… vai tomēr mediķiem, pedagogiem un ceļiem?
Pēdējās nedēļās lielo ostu darboņu vidū ir sacēlusies visai vētraina panika. To ir izraisījis priekšlikums beidzot sakārtot lielo ostu finanšu plūsmas, novirzot daļu no peļņas valsts budžetam. Paskaidrošu – runa ir nevis par jaunu nodokli, ar kuru tiktu apliktas kādas ostas darbības, stividori vai kādas citas ostā darbojošās personas, bet par to, lai daļu no saņemtajiem ieņēmumiem Latvijas trīs lielās ostas novirzītu valsts budžetā.
Protams, ka daudzus gadus un pat gadu desmitus ostu valdēs un pārvaldēs sēdošajiem šāds pavērsiens galīgi nav patīkams, un protams, ka nekavējoties tiek uzsākta demonizācijas un propagandas kampaņa. Tos, kas šādu priekšlikumu virza, mēģina padarīt par valsts ienaidniekiem, bet Amerika, Loginova un Leiškalna kungi nu pūlas iejusties baltu un pūkainu valsts interešu aizstāvju lomā. Domāju, katrs lasītājs pats spēj izdarīt savus secinājumus par to, kurš te ir “balts un pūkains” un kurš ir valsts ienaidnieks. Piedāvāju savus 10 argumentus.
Tallina var, bet mēs – nē?
Esam jau pieraduši, ka mūsu valsts iedzīvotāji bieži kā piemēru saprātīgai un valstiskai domāšanai, saimniekošanai un attīstībai piemin Igauniju. Diemžēl jāsecina, ka arī ostu stāstā igauņi kārtējo reizi ir apsteiguši mūs un Tallinas osta jau vairākus gadus maksā Igaunijas valsts budžetā gan dividendes, gan arī ienākumu nodokli.
Dividendēs no Tallinas ostas 2011.gadā Igaunijas valsts budžets saņēma 20 miljonus eiro un 5,3 miljonus eiro nodokļos. Kopumā 2011.gadā, pateicoties Tallinas ostas darbībai, Igaunijas budžets papildinājās ar 25 miljoniem eiro. Pagājušajā gadā šie skaitļi ir bijuši vēl iespaidīgāki. Pērn dividendēs no Tallinas ostas Igaunijas valsts saņēma 33.8 miljonus eiro, bet nodokļos – vēl 9 miljonus.
Tātad kopumā 2012.gadā Tallinas osta Igaunijas valsts budžetu papildināja ar 42 miljoniem eiro!
Turklāt pie visiem šiem ieskaitījumiem valsts budžetā Tallinas osta pamanās vēl arī veikt ievērojamus ieguldījumus savā attīstībā, atšķirībā, piemēram, no Rīgas brīvostas. Pēdējo četru gadu laikā Tallinas osta savā attīstībā ieguldīja 130 miljonus latu, kamēr Rīgas brīvosta 1 1(!) gadu laikā – vien 80 miljonus.
Loginova prēmijai – jā, mediķu un pedagogu algām – nē?
Šogad Valsts kontrole nāca klajā ar saviem secinājumiem par to, kā tiek saimniekots Rīgas brīvostā. Saskaņā ar šo atzinumu laikā no 2009. līdz 2011.gadam brīvostas nelietderīgu tēriņu un bezdarbības rezultātā neiegūtā peļņā lēšama ap 41 miljonu latu.
Pēc šī atzinuma saņemšanas un novērtēšanas šī gada jūlijā Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs saņēma 48 tūkstošu latu lielu prēmiju par savu darbu. Interesants veids, kā uzteikt 41 miljona izšķērdēšanu. Salīdzinājumam – pedagogs, kurš saņem minimālās likmes algu, gada laikā saņem apmēram 3,5 tūkstošus latu. Tā teikt, sajūtiet atšķirību.
Ostas nav vienlīdzīgākas par lielajiem valsts uzņēmumiem
Latvijas valstij pilnībā pieder 69 kapitālsabiedrības, vēl sešās tai ir izšķirīga ietekme. 2012.gadā valsts budžetā no šīm kapitālsabiedrībām dividenžu veidā tika ieskaitīti 128 miljoni latu.
