Ekonomikas pieauguma laikā ministri aizmirsuši aritmētiku
Tas brīdis ir pienācis – valsts ir izglābta no bankrota, ekonomika atkal aug, eiro ieviešanai atlikuši tikai tehniski darbi, tāpēc premjerministram Valdim Dombrovskim ir palicis pliks fiskālais rāmis vien, kuru vairs netur kopā neviens valstij eksistenciāli monumentāls uzdevums. Rāmis uzreiz plīst un lūst brīkšķēdams.
Finanšu ministrs Andris Vilks izskatās esam pat bēdīgākā situācijā nekā reketieru terorizēts uzņēmuma kasieris. Droši vien pat negantākie bandīti mazliet prot rēķināt, un, ja mērķis ir turpināt izspiest naudu, nevis iznīcināt uzņēmumu, nemēdz pieprasīt vairāk, nekā uzņēmuma kasē tās ir. Toties valdības ministri, šķiet, aizmirsuši pat elementāru aritmētiku.
Ministriju nākamgad papildus pieprasītie līdzekļi – kopā 573 miljoni – daudzas reizes pārsniedz “fiskālajā telpā” papildus pieejamos 75 miljonus.
Pat tikai katras no dažām atsevišķām ministrijām pieprasītā summa ir lielāka par visām kopā pieejamo.
Protams, nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads, un tas bieži vien liek it kā nopietniem cilvēkiem nerēķināties ar īstenību. Un, protams, svarīgākais jebkurā gadījumā būs rezultāts – līdzsvarots, valsts izaugsmei labvēlīgs budžets un nodokļu politika, kas mazinātu bēdīgi slaveno nabadzības plaisu sabiedrībā.
Tomēr no atbildīgiem politiķiem varam prasīt saprotamu procesa plānošanu un rēķināšanos ar iespējām, ja arī tās vienmēr šķitīs pārāk ierobežotas. Diemžēl koalīcijas politiķu piepešais masveida matemātiskais infantilisms nav tikai vēlēšanu tuvuma izraisīts. Šī valdība nupat ievāc tajā koptās politiskās kultūras un darbības stila ražu.
Katrs pats par sevi
Dombrovskim līdz šim bija rūpējuši galvenoties lielie skaitļi jeb pirmīt minētais “rāmis” – budžeta deficīta griesti, inflācijas procents, ārējā parāda apjoms. Šā rāmja ietvaros politikas saturs bija ministru pašu un koalīcijas partiju savrupa darīšana. Tas bieži vien īsti nestrādāja pat krīzes laikā, tomēr alternatīva – valsts bankrots un eiro ieviešanas izgāšanās – bija likusi apvaldīt egoismu. Neveiksmes augsto politisko cenu būtu nācies maksāt visiem. Taču nupat šis lielo mērķu jumts ir aizbraucis kopā ar neveiksmes risku. Bet savu autonomo politisko lauciņu kopšanas tradīcija ir kļuvusi par iesīkstējušu rutīnu.
Varētu saprast, ja arī ne gluži attaisnot, konkurenci par vēlēšanu gada budžetu starp valdības partijām. Piemēram, ka divu procentu reitinga griestu nospiestā Reformu partija ar savu vienīgo prioritāti – iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu – skaidri nostājusies pret Vienotību, kas attapusies, ka nabadzības plaisa ir lielāka problēma nekā sabiedrības turīgākās daļas negūti papildu ienākumi. Taču šis viens no svarīgākajiem budžeta mērķiem un galvenais koalīcijas partiju domstarpību iemesls izskatās gandrīz vai pēc pārpratuma uz fantasmagoriskā fona, ko veido ministru sacensība par neesošu naudu neatkarīgi no partejiskās piederības.
Jāatkārto – valsts maciņā nākamgad plānoti papildus 75 miljoni. Šī summa, rupji lēšot, ir jāsadala starp 13 ministrijām. (Turklāt daļa no tās jau ir sadalīta pedagogu algām, mācību līdzekļiem un citām vajadzībām.) Katra ministra pārraudzītā joma, nav šaubu, ir svarīga. Taču naudas ir tik, cik ir, tāpēc ministriem vismaz pašiem pieklātos rēķināties, ka visam nepietiks, un ļaut saprast arī sabiedrībai, kā pieejamo naudu reāli labāk sadalīt.
