Latviskā būtība

116

Komentāri (116)

Egita 28.06.2013. 21.16

,,no Rīgas mums draud briesmas…”
I.Ziedonis

Atbildēt

Signija Aizpuriete > Egita 28.06.2013. 22.33

——–
“(..)
Ticības nesējiem šeitan/ Nolūki citādi priekšā:
Tie gribēs Baltijas zemi / Sev iekarot, kalpināt tautu.”
A.Pumpurs “Lāčplēsis” (1.dziedājums “Dievu sapulce”)

Atbildēt

gliters 27.06.2013. 09.20

Protams, rakstam var tikai piekrist, bet ne jau nu Ušaks būs tas, kurš ņems vērā to, kas šeit ir uzrakstīts, jo viņa mērķis ir krievu Rīga un krievu Latvija un lai to sasniegtu, viņš nekautrējas parazitēt uz latviešu kultūras rēķina.
Lai gan tīri emocionāli ļoti labi saprotu tos, kuri negāja uz vēlēšanām, no racionālā viedokļa tas tomēr nebija attaisnojams. Ne Brokas, ne “Šķēlertes” gadījumā Rīgas pārvaldīšana sliktāka nekļūtu (Ušaks ir pierādījis, ka racionāla, atbildīga un no tiesiskuma viedokļa korekta saimniekošana ne tūvu nav viņa stils – tas tā, maigi izsakoties), bet mums vismaz aiztaupītos šie apkaunojošie Jāņi Daugavas krastmalā.
Tie, kuri balsoja par “brīvbiļetēm” vai boikotēja vēlēšanas, ir nobalsojuši arī par častuškām Jāņu vakarā Latvijas galvaspilsētas centrā. Tie, kuri aicina “pieņemt realitāti” un “neiespringt par ideoloģiju un tradīcijām”, jeb prasti runājot “atslābināties un gūt baudu” vai maz saprot, kādus signālus mēs dodam pasulei, pieļaujot galvaspilsētas vides rusifikāciju?

Atbildēt

ritvars_kl 27.06.2013. 06.04

“Ja citas tautas grib iekļauties latviskā Latvijā, tad tām jārāda sava kultūra nevis jākrievisko latviskā.” Bet kā tad tas saistās ar atziņu ka kultūra balstās “zemē un jūrā”?
1.jautājums – Vai un cik latviska ir Latvija šobrīd? Kā funkcionē tās kultūra ikdienā?
Citu tautu kultūrai Latvijā taču nav savas zemes un jūras uz kā balstīties. Tās ir kā relikvijas, kā muzejiskas vērtības.
Ja runājam un domājam par kultūru kā izpriecas, izklaides veidu viena vakara ietvaros tad autorei ir zināma taisnība. Bet ja par kultūru kā dzīves apjēgumu kas balstās zemē un jūrā un sniedzas līdz katra cilvēka ikdienai,dziesmai, dzejai, operas izrādei un ģimenes svētku galdam tad runa ir pavisam cita. Kultūra izaug no zemes un jūras tikai darbā. KULTŪRA vispirms jeb ģenētiski ir tas veids kā strādājam, kā nopelnam un ēdam savu maizi, kā dzeram savu alu. bet ja cilvēkiem nav darba un trūkst maizes tad par kultūru ir jārunā citādi.
Labi, ka mēs beidzot sākam apzināties savas zemes un jūras jēgu (arī Andreja Lucāna pārdomās) bet kad nonāksim līdz kultūras mehānisma izpratnei, tad arī varēsim domāt par vienotu sabiedrību un mūsdienīgu Latviju.

Atbildēt

Signija Aizpuriete > ritvars_kl 28.06.2013. 22.28

——Gatis Ozoliņš:”(..)
bet ja cilvēkiem nav darba un trūkst maizes tad par kultūru ir jārunā citādi.”
============================================================================
Varbūt “neatkarīgajiem” žurnālistiem pat tik daudz balto kreklu drēbju skapī, ka runāt/rakstīt par kultūru “citādi” nav lielas vēlēšanās? Tagad “citādi” var runāt tie, kas kādreiz ar biznesu nodarboties nevarēja, bija pārāk “atkarīgi” no darba (strādāja, lai dzīvotu):

“Tā ir diezgan katastrofāla problēma — darbīgais latvietis atradināts no darba!” Panorāmas veterāns Jānis Dimants

http://www.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/panoramas-veterans-darbigais-latvietis-ir-atradinats-no-darba-14013260

Atbildēt

ilmisimo 27.06.2013. 00.35

nulle “latviešu nācija” ir .. konstrukcija…
___________________________
nulle ir barankas caurums ar ūsām.

Atbildēt

Lidija Apsīte 26.06.2013. 23.25

Diagnoze – izskalotas smadzenes un Stokholmas sindroms smagā formā
———–
smagi jāpiepūlas lai pateiktu precīzāk.

Atbildēt

dace_roze_lmt_lv 26.06.2013. 20.45

Kā pareizi skan Latvijas himna krievu valodā? Lūk, Vikipēdijā ir tulkojums:
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D0%B8%D0%BC%D0%BD_%D0%9B%D0%B0%D1%82%D0%B2%D0%B8%D0%B8
Боже, благослови Латвию,
Наше дорогое отечество,
Да благослови Латвию,
Ах, благослови её!
Где цветут дочери Латвии,
Где поют сыновья Латвии,
Позволь нам там в счастье танцевать,
В нашей Латвии!

Atbildēt

Rita Lazda 26.06.2013. 18.26

Latviešu nācijas modernie pamati izveidojās 19. gadsimta beigās(tas ka pastāvēja latviešu tauta Livonijas laikā, automātiski neradīja nāciju) – mums nebija jaunlatviešu 16. gadsimta sākumā un dzimtbūšanu atcēla tikai ap to laiku un Livonija līdz tam bija vācu pārvaldīta zeme, lai kādos rozā toņos šos laikus nekrāsotu vēstures pētnieki.

