Lai izprastu sevi, jāsaprot tautas kultūras būtība
Tiklīdz Jāņi šogad pavadīti pār vienu kalnu, pāri otram šurpu nāk Dziesmu un deju svētki. Šī vasara Latvijā un pasaules vietās, kur izkaisītas latviešu kopienas, paies zem lielas tautiskuma zīmes. Lai arī pēc Dziesmu svētkiem nemāktu tādas morālas paģiras kā pēc līgošanas krievu valodā Rīgas krastmalā, gana svētīgi ir uz brīdi apstāties vasaras skrējienā un apdomāt, kāda tad ir latviskuma un līdz ar to arī mūsu svētku dziļākā būtība.
Tā kā Jāņi jau pagājuši un izlijušu ūdeni nesasmelt, par līgošanu krieviski un Blaumaņa spēlēšanu krieviski tik vien var piebilst, ka tas ir tieši pretēji ideālam sabiedrības saliedētības modelim.
Ja Latvijas mazākumtautības grib iekļauties latviskā Latvijā, tad viņu pienesums ir iepazīstināšana ar savām kultūrām – krievu, ukraiņu, baltkrievu, poļu, nevis latviskās kultūras krieviskošana.
Latviešu dramaturģijai un latviešu tautas dziesmām Latvijā Jāņu vakarā būtu tomēr jāskan latviešu valodā. Ja Rūdolfs Blaumanis būtu gribējis savas lugas rakstīt citās valodās, viņš kā vairāku valodu pratējs to arī būtu izdarījis krieviski vai vāciski. Tomēr viņš savas lugas rakstīja latviski, un ar to arī viss ir pateikts. Vismaz tiem, kas saprot, kādēļ pasaulē ir radīta un joprojām pastāv valodu un kultūru daudzveidība.
Iespējams, ka grūtā XX gadsimta un globālā XXI gadsimta dēļ arī paši latvieši sāk piemirst vasaras saulgriežu svētku būtību, nereti pārvēršot to par lielu dzeršanu, ēšanu un bezgaumīgu ālēšanos. Ja paši piemirstam, kāpēc svinam sauli, gaismu un vasaras pilnbriedu, tad droši vien arī mums līdzās esošajiem citu tautību cilvēkiem nav viegli saprast nedz latviešu kultūras būtību, nedz mūsu svinamos svētkus.
Latviešu jūra
Šopavasar, kad Latvijā atzīmējām Imanta Ziedoņa mēnesi, LTV raidījumā “100 grami kultūras” bija saruna par Kārļa Lāča dziesmu ciklu ar I.Ziedoņa vārdiem, un tās laikā raidījuma vadītājs Dmitrijs Petrenko pauda izbrīnu, kāpēc visiem I.Ziedonis liekoties tik latvisks, jo viņš taču esot tik kosmopolītisks.
Tātad pasaules līmeņa. Protams, ka I.Ziedonis ir pasaules līmeņa dzejnieks, un ar to mēs arī lepojamies. Taču man šī D.Petrenko replika lika uzdot sev jautājumu, vai kaut kas var būt tikai kosmopolītisks, vispirms nebūdams kādai konkrētai valodai un kultūrai piederīgs. Visticamāk, ka nē.
Kaut vai tā viena iemesla dēļ, ka I.Ziedonis taču domāja un rakstīja latviski nevis kosmopolītiski vai esperanto. Nav taču tādas kosmopolitano vai esperanto kultūras, kas būtu visiem vienlīdz saprotama visos pasaules nostūros. It viss ir izaudzis no noteiktā vietā sētas sēklas, tai spēku smeļoties noteiktā kultūras mantojumā. Tas, kurš spēj pāraugt savas tēva sētas robežas, var prieku darīt visai pasaulei, bet vienalga viņš būs audzis un spēku smēlies tikai no savām saknēm.
Taču I.Ziedonis ir latvisks arī tādēļ, ka viņa daiļrades tēli vislabāk ir izprotami latviešiem un Latvijā dzīvojošajiem. Viens no pirmajiem dzejoļiem viņa pirmajā krājumā stāsta par sīkstu pīlādzi, kurš cīnās par izdzīvošanu smilšainā jūras krastā. Lai saprastu šī dzejoļa domu tiešā un pārnestā nozīmē, ir jāzina, kādi ir apstākļi Baltijas jūras krastā Latvijā un kas vispār ir pīlādzis.
