Vairs nebūs tādu politiķu kā Džons Kenedijs. Jo sabiedrība ir mainījusies
Kamelota – leģendārā karaļa Artūra pils un galms. Tā Amerikā vēl aizvien bieži dēvē prezidenta Džona Kenedija laiku Baltajā namā, kuru 1963.gada 22.novembrī brutāli pārtrauca slepkavas lode.
Ne tikai ASV, bet arī citur pasaulē šā atentāta apaļā gadskārta izsaukusi jaunu publikāciju uzbangojumu par Kenediju un viņa nāvi, taču patiesībā interese par jauno, izskatīgo, iedvesmojošo un beigās traģiski bojā gājušo prezidentu šos piecdesmit gadus nekad nav rimusi. Politiķu un komentētāju citēto aforismu dzelzs inventārā vienu no pirmajām vietām vēl aizvien ieņem Kenedija amatā stāšanās runā teiktais: «Nevaicā, ko valsts var darīt manā labā, bet gan – ko es varu darīt valsts labā.»
Tiek lēsts, ka aizgājušajās desmitgadēs par viņa dzīvi un nāvi uzrakstīts 40 000 grāmatu. Arī masu kultūrā viņš vēl aizvien ieņem nozīmīgu vietu – šovasar Latvijas televīzija demonstrēja seriālu Kenediji, kura vienojošais pavediens ir Džona politiskā karjera. Savukārt internets devis visām sazvērestības teorijām, kuras uzvirmoja jau drīz pēc atentāta, iespēju sasniegt globālu auditoriju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.