part kaut kādu piedošanas lūgšanu vispār nav ko runāt.
Tas šākāļu bars to tikai vien gaida,lai kāds atzīstas pirmais un paņem vainu uz sevi. Likmes ir pārāk augstas. Cietums draud un milzīgas naudas zaudēšāna.
Bet galvenais ir tas, ka šoreiz vainīgie ir pat otršķirīgs jautājums. Visa valsts sistēma ir sapuvusi, lai gan no ārpuses mēģina sevi smuki novaskot un piekrāsot.
Traģēdija ir vistiešākās vispārejās korupcijas, čomu būšanas un vienaldzības pret savu tautu rezultāts.
3
inesite15 > oktaavs 25.11.2013. 10.16
busim nu mierīgi
“Cietums draud un milzīgas naudas zaudēšāna.” – un pēc tam vēl milzīgākas caur tiesāšanos atpakaļ atdabūšana :P
Lai dzīvo mūsu likumi – visveiksmīgākie likumi pasaulē !
0
Sapene > oktaavs 27.11.2013. 13.43
Salīdziniet:
«Visticamāk, ka tā ir kļūda, spēku pārvērtēšana, pārrēķināšanās, neuzmanība vai nolaidība, un diemžēl tās ir ļoti cilvēciskas lietas ar ļoti traģisku iznākumu citiem cilvēkiem.»
“Traģēdija ir vistiešākās vispārejās korupcijas, čomu būšanas un vienaldzības pret savu tautu rezultāts.”
Un man ir jātic Uplejas vieglprātībā?
0
dzerkaleliva > oktaavs 25.11.2013. 18.46
Nekas tur nedraud, maksimums 4 gadi par būvniecības likuma pārkāpumu. Ministrs taču vakar jau pateica par ko lieta ierosināta. Ne jau par 54 cilvēku tīšu slepkavību, bet par noteikumu pārkāpumiem. Šīs valsts varneši nelabi smird pēc puvuma, pēc pūstošām olām. Kur ķēms ABC palicis? Visu centrālo puvekļu advokāts.
0
Kristīne 25.11.2013. 09.33
Neviens ārzemju investors uz Latviju nenāk un nenāks, lai nodarbotos ar labdarību, bet gan lai gūtu maksimālu peļņu no katra ieguldītā dolāra vai lata. Daļa no kuriem izlietota uzpērkot Šleseriešus, vai Ušakoviešus. Pēdējā laikā sarakstā parādijies arī Vjačeslavs Dombrovskis.
0
putekliic 25.11.2013. 08.35
Autorei piekrītu par 100%. Vai kāds ir atzinis savu vainu tādos gadījumos kā Bankas Baltija, Parex un Krājbankas krahs, airBaltic, Liepājas Metalurga izlaupīšanas gadījumi, ekonomiskā krīze, bērnu (!) slimnīcai saziedoto (!) līdzekļu izzagšana, dotā vārda neturēšanā, melošanā, krāpšanā utt., utt.? Zolitūdes gadījums ir vistraģiskākais un tāds pats būtu, ja tajā būtu gājis bojā kaut tikai viens cilvēks. Un tiešā gibētos ticēt, ka 21.novembris būs tā robežšķirtne, pagrieziena punkts, kas ļaus katram indivīdam un sabiedrībai kopumā apstāties, uzlikt roku uz sirds un padomāt par savu individuālo sirdsapziņu un tās tīrību. Ticu, ka tāda ir ikvienam cilvēkam, jo sirdsapziņa un vainas sajūta ir pat dzīvniekiem. Galu galā par to jau ir samaksāta neizmērojama samaksa ar cilvēku dzīvībām, lai mēs katrs izdarītu pareizos secinājumus. Sākot no sētnieka un apkopējas un beidzot ar valsts prezidentu.
