FOTO: Arhitekte: Rīgas Domu apdraud iecere būvēt torņa liftu

Baznīcas pārstāvji torņa lifta izbūvi uzskata par Rīgas Doma glābšanu

„Tas ir ārprātīgi riskants pasākums un noteikti nav pieļaujams,” saka arhitekte Zaiga Gaile par ieceri būvēt liftu Rīgas Doma vēsturiskajā tornī. Viņa ar vēstuli jau vērsusies UNESCO Pasaules kultūras mantojuma centrā, lūdzot iejaukties baznīcēnu iecerētajā absurdajā “debesbraukšanas” projektā, kas apdraud nacionālas nozīmes kultūras pieminekli un paredz “apzināti iznīcināt daļu 16. gs. koka konstrukciju un pakļaut paaugstinātam riskam pārējās daļas”.

Gaile ir neizpratnē, ka idejas iniciatori un atbalstītāji ir tieši baznīcas pārstāvji. Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags norāda, ka lifts ir „bonuss”. Rīgas Doma torni esot nepieciešams stiprināt, jo tas patlaban ir pirmsavārijas stāvoklī. Viņš norāda, ka būvinženieri par drošāko veidu uzskata iebūvēt metāla konstrukciju, kas balstīs torni. Nākotnē tajā varētu iebūvēt liftu. Taču eksperti teic, ka ir arī citi veidi, kā nostiprināt torni, piemēram, izmantojot koka balstus.

Jau no jūlija vidus valda neziņa, vai Rīgas Doma tornī notiks rekonstrukcija un sāksies tā stiprināšana. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) jau vienreiz noraidīja projektu, bet Rīgas Doma pārstāvji lēmumu ir apstrīdējuši.

Kopš piektdienas, 26. jūlija, VKPAI projektu izvērtēšanas komisija spriež, vai projektu apstiprināt. Iepriekšējo komisiju vadīja VKPAI kustamā mantojuma un restaurācijas metodikas daļas vadītāja Dace Čoldere, taču lēmums tika pārsūdzēts, un tagad projektu pārskata komisija VKPAI vadītāja Jura Dambja vadībā. Komisija plānojusi apmeklēt Rīgas Domu, lai iepazītos ar situāciju, un savu lēmumu tā varētu paziņot nākamnedēļ.

Čolderes vadītā komisija baznīcas torņa rekonstrukcijas un nostiprināšanas projektu 17. jūlijā nesaskaņoja. Tam pamatojums bija – projekts ir nepilnvērtīgs, nav ņemti vērā inspekcijas ieteikumi, kas izteikti jau skiču apstiprināšanas brīdī pērngada jūlijā. Projektā nav norādīts, cik daudz no vēsturiskajām konstrukcijām vajadzēs izzāģēt koka balstu, lai tur ievietotu metāla balstus un liftu. Tāpat pārmetumus izpelnījās tas, ka metāla konstrukcija piedāvāta kā vienīgais risinājums torņa nostiprināšanai, nav meklētas alternatīvas šim unikālajam arhitektūras objektam.

Nākamajā dienā pilnsabiedrība „BKB un Būvprojektu vadība”, kas ir rekonstrukcijas projektētāji, un SIA „Rīgas Doma pārvalde” apstrīdēja VKPAI lēmumu, uzskatot, ka inspekcija nav projektu izskatījusi pēc būtības un nav ņēmusi vērā to, ka tornis ir pirmsavārijas stāvoklī. Lēmuma apstrīdēšana tika pieteikta steidzamības kārtā, lai nezaudētu Eiropas struktūrfondu finansējumu. Torņa rekonstrukcija un stiprināšana kopumā varētu izmaksāt 4,6 miljonus latu.