No trim lielajām Latvijas ostām 2012.gadā Latvijas valsts budžets nesaņēma nevienu santīmu.
Lielākā daļa dividenžu valsts budžetā ienāk no uzņēmumiem ”Latvijas Valsts meži” (LVM), ”Latvenergo”, ”Lattelecom”, ”Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un ”Latvijas dzelzceļš”. Paralēles starp ostām un valsts uzņēmumiem visuzskatāmāk var vilkt, salīdzinot pirmās ar LVM. Gan LVM, gan ostām apsaimniekošanā un pārvaldīšanā ir nodoti valsts resursi un dabas bagātības – meži, ūdeņi, zeme un infrastruktūra.
Taču, kamēr lielie valsts uzņēmumi atbildīgi attīsta savu darbību un dividendes novirza valsts budžetā, lielās ostas saceļ brēku, nevēloties ne ar vienu dalīties savos ienākumos. Kāpēc? Atbildiet paši.
Saturs, nevis forma
Amerika kungs savā fenomenālajā un vienlaicīgi analfabētiskajā Rīgas brīvostas 20% aizstāvības runā apgalvo, ka ostu ienākumus Valsts kasē ieskaitīt nevar, jo, lūk, juridiskā forma ostām neesot riktīgā. Pareizāk gan būtu teikt, ka tā ir tik ļoti ”sariktēta” pēdējos ”padsmit” gados, ka šis piedāvājums tagad nāk kā zibens spēriens no gaišām debesīm.
Nav nozīmes tam, kāda pārvaldības forma ir lielajām ostām, jo tā ir tikai un vienīgi forma. Svarīgs ir saturs. Ostas pelna, izmantojot valsts piešķirto infrastruktūru – ostas akvatoriju, ostas hidrotehniskās būves, valsts zemi, piestātnes, upes, piekrastes. Tāpēc arī vismaz daļa no gūtajiem ienākumiem tām ir jānovirza valsts budžetā. Un pārvaldības forma tam nav un nevar būt nekāds šķērslis. Pat Latvijas Banka, kas nepavisam nav kapitālsabiedrība un ir pielīdzināma ostai pēc juridiskās formas, katru gadu budžetā iemaksā pusi no savas peļņas.
Turklāt tam, ka formai nav nozīmes, ir vēl viens uzskatāms piemērs – valsts iestādes, kas iekasē nodevas par publisko pakalpojumu sniegšanu, visus ieņēmumus līdz pēdējam santīmam ieskaita valsts vai pašvaldību budžetā.
Ceļu infrastruktūra – nozīmīga tranzīta nozares daļa
Priekšlikums novirzīt ostu ienākumus valsts ceļu uzturēšanai un remontam atzinīgi tika uztverts starp valdības koalīcijas partneriem. Tranzīta nozarē, kuras pamatu veido ostas, dzelzceļš un sauszemes ceļi, ceļu infrastruktūrai ir nozīmīga loma. Tāpēc būtu tikai loģiski daļu no ostu ieņēmumiem novirzīt šīs infrastruktūras attīstībai. Savukārt tos līdzekļus, kuri, pateicoties šiem ieņēmumiem, budžetā atbrīvojas, ir jānovirza akūto sociālo vajadzību segšanai – skolotāju un mediķu algām, glābēju un policistu sociālajām garantijām. Izjust ekonomikas stabilizāciju un attīstību ir pelnījis katrs valsts iedzīvotājs, nevis tikai Amerika, Loginova un Leiškalna kungi.
41 miljons – pa kreisi, nevis budžetā
Jau pieminētie Rīgas brīvostas nelietderīgi izšķērdētie, vai, vienkārši runājot, “pa kreisi” aizlaistie līdzekļi ir 41 miljons latu. Ja šī nauda būtu nonākusi valsts budžetā, tad vēl pērn valsts varētu noindeksēt pensijas vai jūtami palielināt algas visiem pedagogiem un mediķiem. Tomēr ostu pārstāvji ar putām uz lūpām aizstāv sevi un savus peļņas avotus. Un viņus var saprast – cīnās par savu un dažu desmitu cilvēku pārticību. Bet daudzo simtu tūkstošu labklājība viņiem nerūp.