Pīlādži neaug visur pasaulē, un arī jūras pasaulē ir tik dažādas. Tā var būt gan Baltā, gan Baltijas, gan Karību. Vārds “jūra” it kā tas pats, taču būtība katrai savai, un tā vislabāk saprotama tiem, kas to vislabāk pazīst. Tāpat kā “zeme” ir citāda – vienam tas ir smilšains tuksnesis, citam akmens kalni, vēl kādam zaļi līdzenumi.
Saule, Pērkons, Daugava
Par savu baltu jūru, zaļu zemi, Gaismas pili, Sauli, Pērkonu un Daugavu mēs dziedāsim Dziesmu svētkos. Un atkal – nekas no tā nav abstrakts, viss ir konkrēts un vien šajā zemē mītošajiem saprotams ar visiem zemtekstiem un daudzajiem izpratnes slāņiem. Zināmā mērā tā ir arī atbilde uz to, kāpēc ir būtiska noteiktas kultūras sasaiste ar noteiktu vietu un kāpēc ilgtermiņā tauta un tās kultūra var zelt un plaukt tikai savā zemē un savā vietā zem saules.
Par ko gan mēs dziedātu, rakstītu, lasītu un teātri spēlētu, ja ne par savu zemi un tās noteiktajos apstākļos veidojušos tautu, cilvēku likteņiem un raksturiem, vērtībām un uzskatiem.
Tas droši vien izklausās nemoderni un konservatīvi laikā, kad visiem visa pasaule vaļā un kad par latvieti varot būt un savus bērnus audzināt jebkurā pasaules nostūrī. Bet vai tiešām var? Ja paši dzied un saviem svešumā dzimušajiem un augošajiem bērniem māca mūsu tautas dziesmas, tad tās taču vēsta par Latvijas sauli, jūru, mežiem, sniegiem un pavasariem. Un ko tās izteiks bērniem, kam par sauli, jūru un zemi ir pavisam cits priekšstats?
Mēs visi esam un varam būt pasaules pilsoņi, bet vienmēr un vispirms mēs būsim tai vietai piederīgi, kur dziļi zemē iestiepušās mūsu saknes. Tur, kur satiekas Saule, Pērkons, Daugava.
Autore ir neatkarīgā žurnāliste
Komentāri (116)
exotika19642 26.06.2013. 10.36
Būtu tikai normāli, ja Latvijā latviešu valodā līgotu visas šeit dzīvojošās tautības, jo vienkārši mācētu valsts valodu un būtu pieņēmušas. Krievu valoda kā saskarsmes instruments, kā to joprojām grib piedāvāt, tomēr ir PSRS internacionalizācijas/rusifikācijas un padomizācijas/mankurtizācijas ierocis.
9
Kârlis Kleins > exotika19642 26.06.2013. 10.50
Saskarsmē ar ko? Privātajā saskarsmē vai saskarsmē ar t.s. latvisko partiju režīma sargsuņiem? ;)
0
eva_o > exotika19642 26.06.2013. 10.43
“Krievu valoda kā saskarsmes instruments, … tomēr ir PSRS internacionalizācijas/rusifikācijas un padomizācijas/mankurtizācijas ierocis.”
Cik zinu, ierochi glabājas kazarmās, bet valodas glabājas cilvēku prātos. Laikam grūti dzīvot ar kazarmjveidīgu prātu…
Valodas (arī krievu valoda) ir saskarsmes un sapratnes līdzekļi. Kurš vēlas saprasties, tas atrod saprotamus vārdus, kurš nevēlas, tas atrod atrunas…
0
Kârlis Kleins > exotika19642 26.06.2013. 10.38
A cittautieši Kupalu ( Иван-Купала, Купалле, Іван Купала, Noc Kupały, Jaanipäev) nedrīkst svinēt, ne? ;)
http://img.interia.pl/wiadomosci/nimg/j/4/Noc_Kupaly_3395102.jpg
0
Kârlis Kleins > exotika19642 26.06.2013. 10.53
aivarsk , tu esi vislatvietis? ;)
0
grislits > exotika19642 26.06.2013. 10.41
Tā jau tas ir, un it kā tam būtu vienkārši jābūt pašsaprotamam, bet tomēr kā redzam, ir daudz latviešu, kuriem tas neliekas pats par sevi saprotams.
