Latvijai ir izdevība savu nodokļu politiku pavērst iedzīvotāju veselības interesēs
Šogad 5. jūlijā tika parakstīta Vīnes deklarācija (arī Latvija to parakstīja) par uzturu un neinfekcijas slimībām. Šajā dokumentā visai skaidri pateikts, ka veselīgs uzturs var palīdzēt sasniegt Pasaules veselības 66. asamblejas pieņemtos globālos mērķus, tai skaitā samazināt neinfekcijas slimību izraisītus priekšlaicīgas nāves gadījumus par 25% līdz 2025.gadam.
Vienkāršoti izsakoties, neveselīgs uzturs un mazkustīgs dzīvesveids ir nozīmīgs iemesls sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētam, nieru slimībām, gremošanas slimībām, vēzim un daudzām citām kaitēm. Vīnes deklarācijā galvenais uzsvars likts uz straujo liekā svara un aptaukošanās pieaugumu bērnu vidū visā Eiropā. Par pamatu neinfekcijas slimību mazināšanā un prioritātēm visas Eiropas mērogā noteikts samazināt pārmērīgu enerģētisko vērtību, transtauku un piesātināto tauku, brīvā cukura un sāls uzņemšanu, kā arī palielināt dārzeņu un augļu patēriņu.
Visai vienkārši – cukurs, sāls, transtauki ir atzīti par svarīgākajiem riska faktoriem, kas izraisa aptaukošanos un ar uzturu saistītas neinfekcijas slimības.
Ko tad Eiropas valstis apņēmās? Radīt veselīgu vidi pārtikas un dzērienu ziņā un veicināt fizisko aktivitāti visās iedzīvotāju grupās, apņēmīgi rīkoties, lai samazinātu pārtikas tirgus spiedienu uz bērniem par pārtiku ar augstu enerģētisko vērtību, piesātinātajiem taukiem, transtaukskābēm, brīvo cukuru un sāli, veicināt patērētājiem saprotamu marķējumu un uzturvielu norādīšanas veidu, kas veicinātu veselīgu izvēli.
Un te nu būtiskākais – Eiropas valsts apņēmās lietot ekonomiskos līdzekļus un stimulus veselīga uztura veicināšanai. Visiem, kas šo teikumu nesaprot, vēlos paskaidrot, ka tas nozīmē nodokļu paaugstināšanu neveselīgiem produktiem un samazināšanu veselīgiem.
Vēl būtu jāmin Eiropas valstu vēlme iesaistīties starpnozaru sadarbībā veselīgas pārtikas izvēles veicināšanai, ņemot vērā sociālekonomisko nevienlīdzību tādās vietās kā skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, slimnīcas un darbavietas, piemēram, skolas augļa/pusdienu shēmas.
Ja nu Eiropa iesaka samazināt sāli, cukuru un transtaukus ar nodokļu palielināšanu produktiem ar pārmērīgu šo vielu saturu, veselības ministre rūpēs par savas valsts iedzīvotāju veselību piedāvā likuma grozījumus, ar kuriem iepazīstina sabiedrību.
Sākās neiedomājama publiska histērija, ka atņemot neveselīgo pārtiku mazturīgajiem. Kāpēc? Latvijai taču ir izcili labi piemēri, kā var ražot ievērojami veselīgākus produktus. Nosaukt? Lūdzu: “Rūjienas saldējums” ir no piena, nevis no augu taukiem (transtaukiem). „Laima” pēc visai neveiksmīgas diskusijas ar Kopenhāgenas Gentoftes Universitātes profesoru Stēnu Stenderu par transtauku saturu vafelēs, paši pārtrauca šo palmu eļļas produkta izmantošanu vafelēs (manā rīcībā nav laboratorisku datu, kas precīzi apstiprinātu ziņu, ka „Laimas” produktos vispār vairs nav transtauku). Rēzeknes gaļas kombināts sāka ražot cīsiņus ar 85% gaļas saturu un samazinātu sāls daudzumu, ko bez baiļu var dot bērniem.