Tomēr viena pati Izglītības ministrija prasa papildus 95 miljonus. Kā tas būtu iespējams? Pareizāk, kāds īsti ir mērķis, ja tas nekā nav iespējams? (75 miljoni mīnus 95 miljoni ir mīnus 20 miljoni.) Pat ja īstenotos ekonomikas ministra Daniela Pavļuta novēlējumi pievērsties papriekš budžeta ieņēmumu daļai un izdotos arī iekasēt viņa partijas nupat rosinātos lielākus nodokļus no ostām, Izglītības ministrija nav vienīgā, kas prasa papildus naudu. Lielāko prasītāju pieciniekā ir arī paša Pavļuta vadītā ministrija (60 miljoni) un vēl viena RP deleģētā pārstāvja Riharda Kozlovska vadītā Iekšlietu ministrija (58 miljoni).
Daudz neatpaliek premjerministra partija. Piemēram, Veselības ministrija, kas ir Vienotības pārziņā, prasa “no valdības” – tātad no savas partijas premjerministra un finanšu ministra – papildus 73 miljonus, proti, pilnīgi visu “fiskālo telpu”, kaut gan, piemēram, arī šīs partijas ministres vadītajai Labklājības ministrijai nākamgad vajagot 49 miljonus. Ministre Ingrīda Circene skaidros vēlētājiem, ka viņa dikti centās, tikai ļaunais Dombrovskis neļāva, turklāt arī citi Vienotības ministri paņēma kaut ko savām ministrijām?
Kļūdas jālabo
Valdības ministri uzdzinuši sevi tik augstu fiskālo fantāziju kokā, ka grūti iedomāties, kāds populistisks ieguvums pirms vēlēšanām kādam varētu būt, dabūjot desmitreiz mazāku summu par prasīto, kā tas beigu galā neizbēgami notiks, ja vienošanos par budžetu izdosies panākt. Jācer, ka izdosies. Jo alternatīva varētu būt valdības krišana, kas diezin vai kādai no koalīcijas partijām palīdzētu atrisināt tās priekšvēlēšanu problēmas. Diezin vai arī Reformu partijai, kas cīnās par izdzīvošanu, taču vismaz pagaidām izvēlējusies to darīt, aizstāvot aplamu nodokļu politiku, kuru finanšu ministrs un valdības vadītājs vēlas mainīt.
Reformu partija it kā piekrīt valdības deklarētajai prioritātei mazināt ienākumu pārāk lielās atšķirības sabiedrībā. Taču tās aizstāvētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas rezultātā vairāk nekā pusi no budžetā neiekasētās summas saņemtu piektā daļa strādājošo ar 1120 latu vidējo algu. Savukārt vismazāk pelnošie 60% strādājošo saņemtu tikai 24% no nodokļa samazināšanas rezultātā izbrīvētās summas.
RP, protams, neuzdrošinās deklarēt, ka ir par ienākumu nevienlīdzības palielināšanu. Tās galvenais arguments – ka valdībai jāpilda pašas pieņemts likums.
Taču aplamo likumu, kas paredz IIN samazināšanu no 25% 2012.gadā līdz 20% 2015.gadā, pati RP pirms pusotra gada panāca kā samaksu par savu atbalstu Dombrovska un Vilka aplamajam lēmumam samazināt pievienotās vērtības nodokli, kam iemesls bija Latvijas bankas nepamatotās bažas par iespējamo inflācijas pieaugumu, kas neļautu izpildīt eiro ieviešanas kritērijus. Tagad Vienotība apņēmusies šo kļūdu labot un likt uzsvaru uz neapliekamā minimuma un atbalsta par apgādībā esošajām personām palielināšanu. RP “principiālā” turēšanās pie sliktas politikas rezultātā panākta slikta likuma ir slikta politika. It īpaši vēlēšanu gadā.
Premjerministrs Dombrovskis nupat rāda, ka Reformu partija nav neaizstājams sliktu politisku darījumu partneris. Trešdien viņš prezentēja savas iecerētās nodokļu politikas vadlīnijas opozīcijas Zaļo un zemnieku savienībai un saņēma kopumā labvēlīgu vērtējumu. RP politiķu nu runātais, ka Finanšu ministrija kļuvusi “konstruktīvāka”, “pretimnākošāka” un esot gatava uzklausīt priekšlikumus, ļauj cerēt, ka valdības koalīcijai izdosies panākt vienošanos gan par budžetu, gan par darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu strādājošajiem ar mazākajiem ienākumiem, nemaksājot par to nodevas bijušajam ZZS “premjerministra kandidātam”.