Tādas nu ir tās sekas okupācijas laika iedragātajai pašapziņai un pēcokupācijas spiedienam no milzīgās nelojālās okupantu, kolonistu un to pēcteču kopienas.
0
janis17 > exotika19642 26.06.2013. 10.50
Drīkst, protams, savā zemē uz austrumiem no Zilupes.
Tikai viņi tos svētkus ir sen aizmirsuši, jo nemaz nav tauta, bet gan pretīgu žurku bars. Atlīduši tagad appļūtīt latviešu svētkus. Nekas, pārdzīvojām šito –
Aug te kvieši griezdamies,
Zirņi pākstīs spiezdamies.
Govis pienu dod virs plāna
Gluži kā no okeāna …
Kolhoznieki ceļus taisa,
Grāvjus rok un granti kaisa.
Ekur, jauka braukāšana,
Pašiem “Moskviču” ir gana …
pārdzīvosim arī jūs, urlas…
0
kristaps_drone > exotika19642 26.06.2013. 11.24
>viesturs
“Valodas (arī krievu valoda) ir saskarsmes un sapratnes līdzekļi.” – tikai ne krievu valoda Latvijā, jo šeit tā ir tikai un vienīgi valoda, kas atgādina par neveikto deokupāciju un dekolonizāciju.
0
grislits > exotika19642 26.06.2013. 10.43
no_comments: A cittautieši Kupalu ( Иван-Купала, Купалле, Іван Купала, Noc Kupały) nedrīkst svinēt, ne? ;)
___________________
lai svin savā zemē vai savā pagalmā, bet Latvijas valstij vai Latvijas pašvaldībām nav jārīko citu valstu svētki vai to elementi jāievieš latviešu svētkos. Tiešām ir grūti tik tālu aizdomāties, propagandista kungs?
0
grislits > exotika19642 26.06.2013. 10.47
viesturs, kas jums tās smadzenes tā izskalojis? Krieviem Latvijā ir jālieto saskarsmē latviešu valoda, nevis latviešiem jālieto saskarsmē krievu valoda.
0
guna 26.06.2013. 11.50
“Dziesmu svētki ir lielākais kultūras postaments,” – tā teica I.Cinkus.
—————————-
Ļoti veiksmīgi to postamentu veido , lai to sagrautu latviskās kultūras pamaprincipus, tās moralās un ētiskās vērtības. Kā pie pirmajiem jāpieskaita morāli graujošās subkultūras ievazāšanu Latvijā no Krievijas. Kā jaunais vilnis Jūrmalā. Latviskās apziņas graušana un apsmiešana krastmalā. Šeit es domāju par šī gada Līgo pasākumu krastmalā, kura organizētājs bija R.Pauls ciešā sasaistē ar Rīgas domes spici. Tas kas notika krastmalā bija latvisko Līgo jēgas tīra apsmiešana. Es saprotu, ka tas bija vajadzīgs vairāk Rīgas krieviem, kuri krastmalā sastādīja lielāko pusi no tiem 80 tūkstosiem, kas tika pieminēts. Pārējie bija zinkārīgie tūristi un kosmopolītiskā latviešu daļa. Tam atbilstoši arī dziedātāju un mākslinieku kontigents bija apzināti piemeklēts, lai to veiksmīgi varētu pārvērst par farsu. Dzirdēju, ka arī uz dziesmu svētkiem tiks kaut kas līdzīgi organizēts. Man tas atgadinā LPSR laikus, kad arī dziesmu svētkos bija jāparāda tā padomiski-politiskā stāja. Jāatzīst, ka mēs latvieši atgūstot savu valsti pēc divdesmit gadiem, esam stabīli spēruši valodas, nacionālās, kultūras un morāles jautājumos vairākus soļus atpakaļ. Šīs degradācijas iesākuma laiks bija 1999.g., kad ar tā laika valodas likuma pieņemšanu, ko uzspieda prezidente VVF, mēs likām saprast sabiedrībai un eiropai, ka latviešu valodas pozīcijas un citas vērtības latvietim ir mazsvarīga. Tas kas notiek šodien, ir tās sekas, kuras labot, ja mēs to gribēsim, prasīs vēl lielākas pūles nekā pēc 1992.g.