Tiesa gan, jaunlatviešus pieminot arī modernā Krievjas kultūra radās tajos pašos laikos, jo kas tad bija Krievija pirms Dostojevska un citiem tā laika rakstniekiem? Līdz tam laikam ja krievu tautai cars liktu runāt tatāru valodā, viņi tajā arī runātu, ja cars liktu veikt izmaiņas reliģiskajās tradīcijās, viņi to izdarītu… emm, vispār viņi to izdarīja, jo cars lika.

-1

Atbildēt

grislits 26.06.2013. 17.50

Arī demagogos esat iestājies? Latviešu nācija sāka veidoties Livonijas laikā un faktiski bija jau izveidojusies 16. gadsimtā/17.gs. sākumā. Varbūt vajag vēsturi pamācīties, arī kādēļ un kā tas notika, kādi bija iemesli u.t.t.

Iesākumam šo varat izlasīt – http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/010.htm
Tā ir X nodaļa no šīs publikācijas – http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/000.htm

-3

Atbildēt

Timurs Čuntonovs 26.06.2013. 16.32

Ļoti labs raksts. Paldies. Kādreiz mums vesels bars dzejnieku:) (es domāju 80. gadus) runāja par šīm tēmām. Labi, ka vismaz kāds žurnālists par to runā. Jo – Peters kaut ko dzejo par Latviju kā vairāk slāvisku valsti; Kalniņš Neatkarīgajā raud gaužas asaras par Eiropas briesmīgonīgajiem iekarojumiem un – ak, Dievs! – gandrīz vai gaida, kad Lukašenoks no Baltkrievijas ieradīsies ar savām saimieciskajām rokām pacelt Latviju… Kaut kas traks!!!

-1

Atbildēt

eva_o 26.06.2013. 16.16

“Latvija ir paredzēta netraucētai latviešu valodas un kultūras attīstībai un šo atziņu lieku kā pamatu saviem uzskatiem.”
Nu, nav nekas pasaulē kādam paredzēts – vienmēr citi traucēs. Dzīvoja latvieši baļķu pilīs, bet tad atklīda sliktie vācieši un ar zobeniem piespieda celt mūra pilis un pilsētas. Kam mums tādas muļķības vajadzēja?! Bet nē – nav miera… Un tad vēl poļi, un zviedri, un krievi, un pat Napoleona prancūži, tad atkal vāci un krievi, un zviedru bankas… Gaidiet vien, kad netraucēs… Izredzētā tauta dzīvo pie Vidusjūras, ne Latvijā…

-10

Atbildēt

eva_o > eva_o 26.06.2013. 16.39

Vai tā izpaužas latviskā dzīvesspēja – naidā “samīnusot” citu latvieti, ja tas saka nepatīkami skaudru patiesību? Saliksim mīnusus – tad tā patiesība mainīsies – būsim bagāti (ne no šā, ne no tā, neko sevī nemainot), visi no mums bīsies un liks mūsu Latviju mierā (kāpēc, ja līdz šim tas tā nav bijis?)
Vai ir idejas – ko ražosim, kam tirgosim, kā pelnīsim? Vai arī darīsim to pašu, ko līdz šim – izmirsim, emigrēsim un zūdīsimies par likteni?

-8

Atbildēt

janis17 > eva_o 26.06.2013. 16.42

Augļotāju tauta arī dzīvo turpat, kur teici – kāpēc tev nelikt latviešus mierā, tirliņ?

-2

Atbildēt

kristrun > eva_o 26.06.2013. 19.26

Viestur, katrs mīnuss no šiem fanātiķiem ir zīme, ka Tu vēl esi veselīgi domājošs cilvēks.

-8

Atbildēt

Lidija Apsīte > eva_o 26.06.2013. 23.35

Nu taisnība jau ir: “nekas nav paredzēts”. Bat tādēļ jau jāaizstāvas. Jo tiem viesiem “poļiem, zviedrie, krieviem, pat napoleona prancūžiem” vienmēr licies, ka “kaimiņam zāle zaļāka un govs resnāka”; padomju stilā izsakoties: blakus rinda vienmēr kustas ātrāk.

Atbildēt

juhans 26.06.2013. 14.27

Nedomāju, ka prātojot par „latvisko būtību”, bija korekti runāt par tikko kā notikušo ampelēšanos Daugavmalā vai par „lielu dzeršanu, ēšanu un bezgaumīgu ālēšanos” (kaut arī nolieguma formā), bet es arī ļoti šaubos, ka skaidrojumam pietiek tikai ar „noteiktas kultūras sasaisti ar noteiktu vietu”. Virsraksts bija daudzsološs, un tāda bija arī sākuma rindkopa, kurā tika solīts „apdomāt, kāda tad ir latviskuma un līdz ar to arī mūsu svētku DZIĻĀKĀ būtība”. Diemžēl, rakstu izlasot, neatradu uz to atbildi.

-2

Atbildēt

Signija Aizpuriete > juhans 26.06.2013. 15.20

——o_ja3_14:”(..)
Diemžēl, rakstu izlasot, neatradu uz to atbildi.”
============================================================================
Kas meklē, tas atrod:

“Vispirms ir jāatgriežas pie pamatvērtībām, kas arvien mazāk tiek ievērotas. Dievs, daba, darbs, ģimene, valsts, valoda. Bez tām vienkārši nav iespējams dzīvot. To es jums saku savu 88 gadu kalna galā.
Diemžēl lauki – mūsu pamats – ir iznīcināts.”

Lidija Lasmane-Doroņina: mums jāatgriežas pie pamatvērtībām un vienmēr jābūt nomodā
https://gulags.wordpress.com/2013/06/16/lidija-lasmane-doronina-mums-jaatgriezas-pie-pamatvertibam-un-vienmer-jabut-nomoda/
============================================================================

Kas vainīgs ( latviskās Latvijas pamatu iznīcināšanā) – tas arī bailīgs?