10
putekliic > putekliic 25.11.2013. 17.16
Protams, ka nav ierosināta, jo, kā smejies, “u menja dokumenti vsjo vporjadke!” Bet stāsts šoreiz ir par srdsapziņu un elemntāru godaprātu. Man vienmēr ir urdījis jautājums – vai tiešām, jums, šķēles, ameriki, šleseri, kargini, laventi, fliki, lembergi, bērziņi un daudzi citi sīkāki gariņi, tiešām nekad, nekad un nemaz, nemaz nav ierunājusies sirdsapziņa?! Nekad, nekad nav bijis kauns melot un izlikties TV kameru, un tātad, visas tautas priekšā? Jā, viņi visi izbēgs laicīgo tiesu, jo “dokumenti vsjo v porjadke”. Bet vēl ir cita tiesa – daudz augstāka, nepiekukuļojama un absolūti taisnīga – sirdsapziņas tiesa. To nevienam neizdodas izbēgt. Ne pezidentam, ne sētniekam (lai man piedod sētnieki!). Tās priekšā mēs atbildēsim visi – agrāk vai vēlāk. Un katrs saņems precīzi pēc nopelniem.
0
Boschmanis/ JimBeam > putekliic 25.11.2013. 23.22
Viņiem katram ir vismaz četri balti krekli.
0
andris902 > putekliic 26.11.2013. 17.23
…Optiskais Tēmekli…saprotama Tava vēlme meklēt vainīgos, taču…nevajadzētu zaudēt spriestspēju….valdība viena neko nevar pieņemt vai nepieņemt, aizliegt vai atļaut, iznīcināt vai radīt….arī tajā reizē valdība vai konkrēti Kampars, ja Tev tā labāk patīk – ierosināja VBI pilnvaras sadalīt un…. Saeima par to balsoja un – nobalsoja….šodien nav problēmu pacelt Saeimas balsojumus un debates par konkrēto jautājumu un….ak, brīnums! Ušakovs, kurš šodien plēš kreklu uz krūtīm, kā tolaik iebildis, kliedzis, bļāvis un sev pārmet, ka par klusu aurojis – nobalsojis kopā ar pārējiem 79 Saeimas deputātiem par VBI reformēšanu un funkciju sadalīšanu!!!….bet šodien tēlo Balto tēvu un pārmet, tieši tāpat kā Tu – Valsts Būvinspeksijas “likvidēšanu” Dombrovskim un Kamparam….
…protams, ir viegli savu atbildību novelt no saviem pleciem un rādīt ar pirkstu uz citiem….šoreiz nebūs tā reize, kad varēs sameklēt grēkāzi uz kuru savu (RD) neizdarību uzkraut….
…tāpēc, lūgums – arī kritiskās situācijās saglabāt vēsu prātu un nepazaudēt spriestspēju….
0
piziks > putekliic 26.11.2013. 18.08
ZanE, loģisko saprātu tiešām nevajadzētu zaudēt.
1./Galvenais
Valsts ar MK — arī, bet ne tikai premjers un “viņa ekonomikas” ministrs — rokām nofutbolēja atbildību par saviem pilsoņiem, viņu drošību.
ZanE, vai tā vajadzētu Latvijā turpināt?
2. Tu esi lieliska citātu/info avotu medniece, — īstais brīdis nosaukt visus balsotājus par VBI likvidāciju.
3. Iespējams, vēl viens pierādījums, kā valsts atbrīvojas arī no savām funkcijām: tai pašā stilā kā FM Vilks centās samazināt pašvaldību daļu no IIN, spaidot pašvaldības, — ja pārvaldei vairāk IIN daļas nepieciešams, cik lietderīgi tā/valsts pārvalde savu budžetu izmanto?
4. ZanE, kā mainītos Tavs viedoklis šajā situācijā, ja RD mērs būtu nācis no cita poltiskā spēka, nevis SC, kā šobrīd?
0
andris902 > putekliic 26.11.2013. 20.11
….gribi balsotājus?…lūdzu!….pat Urbanovičs par VBI reformēšanu nebalsoja, bet Ušakova vēlme tagad savas spalvas spodrināt – nožēlojama!….
http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/090612/Balsoj/075.htm
0
piziks > putekliic 26.11.2013. 20.43
Paldies, ZanE! Spoži sulīgs un interesants saraksts! No šā saraksta varoņiem varētu izveidot mazu, jiptīgu medijludziņu uz vairākām dienām, ar atskaņām uz ilgu laiku.
Reģistrējušies, bet nebalsojušie 18:
S. Āboltiņa, Andris Bērziņš (LPP/LC), Ilma Čepāne, Ina Druviete, Deņisovs, Godmanis, Golubovs, Dolgopolovs, Kastēns, 2 Klementjevi, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Karina Pētersone, Aigars Štokenbergs, Pēteris Tabūns, Jānis Urbanovičš, Aleksejs Vidavskis.