Līdz šim neglītajam un palaikam sirreālajam budžeta gatavošanas stāstam ir arī gaišā puse. Tas atgādina, ka šī ir pirmā Latvijas valdība bez oligarhiem un lēmumi par svarīgākajiem jautājumiem vairs netop atbilstoši klusos kambaros dažu cilvēku sarunātajam. Demokrātisks lemšanas process ir piņķerīgāks. Taču rezultāts vienmēr ir sabiedrībai labāks. Tikai lēmumu pieņēmējiem pieklātos jauniegūto lemšanas brīvību izmantot atbildīgāk un arī sabiedrībai saprotami.
Komentāri (110)
ekmanis 17.08.2013. 15.37
Šķiet, ka runāt par ministru prātu spējām matemātikā ir daudz par maz. Ir aizdomas, ka noticis vispārējs prāta aptumsums. Kā tad citādi var izskaidrot to, ka ministri, skaidri zinādami, cik valsts kasē ir naudas, pieprasa par kārtu vairāk. Un absurdākais, kam viņi to pieprasa. Nu taču valdībai. Bet kas ir valdībā? Nu, lūk. Ministri pieprasa sev naudu par kārtu vairāk, ka ir, bet kaut kāda nesaprātīga valdība viņiem to nedod! Pat Šveiks ar diagnozi idiots, pats sev nekādas prasības neizvirzīja.
5
efeja60 > ekmanis 19.08.2013. 10.23
Tai pat laikā, saprotams, nedrīkst vainot V tur, kur tā nav vainīga, pabalstu griestu atcelšanu lobēja NA, acīmredzot, “latviešu intersēs” ir tas, ka cits var saņemt pabalstu 11000 mēnesī, kā nesn kāds ierēdnis, cits – simtreiz mazāk, un to šie pērkamie “cīnītāji par latviešu tautas tiesībām” uzskata par normu.
=======================
dzeri, es jau tev iepriekš devu saites uz rakstiem, kuros Viņķele atbalsta griestu atcelšanu, bet Parādnieks iebilst. Nu cik var melot, kauna nav?
0
ligakalnina > ekmanis 17.08.2013. 17.25
Par kopīgiem mērķiem un taktiku, tomēr, būtu jāvienojas politiķiem, saprotams, arī vēlētajam jābūt atbildīgakam, bet, politiķis nedrīkst būt bezatbildīgs pēc definīcijas, jo liels cilvēku skaits uzticējis tam valsts likteni.
Par to, ka SC var nonākt pie varas – piekrītu, bet, arī tāpēc, ka “latviešu” politiķiem iztrūkst zināma “kreisuma”, kādu laiku tas var tā būt, bet, visa vēsture pierāda, ka bezgalīgi tas nevar turpināties.
It kā V sapratusi, ka ne tikai makroekonomiskie rādītāji ir svarīgi, bet, vai nav par vēlu?
No otras puses – V nopelnus krīzes pārvarēšanā noliegt nevar, acīmredzot, savādāk diezin vai varēja, bet, kas att. uz pēckrīzes periodu – daudz kas galīgi garām.
Un vaina pašā V iekšienē, iespaids tāds, ka dažu cilvēku ambīcijas tur ir svarīgākas par partijas, tātad, arī valsts, likteni.
Tai pat laikā, saprotams, nedrīkst vainot V tur, kur tā nav vainīga, pabalstu griestu atcelšanu lobēja NA, acīmredzot, “latviešu intersēs” ir tas, ka cits var saņemt pabalstu 11000 mēnesī, kā nesn kāds ierēdnis, cits – simtreiz mazāk, un to šie pērkamie “cīnītāji par latviešu tautas tiesībām” uzskata par normu.
0
andris902 > ekmanis 17.08.2013. 16.10
…inghem65….ko tur par ministriem brīnīties, viņi joprojām nav aptvēruši sava darba uzdevumu – strādāt visas valsts iedzīvotāju interesēs….ministrijas joprojām ir viņu partiju mazdārziņi un primārās ir viņu partijas vēlētāju intereses….līdz šim vēl neviens nav apjautis, ka viņu (katras) partijas vēlētāju/atbalstītāju loks ir tik niecīgs, salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu, ka paskatoties uz cipariem – tie ir nožēlojami….aizbildināšanās ar “mūsu vēlētājs to nesapratīs” ir – vienkārši smieklīga…
…vai nākotnē iespējamas izmaiņas?….drīzāk jau – nē!….jo kašķīgais latvietis nespēs vienoties par konkrētiem mērķiem un atdos iniciatīvu ušmeriku rokās….Rīga tam ir spilgts piemērs….
