„Nacisma mednieki” Latvijā, Krievijā un pasaulē

Jānorauj maskas Cvetkovai un kustībai “Pasaule bez nacisma”

Pirmssvētku nedēļā Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika publicēta informācija par Saeimas deputātes Irinas Cvetkovas („Saskaņas centrs”) dalību kustības „Pasaule bez nacisma” organizētā konferencē Vašingtonā, ASV. Konferences mērķis bija lemt, kā ierobežot nacisma kustību atdzimšanu Eiropā un citur pasaulē. Plašsaziņas līdzekļos sniegtajās intervijās I.Cvetkova minēja – „kā Latvijas parlamenta deputāte es uzskatu par savu pienākumu piedalīties konferencē, lai pievērstu Amerikas likumdevēju un sabiedrības uzmanību šai problēmai”.

Latvijas problēma, I.Cvetkovas skatījumā, ir: „Neonacisma atdzimšana Latvijā – tā ir īstenība, kas ir novērojama pēdējo 20 neatkarības gadu garumā. Pat pēc Latvijas iestāšanās ES un NATO daļā Latvijas sabiedrības nav zudusi vēlme pārskatīt Otrā pasaules kara iznākumu un no jauna izvērtēt latviešu sadarbību ar nacistisko Vāciju.”

Šie un citi komentāri ir rosinājuši citus Saeimas deputātus vērsties Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar lūgumu izvērtēt I.Cvetkovas izteikumu atbilstību Saeimas deputātu ētikas kodeksam. Jāpiezīmē, ka I.Cvetkova ir kustības „Pasaule bez nacisma” biedre un jau agrāk ir aktīvi piedalījusies šīs kustības organizētajos pasākumos, piemēram, 2012.gada oktobrī Strasbūrā notikušajā kustības „ģenerālajā asamblejā”.

I.Cvetkovas izteikumu izvērtēšanu atstājot Saeimas atbildīgās komisijas ziņā, daudz svarīgāk ir pievērsties Vašingtonā un Strasbūrā notikušo konferenču organizatoriem – kustībai „Pasaule bez nacisma”.

Iepazīstoties ar kustības izveidošanas vēsturi, darbību un atbalstītājiem, rodas iespaids, ka cīņa pret nacisma atdzimšanu notiek saskaņā plašāku Krievijas ārpolitikas ietvaru un par Krievijas valsts piešķirtu finansējumu.

Starptautiskā tiesībsargājošā (kā to dēvē kustības pārstāvji) kustība „Pasaule bez nacisma” tika dibināta pirms nedaudz vairāk nekā trīs gadiem – 2010.gada 22.jūnijā Kijevā, Ukrainā. Kustība dibināta, apvienojoties vairāk nekā 100 organizācijām. Nedaudz ēnā palicis fakts, ka dibināšanas iniciators ir Krievijā reģistrētā organizācija „Vispasaules krievvalodīgo ebreju kongress”. Šī kongresa mājas lapā par kustību “Pasaule bez nacisma” joprojām atrodama informācija kā par vienu no organizācijas projektiem.

„Pasaule bez nacisma” pārstāvju skatījumā, šādas kustības izveidošana ir bijusi nepieciešama tāpēc, ka pēdējos gados pasaulē ir novērojams etnisko un reliģisko konfliktu pieaugums, aizvien redzamākas kļūst dažādas radikāli labējas kustības, kas izpaužas „kā reliģiskais ekstrēmisms, sekulārais ultranacionālisms un revanšisms, kas tiecas pārskatīt Otrā pasaules kara iznākumu”.

Jau kopš kustības izveides tā ir saņēmusi tiešu un netiešu Krievijas valsts atbalstu, piemēram, tā ir to organizāciju vidū, ar kurām cieši sadarbojas Krievijas Ārlietu ministrija. Arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir atzinīgi novērtējis kustības darbību, jo īpaši valstīs, kurās mīt daudzi Krievijas „tautieši”. Tāpat Krievijas valsts institūcijas un fondi nav lieguši finansiālu atbalstu kustības pasākumiem, piemēram, „Gorčakova publiskās diplomātijas atbalsta fonds” finansēja „Pasaule bez nacisma” organizēto apaļo galdu „68 gadi kopš uzvaras pār nacismu – vairs nekad!”, kas norisinājās 2013.gada aprīlī Torgavā, Vācijā.