Džipi un koncerti kā izšķirīgais ostu konkurētspējas faktors
Vēl viens amizantais arguments, ko piesauc ostu leiškalni, ameriki un loginovi, ir ostu konkurētspēja. Tā tūdaļ sarukšot un izkūpēšot, ja ostām liks dalīties savos ienākumos. Uzsveru – vienkārši liks dalīties jau esošajos ienākumos, nevis liks viņiem prasīt vairāk naudas par saviem pakalpojumiem no stividoriem!
Nez, kāpēc ar visu atbalstu valsts budžetam Latvijas valsts uzņēmumi un citu valstu ostas spēj gan attīstīties, gan kāpināt peļņu? Varbūt Latvijas ostu pārstāvjus derētu aizsūtīt pie kaimiņiem, lai pamācās, kā efektīvi saimniekot?
Taču no mūsu ostu varoņu brēkas izriet, ka 100 tūkstoši vietējam laikrakstam, ”Modern Talking” solista koncerts, luksusa džipi ostas preses sekretāram un dažiem citiem pietuvinātajiem darbiniekiem ir Latvijas ostu konkurētspējas izšķirīgais faktors, un bez tā viss pilnīgi un noteikti būs pagalam.
Repšes rēgs
Protams, var saprast koalīcijas partnerus, īpaši ”Vienotības” kolēģus, kuri, no vienas puses, zina, ka priekšlikums ostām dalīties peļņā ar valsti ir tikai loģisks un pareizs. Tomēr, no otras puses, mieru neliek Latvijas politiskās vēstures atziņas. Visi atceras, ka pēdējo reizi ostām klāt ķerties mēģināja neviens cits kā toreizējā ”Jaunā laika” līderis Einars Repše. Un visi arī atceras, ar ko tas beidzās. Valdība krita. Ostu puišu “argumenti” izrādījās “pārliecinošāki”.
Deputātu izšķiršanās
Taču, lai kādas arī būtu mūsu politiskās vēstures liecības, tikai pašas koalīcijas rokās ir šīs valdības stabilitāte. Protams, izšķirīga loma būs Saeimas balsojumam. Un, protams, katram deputātam būs jāizvērtē, kam dot priekšroku – vēlētāju interesēm vai ostu darboņu “taustāmajiem” argumentiem.
Laiks pareizajiem lēmumiem
Budžeta sarunu laikā premjerministrs vairākkārt norādīja, ka nevēlas politizēt budžetu. Šos vārdus jāatceras katram koalīcijas deputātam. Lēmumu par ostu ienākumu novirzīšanu valsts budžetā politizēs. Un, pirmkārt, to politizēs parlamenta opozīcija. Tā pati, kura – ak, kāda sakritība! – pašlaik ērti “sēž” visās lielajās Latvijas ostās.
Man patiesi interesanti būtu uzklausīt kādu puslīdz saprotamu argumentu, piemēram, no ”Saskaņas centra” par to, kāpēc ostas ienākumos nedrīkst dalīties ar pedagogiem vai mediķiem reģionālajās slimnīcās? Interesanti arī būtu saprast, kāpēc ”Zaļie un zemnieki” pretojas papildu līdzekļiem ceļu remontiem un uzturēšanai, par ko ir norūpējušies visu reģionu iedzīvotāji un zemnieki?
Vai arī viss ir tik triviāli un vienkārši, un šo politisko spēku vadītāji tomēr savas un savu sponsoru intereses aizstāv dedzīgāk nekā savus vēlētājus? Izskatās, ka tā ir.
Valdības koalīcijai patiesi nav iemesla politizēt jautājumu par ostu ieņēmumu novirzīšanu valstiskajām prioritātēm. Lēmums novirzīt lielo ostu ienākumu daļu valsts budžetā varbūt ir novēlots, bet tas ir pareizs lēmums. Un šis ir labs laiks pieņemt pareizos lēmumus.