0
ligakalnina > ekmanis 18.08.2013. 08.29
Jebkurā gadījumā, šī sistēma ir ārkārtīgi netaisnīga, nabadzīgākie finansē bagātākos, nemaz nerunājot par kādu tendenci ienākumu izlīdzināšanas virzienā, kas būtu normāli ES valstij.
visa tā vāvuļošana, ka tas ir populisms utt. ir pilnīgākās muļķības, taisni tā notiek Dānijā un citur Skandināvijā, un tas nebūt netraucē šim valstīm būt konkurentspējīgām valstīm un arī vispārējās labklājības valstīm, tie nav izslēdzoši lielumi, kā grib iestāstīt mūsu politiķi, kas vienkārši lobē to interses, kas tiem maksā, un attaisno savu pilnīgāko impotenci cīņā ar bagātiem nodokļu nemaksātājiem.
0
brigita_damme_rtk_lv > ekmanis 17.08.2013. 21.55
Džeris, pabalstu griesti nekad nav bijuši. Ir bijusi mākslīgā bremze – ja aprēķinātā summā pārsniedz 11,51 latu dienā tad no pārējās aprēķinātās summas maksā 50%. Tātad griestu nav, tik savādāka formula, pie kam, bezdarbniekiem vēl arvien šie ierobežojumi, kuri bija paredzēti krīzes periodam, palikuši spēkā. Tātad krīze nav beigusies – strādājot jāmaksā visi paredzētie nodokļi, bet zaudējot darbu saņem tikai daļu no paredzētā. Vēl interesantāk paliek, ka šis ierobežojums Ls 11,51 dienā visvairāk sit tieši par darba laikā mazāk atalgoto cilvju maku. Patiesībā ierobežojums ar rīkojumu un aprēķina kārtības palīdzību ir daudz lielāks, jo šie 11 lati ir robeža tikai pirmajos mēnešos. Nākošajos, atkarībā no stāža ir 75% un 50% no šiem pašiem Ls 11,51 – tātad pēdējos mēnešos bezdarbniekam maksā nepilnus Ls6 +50% no pārējā, līdz ar to bieži nesasniedzot it kā deklarēto ierobežojuma robežu. Tā lūk tiek lāpīts budžets. Vai kāds, kurš godīgi maksājis nodokļus un šādi reiz izmantots vairs redz jēgu godīgai nodokļu samaksai? Ir atbalstāmi griesti, kā sociālo iemaksu, tā arī valsts pensiju un pabalstu jomā daudz pelnošiem(tiem būtu domāti dažādi privātie pensiju fondi un apdrošināšanas kompānijas), nevis nabadzības apliecības izrakstīšana mazākpelnošam slānim. Tad nebūtu tā, kā tagad, kad Bērziņpapus pensiju izmaksa jau sen pārsniegusi paša iemaksāto.
0
dancis4 17.08.2013. 09.59
Budžets paredzēts valsts, ne ministriju labklājības celšanai. Ministri starp pilsoņiem un viņu nodokļos noguldīto naudu ir tikai starpnieki, kuru tiešajos darba pienākumos ietilpst apsaimniekot noguldīto naudu vislabākajā veidā. Ministriem būtu jādisciplinē sevi domāt valstiski, nevis ļauties kampēju instinktiem. Varbūt tad kāds arī kļūs par valstsvīru.
0
dro 17.08.2013. 10.05
Vai tiešām tumbočkā ir tikai 75 miljoni? Varbūt priekšvēlēšanu laiks it īstais brīdis, lai beidzot pieķērtos ēnu ekonomikai un atrastu JL 2002. gadā solītos 300 miljonus? Valsts iestādēs jāpalielina algas? Nu tad samaziniet ierēdņu skaitu un palikušajiem būs iespēja to saņemt pagājušā gada budžeta ietvaros. Zaķim gan esot citādas domas – nevarot taču cilvēkus izmest uz ielas…tie taču valsts cilvēki, nav jau nekādi potenciālie gliemežu vai ogu lasītāji.