Arī kustības vadošās amatpersonas ir saistītas ar Krievijas valsts institūcijām, piemēram, pašreizējais „Pasaule bez nacisma” prezidents Boriss Špigels kustības izveidošanas brīdī bija Krievijas Federācijas padomes loceklis. Jāpiebilst, ka B.Špigels ir arī „Pasaule bez nacisma” iniciatora „Vispasaules krievvalodīgo ebreju kongresa” ilggadējais prezidents. Pašlaik B.Špigels amatu Federācijas padomē ir atstājis un darbojas uzņēmējdarbībā un divu augstākminēto organizāciju vadībā. Jāpiebilst, ka „Vispasaules krievvalodīgo ebreju kongresam” un kustībai „Pasaule bez nacisma” Maskavā ir viena un tā pati adrese un tālruņa numurs.

Saskaņā ar mājas lapā atrodamo informāciju, pašlaik kustībai „Pasaule bez nacisma” ir 166 dalībnieki (organizācijas un individuālie biedri) no vairākām pasaules valstīm, tai skaitā, no Latvijas. Latviju šajā kustībā „pārstāv” virkne nevalstisko organizāciju no Latvijas, piemēram, „Apvienība pret nacismu”, „Latvijas cilvēktiesību komiteja”, biedrība „Humanitārā perspektīva”, „Pilsoņu un nepilsoņu savienība” un pat divas Latvijas antifašistiskās komitejas (otrā ar īpašu nosaukumu – „Latvija bez nacisma”).

Tāpat kustībā bez jau minētās I.Cvetkovas darbojas vēl trīs individuālie biedri no Latvijas – Saeimas deputāti Nikolajs Kabanovs un Sergejs Mirskis, kā arī Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs.

„Pasaule bez nacisma” dibināšanas konferencē tika noteikti vairāki kustības uzdevumi, piemēram, pretnacistisku vērtību izplatīšana un diskusiju veicināšana par aktuāliem jautājumiem, kas skar vēstures kropļošanu un nacistu kolaboracionistu glorifikāciju pasaulē; sākt denacifikācijas politiku Austrumeiropā; obligātu un saistošu Otrā pasaules kara vēstures un holokausta jautājumu pasniegšanas standartu ieviešanu visu Eiropas Padomes dalībvalstu izglītības sistēmās; kā arī neonacisma monitorēšana – informācijas ievākšana, apstrāde un izplatīšana plašākai publikai, kā arī īpašu ziņojumu gatavošana starptautiskajām organizācijām (ANO, EP, EDSO u.c.).

Kustības mājas lapā ir pieejami monitoringa ziņojumi par neonacismu, ksenofobiju un ekstrēmismu.

Lai gan kustība tiecas pievērsties šo jautājumu monitorēšanai un aktualizēšanai globālā mērogā, ikmēneša ziņojumi tiek gatavoti tikai par Eiropu – gatavojot atsevišķus ziņojumus par Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Ukrainu, Moldovu un Krieviju, bet pārējo Eiropu apskatot kopējā ziņojumā.

Šāds monitorings tiek īstenots, pateicoties Krievijas valsts finansējumam, proti, 2011.gadā „Pasaules krievvalodīgu ebreju kongresam” tika piešķirti 4 100 000 RUR (aptuveni Ls 66 010), lai īstenotu projektu “Par pasauli bez nacisma: neonacistiskā noskaņojuma atdzimšanas Krievijā un tuvajās ārvalstīs sociālā pamata monitorings”. Projekts paredzēts īstenošanai Krievijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Ukrainā, Moldovā, Somijā un Ungārijā. Arī 2012.gadā Krievija šādā pat veidā ir piešķīrusi 5 000 000 RUR (apmēram Ls 82 000) „Vispasaules krievvalodīgo ebreju kongresam”, lai varētu tikt sagatavots un prezentēts kustības „Pasaule bez nacisma” ikgadējais pārskats.

Ar Krievijas Federācijas valsts finansējumu gatavotie ziņojumi veidoti, balstoties galvenokārt uz žurnālistu rakstiem, kas pieejami interneta portālos.

Monitoringa ziņojumos par Latviju, izplatītākie informācijas avoti ir raksti portālu Delfi.lv, Apollo.lv krievu valodas versijās, kā arī laikraksta „Vesti segodņa” interneta mājas lapā, lai gan ir atsauces arī uz valsts institūciju paziņojumiem un laikrakstu “Latvijas Avīze” un “Diena” rakstiem.

Monitoringa ziņojumos skarto tēmu loks ir daudz plašāks par organizācijas mērķos ietverto, piemēram, Latvijas gadījumā tiek plaši aprakstīta Latvijas nepilsoņu situācija un „tiesību ierobežošana”, kā arī iniciatīvas par latviešu valodas nostiprināšanu. Šādas informācijas iekļaušana ziņojumos rada jautājumu, vai arī šādas norises tiek traktētas kā neonacisma atdzimšanas, ksenofobijas vai ekstrēmisma izpausmes?