“Mani biedē «Saskaņas centra» ideoloģija”

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/468360-mani_biede_saskanas_centra_ideologija

-2

Atbildēt

inta_s 26.06.2013. 14.04

Es pats nelīgotu krievu valodā. Nolīgoju kārtīgās latviskās tradīcijās ar apdziedāšanām un rotaļām līdz rītausmai.

Bet ja šis ir kā ceļs lai krievalodīgos integrētu latviešu tradīcijās un ir kā pagaidu tilts, tad tāds varētu būt. Ja tas ir ceļš lai latviešus pārkrievotu tad protams neder. Lai arī manuprāt tie kas godā latviešu līgo tradīcijas – Rīgā tos nesvin.

-5

Atbildēt

Andis 26.06.2013. 12.40

Satraukumi par Jāņu latviskumu ir bijuši, cik sevi atceros. 1980to gadu beigās bērnu Jāņos skraidīja ar kartona “kovboju” un “huzāru” cepurēm, modē nāca arī šašlika cepšana. Tad nu “vistaisnākās muguras” dikti uztraucās, ka latviskuma dziļās saknes nupat jau ir aizcirstas. Tolaik dziedāja varbūt vairāk (gandrīz visas dziesmas bija bēdīgas), bet dzēra arī ļoti daudz. Dedzināja vecas riepas, debesis bija melnas un krita sodrēji.
Tad 1980to gadu beigās – 1990to sākumā Jāņi mitoloģizējās, apzinīgiem latviešiem tie bija dikti pareizi jāizjūt un jāsvin. Ja svinētāji atslāba, bija tiešām romantiski. Bet, ja taisīja rituālu teātri, sanāca uzspēlēti un nedabiski – vismaz tāda bija mana pieredze. Laikam jau tolaik bija pareizi ķerties pie šādiem simboliem, jutāmies vāji un vajadzēja simbolisku kruķīti, kur pieturēties. Bija jau vēl arī saglabājusies padomjlaika “kolektīvā domāšana”, ko pārprasti uzskatīja par tautas vienotību.

Tagad Jāņi vairumam jauniešu ir normāli hipsteru svētki – (it kā) bēgšana no patērētāja kultūras simboliem pie dabas, to darot īpašā, latviskā mērcē. Ak, romantiskā viedtelefonu ekrānu mirguļošana Turaidas Dainu kalnā, sacenšoties ar mēnesi un ugunskuriem :) Labi ierakstās 2013.gada aktuālajās tendencēs. Arī mēģinājumi svētkus iekļaut krievu neoimpēriskajā šļurā pieder pie šolaiku tendencēm. Nekas viņiem nesanāks, no tās ideoloģijas smiltis riktīgi birst :P

-5

Atbildēt

Sanšains > Andis 26.06.2013. 12.46

Gatis:
Arī mēģinājumi svētkus iekļaut krievu neoimpēriskajā šļurā pieder pie šolaiku tendencēm. Nekas viņiem nesanāks, no tās ideoloģijas smiltis riktīgi birst.
========================
Kaut nu tā būtu. Bet ja nu mūsu saknes un ideoloģija izrādās vēl sliktākā un vājākā stāvoklī?… Diezgan daudz pazīmju, ka tā.

Katrā ziņā mēs nedrīkstam vairīties saskatīt procesus un stāvokli, kāds tas ir īstenībā – lai cik tas arī nebūtu slikts. Ja nespēsim redzēt skaidri, tad gan būs ziepes.

+11

-1

Atbildēt

Andis > Andis 26.06.2013. 12.49

Bet varbūt izvairīšanās no realitātes ir tieši šī pārprastā “sakņu un ideoloģijas” ucināšana? Varbūt tieši tas padara mūs tiek viegli ievainojamus?

-9

Atbildēt

Sanšains > Andis 26.06.2013. 12.50

Varbūt, ka tomēr ne.

-5

Atbildēt

tomsskujins > Andis 26.06.2013. 12.59

Varbūt, ka tomēr tā ir.

-10

Atbildēt

Sanšains > Andis 26.06.2013. 13.13

Danute, Gatis –

Diez vai saņemta spļāviena un ņirdziena racionalizēšana būtu dēvējama par tuvināšanos adekvātākai realitātes uztverei.

+10

-1

Atbildēt

Una Grinberga > Andis 26.06.2013. 13.13

@Gatis
Pievienojos. Pārspīlētas un negatīvi sakāpinātas emocijas nodara lielāku kaitējumu senajām tradīcijām. Labāk tās apgūstam lēnām un ar izpratni nevis mēģinām padarīt par popkultūru (ar nepareiziem pamatiem), kuru neviens tā arī neizprot un visas nākamās paaudzes tās uzskata par pareizo tradīciju veidu.
Priecāsimies arī, ka tradīciju kopšana šaurā lokā Padomju laikos ir spējusi saglabāt tradīcijas tīrā un neskartā veidā līdz mūsdienām!

-9

Atbildēt

gliters > Andis 26.06.2013. 13.20

No lielkrievu imperiālisma ideoloģijas nekādas “smiltis” nebirst – tieši otrādi, tā nostiprina savas pozicijas. Gatis ir īsts latviešu “mērenais nacionālists” ar kosmopolitisma piesitienu – šī publika arī vārdos mēdz būt skarba pret krieviem, bet kad runa sākas par KONKRĒTIEM PASĀKUMIEM rusifikācijas apkarošanai, tad paliek par līdz vēmienam politkorektiem eiropiešiem, sāk ironizēt par “padomju mantojumu”, apgalvot, ka problēma izzudīs pati no sevis vai pat aizrunājas tik tālu, ka noliedz pašu problēmas pastāvēšanu.

