Zem Bosfora šauruma atklāj pirmo zemūdens dzelzceļa tuneli

Āziju un Eiropu savienojošā tuneļa izmaksas finansējusi arī Japānas Centrālā banka

Turcijā otrdien zem Bosfora šauruma Marmora jūrā, kas atdala Eiropu un Āziju, atklāts pasaulē pirmais dzelzceļa tunelis, kas savienos divus kontinentus, ziņo LET/AFP. Tas būs viens no pasaules lielākajiem infrastruktūras projektiem pēdējos gados.

Tuneļa atklāšanas ceremonija 29.oktobrī sakrīt ar 90.gadadienu kopš dibināta Turcijas Republika, raksta vācu medijs “Die Welt”. Tiesa, tunelis pēc tā atklāšanas pilnībā vēl nebūs lietojams. “Daļa, kuru iespējams izmantot, ir ļoti ierobežota. Viss ticis atlikts uz vēlāku laiku,” norāda Stambulas Pilsētplānotāju kameras prezidents Taifuns Kahramans.

Pie šā projekta “strādāja mūsu senči. Mums tas bija jāīsteno,” paziņojis Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans. Par šāda tuneļa izbūvi 1860.gadā jau runājis Osmaņu impērijas sultāns Abduls Medžids, taču tolaik nav bijis nepieciešamo līdzekļu un tehnoloģiju šīs ieceres īstenošanai.

Bijušais Stambulas mērs Erdogans šo priekšlikumu no jauna aktualizēja 2004.gadā kā vienu no grandiozajiem būvniecības projektiem, ko viņš bija iecerējis pilsētai. Erdogans plānoja arī Stambulā uzbūvēt trešo lidostu, paralēlo kanālu un trešo tiltu.

Uz oficiālo tuneļa atklāšanu uzaicināts arī Japānas premjerministrs Sindzo Abe, jo Japānas Centrālā banka bija lielākais projekta finansētājs, šim mērķim nodrošinot 735 miljonus eiro (516,56 miljonus latu) no kopējām izmaksām, kas sasniedz aptuveni trīs miljardus eiro.

“Šis projekts īstenots, izmantojot japāņu augsto tehnoloģiju un kvalificēta turku darbaspēku,” Turcijas laikrakstam “Hurriyet” sacīja Japānas premjerministrs.

Sākotnēji bija paredzēts, ka tuneli izdosies uzbūvēt četru gadu laikā, taču būvniecības darbus aizkavēja vairāki arheoloģiski atklājumi, tai skaitā aptuveni 30 bizantiešu kuģu atrašana. Tas saniknoja Erdoganu, kurš pirms diviem gadiem izteicās, ka atrastie artefakti apgrūtinot viņa ieceri pārveidot Stambulas ainavu. “Vispirms tur bija arheoloģiskas lietas, pēc tam māla podi, tad šis, tad tas. Vai šādas lietas ir svarīgākas par tautu?” vaicāja premjerministrs.

Bosfora šauruma transporta līnija kopumā stiepsies 13,6 kilometru garumā, kurā ietilpst 1,4 kilometrus garš zemūdens tunelis, kas iegremdēts 56 metru dziļumā zem jūras līmeņa. Tā kā šajā reģionā ir pastiprināta seismiskā aktivitāte, iecerēts, ka tunelis būs izturīgs pret zemestrīcēm.

Transports ir nozīmīga problēma Stambulā. Ik dienu abus tiltus, kas uzbūvēti pār Bosforu, cenšas šķērsot aptuveni divi miljoni cilvēku. “Radot transporta asi starp pilsētas austrumiem un rietumiem, es uzskatu, ka mēs mazināsim problēmu (..), stundā spējot pārvadāt 150 000 pasažieru,” paziņojis Stambulas mērs Kadirs Topbašs. “Tas ir svarīgs projekts, kas pilsētai bija nepieciešams (..), tas samazinās siltumnīcefekta gāzu izmešu apmēru.”