IZM grib Daugavas stadionu iecerēts attīstīt kā starptautisku un valsts nozīmes kultūras un sporta centru
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) Daugavas stadionu, kurā notiek Deju svētku lielkoncerti, sola sakārtot līdz 2018.gada Dziesmu un deju svētkiem, kad tiks svinēta arī Latvijas neatkarības proklamēšanas simtgade. Stadions jau gadiem saņem kritiku, ka tas nav piemērots un drošs Deju svētku koncertu sarīkošanai. Tam piekrīt arī politiķi un amatpersonas, taču rīcība stadiona pamatīgai sakārtošanai parasti izpaliek.
IZM pārstāvji aģentūrai LETA stāstīja, ka turpmāko gadu laikā Daugavas stadionu iecerēts attīstīt kā starptautisku un valsts nozīmes kultūras un sporta centru, treniņu un sacensību vietu dažādos sporta veidos, deju svētku un citu masu pasākumu norises vietu. IZM ir formulējusi valsts intereses Daugavas stadiona turpmākajā attīstībā, nosakot sporta bāzē ietveramos sporta objektus.
Marta beigās valsts sekretāru sanāksmē izsludināts IZM sagatavotais valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcijas projekts, kurā akcentēts, ka Daugavas stadions ir viena no svarīgākajām sporta bāzēm Latvijā un visā Baltijā, jo saskaņā ar Sporta bāzu reģistra datiem Daugavas stadions ir vienīgais universālais stadions Latvijā ar vairāk nekā 5000 skatītāju sēdvietu.
Tāpat Daugavas stadions ir vienīgā sporta bāze Rīgā, kurā atbilstoši starptautiskajām prasībām var sarīkot noteikta līmeņa vieglatlētikas sacensības. Stadionā ir iespēja organizēt treniņu nodarbības un sporta sacensības 45 vieglatlētikas disciplīnās, futbolā, pludmales volejbolā, tenisā, hokejā, kā arī daiļslidošanā. IZM skatījumā, Daugavas stadions nodrošinot Latvijas sportistu sagatavošanu olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām.
“Izvērtējot Daugavas stadionu veidojošo nekustamo īpašumu tehnisko stāvokli, jāsecina, ka ēkas un inventārs ir morāli un tehniski novecojis, kas var radīt risku tā turpmākai izmantošanai, ja nekavējoties netiks uzsākti sagatavošanās darbi Daugavas stadiona sporta un apkārtējās infrastruktūras pilnveidošanai, tiks apdraudēta stadiona turpmākā darbība un attīstība,” akcentē ministrija.
Stadiona izmēri esot atbilstoši, lai sarīkotu starptautiskas nozīmes sacensības, taču tā infrastruktūras nolietojuma dēļ nav iespējams sarīkot pat Baltijas mēroga sporta sacensības, nemaz nerunājot par Eiropas čempionātiem jauniešiem, junioriem vai pieaugušajiem. Pēdējās šāda līmeņa sacensības Daugavas stadionā tika sarīkotas 1999.gadā, kad Latvijā norisinājās Eiropas junioru čempionāts. “Rīga ir vienīgā galvaspilsēta Eiropā, kurai nav Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas noteikumiem atbilstoša vieglatlētikas stadiona,” atzīst IZM.
Stadiona sliktā stāvokļa uzlabošanai ministrija piedāvā trīs risinājumus. Ministrijai par optimālāko rīcību uzskata variantu, kas paredz Daugavas stadiona attīstīšanu un apsaimniekošanu par publiskiem līdzekļiem, kā finansēšanas modeli paredzot Nacionālā attīstības plānā plānotos finanšu līdzekļus. Otrs risinājums paredz Daugavas stadionu nodot Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU), kas IZM vērsusies ar priekšlikumu pārņemt stadionu savā īpašumā, lai nodrošinātu tā attīstību. IZM tomēr akcentē, ka līdz šim RTU nav iesniegusi IZM informāciju par tās rīcībā esošajiem vai perspektīvā piesaistāmajiem finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu Daugavas stadiona rekonstrukciju.
Trešais risinājums paredz privātā kapitāla piesaisti situācijā, kad valstij nepietiek budžeta līdzekļu, lai nepieciešamā apjomā veiktu investīcijas sporta infrastruktūras attīstībā. Līdzekļus varētu piesaistīt kāda sporta veida federācija, kas izmanto Daugavas stadionu, piemēram, Latvijas Vieglatlētikas savienība vai Latvijas Futbola federācija. Jebkurā no šiem privātā kapitāla piesaistes variantiem kā obligāts nosacījums privātajam partnerim būtu apstiprināto valsts interešu Daugavas stadiona turpmākajā attīstībā īstenošana, uzsver IZM.
Daugavas stadions ir atklāts 1958.gadā, renovēts 1993.-1995.gadā un daļēji arī 2008.gadā.
Komentāri (3)
silvija_vitina 09.07.2013. 17.37
“Trešais risinājums paredz privātā kapitāla piesaisti …”
—
es jau gara acīm redzu, kā Rāvis berzē rokas. Atkal biznesiņš briest.
Man, protams, ļoti gribētos, lai mums būtu Eiropas līmenim atbilstošs stadions, man tikai traki bail no šādiem rāvjveidīgajiem šeptmaņiem, kas visos valstij nozīmīgos projektos ir neatņemama sastāvdaļa. kaut kā dārgi valstij izmaksā tie lētie un ekonomiski izdevīgie skonto brandžas starpniecības pakalpojumi.
0
grislits 09.07.2013. 16.37
Sen bija laiks!
0
Inese 09.07.2013. 16.19
Lai tie dejotāji kārto. bet tikai par saviem līdzekļiem.
0