+12

-2

Atbildēt

eva_o > Andis 26.06.2013. 13.49

Cien. zirneklienes kundze, nu nevaru neko jēdzīgi sarunāt ar “īstajiem” latviešiem. Kā vārdu pasaku, tā rungas un spuras gaisā. :) Uh, ja tik varētu, tad man muti aizbāztu, cietumā ieliktu, maisā iebāztu un no Latvijas ar spērieniem izspertu. Laime, ka nevarat un nevarēsiet. :) Die’s niknām govīm ragus nedod…:)
Ja nopietni, tad Jūs rakstīšanai izmantojat datoru un elektrību, braukšanai auto un degvielu, sarunām viedtālruni, pie kafijas lietojat cukuru un pie putras sāli… Kas visām šīm derīgajām lietām kopīgs??? TĀS VISAS RAŽOTAS ĀRPUS LATVIJAS un pirktas par Latvijas izpārdošanas naudu, jo “īstie” latvieši nemāk ražot konkurētspējīgas mūsdienīgas eksportpreces. Ar skābputras baļļiņu, adītām zeķītēm, alus muciņu, dzintara brošiņām un koka karotēm būs par maz, lai radītu importa un eksporta līdzsvaru. Krievi Latvijā ražo ievērojamu daļu Latvijas eksporta, runādami savā krievu mēlē… Bet “īstos” latviešus tas neinteresē un kaitina – vienīgais, ko varu sagaidīt – kārtējo nikno uzbrēcienu – “TRAL-LA-LĀ-Ā-Ā!!!”
Tā tik turpināsim, tad pasaule pašķirsies un mēs vareni bradāsim tai visai pāri… :)))

-13

Atbildēt

Signija Aizpuriete > Andis 26.06.2013. 13.51

——-
……turpināsim līdz pat Pēterdienai!

RAIMONDS PAULS – NIKS MATVEJEVS – Liec pie lūpam kausu / Поднеси бокал
http://www.youtube.com/watch?v=swbsAiFEq0c

Atbildēt

Signija Aizpuriete > Andis 26.06.2013. 13.57

——Gatis Bet varbūt izvairīšanās no realitātes ir tieši šī pārprastā “sakņu un ideoloģijas” ucināšana? Varbūt tieši tas padara mūs tiek viegli ievainojamus?
============================================================================
Lidija Lasmane-Doroņina:”Diemžēl lauki – mūsu pamats – ir iznīcināts.”

https://gulags.wordpress.com/2013/06/16/lidija-lasmane-doronina-mums-jaatgriezas-pie-pamatvertibam-un-vienmer-jabut-nomoda/

– Priekš kam “mums” (žurnālistiem-?)šāda (nepatīkama) realitāte, ja par “ucināšanu” pilsonīši turpina priecāties…..

Atbildēt

Sanšains > Andis 26.06.2013. 14.00

Šeloba –

Varbūt nevis tik daudz ar “kosmopolītisma piesitienu”, cik ar liberālisma nokrāsu. Principā tas varētu arī nebūt nekas slikts. Liberāļi kā indivīdi jūtas stipri, noturīgi, bieži vien arī pašpietiekami. Tik tālu tas ne-sliktais.

Bet viņi, kā jau tas cilvēka dabai raksturīgs, savas izjūtas un priekšstatus uzskata par universāliem, visiem piemītošiem fenomeniem. Ja viņš nejūtas (nav) vājš, tad viņaprāt visi citi vai nu arī ir stipri un noturīgi, vai arī vismaz viņiem tādiem būtu jābūt – lai tik sakož zobus un saņemas.

Piemēram, man pašam par sevi tādu ilūziju nav: esmu piedzīvojis arī vājuma brīžus, tāpēc – atkal gluži cilvēciski vispārinot – piesardzīgi uzskatu, ka laikam gan arī citiem ne vienmēr pietiek spēka un noturības. Tāpēc man sevi jādēvē par konservatīvu (lai kaut kā iegrāmatotu) un uzskatu, ka dažādas struktūras un konstrukcijas – ideoloģijas, likumi, noteikumi, arī aizliegumi – sabiedrības eksistencē ir noderīgas.

-1

Atbildēt

gliters > Andis 26.06.2013. 14.07

Jā, krievi ražo un gūst panākumus – “Liepājas metalurgs” tam piemērs…
Turklāt absolūti nepieņemamam, (pārkrievotam) Jāņu pasākumam Latvijas galvaspilsētā nav nekāda sakara ne ar ražošanu, ne exportu.

+11

Atbildēt

gliters > Andis 26.06.2013. 14.14

“Liberāļi kā indivīdi jūtas stipri, noturīgi, bieži vien arī pašpietiekami. Tik tālu tas ne-sliktais.”

Lai jau tā būtu, tikai man nav saprotams, kā tieši viņu “spēks” izpaužas?
Un vai ar “pašpietiekamību” netiek maskēta vienaldzība pret vidi, kādā dzīvo un samiernieciskums?

-1

Atbildēt

eva_o > Andis 26.06.2013. 14.22

“Turklāt absolūti nepieņemamam, (pārkrievotam) Jāņu pasākumam Latvijas galvaspilsētā nav nekāda sakara ne ar ražošanu, ne exportu.”
Ražotājam pēc darba vajadzīga KULTŪRAS VIDE – teātri, kino, grāmatas, koncerti u.tt.
Ražotājam gribas sajust, ka viņu ciena vai vismaz neienīst par labo pienesumu Latvijas eksistencei un “īsto” latviešu patērētājgribas lutināšanai. Nepatīk krieviem, ka tiem kundziski uzbļauj. Arī pašu “nepareizajiem” latviešiem apnikuši savējo kungu augstprātīgie uzbrēcieni alvjuhermaņu un mārzālīšu stilā. Varas vēlēšanās to jūt aizvien stiprāk. Kad jūs to beidzot sapratīsiet un sāksiet cilvecīgi uztvert apkartējos ļaudis? Sasprotiet tak, ka esmu PAR Latviju, bet nekādi nevaru būt par tādiem, kuri naidojas…

-13

Atbildēt

Sanšains > Andis 26.06.2013. 14.26

Šeloba –

Man šķiet, “atslēgas vārds” ir – JŪTAS spēcīgs. Jūtas labi savā ādā, jūtas stiprs, jūtas gudrs. Par sevi nešaubās un neiecietīgi vīpsnā par citiem, kuri tā nespēj justies.