Ja atbilde ir apstiprinoša, tad par neonacismu, ksenofobiju vai ekstrēmismu var tikt uzskatītas praktiski jebkādas politikas iniciatīvas, kas ir vērstas uz Latvijas kā nacionālas valsts veidošanu. Arī integrācijas politika, kuras pamatā ir latviešu valodas, vēstures un tradīciju pārzināšana var tikt interpretēta kā klaji ksenofobiska politika.

Arī Saeimas deputātes un kustības „Pasaule bez nacisma” dalībnieces I.Cvetkovas skaidrojums par norisēm Latvijā, piemēram, PSRS simbolikas aizliegšanu, liecina par itin plašu izpratni par to, kas ir nacisms vai kādi ir šīs ideoloģijas izpausmes veidi mūsdienās.

Paralēli monitoringiem kustība gatavo vēl citus “analītiskos materiālus”, piemēram, „Neonacisma draudu reitingu”, kurā iekļautas galvenokārt Centrālās un Austrumeiropas valstis, kā arī Baltijas valstis, Somija un Vācija. Reitinga „līdere” ar augstāko (kritisko) neonacisma draudu līmeni (75 punkti) ir Lietuva, bet Latvijā (50 punkti) draudu līmenis tiek raksturots kā augsts.

Zemākie neonacisma draudu līmeņi esot Krievijā (35 punkti) un Vācijā (30 punkti). Reitings tiek veidots, analizējot katras valsts sniegumu sešās kategorijās, kur valsts tiek novērtēta ar 0; 5; 10; 15 punktiem. Jo vairāk punktu, jo augstāks ir draudu līmenis. Diemžēl reitinga veidotāji nav parūpējušies par to, lai būtu pieejama detalizētāka reitinga veidošanas metodoloģija, kas rada jautājumus par reitinga objektivitāti, jo, piemēram, Latvijā notiekot „vardarbība un slepkavības etniskās vai rasu piederības dēļ”, kā arī ar normatīvajiem aktiem, „balsstiesības iedzīvotājiem tiek piešķirtas, balstoties uz etnisko piederību vai izcelsmes valsti”. Ņemot vērā, ka Latvijā balsstiesības tiek piešķirtas Latvijas pilsoņu kopumam, neatkarīgi no viņu rases vai etniskās piederības, šāda vērtējuma piemērošana Latvijai neiztur kritiku.

Līdz šim kustības „Pasaule bez nacisma” redzamākās aktivitātes saistās ar starptautisku konferenču organizēšanu. Ieskaitot kustības dibināšanas konferenci. Jau ir notikušas piecas konferences – Kijevā (2010.g.), Maskavā (2010.g. un 2012.g.), Strasbūrā (2012.g.) un Vašingtonā (2013.g.). Tāpat organizācija nodarbojas ar iepriekš minēto ziņojumu un reitingu gatavošanu.

Nonākot pie aktivitātēm, ko kustība plāno veikt saskaņā ar izvirzītajiem uzdevumiem, daži no tiem rada bažas. Piemēram, apņemšanās sākt denacifikācijas politiku Austrumeiropā un obligātu, saistošu standartu ieviešanu visu Eiropas Padomes dalībvalstu izglītības sistēmās par Otrā pasaules kara vēsturi un holokaustu.

Tas rada jautājumus par to, kurš veiks Austrumeiropas denacifikāciju? Vai to īstenos kustība „Pasaule bez nacisma”? Vai to īstenos kāda valsts, vai arī tas tiks uzticēts starptautiskajām organizācijām, piemēram, EDSO vai Eiropas Padomei? Apņemšanās noteikt vēstures standartus savukārt atsauc atmiņā stāstus par vienu īsto un pareizo vēsturi, tikai kurš būs tas, kurš izlems, kādi ir skolās pasniedzamās vēstures standarti?

Indikācijas par „pareizo” vēstures izpratni var novērot 2010.gadā Kijevā notikušajā „Pasaule bez nacisma” dibināšanas konferencē. Viens no šīs konferences dalībniekiem ir dalījies iespaidos par konferences atklāšanu. Konference tika atklāta Kijevas „Mūžīgās slavas” parkā, kur atrodas šāda nosaukuma memoriāls un Nezināmā kareivja kaps. Konferences atklāšanu šajā parkā esot „ieskandinājušas” dziesmas no Sarkanās armijas kora repertuāra, Padomju savienības himna un ar skaļruņiem atskaņoti uzsaukumi „mēs atgriezīsimies ar uzvaru” un „Sarkanā armija ir visspēcīgākā”. Šāds konferences sākums vairākiem konferences dalībniekiem radījis jautājumu, vai šī konference tiešām būs veltīta cīņai pret antisemītismu un neonacismu, vai arī tā ir neizdevies Kurskas kaujas attēlojums? Šāds kustības „pirmsākums” tiešām rada jautājumus par tēmu loku – ar ko darbosies kustība un vai tās patiesās intereses ir vēstas uz cīņu pret nacismu.