Tornis sasvēries, balstos dzīvo ķirmji

Rīgas Domā aiz necilām durtiņām slēpjas vesels piedzīvojums – tikšana tornī. Citas pa citu stāvākas kāpnes gar ķirmju sagrauztiem torņa koka balstiem ved augšup līdz pat baznīcas zvanam. Kāpjot nereti jāpieturas pie virves, kas nolaista gar stāvajām vītņu kāpnēm, jo citādāk augšā tikt ir neiespējami. Citviet roka pieskaras kaudzītēm ar koka miltiem – te iedzīvojušies ķirmji. Šajā gadalaikā gan var redzēt tikai ķirmju „pēdas”, pašus kokgrauzējus var ieraudzīt tikai aprīlī, maijā, kad sākas siltais laiks.

Līdz ar Doma torņa rekonstrukciju un stiprināšanu ir plānota padziļināta konstrukciju izpēte. Bojātās koka daļas demontēs, to vietā ievietojot koka protēzes. Tornī tas vēl nekad nav darīts, bet tas ir nepieciešams, lai glābtu citas torņa daļas no ķirmjiem, Ir.lv uzsver Doma atjaunošanas nodaļas restauratore Lana Pelse.

Gar kāpnēm stiepjas šahta – zvanu ceļš, pa kuru agrāk tornī uzvilka zvanus, bet tagad slejas dēļi un tumšzilas caurules – ugunsdzēšanas sistēma. Tā kā tornis vairs nespēj izturēt lielus smagumus, tajā atrodas tikai viens salīdzinoši neliels zvans.

Zvanu ceļa vietā Rīgas Doms cer ierīkot modernu caurspīdīgu stikla liftu, lai cilvēki varētu vērot ietverošās koka konstrukcijas, un izmantot lifta šahtu kā metāla balstu vecajam tornim.

Tornis nedaudz – virs 60 centimetriem no savas ass – esot arī nosvēries uz Herdera laukuma pusi, apgalvo baznīcēni.

Pagaidām Doma tornis nav atvērts apmeklētājiem. Doma atjaunošanas nodaļas restauratore Pelse Ir.lv norāda, ka ik pa laikam tornī tomēr kāds uzkāpj, piemēram, diplomāti. Savukārt NATO samita laikā snaiperis pilnā ekipējumā šaurajās kāpnēs iesprūdis – „knapi dabūjuši laukā”.

Baznīca iecerējusi, ka ar liftu varētu tikt no otrā stāva līmeņa līdz torņa skatu laukumam. Sākumā projekta īstenotāji liftu bija paredzējuši ierīkot no pirmā stāva tieši pretī ieejai, taču VKPAI norādīja, ka jāsaglabā arhitekta Vilhelma Neimaņa 1905.gadā izbūvētais skaistais pirmā stāva vestibils. Neapmierināts ar šādu lēmumu ir SIA „Rīgas Doma pārvalde” valdes loceklis Kaspars Upītis, jo tādējādi baznīcu varētu pielāgot gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gan māmiņām ar bērnu ratiņiem.

Bailes par kultūras mantojuma zaudēšanu

Rīgas Doms ir lielākā un viena no vecākajām reliģiskajām celtnēm Latvijā un arī Baltijā, kas plaši pazīstams ar savām vērtīgajām vēsturiskajām ērģelēm. Rīgas Doma pamatakmens ir likts 1211.gadā. Baznīcas pārbūvēs atspoguļojas vairāki gadsimti, sākot no XIII gadsimta, līdz pat XIX-XX gadsimtam.

Arhitekti ir uztraukti, ka līdz ar lifta iebūvi šajā vēsturiskajā ēkā nāksies izņemt daļu vēsturisko koka konstrukciju. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc jūlijā VKPAI nesaskaņoja tehnisko projektu Doma torņa nostiprināšanai.