Piemēram, tieši šobrīd Latvijas Radio 1 skan Eduarda Liniņa raidījums “Šīs dienas acīm”:
“Saruna par integrācijas pieredzi. Rīgas mošejas imāms Zahers Baradī (Apvienotie Arābu Emirāti) un Latvijas Islāma kultūras centra vadītājs, čečenu izcelsmes uzņēmējs Arbi Indorbajevs (Krievijas pilsonis) par islāmu Latvijā un pasaulē un savu skatījumu uz Latvijas valsti un sabiedrību. Sarunu cikls top ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.”
http://www.latvijasradio.lv/program/1/2013/06/20130626.htm

Eduards Liniņš ir pazīstams ar saviem izteikti liberālajiem uzskatiem un arī šajā raidījumā tas izpaužas jo koši.
Liniņam ausīm dzirdami NE MAZĀKO PROBLĒMU nesagādā tas, ka gan palestīniešu (!!), gan čečenu (Latvijā kopš 90. gadiem) izcelsmes ieklīdeņi runā… krieviski, nevis latviski.
Ierakstā var dzirdēt, ka Liniņš bez minstināšanās ar viņiem sarunājas krieviski un viņam ne prātā nenāk ieminēties vai pārmest, ka šie islāmisti neprot latviešu valodu. Arī Liniņa bezgala pašapmierināto intonāciju šāda situācija nemaina ne mazākajā mērā. Toties viņam atrodas tādi jautājumi kā “Ko islāms var dot Latvijai?”, “Vai dzīve Latvijā ir laba?” un beigu piebildē klausītājiem pamācoša tonī viņš uzsver, cik ļoti būtiski esot cienīt indivīdu (lai gan neviens no raidījuma viesiem acīmredzami neciena nedz Liniņu, nedz latviešu kultūru).

Ļoti labi ir uztverams, cik “stiprs”, pašpietiekams un nesatricināms JŪTAS liberālis Liniņš. Hrestomātisks piemērs.

+15

-3

Atbildēt

gliters > Andis 26.06.2013. 14.30

Es domāju, ka Rīgā pilnībā pietiek krieviskās kultūrvides – ir krievu teātri, grāmatas, netrūkst arī Krievijas viesmākslinieku koncertu. Neviens nav devis krieviem tiesības veidot savu kultūrvidi uz latviskās kultūrvides rēķina, izķēmojot Jāņus ar častuškām utml.

+12

-2

Atbildēt

gliters > Andis 26.06.2013. 14.34

“Ir ļoti labi uztverams, cik “stiprs”, pašpietiekams un nesatricināms jūtas liberālis Liniņš. Hrestomātisks piemērs.”

Hrestomātisks bezprincipu cilvēka piemērs un vairums to, kuri (vismaz Latvijā) sevi dēvē par “liberāļiem”, tādi ir. Universālo pakalpiņu tips.

+11

-1

Atbildēt

tomsskujins > Andis 26.06.2013. 14.48

Cik padomiski skan Zirneklienes vārdi: “Neviens nav devis krieviem tiesības veidot savu kultūrvidi uz latviskās kultūrvides rēķina, izķēmojot Jāņus ar častuškām utml.” Nedaudz mainīts saturs, bet izteiksme – kā no resna Brežņevlaika partijnieka mutes.
Vai tiešām tādi vēlamies būt?

-16

Atbildēt

Sanšains > Andis 26.06.2013. 14.55

Danute –

Brežņeva partijnieku laikā Latvija bija okupēta, tika kolonizēta un mūsu – iedzimto – kultūra tika rusificēta.

Vai nepateiksit, ko mēs tagad esam okupējuši, kolonizējuši? Kurus “iedzimtos” un viņu kultūru mēs tagad nīdējam?

Mēs joprojām diemžēl tikai aizstāvamies. Aizstāvam tiesības mūsu kultūrai saglabāties šai mazajā zemes gabaliņā.

Jūs esat tik cimperlīga, ka jāvaid par Jūsu austiņām netīkamu leksiku. Jā, ko nu?… Varbūt kādu bonbongu vai kumelīšu kompresi?
Kur tad pačibējis Jūsu liberāles visu piedodošais spēks un nesatricināmība?

+14

-2

Atbildēt

kristaps_drone > Andis 26.06.2013. 15.03

>Viesturs
“Bet “īstos” latviešus tas neinteresē un kaitina – vienīgais, ko varu sagaidīt – kārtējo nikno uzbrēcienu – “TRAL-LA-LĀ-Ā-Ā!!!”” – nē, īstie latvieši, tāpat kā Viesturs, iestājas SC.

+10

-1

Atbildēt

gliters > Andis 26.06.2013. 15.05

Es gan domāju, ka runa ir par teritoriju un telpu. Latvija ir paredzēta netraucētai latviešu valodas un kultūras attīstībai un šo atziņu lieku kā pamatu saviem uzskatiem. Tieši šāda perversa “tautu draudzības” izpausme, kā aizvadītais Jāņu pasākums, ir padomisma izpausme.
Es saprotu, ka krieviem vienīgie “tautiskie” svētki ir 9. Maijs, bet tas neattaisno “līšanu svešā klosterī ar savu dziesmu grāmatu”, lai kompensētu cita veida tautisko svētku trūkumu.
Nu jā, bet tā jau ir bezprincipu liberāļu pakalpiņu tipiska demagoģija piekarināt “padomiskās domāšanas” birku tiem, kuriem nav pieņemama Latvijas rusifikācija. Kas interesantākais, tas parasti netraucē piesaukt “Krievijas maigo varu”.

+12

-1

Atbildēt

gliters > Andis 26.06.2013. 15.21

P.S. Cilvēks, kura dzīves pamatnostādne ir “why not?” nemaz nevar nekļūt par pakalpiņu.