Līdzšinējo konferenču tematika, kustības paziņojumi un monitoringa ziņojumu saturs liecina, ka kustība tiecas darboties ar daudz plašākiem jautājumiem, piemēram, aktīvi sekojot līdz norisēm, kas skar Latvijas un Igaunijas nepilsoņus. Jautājums par Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem ir arī viens no tiem, ko Krievija tiecas atrisināt tautiešu politikas ietvaros. Arī daļa no Latvijas nevalstiskajām organizācijām, kuras ir iestājušās kustībā „Pasaule bez nacisma”, primāri darbojas tieši ar nepilsoņu jautājumiem. Šādi kustību „Pasaule bez nacisma” var uzskatīt par lietderīgu palīgu Krievijas ārpolitikas īstenošanai.

Kustības „Pasaule bez nacisma” programmatiskajos uzstādījumos ir liela līdzība ar Krievijas 2013.gada Ārpolitikas koncepcijā iekļauto, kur kā viens no Krievijas mērķiem tiek definēta „aktīva pretdarbība ekstrēmisma, neonacisma, jebkura veida rasu diskriminācijas, agresīva nacionālisma, antisemītisma un ksenofobijas izpausmēm, kā arī centieniem pārrakstīt vēsturi ar mērķi radīt konfrontāciju un veicināt revanšismu starptautiskajā politikā, un pārskatīt Otrā pasaules kara iznākumu…”.

Par kustības „Pasaule bez nacisma” patiesajām interesēm vislabāk liecina kustības prezidenta B.Špigela teiktais, uzstājoties „Koordinācijas padomes institūciju un pilsoniskās sabiedrības sadarbībai” 2012.gada 10.jūlija sēdē. Koordinācijas padome ir institūcija, kas darbojas Krievijas Federācijas padomes priekšsēdētāja pārraudzībā. Informējot sēdes dalībniekus par oktobrī Strasbūrā plānoto „ģenerālo asambleju”, B.Špigels minēja, ka „Pasaule bez nacisma” ir „organizācija, kas (es nekaunēšos no šiem vārdiem) pauž vispirms Krievijas intereses”. Šīs sēdes ietvaros B.Špigels min, ka „ģenerālās asamblejas” viesiem tiks segtas visas izmaksas, bet viņš vienlaicīgi cerot, ka Krievijas Ekonomikas un attīstības ministrija, kā arī Ārlietu ministrija vēl piešķirs papildus finansējumu.

Krievijas ārpolitikas veidotāju spējas un pieejamie resursi liedz domāt, ka šāda Krievijas oficiālās ārpolitikas un kustības „Pasaule bez nacisma” interešu saskanība ir nejaušība. Arī kustības saņemtais finansējums liecina par daudz ciešāku saikni ar Krievijas ārpolitikas īstenotājiem, nekā kustības vadībai to gribētos atzīt.

Šādas saiknes atzīšana liegtu kustībai turpināt sevi pozicionēt kā starptautisku, neatkarīgu nevalstisko organizāciju apvienību un pretendēt uz ciešāku sadarbību ar EDSO, EP un ANO institūcijām.

Lielākā nožēla ir jāpauž par to, ka rasu diskriminācija, ksenofobija un šovinisms ir problēmas, kuras joprojām pastāv un kuras būtu jārisina gan Eiropā, gan arī Krievijā un virknē citu pasaules valstu. Taču rakstā minētās kustības pieeja, izmantojot šīs problēmas, lai piesegtu citu interešu īstenošanu, var krietni iedragāt gan kopējo cīņu pret tām, gan uzticību citām starptautiskajām organizācijām un kustībām, kuras patiesi tiecas panākt rasu diskriminācijas un ksenofobijas mazināšanos.

Autors ir Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks

Redakcijas piebilde 2013.gada 7.oktobrī. Ir.lv redakcijā vērsās deputāte Irina Cvetkova, kas noliedz savu līdzdalību kustībā “Pasaule bez nacisma”. Redakcija pārliecinājās, ka Cvetkovas vārds kopš oktobra vairs šīs kustības biedru sarakstos vairs nav atrodams un saņēma no organizācijas paskaidrojumu, ka deputāte iepriekš šajā sarakstā iekļauta tehniskas kļūdas dēļ. Sīkāk par šo tēmu lasāms šeit.