2
oktaavs > guna 26.06.2013. 12.37
Dziesmu svētki ir liela, skaista un saprotama mūsu tautas kultūras sastāvdaļa. Tas ir mūsu pasaules mēroga lepnums.
Līgo ? Cik daudzi latvieši var apzvērēt, liekot roku uz sirds, ka saprot šo svētku mūsdienu jēgu ? Tas sen jau pārvērties par mūsu alus un šašliku “Octoberfest” – par “Aldara” un “Rīgas Miesnieka” festivālu.
Un tas ir labi. Nevajag mocīt mironi. Ja folkloristiem gribas un patīk, lai padejo ar mūmiju reizi gadā.
0
Una Grinberga > guna 26.06.2013. 13.04
@west
Nezināšana nav attaisnojums! Cik daudzi no dalībniekiem un skatītājiem saprot “Gaismaspils” vārdus?
Izglītotu cilvēku vidū Līgo tradīcijas iegūst lielāku nozīmi. Tās jau var kopt tikai praktizējot un izbaudot nevis lasot vēstures grāmatas. Diemžēl Padomju režīms ir radījis sekas Jāņu svinēšanas tradīcijām! Līgo nav tikai pagānu dievu pielūgšanas pasākums, bet gan visa dabiskā, ģimeniskā un kultūras mantojuma godināšana un svinēšana! Saimes galds, latviešu dejas, tautasdziesmas, rotaļas nav nekas pagānisks vai arhaisks – tas ir veids, kā izprast latvisko estētiku un ētiku tīrā veidā, kas mūsdienās ir saplūdusi ar globalizācijas izpratni!
0
Una Grinberga 26.06.2013. 11.47
Autore ļoti labi izceļ divus piemērus iz latvietības izpratnes, bet patiesībā problēma ir daudz lielāka, un tur nav tikai latviešu kultūras kanona rusificēšana vai angliskošana, bet tradīciju un kultūras novienkāršošana. Neredzēju ne vienu masu Līgo pasākumu, bet arī tas lētais disko un mūsdienu vulgārais šlēgeris degradē kultūras vērtības. Ja mēs tā turpināsim, tad nonāksim līdz Līgo svinēšanai kā Skandināvijā – masu pikniki ar šlāgeri, desiņām un alkoholu!
Tajā pašā laikā es gribētu uzslavēt DzSv organizētājus, kas iznes dziesmas un dejas tradīcijas ārpus Rīgas un padara to par visas vasaras nevis viena vakara notikumu! Pareizā pieeja ir izglītot un mācīt tautai tradīcijas un kultūras vērtības nevis tās vienkāršot un primitivizēt atbilstošu mūsdienu komercijai un popkultūrai. Mūsdienās kultūrvēsturiskās vērtības būtu nevis jāpazaudē, bet tieši jāattīsta un jāstiprina, jo tehnoloģiskās un informācijas iespējas ir daudz plašākas nekā pirms 100 vai 20 gadiem – līdz ar to ir iespējams sasniegt katru interesentu viņam pieņemamā veidā!
1
+2
0
Atbildēt
@Timurs Čuntonovs > Una Grinberga 26.06.2013. 16.09
Es biju patīkami pārsteigta par to koncertu, kas notika Jēkabpilī Jāņu naktī. Laikam nebija (beidzot!) nevienas Paula dziesmas, nebija arī tautisko un pseidotautisko padarīšanu ar uguns rituāliem un staigāšanu 9 soļi turp, 9 šurp un un 9 vēl kaut kur :), bet bija ļoti labi – priekš tiem, kas negribēja lēkāt Rīgā un klausīties, kā krievi ķēmojas lauzītā latviešu valodā.
0