-1

Atbildēt

tomsskujins > Andis 26.06.2013. 15.30

Hari, tieši to jau ir tik sāpīgi lasīt – to, ka tagad paši latvieši lieto to pašu leksiku un tos pašus principus, ko kādreiz okupanti.
Manuprāt, Latvijas valsts pastāvēšanas galvenais pamats ir tiesiskums un visu pilsoņu līdztiesība. Līdztiesība cita starpā ietver arī tiesības katram pašam izvēlēties, kā svinēt svētkus.

Līgošanu krastmalā esmu redzējusi tikai vienu reizi – pirmajā gadā, kad līgošana krastmalā tika ieviesta. Biju tur pusstundu un, jā, piekrītu – arī man tā nerada nekādas pozitīvas sajūtas. Tāpēc es tur neeju un televīzijā to neskatos.
No komentāriem Ušakova Facebook profilā redzu, ka daudziem Rīgas iedzīvotājiem svētki patikuši. Kaut man ar viņiem maz (nemaz?) kopīgu uzskatu, cienu viņus kā cilvēkus, cienu viņu uzskatus, cienu viņu tiesības svinēt vasaras saulgriežus.

Manuprāt: var kritizēt krastmalas pasākuma māksliniecisko kvalitāti vai faktu, ka nacionālā televīzija raida no turienes nevis no Dzegužkalna, kur rīdzinieki līgoja ar rotaļām, līgotnēm, dančiem, Iļģiem un Auļiem. Bet mūsu, latviešu pašcieņas jautājums ir spēt atbrīvoties no autoritāras domāšanas un tekstiem, ka “neviens nav devis krieviem tiesības veidot savu kultūrvidi uz latviskās kultūrvides rēķina.”

-12

Atbildēt

Sanšains > Andis 26.06.2013. 15.39

Danute:
Manuprāt, Latvijas valsts pastāvēšanas galvenais pamats ir tiesiskums un visu pilsoņu līdztiesība. Līdztiesība cita starpā ietver arī tiesības katram pašam izvēlēties, kā svinēt svētkus.
=========================================
Bet manuprāt, blakus Jūsu minētajām pamata sastāvdaļām noteikti atrodas arī fakts, ka Latvijas valsts tapa latviešu dēļ, latviešu kultūras dēļ.

Protams, ka ir praktiski neiespējami definēt, kur un kad sākas apdraudējums vai vismaz traucējums latviešu kultūras attīstībai. Bet tikpat neiespējami taču ir definēt, kur meklējams abstrakts līdzsvara punkts, kurā visi būtu “līdztiesīgi”.

Jūs varbūt par apdraudējumu kultūrai vai vismaz kritizējamu aspektu uzskatāt publiski notiekošo pasākumu (konkrēti – Jāņu) māksliniecisko kvalitāti. Tad kāpēc gan vismaz tikpat leģitīmi kritizējams nevarētu būt aspekts par atkāpšanos no latviskuma šajos LATVIEŠU tradicionālajos svētkos?

Jūs pieminat “latviešu pašcieņu” un arī to, ka cienāt Ušakova atbalstītājus – “cienu viņus kā cilvēkus”. Vai nepiekrītat, ka šīs divas “cieņas” savstarpēji ir ļoti saistītas un turklāt pašcieņa ir PRIMĀRA, bet citu cienīšana (ja vien tie nav kādi varoņi) – tikai SEKUNDĀRA?

Es uzdrošinos apšaubīt tēzi, ka kāds cits parasts cilvēks tā “a priori” ir pelnījis manu cieņu, it īpaši, ja viņš ar savu nevēlēšanos cienīt manu valsti, kultūru un valodu, piemēram, pat ir apliecinājis pretējo (piemēram, atsaucies Ušakova aicinājumam balsot par otru valsts valodu). Vienīgās izredzes tādam tikt pie manas “cieņas” minimuma izriet no manas vēlmes saglabāt pašcieņu, t.i., šajā gadījumā, elementāru cilvēcību.

Bet uz kā vispār var balstīties mana pašcieņa? Manuprāt, uz tā, ka es sevi redzu kā pilnvērtīgu un morāli pietiekami labu cilvēku. Vai es kļūstu nepilnvērtīgs vai slikts, ja uzstāju, ka latviešu kultūrai Latvijas publiskajā telpā un it īpaši latviešu nacionālajos svētkos ir jādominē? Nē, manuprāt, tāda vēlme un nostāja ir tikai adekvāta. Tā ir tikai pilnvērtīga aborigēna un senas kultūras mantinieka adekvāta nostāja.

+12

-2

Atbildēt

gliters > Andis 26.06.2013. 15.51

“…tieši to jau ir tik sāpīgi lasīt – to, ka tagad paši latvieši lieto to pašu leksiku un tos pašus principus, ko kādreiz okupanti.”

Krievu valoda ir un paliek okupācijas simbols. Mēs neko neesam okupējuši un neapspiežam okupēto teritoriju “aborigēnus”, kā to darīja PSRS okupanti, bet cenšamies pasargāt savu kultūras un valodas telpu no krieviskošanas, ko mērķtiecīgi cenšas realizēt okupācijas laikā iepludinātie kolonisti.
Nevajag tīšuprāt apgriezt situāciju kājām gaisā.

+11

-2

Atbildēt

grislits > Andis 26.06.2013. 15.57

Danute: …faktu, ka nacionālā televīzija raida no turienes nevis no Dzegužkalna…
_________________

Lumpenpasākumu no krastmalas raidīja LNT, nevis nacionālā televīzija. redz ku normāls raksturojums tam pasākumam no Zigmāra Liepiņa puses – http://www.delfi.lv/izklaide/dzivesstils/ballites/zigmars-liepins-kritize-janu-pasakumu-krastmala.d?id=43432939

Atbildēt

gliters > Andis 26.06.2013. 16.06

“Bet mūsu, latviešu pašcieņas jautājums ir spēt atbrīvoties no autoritāras domāšanas un tekstiem, ka “neviens nav devis krieviem tiesības veidot savu kultūrvidi uz latviskās kultūrvides rēķina.”