Paziņojums, ka Latvijas ražotāji cietīs no tā, ka bērni neēdīs tik daudz čipšu vai nedzers tik daudz saldināto dzērienu, ir noziedzīga attieksme pret savas valsts nākotni.
Sanāksme ar uzturlīdzekļu ražotājiem mani pārliecināja par to, ka mazsāls produktiem (piemēram, maizei vai sieram ar pazeminātu sāls daudzumu) būtu jāsamazina PVN, bet tiem produktiem, kas peļņas kārē ir tikai un vienīgi slimību izraisītāji – akcīze jāliek daudz augstāka.
Cilvēks nevar iztikt bez taukiem. Vislabākie ir zivs tauki, par labiem taukiem mēs uzskatām olīveļļu, spiestas augu eļļas, sliktāki tauki ir dzīvnieku un piena tauki, kā arī rafinētas augu eļļas, taču arī tos cilvēkam mērenās devās ir ieteicams lietot uzturā.
Vienīgie pa īstam sliktie tauki ir transtauki, kas veidoti augu eļļu rūpnieciskas apstrādes (nepilnīgas hidrogenācijas) rezultātā. Parasti šie tauki ražoti mākslīgi no palmu eļļas, tie ir termoizturīgi, veido produktam nepieciešamo konsistenci (nu gluži kā plastmasa). Veselības ziņā identiski veselīga ir eļļa motora dzinējā, kā tā palmu eļļa, no kuras gatavo čipšus.
Latvijā vidēji 22,7% septiņus gadus veciem pirmklasniekiem ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās. Galvenais iemesls ir pārmērīga saldināto dzērienu lietošana. Iespējams, akcīzes nodoklis nebūtu jāliek tiem saldinātajiem dzērieniem, kam cukurs pievienots minimāli, bet kvasam, kolai un “Veselības dzērienam” (kāds nosaukuma murgs!), ja tiem cukurs ir vairāk par 9%, būtu jāuzliek tik, lai skolēniem prātā nenāktu šos dzērienus lietot vairāk par ēdamkaroti dienā.
Ikdienā cilvēkam nepieciešams 1- 2 grami vārāmās sāls (NaCl). Šādu daudzumu var uzņemt ar gaļu, zivīm, citiem uzturproduktiem, kas nav speciāli sālīti. Latvieši sāli uzņem 10-12 gramus dienā (PVD pētījuma dati) vai 12-15 gramus dienā (ēšanas paradumu pētījumu dati). Par daudz sāli Latvijas iedzīvotāji saņem ar rūpnieciski gatavotiem pārtikas produktiem. Man radās iespaids, ka viss skaļais histēriskais brēciens pret akcīzes nodokļiem radies tikai no „Spilvas” nevēlēšanās savās zupās bērt mazāk sāli, jo vienkārši tā iegājies un labi var pelnīt tāpat.
Latvijai ir izdevība savu nodokļu politiku pavērst iedzīvotāju veselības interesēs. Jautājuma būtība slēpjas apstāklī, ka nenovēršami Latvija pie šiem risinājumiem nonāks agrāk vai vēlāk. Tikai – cik drosmīga un godīga būs šī Saeima un šī valdība.
Autors pateicas PVO pārstāvniecības vadītājai Aigai Rūrānei par Vīnes deklarācijas tulkojumu.
Autors ir Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Komentāri (44)
ArnisPKR 18.09.2013. 13.35
Diskusijā par cukura un sāls kaitīgumu nevajadzētu aizmirst, ka “diētiskie” ēdieni un dzērieni bieži satur cukura aizvietotājus, kas mēdz būt kancirogēni kā arī vairot lieko svaru vēl vairāk nekā cukurs. piemēram, šeit par diet coke: http://healthyliving.msn.com/health-wellness/7-side-effects-of-drinking-diet-soda
0
Gaisma; Enģelis 18.09.2013. 11.17
Jā, par Rūjienas saldējumu Apinim sanāca tipiski Antuanetes stilā.