Ilona Platonova ir ekonomikas ministra padomniece.
Komentāri (48)
grislits 26.08.2013. 10.22
Pilnībā pievienojos rakstam. Ostas, tāpat kā Inčukalna gēzes krātuve, ir valsts nozīmes stratēģiskie objekti. Tos nedrīkst pilnībā atdot atsevišķu uzņēmumu, cilvēku vai pat pilsētu rokās. Ostām ir jāpelna arī valstij, ne tikai konkrētai pilsētai vai vēl sliktāk – šaurai cilvēku grupai. Pie tam, ostas bez pārējās valsts infrastruktūras pelnīt neko īsti nevarētu. Kā arī, valstij būtu jāspēj savi stratēģiskie objekti izmantot savu interešu aizstāvēšanai un nodrošināšanai attiecībās ar citām valstīm, t.i., valstij būtu jābūt ievērojamai teikšanai pār tās stratēģisko objektu darbību un lēmumiem saistībā ar to pārvaldi.
1
ineta_rr > grislits 27.08.2013. 16.00
Pilnīgi pareizi, tagad gaidiet balsojumu, Jūsu iemīļotā partija būs pret, un noteikti atradīs iemeslus, lai Jūs tai piedotu.
0
dro 26.08.2013. 09.10
Nu tad beidzot! Nezin kādēļ šis priekšlikums nenāk no V vai NA, bet no partijas, kurai vairs nav ko zaudēt? Balsojums saeimā man būs lakmusa papīriņš saeimas vēlēšanām. Mani ļooti interesē, kā nobalsos NA, bet varbūt kā daudzu svarīgu problēmu risināšanu atstās jaunajai valdībai? kādēļ raustīt lauvu aiz ūsām, ja var omukīgi pavadīt atlikušos mēnešus…
13
Eleonora Maisaka > dro 26.08.2013. 10.28
lno
Neietekmējies tik ļoti no katra raksta. Kamēr LIAA priekšņieka krēslā sēž Šļesera ieliktnītis, Ozols, kamēr Pavluta darbošanās atgādina Ķīļa konvulsijas, saproti, kam strādā Ekonomikas miņistrija.
0
Eleonora Maisaka > dro 27.08.2013. 09.28
lno
“Attiecībā pret gāzes tirgus liberalizāciju un šajā gadījumā ostām LV labā.”
Gāzes tirgus liberalizācija ir ES bezierunu prasība, ar ostām valsts varēja sākt, patriecot no siles Loginovu. Balsojumā par krievu noziedznieku, Maskavai nozīmīgo, Čalovski, bija viss Pavļuts, līdz pēdējai kapeikai.
“NA ākstīšanās ap 15. maiju”
Nemērkaķojies pakaļ kremļjaģām, padumjās armijas kaujas un politisko mācību teicamniek!!! Daudziem latviešiem 15. maijs ir ievērojama diena.
0
aivars_silins > dro 26.08.2013. 10.44
Tāpēc, ka vienotībai par visu svarīgākas ir tuvojošās vēlēšanas un savas pozīcijas. Neies tak Valdis riskēt ar savu krēslu! Un RP ir vienotības nāvīgākais ienaidnieks, jo VZ ar savu rīkojumu Nr.2 nojauca ieplānoto scenāriju un daži(as) netika tur, kur ļoti gribēja tikt.
0
ﮎandijs Be1t1kﮎ > dro 26.08.2013. 15.39
zirnekliene Šeloba. Normāla reakcija cilvēkam, kurš nav kādas partijas fans, bet atbalsta nacionālas valsts ideju.
0
dro > dro 26.08.2013. 22.08
susurs. Pie tik jēla teksta nevajadzētu jūsoties. Citēts precīzi, ka tā ne tikai teicu, bet arī domāju. Zini kāda atšķirība starp Tevi, Zani & CO un lno? Mani atšķirībā no jums nav nozombējusi neviena partija un es, vadoties no Tavas dziesmu grāmatas, negribu sūdu iesmērēt par dārgakmeni.