Pelse ir pārliecināta, ka lifts iekļausies esošajā zvanu ceļā un vienīgais, kas būs jālikvidē, ir dēļi, kas tagad ir nolikti pāri šim ceļam, lai elektriķis varētu pārvietoties. „Mūsu mērķis nav iznīcināt konstrukcijas un pārvērst visu par vienu lielu metāla konstrukciju, kurā ieliekam liftu un taisām biznesu. Primārais ir nostiprināt baznīcas torni. Lifts būtu papildus funkcija,” – tā Pelse.

Arhitektu Pēteri Blūmu, kurš arī piedalījās projekta izvērtēšanā, māc bažas par tehniskā projekta kvalitāti, jo tas esot neprecīzs, jo projektētāji nav norādījuši, no cik daudz vēsturiskām koka konstrukcijām vajadzēs šķirties. Arī Zaiga Gaile norāda, ka projektētāji ir nekompetenti. Viņa uzsver, ka Doma torņa pārveidotāji nekad nav risinājuši līdzīgus projektus.

Blūms uzskata, ka būtu jāmeklē saudzīgāki risinājumi Doma torņa mūra un koka konstrukcijas glābšanai. Turpat blakus Vecrīgā jau ir Pēterbaznīca, kur ar liftu var uzbraukt un paskatīties uz Rīgu no augšas, saka arhitekts. Ja kāds grib redzēt, kā Doma tornis izskatās no iekšpuses, lai kāpj kājām – tas arī ir piedzīvojums kāpt pa XVI gadsimta kāpnēm. Blūms ironizē, ka nākamais, ko tornī kāds vēlēsies ierīkot, ir kolas automāts un iespēja pagulēt.

Pret baznīcēnu “debesbraukšanas” ieceri ir arī Gaile, kura noraida taisnošanos ar liftu Pēterbaznīcā – Pēterbaznīcā ir pavisam cita situācija, ko nevar salīdzināt ar Domu. Pēterbaznīcas tornis cieta Otrā pasaules kara laikā, un metāla konstrukcija, kas ir tornī, ir jauna. Tur nav XVI gadsimta koka balstu un kāpņu. Tāpēc viņai nav saprotams, kāpēc nepieciešams izjaukt autentisku torni.

Gaile nespēj iedomāties, ka kaut kāds līdzīgs projekts varētu tikt īstenots Florences vai Strasbūras baznīcās, jo vēsturisku torņu nostiprināšana iespējama arī, izmantojot koku. Ja koks ir 400-500 gadu vecs, „tas ir ārkārtīgi izturīgs”, saka Gaile.

Arī VKPAI vadītājs un projekta izvērtēšanas komisijas vadītājs Dambis neatbalsta ideju tornī ierīkot liftu. Viņaprāt, vispirms būtu jāveic torņa kvalitatīva restaurācija un nostiprināšana, pēc tam var domāt par papildus funkcijām.

Kā zināms, Rīgas Doma restaurācija tika sākta pirms trim gadiem. Torņa atjaunošana un nostiprināšana ir nākamais posms. Baznīcas rekonstrukcijai un restaurācijai kopumā piešķirti četri miljoni latu, no kuriem pusi finansē Rīgas dome, bet otru pusi – Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Patlaban pilnībā jau pabeigta Doma vidusjoma koka konstrukciju restaurācija, velvju siltumizolācija un jumta vara lokšņu ieseguma nomaiņa, kā arī veikta Rīgas Doma fasādes un vitrāžu restaurācija.

Vienlaikus ar torņa atjaunošanu un nostiprināšanu ir plānota Doma ziemeļu ieejas restaurācija. Baznīcas pārstāvis Upītis norāda, ka viņi to uztver par īsto ieeju Domā, jo tā sākotnēji bijusi galvenā ieeja, kuru rotā XIV gadsimta sienu gleznojumi.

Vēl viena svarīga lieta, kas nepieciešama tornim – jaunas ugunsdzēšanas sistēmas ierīkošana. Pašreizējā ir darba kārtībā, saka Pelse, tomēr, ņemot vērā nesenos notikumus Rīgas pilī, arī te būtu jāierīko modernāka iekārta.