Es arī atļaušos drusku Apini pakritizēt. Nu no šī gara darba īsti netapa skaidrs, vai Apiņaprāt sāls kaitīgumu nosaka sāls kā tāda, jeb tomēr tās sastāvā esošais Na+ jons. Ja pirmais, tad Apiņa nekompetence publiski uzskrien mākoņos, ja otrais, tad nav skaidrs, kāpēc apinis ne ar pušplēstu vārdu nepiemin tādus nātrija avotus kā nātrija glutamāts (E621), nātrija benzoāts (E211), dzeramā soda (E500), nātrija nitrīts (E250, toksisks draņķis, kas gaļas produktu dabisko krāsu maina uz ģiftīgi rozā), nātrija hidrogēnsulfīts (E222, priekā – lēto sauso vīnu cienītāji) etc.
Pilnībā pievienojoties Apinim jautājumā par saldinātajiem dzērieniem un čipsiem, viņa vēlme palaist inflācijas spirāli lētajiem pārtikas produktiem ir ne visai saprotama. Varbūt labāk uzdot ražotājam atklāt produkta sastāvā ietilpstošo piedevu procentuālo sastāvu, lai pircējam ir iespēja izvēlēties, kādu produktu viņš var atļauties?
10
ligakalnina > Gaisma; Enģelis 18.09.2013. 16.31
Nevaru īsti atbildēt, jo, kā jau teicu, saldumus praktiski nelietoju, kaut, cik atceros, uz tortēm, kofektēm un vafelēm tādas norādes nav redzētas.
0
ligakalnina > Gaisma; Enģelis 18.09.2013. 15.33
Par cukuru intetresējos mazāk, jo tādus nepērku, bet, tauku %, manuprāt, ir vienmēr.
0
ineta_rr > Gaisma; Enģelis 21.09.2013. 17.36
Vislabākie ir augu tauki šokolādē – kakao sviests tā kā arī ir augu tauki, vai ne? Tāpat vienmēr patīkami izlasīt „piena tauki“ piena produktos – tad ej un sazini, pēc cik piena pārstrādes etapiem tie tauki tikuši atdoti atpakaļ produktam, un, ja blakus arī augu tauki (slikti pēc definīcijas, protams), tad vari arī minēt, kādās attiecībās tie tur ir. Tāpat, ja nav rakstīts nehidrogenēti * tauki, tad var pieņemt, ka runa par hidrogenētiem (pats par sevi it kā veselīgāk, jo hidrogenēšana nozīmē nepiesātināto taukskābju padarīšanu par piesātinātām, taču procesā rodas stereoizomeri, kas dabā nav sastopami, un tiek uzskatīti par kaitīgiem).
Tagad neliels teksts necenzētā un sliktā leksikā, lai piedod man latviešu valoda un valodnieki, bet labā latviešu valoda nav gan spēcīga šādiem tekstiem:
@normunds, ai bogu, kā man besī E-vielu nīdēji. Vai Jūs, bļauri un zarndobumaiņi, kas kļūmes pēc attīstījuši rakstīt- un internetlietošanas-prasmi, maz zināt, ko tas E nozīmē? Nē, nepareizi, E nozīmē „edible“ jeb angļu valodā „ēdams“. Tātad ēdamās vielas. Līdz ar to uzraksts uz produkta „Nesatur E-vielas„ jāatšifrē kā „Nesatur ēdamas vielas“ – maz neliekas. Jā, zem tām ēdamajām vielām var slēpties visdīvainākās lietas, piemēram, E171 ir titāna dioksīds, tāpat kā redzēts silīcija dioksīdu (tautā to balto pulverīti sauc par smilti) pārtikas sastāvā, protams, bez E koda, jo smiltij tāda nav. Kādēļ, neprasiet, laikam jau nedomāja, ka kāds tiešām to varētu pielikt ēdienam.
