Vai Latvija ir labāka nekā lielākā daļa citu valstu? Izrādās – šogad tā uzskata 54% iedzīvotāju, un pirmoreiz kopš krīzes «piekritēju» skaits SKDS aptaujās pārvēlies pāri pusei. Gribētu uzskatīt to par labu ziņu, ko radījusi nevis citādi domājošo aizbraukšana vai pieaugošs pesimisms par citiem pasaules nostūriem, bet gan augoša pašapziņa.
Zems pašvērtējums ir problēma, kas latviešiem pazīstama. Lai kādās grūtībās nonāktu un tās pārvarētu, bieži atradīsim «bet», aiz kura aizkabināt drusku nepateicības vai rūgtuma. Zema pašapziņa vairo problēmas, intervijā atgādina slavena Oksfordas profesore Melānija Fenela, mudinot mainīt dzīvi. Pētījumi rāda – domas un sajūtas savstarpēji atbalsojas. Jo nīkulīgāk domā, jo švakāk jūties un pelēkais debesu vāks kā pēc pasūtījuma nāk tieši virsū, dzenot dziļāk zemē. Toties skaidras un gaišas domas vairo spēkus, un, sasniedzot mērķus, iegūsti gan apstiprinājumu savai varēšanai, gan iepazīsti pasauli un ievāc jaunu ideju sēklas.
Bez pašapziņas nespēj ne tikai sasniegt vairāk, bet pat novērtēt to, kas jau ir. Piemēram, pašu zeme. Šonedēļ pētām, cik milzīgi snaudošie resursi vēl gaida, lai tos atmodinātu gluži kā neskartu zelta āderi. Lielākā problēma nav pat tā, ka milzīgi zemes īpašumi izpārdoti ārzemniekiem, bet gan aptuveni miljons hektāru, kas vispār nekā netiek izmantoti. Pie Rēzeknes sastopam vienu no Latvijas labākajiem jaunajiem zemniekiem – moderno līdumnieku, kas tīra aizaugušos laukus. «Ja dara ar mīlestību, var panest jebkuru nastu,» Valdis Zujs no Latgales ar pašapziņu pārformulē to pašu Oksfordas profesores gudrību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.