Priekšvēlēšanu laiks saduļķos mūsu informācijas telpu kā vēl nekad. Baltcom radio katru nedēļu inervē Jaunupu, kura priekšā nobāl pat tādas zvaigznes kā Krugmans. Jaunupam ir receptes visām kaitēm, bet būtībā tikai viena – cerība uz iespējām sadarbībā ar Krieviju. Pie kā tas novedīs, varam pārliecināties vērojot Krievijas – Ukrainas attiecības. Diemžēl arī Vienotība liekas dos priekšroku nevis Rail Baltica, bet platsliežu dzelzceļam uz austrumiem, jo Krievijas pārvadātāji jau laipni uzņemti Rīgā. Tā kā dzīvosim šim mirklim un labāk par nākotni nedomāsim – kādēļ bojāt noskaņojumu:)
9
+1
-2
Atbildēt
+10
-9
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+10
-5
Atbildēt
+13
-7
Atbildēt
+12
-5
Atbildēt
+12
-5
Atbildēt
+12
-4
Atbildēt
+13
-4
Atbildēt
@dro > dro 18.08.2013. 10.12
lno. Kur ņemt naudu?:)
http://www.diena.lv/diena-tv/de-facto/pvn-izkrapsanas-shemas-iejauktas-simtiem-firmu-un-bijusie-vid-darbinieki-14020832
http://www.diena.lv/latvija/zinas/jezdakova-zem-tiesibsargu-lupas-nokluvusi-pec-kada-organizeta-grupejuma-aizturesanas-14020836
0
dro > dro 17.08.2013. 10.57
west. Pašam gan vēl nav “pielecis”, ka koķetēriju ar SC sāka tieši Vienotība:):):)
0
efeja60 > dro 19.08.2013. 10.00
west Neko nevienam vairs neiesaku. Varu piedāvāt auniem pieaudzēt smadzeni, bet nez vai šie sapratīs.
Latviju savāks SC ar savu zaļo asti.
Ja nepielec, nevaru palīdzēt :(
=================
Demagogs! Ar Vienotību nekāds SC nav vajadzīgs, paši aiziesim pa burbuli. Vienotība noplicina latviešu tautu, padarot to par vieglu mērķi kremlim, tāpēc nav lielas nozīmes Vienotība vai SC vai RIP vai ZZS.
0
oktaavs > dro 17.08.2013. 10.39
Neko nevienam vairs neiesaku. Varu piedāvāt auniem pieaudzēt smadzeni, bet nez vai šie sapratīs.
Latviju savāks SC ar savu zaļo asti.
Ja nepielec, nevaru palīdzēt :(
0
Eleonora Maisaka > dro 17.08.2013. 10.19
lno
Diemžēl arī Vienotība liekas dos priekšroku nevis Rail Baltica, bet platsliežu dzelzceļam uz austrumiem
Platsliežu dzelzceļš uz Austrumiem(TECII 2,kārta Nr2) ir “vagina dentata”. Ar katru dienu aizvien vairāk un vairāk sliecos domāt, ka Dombrovska nenokārtojamās kredītsaistības, ir cilpa Latvijas kaklam. Voldiņš paliek ne mazāk bīstams, kā viņa vārda brālis.
0
oktaavs > dro 17.08.2013. 10.18
Ino
Baltcom radio vienmēr intervē ļoti interesantus cilvēkus. Nez, kas viņiem piegādā intervējamo sarakstus ?
Bet jūs vēl pakožiet kājā viens otram ar V. Pateikt, kas beigās no tā vinnēs un kurā vēstniecībā pēc Saeimas vēlēšanām dzers šampanieti ?
0
dro > dro 17.08.2013. 10.30
west. Bet jūs vēl pakožiet kājā viens otram ar V. Pateikt, kas beigās no tā vinnēs un kurā vēstniecībā pēc Saeimas vēlēšanām dzers šampanieti ?
____________________
Nu ko tad iesaki? Būt vienotiem ceļā uz nekurieni? Paliksim katrs savā vietā kā Vienotība savā? Bet vai paliks?:)
0
dro > dro 17.08.2013. 13.35
west. Rīgu kašķīgie antiņi jau pasēja. Nakamā būs mūsu visu mīļotā, neatkarīgā valsts.
___________________
Kurš tad par to strīdas, bet vai tāpēc man vajadzētu atbalstīt Škapara vietu pie siles? Man vienalga, kurš veidos koalīciju ar SC – Repše vai Ābolitiņa – esmu pret to.
0
oktaavs > dro 17.08.2013. 11.50
Ino
Štrunts par to, kas sāka. Ja trīs muļķi nespēj vienoties, kam piederēs Latvija, tad atnāk ceturtais ar zaļu koferīti un pievāc visu.
Rīgu kašķīgie antiņi jau pasēja. Nakamā būs mūsu visu mīļotā, neatkarīgā valsts.
0