Nu ļoti raiba kompānija: latvieši un krievi, sievietes un vīrieši, nejauni un pat sipri veci, no juristiem līdz filoloģēm! Aizraujoši varētu būt viņu skaidrojumi, vēl aizraujošāki — “par” balsojušo motivācijas…
0
piziks > putekliic 26.11.2013. 09.20
Sanita Upleja!…
Interesanti nosauc iespējamos vainīgos. Vēl interesantāk, vai tomēr/tiešām premjeram Valdim Dombrovskim, kurš kopā ar savas valdības ekonomikas ministru Kamparu likvidēja valsts būvinspekciju — atkratīja valsti no valsts atbildības arī par Zolitūdē 54 bojāgājušajiem, — nu pilnīgi nekādas atbildības? Prmejers Dombrovskis Latvijas radio vakar tā savādi izteicies, ka tagad būšot daudz spekulāciju (par VBI likvidēšanu), — vai tas nozīmē, ka ikviens, kas nav aizmirsis šos abus taupīgos likvidatorus, Valda Dombrovska izpratnē jau pasludināts par spekulētāju? Artis Kampars tviterī vakar turpināja apgalvot, cik visu pareizi darījis: http://www.twitlonger.com/show/n_1rs9kb6
Ilma Čepāne, cik dzirdēts, no Vienotības bijusi līdz šim vienīgā drosmīgā, kas atzinusi, ka valsts inspekcijas tagad pietrūkst. Dabiski, ka inspekciju atjaunot un saturiski veidot to atbilstoši spējīgu, efektīvu, tagad būs grūti, jo politpartiju spnsoros ir celtnieki, kam valsts inspekcija, noteikti traucētu.
Un, tā kā tie bija Vienotības politiķi — Valdis Dombrovskis un Artis Kampars — kā izskaidrot Vienotības klusēšanu šīs problēmas sakarā? Kur partijas skaidrojums, analīze no šā mirkla pozīcijām?
Klusums bezgalīgs tieši no polittehnoloģiski stiprākās un koalīcijas valdošās partijas puses?
Kā tas iespējams valstī, kas sevi uzskata un sauc par demokrātisku?
Sanita Upleja, varbūt sānskatā no Dānijas, Jums tas ir saredzams? Kā līdzīgos apstākļos rīkotos politiskās partijas Skandināvijā, Veceiropā? Kā līdzīgos apstākļos rīkotos tādas organizācijas ārvalstu investoru padome, kas pirms gada sniedza eskorta pakalpojumus Džeimsam Gerijam Torpejam, kad tas draudēja par savu rīcību ierobežošanu.
Ko civilizētā valstī un kas prasītu Homburg-eriem, Torpeju ieskaitot? Kad LTV12 aicināja Homburg pārstāvjus izteikties, tika atsūtītta “vēstulīte”, — pret Latviju turpina izturēties kā pret banānpajoliņu valsti un = pati Latvija to pieļauj?
Un vēlreiz, — kurš te uzskata, ka premjers un viņa partija publiski analizēs savas attiecības un attieksmes ar savu veiksmes stāstu un Zolitūdes jaunajiem kapiem?
0
Gita ex. Bundzēna > putekliic 26.11.2013. 09.51
Pirmkārt, es nekad neesmu uzdevusies un neuzdošos par lielu speciālisti skandināvu lietās, jo gluži vienkārši ar to nenodarbojos ikdienā, tāpēc man trūkst zināšanu. Otrkārt, mums nevajag vienmēr skatīties, ko dara citi, jo, ticiet man, ideālu valstu un sabiedrību nav vispār. Katrā vietā ir savas traģēdijas un trūkumi.
Mums pašiem ir jāspēj ar sevi tikt galā, un šī traģēdija ir zīme, ka tas jādara visai sabiedrībai, ne tikai lamātajiem politiķiem. Es nepiekrītu prezidenta teiktajam, ka būtībā neesam normāla valsts un viss te ir nogājis greizi. Tādā veidā tiek apvainoti arī tie pašaizliedzīgie glābēji un mediķi, brīvprātīgie un ziedoātji, jo valsts esam mēs visi.