0
Edzs > dro 26.08.2013. 12.29
kur un kam aiziet ienakumi no Latvijas ostam laiku pa laikam ari te par to ieminamies. es kautko shaja lieta esmu rakstijusi un vaicajusi pec specialistu viedokljiem jau vismaz no 2010, ari lno to ir rakstijis, te vinja ieraksts no 2011:
lno Rīga, 22.apr., NOZARE.LV. No Baltijas valstu ostām pēc pārkrauto kravu apjoma šī gada pirmajos trīs mēnešos favorīte ir Tallinas osta, kurā pārkrauti 9,2 miljoni tonnu kravu. Tai seko Klaipēdas osta ar 9,07 miljoniem tonnu un Rīgas osta ar 7,7 miljoniem tonnu, liecina biznesa portāla “Nozare.lv” apkopotā informācija.
Ventspils ostā pirmajos trīs mēnešos pārkrauti 7,2 miljoni tonnu kravu, Liepājas ostā pirmajos trīs mēnešos pārkrauti 1,19 miljoni tonnu kravu.
Salīdzinot ar pērno gadu, palielināt kravu apjomus visstraujāk izdevies Klaipēdas ostai – trīs mēnešos pieaugums par 20,8%, Liepājā – par 18,4%, Tallinā – par 8,6%, savukārt Ventspilī pārkrauts par 0,7% mazāk nekā pērn analoģiskā laika periodā.
Kā ziņots, šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas ostās pārkrauti 16,34 miljoni tonnu kravu, kas ir par 4,7% vairāk nekā iepriekšējā gada analogā laika periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
Vislielākais apgrozījums visās Latvijas ostās kopumā bijis beramkravām – pārkrauti 7,32 miljoni tonnu, kas ir par 0,1% vairāk nekā 2010.gada janvārī-martā.
Pārkrauto lejamkravu apjoms sasniedzis 6,16 miljonus tonnu, un tas bija par 3,4% vairāk nekā 2010.gada janvārī-martā, bet ģenerālkravu apgrozījums gada pirmajos trīs mēnešos bijis 2,85 miljoni tonnu, kas attiecīgi ir par 22,2% vairāk nekā 2010.gada janvārī-martā.
Pieaudzis arī pārkrauto konteineru skaits – par 31,5% – līdz 67 104 TEU.
+3 Radius_box_plus Radius_box_minus 3 ATBILDES ATBILDĒT 23.aprīlis 2011 10:34
0
dace_ampermane > dro 26.08.2013. 10.48
lno….., bet no partijas, kurai vairs nav ko zaudēt
partijai nav vairs ko zaudēt, bet tā var tīri labi drumstalot latviskās balsis :(
0
Edzs > dro 26.08.2013. 23.30
susurs _…tā būs vienmēr..(..)..piesauksiet slavenos tankus, kuru aizsegā ātri aizmirsīsies visas nacionāļu nelietības…_
~~~~~~~~~~~~~~~
apvainojumiem nav seguma, zhelabas un pretenzijas nav pec adreses. jus ar neuzmanigu kustibu izgaismoja, iegaza un apraka jusu lideris, politiskais aferists Zatlers.
jus esiet jau nolemti un jums nav ceribu atlabt jo tanki neaizmirsisies un netiks piedoti.
variet vel meghinat atnjemt balsis latvieshu partijam, bet ari tas jums diezko neizdosies, jo Zatlers turpina jus diskreditet.
dzeriet indi vai splaujiet to jo jusu lideris brauc uz krievu saietiem pagarinata limuzina, bet ar jusu partiju ir cauri, tai nav nakotnes.
man ir zhel godigi labticigos cilvekus ko moskalju aghentam izdevas piesmiet.
0
Māris Bārzdainis > dro 26.08.2013. 19.05
to lno
“Balsojums Saeimā man būs lakmusa papīriņš saeimas vēlēšanās. Man ļoti interesē, kā nobalsos NA…”
Tieši tādus pašus vārdus Jūs teicāt pirms Saeimas balsojumu par krimināl vajātu deputātu pilnvaru ierobežošanu. Arī tad Jūs tos lakmusa papīriņus piesaucāt.