0
Ieva Aile > Gaisma; Enģelis 18.09.2013. 11.59
Liks aizdomāties daudziem,bet ne tuvu visiem,sevišķi ne tiem,kas iepērkoties skaita santīmus.
0
efeja60 > Gaisma; Enģelis 18.09.2013. 12.01
Aiziešu šodien paskatīties, cik Āgenskalna tirgū maksā vistu kājas. Bet sastāvs jāraksta lieliem burtiem un ar bojāto iekšējo orgānu fotogrāfijām.
0
ligakalnina > Gaisma; Enģelis 18.09.2013. 14.05
Vairākumam produktu sastāvs uz iepakojuma ir.
Un par to “lēto gaļu” – ne visur ir tādas iespējas, kā Rigā, lielveikalos gaļa, tomēr, ir dārgāka par desām, kurām, pie tam, bieži vien ir akcijas, un daudzi vienkārši spiesti pirkt, kas lētāks.
Par čipsiem utt. vispār nav runa, jādomā par pieejamām cenām produktiem.
Un pan patīk Ērika ierosinājums – labi, pacelsim PVN “kaitīgiem” produktiem, bt, samazināsim nekaitīgiem.
Un Apinim , pirmkārt, vajadzētu rūpēties par peejamu visiem medicīnu, kaut vai Lietuvas vai Igaunijas līmenī, nevis lobēt atsevišķus produktus.
0
Gaisma; Enģelis > Gaisma; Enģelis 18.09.2013. 15.42
:Dzeris
Tīri intereses pēc – vai uz vafelēm, zefīriem un tamlīdzīgas konditorejas uzrāda tauku saturu? Manuprāt tas būtu ļoti būtiski, pie kam uzrādot kas tie par taukiem.
0
Gaisma; Enģelis > Gaisma; Enģelis 18.09.2013. 14.11
:Dzeris
Vairākumam produktu sastāvs uz iepakojuma ir
———————
Runa ir par procentuālo sastāvu, cukurs var būt 0,5 procenti un var būt 10% – pašreizējā preču marķēšana šo būtisko lietu nekādi neatklāj;)
0
efeja60 > Gaisma; Enģelis 18.09.2013. 11.41
Pirmajai daļai +1 no manis. Bet par otro runājot, kas ir lētie produkti un cik tie maksā? Svaigas gaļas cena ir gandrīz vienāda ar plastmasas gaļas izstrādājumu cenu, dažos gadījumos gaļa ir pat lētāka. Nodoklis ir vajadzīgs, bet tie indīgie E ir vispār aizliedzami.
0
Gaisma; Enģelis > Gaisma; Enģelis 18.09.2013. 11.51
:Normunds
“Talkas” un tamlīdzīgas desas ir lētākas par gaļu. Un pāris santīmu nodoklī neko nemainīs – tās joprojām būs lētākas. Toties precīzs sastāvs daudziem liks aizdomāties..
0
SZFbiblioteka 18.09.2013. 11.13
Ja Apini vispār varētu uztvert nopietni, viņam vajadzētu pavaicāt, ko Ārstu biedrība ir darījusi, lai, piemēram, ģimenes ārsti savus pacientus masveidā un gegulāri zglītotu par sāls, cukura un slikto tauku kaitīgumu tā vietā, ka tik naski paraksta uztura bagātinātājus un holesterīnu samazinošas zāles…
2
0
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@piziks > SZFbiblioteka 18.09.2013. 12.22
Krista, — viskrāšņākā apinisma ilustrācija ir šī tabula:
http://www.lvportals.lv/likumi-prakse.php?id=257374
0
efeja60 > SZFbiblioteka 18.09.2013. 11.37
Pa kuru laiku? Jāraksta atskaites Circenei.
0