Tātad pašcieņa izpaužas kā brīvprātīga savas teritorijas atdošana? Ja kāds nav ar mieru piekrists SCenārijam “sadalīsim brālīgi to, kas pieder tev”, tam ir “autoritāra domāšana”.
Diagnoze – izskalotas smadzenes un Stokholmas sindroms smagā formā – neko citu nevaru teikt.

-2

Atbildēt

ilmisimo > Andis 27.06.2013. 00.30

Varbūt kādu bonbongu vai kumelīšu kompresi?
___________________________________

“‘hren s bantikom”.

Atbildēt

ilmisimo > Andis 27.06.2013. 00.33

latviešu pašcieņas jautājums ir spēt atbrīvoties no autoritāras domāšanas..
________________
un eksistenciāls jautājums- atbrīvoties no koloniālisma galvās.

ja no kolonizētas apziņas netiks vaļā- “Pašcieņa” varbūt pat būs- tikai nebūs pašu latviešu.

Atbildēt

Andis > Andis 27.06.2013. 12.50

Re, man arī padomjlaiku stilu birku piekabināja. Tolaik bija ērti, cilvēkiem kā šķirnes ābelītēm piekabināja birku un visi labi redzēja, kas kurš ir.

Mani tiešām ļoti uztrauc uzskatu šaurība, tas, kā mēs neredzam tālāk par savu degungalu. Gribas, lai latviešu valoda saglabājas vēl kādu gadsimtu – bet ar šādu iesūnojušu pieeju, kā augstāk komentāros, īpašu cerību nav, jauni un gudri cilvēki turpinās mukt prom. Droši vien viņus pavadīs lamas par lauku iztukšošanos, necieņu pret viņiem nesaprotamām vērtībām, pārmērīgu liberālismu un sazin ko vēl.

-1

Atbildēt

gliters > Andis 27.06.2013. 13.23

Tātad – jo vairāk ļausimies pārkrievošanai, jo mazāk jaunatne brauks prom?
Pareizi sapratu?
Vāvuļosim vairāk par “Ziemeļu zvaigzni” u.c. bla bla bla par “savu vietu mūsdienu pasaulē” un netraucēsim ušakam reāli un ar konkrētiem darbiem ierādīt mums vietu atbilstoši saviem ieskatiem t.sk. parazitējot uz latviešu kultūras mantojuma – jā, tieši tā, parazitējot…
Neapšaubāmi šāds pieejas plašums un tolerances kalngali raisīs entuziasmu, sajūsmu un patriotismu jaunatnē un lauki pārstās aizaugt un cilvēki skries atpakaļ uz Latviju bariem vien.
Vairs pat nav smieklīgi – izmisums pārņem apzinoties, cik daudziem ir izskalotas smadzenes un paplašinājusies apziņa un blīvuma un satura rēķina.

Atbildēt

Andis > Andis 27.06.2013. 13.40

Tā, tā interesanti. Kurā vietā esmu piekritis kaut kādai pārkrievošanai un tolerancei pret to? Jeb vai pati ar saviem iekšējiem uzskatiem šeit strīdieties? Nevajag savas domas pasniegt kā manējās.

Atbildēt

gliters > Andis 27.06.2013. 14.41

“Arī mēģinājumi svētkus iekļaut krievu neoimpēriskajā šļurā pieder pie šolaiku tendencēm. Nekas viņiem nesanāks, no tās ideoloģijas smiltis riktīgi birst…”

Mēģinājums attēlot bīstamu tendenci kā maznozīmīgu, kā arī problēmas būtības aizstāšana ar pilnīgi ko citu:

“Tagad Jāņi vairumam jauniešu ir normāli hipsteru svētki – (it kā) bēgšana no patērētāja kultūras simboliem pie dabas, to darot īpašā, latviskā mērcē. Ak, romantiskā viedtelefonu ekrānu mirguļošana Turaidas Dainu kalnā, sacenšoties ar mēnesi un ugunskuriem :)”

It kā laikmeta un tehnoloģiju radītās izmaiņas Jāņu svinēšanas rituālos, norisē un atmosfērā būtu tas, kas kādu no klātesošiem uztrauktu.

Haris: “Bet vai citiem – LATVIEŠU – māksliniekiem nekas nebūtu sakāms/atbildams par piedalīšanos Ušakova-Ameriksa-Pauļsa balagānā?”

Gatis: “Biedru tiesa padomjlaika stilā jāuztaisa. Jāizsaka publisks fui. Televīzijā jāparāda viņu no kauna piesārtušās sejas. Tad tikai Jāņos būs īsta kārtība.”

Vīpsnāšana par vismaz kaut cik konkrētu ierosinājumu, kā cīnīties pret rusifikāciju, pašam neizsakot nevienu labāku piedāvājumu.

Tikai un vienīgi dziļdomīga spriedelēšana: “Bet varbūt izvairīšanās no realitātes ir tieši šī pārprastā “sakņu un ideoloģijas” ucināšana? Varbūt tieši tas padara mūs tiek viegli ievainojamus?”

Īsts latviešu kvaziliberāļa portrets, kurš vārdos ir pret rusifikāciju un nekādā gadījumā neaicina uz toleranci pret to, bet tajā pat laikā uzskata par prastu, vecmodīgu, neintelektuālu un (ak, Dievs – nāves grēks!!!!!!!… bail pat to vārdu teikt – autoritāru!!!!) jebkādu reāla spiediena izdarīšanu uz rusifikācijas īstenotājiem. Bet tā jau ir mūsu varas filosofija kopumā un tāpēc mēs slīdam aizvien dziļāk “melnajā caurumā”, ko sauc par Krieviju.