Un kas izrādījās – balsojums izgāzās, jo roku pielika arī VL TB LNNK. Bet tas lno nemaz nesamulsināja un turpmāk viņš palika aktīvs NA atbalstītājs.
Vai ziniet, kāds bija Jūsu attaisnojums? Šeit lno koments jau pēc balsojuma:
” Šoreiz ir tikai 2 varianti – NA ir blēži vai muļķi:) Ja Latvijā politiskā kultūra būtu tāda, ka cilvēks ar šaubīgu reputāciju pats atkāptos, tad speciāls likums nebūtu vajadzīgs. Tomēr tiem, kuri vienotā fontē uzbrūk NA, vajadzētu saprast, ka pārējās partijas nav ne par grasi labākas.”
Lūk, cik vienkārši! Un tā būs vienmēr – Jūs vienmēr rīsiet šos nacionāļu sūdus. Un, kad aizrīsieties, tad klaigāsiet – “NA ir blēži vai muļķi”. Un kā attaisnojumu tik teiksiet – “es jau neko, es jau tikai par “nacionālu valsti”, “pārējās partijas nav labākas”.
Un tad vēl piesauksiet slavenos tankus, kuru aizsegā ātri aizmirsīsies visas nacionāļu nelietības.
0
gliters > dro 26.08.2013. 15.23
Man, lai arī esmu R(i)P nīdēja, rakstā izklāstītais šķiet visnotaļ sakarīgs.
0
dro > dro 26.08.2013. 14.28
TanteSidra. Tev gan ir atmiņa:) Ja VVF 2004. gadā būtu atbalstījusi Repši cīniņā ar Rīgas ostu, tad manuprāt daudz kas šobrīd varētu būt savādāk.
0
dro > dro 26.08.2013. 14.24
disidente, klejotājs.
…saproti, kam strādā Ekonomikas miņistrija.
________________
Attiecībā pret gāzes tirgus liberalizāciju un šajā gadījumā ostām LV labā. Paskatīsimies kā labā strādās V un NA.
klejotājs. Arī Vienotības koķetēšana ar SC, un NA ākstīšanās ap 15. maiju manuprāt nevieno latviešus. Vērtēsim pēc darbiem ne žurnālistu slavas dziesmām vai ironijas.
0
Edzs > dro 26.08.2013. 12.59
Hamburgas ostu ienakumi bagatina Vacijas federalo kasi, Niderlandes particibas pamatu veido ienakumi no Roterdamas ostas, lielas lidostas un lielas augstskolas Haga.
Latvijai ar Niderlandi vajadzetu lidzinaties jo mums ir 3 neaizsalstoshas ostas, lidosta kas driz taps lielaka un apmeram 70 augstskolas.
tachu latvieshus nemaz nekrata tas ka 20 gadus ienakumi no ostam aiziet nevis valstij bet dazhu privatpersonu kabatas.
var jau but ka reglari ienjemumi tiek ari partiju melnajam kasem jo apkarots uz lidzenas vietas tiek jebkursh kas uz to norada. shoreiz ideju nolidzinat pavisam vienkarshi, – ta nekur nederes jo raksta autore ir ekonomikas ministra padomniece, tatad no jau nepopulara RP.
es nezinu kapec varas partijas V un NA ostu lietu neaiztiek, kapec ienakumus no ostam neprasa vinju elektorats briviba un pastalas.
0
Juris Dzelme 26.08.2013. 09.42
bet kurš ir papētījis, kur patiešām paliek šie ostu ieņēmumi !!!!!!!! nu jā, Valsts Kontroles atzinums visiem kā pīlei ūdens:P ostas-vieta , kur nesodīti tikt pie miljoniem, jo valdība mums tāda maiga, lai neteiktu tizla:(
1
+2
-11
Atbildēt
@Inese > Juris Dzelme 26.08.2013. 09.53
http://s1.bild.me/bilder/060112/208605645.jpg
0