Šī traģēdija uzrādīja ļoti lielas atbildības problēmas privātajā sektorā, turklāt ne tajā nabadzīgākajā galā. Tas arī liecina par to, ka ne jau naudā ir jautājums. Ja glābēji un mediķi var labi darīt savu darbu ar mazām algām, tad kāpēc to nevar darīt arhitekti, inženieri, būvnieki, kam ir daudz lielāki ienākumi.
Te mēs nonākam arī pie ne pārāk patīkama jautājuma par privātajā biznesā notiekošo. Līdz šim taču esam dzirdējuši, ka valsts tikai apspiež un noslauc privātos uzņēmējus, kuri mūs patiesībā uztur, tāpēc jāmazina birokrātija, nodokļi utt. Un te nu izrādās, ka spiešanas no valsts puses ir bijis par maz. Atkal tikai valsts vainīga?
Es neesmu arī būvniecības nozares eksperte, lai pateiktu, cik būtiska loma ir Valsts būvinspekcijai, taču skaidrs ir arī tas, ka, ja tā būtu tikai 2009.gadā likvidētās inspekcijas vaina, tad mēs būtu redzējuši daudz vairāk sabrukušu ēku kopš tā laika. Domāju, ka šajā gadījumā lauvas tiesa atbildības gulstas tieši uz konkrētajā projektā iesaistītajiem cilvēkiem.
Par politiķu atbildību runājot, piekrītu Ilzei Viņķelei, ka šobrīd jāatturas no sava tēla spodrināšanas uz nelaimes rēķina. Tāpēc lieki mute nebūtu jāvirina. Arī premjeram ir taisnība, ka viņa politiskā atbildība ir darīt savu darbu, lai izvērtētu kļūdas un tādas lietas vairs nenotiktu. Tāpat kā Rīgas mērs Ušakovs nevar būt personīgi atbildīgs par kādas citas personas kļūdu vai nolaidību. Ušakova darbs ir izvērtēt būvvaldes darbu un to uzlabot.
Uz mistiskajiem ārvalstu spēkiem un ekspertiem es arī īpaši nepaļautos, jo šajā pašā projektā taču mums arī bija “labie un gudrie” ārvalstu spēki, un kāds ir iznākums?
0
piziks > putekliic 26.11.2013. 10.17
Sanita Upleja!
Jūs precīzi pieminat problēmas privātajā sektorā. Sekojoši loģiski būtu secināt, ka valsts privātajam sektoram šai jomā ir idevusi pārāk daudz brīvības, vai — vēl ticamāk — privātais sektors sev lielāku brīvību no valsts ir izdabūjis, un ppats privātsektors ar savu brīvību mūs te aizvedis līdz Eiropas mēroga traģēdijai miera laikā. Ilma Čepāne — te Ilmac –, kas problēmas nozarē piedzīvojusi un mācījusies pietiekami nopietni, atzina, ka valsts būvinspekcija vajadzīga, protams, ne vecajā formā, toties Atis Kampars vēl vakar tvītā turpina apgalvot, cik viss pareizi un skaisti. Manuprāt, šorbīd īstais laiks paskatīties, vai tomēr nav jānobremzē jaunais Būvniecības likums, par kuru jau pārāk daudziem viedoklis, ka tas sliktāks par iepriekšējo, jo prasmīgi ar ar Homburg-u naudu torpejēts un vjačeslavots, Danielam Pavļutam tālredzīgi uz ugunsrobežām pasūtot vienīgi Vilni Ķirsi.
Atbrivot valsti/valdību, kas privātsektora brīvību atlaidusi līdz traģēdiju iespējām, var vienīgi politsimpatizēti, tādēļ nepieļaujami.
0
Ojārs > putekliic 25.11.2013. 14.03
Parex gadījumā pret tās īpašniekiem un faktiskajiem vadītājiem nav pat ierosināta krimināllieta – un tas neraugoties uz to, ka bankas glābšanā ieguldīti miljards latu no valsts budžeta.
Šie starptautiskā spekulatīvā biznesa pārstāvji pat ir tik nekaunīgi, ka tagad jau gatavojas vērsties pret valsti un apsūdzēt to un piedzīt zaudējumus.
0