Atbildēt

Andis > Andis 02.07.2013. 13.58

“Biedru tiesa” un publiska kaunināšana, kā tika piedāvāts, ir uzskatāma par vērā ņemamu priekšlikumu cīņai ar rusifikāciju? Jā, es tiešām par to pavīpsnāju, tas nav pat smieklīgi bet drīzāk skumji.
Man ir ļoti konkrēti priekšlikumi, uz labu vērsti. Taču zinu, ka tiem, kam maksā, lai mākslīgi uzturētu cīņu un pretīm stāvēšanu, tas nav izdevīgi un, līdzīgi, kā dzeri, nomētās ar pseidonacionāliem komentāriem. Ienaidnieka tēla uzturēšana Latvijas sabiedrībā ir labākais veids, kā sabiedrību kontrolēt.

-2

Atbildēt

gliters > Andis 03.07.2013. 14.30

“Taču zinu, ka tiem, kam maksā, lai mākslīgi uzturētu cīņu un pretīm stāvēšanu, tas nav izdevīgi un, līdzīgi, kā dzeri, nomētās ar pseidonacionāliem komentāriem.”

Ar oponentu apmelošanu (bez jebkāda pamat apgalvojot, ka tie ir “nopirkti”) jūs pats sevi nostādat nelieša lomā.
Un otrs, no šīs frāzes tieši izriet, ka jūsu priekšlikumu būtība ir necīnīties un neturēties pretī pārkrievošanai, bet ļauties šis “dabiskam” un “laikmetīgajam” procesam.
Starp citu, ja mūziķis A. publiski pauž viedokli, ka mūziķu B. un C. piedalīšanās šādā Līgo vakara svinēšana ir gan sevis, gan pārējo tautiešu apkaunošana, tad tā nav nekāda “biedru tiesa”, bet savu uzskatu paušana. Tāpat kā jebkuram ir tiesības izvēlēties ar šādiem nodevējiem nekomunicēt un publiskos pasākumos atteikties pasniegt roku.

Atbildēt

buchamona 26.06.2013. 12.30

Te viss ir jāskatās kopā. Jātaisa viena kopaina par to, kas šobrīd notiek Latvijā.

Jāsāk ar to, ka vispirms jau cilvēks domā un tad tikai sāk runāt, tā vismaz tam būtu jānotiek :) un domā cilvēks, balstoties uz saviem priekšstatiem par prioritātēm. Atstāsim mierā šoreiz fizioloģiskās vajadzības, rakstā runa ir par kaut ko garīgāku :), proti – par piederības sajūtu savai tautai un izejot no tās, par gatavību sargāt savas tautas kultūras mantojumu un pats galvenais – lietot to.

Visi esam vismaz dzirdējuši par tādiem latviešiem, kā Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Andrejs Pumpurs, esam dzirdējuši par to, ka Blaumanis sarakstīja Tālavas taurētāju, kaut ko zinām par pirmajiem dziesmu svētkiem un garu ,kurš tajos valdīja utt – runa tā tad ir par laiku, kurā vēl nebija nodibināta Latvijas valsts, bet bija ideāli, sapņi un spēcīga nacionālā izjūta .
Šo to zinām par latviešu 30 gadu rakstniecību, vismaz par Dvēseļu puteni, visi esam dzirdējuši par Eduardu Virzu,uc

Ja par okupācijas laiku, tad par poēmu “Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām”, par Belševicas ” Gadu gredzeniem” uc tā laika autoru darbiem un tajos ieslēpto Dzimtenes mīlestību, par to, ka okupācijas laikā cilvēki aizrautīgi lasīja dzeju, jo tas bija veids, kā starp rindām izlasīt to, kas pašam bija sirdī – izlasīt par ilgām pēc brīvības, ceru, ka par to visi esam dzirdējuši.

Un, ja visam šim laikam – sākot ar Tautisko atmodu, un beidzot ar 1991. gadu, kad tika atjaunota Latvijas Republika – aptuveni 140 gadi, liekam pretī “mūsdienas”, tā tad laiku, kurā dzīvojam mēs atjaunotajā Latvijas Republikā – tātad 22 gadi, tad redzam, ka šajos divdesmit divos gados esam paguvuši sadauzīt visas iepriekšējo paaudžu sargātās latviskās vērtības, pretī neliekot neko. Ja neskaita kaut kādus ” mežonīgo liberāļu” murgus par to, kas ir ” mūsdienu eiropeiskais dzīves veids” un tā vērtības. Un tas notiek situācijā, kad vēl pagaidām vara ar kuru tiek pārvaldīta atjaunotā Latvijas Republika ir ielikta latviešu tautas rokās.

Tad jājautā, kas notiek ar mūsu tautu šodien? Kā jau teicu komenta sākumā – vesels cilvēks vispirms domā un tad tikai rīkojas un tad jau iznāk, ka mēs latvieši apzināti esam nolēmuši likvidēt sevi kā tautu. Ieklausieties ar kādu nicinājumu mūsu šīs dienas “gaišie prāti” runā par tādu jēdzienu kā latviskums. Ar kādu nicinājumu mūsdienu “inteliģence” runā par tām vērtībām par kurām savā laikā tik aizrautīgi rakstīja Kārlis Skalbe, Jānis Akurāters.

Ušakovs Rīgas mēra krēslā, Blaumanis krieviski utt, tās jau tikai pašu radītās sekas, pašu nospraustais ceļš uz bojā eju.

+17

-3

Atbildēt

ilmisimo > buchamona 27.06.2013. 00.26

kas notiek ar mūsu tautu šodien?
______________________ atkārtojas havajiešu vēsture?:
http://en.wikipedia.org/wiki/Kingdom_of_Hawaii

Atbildēt

Sanšains 26.06.2013. 12.28

Vai kāds nezina, kur būtu apskatāms krieviskās “līgošanas” video? Ja tāds ir.

Raimond Pauļs tur pats pat bija pielicis savu roku, un par šī alkatīgā un iekrievotā monstra izdarībām diemžēl sen vairs jābrīnās nav.
Bet vai citiem – LATVIEŠU – māksliniekiem nekas nebūtu sakāms/atbildams par piedalīšanos Ušakova-Ameriksa-Pauļsa balagānā?

+13

-2

Atbildēt

Andis > Sanšains 26.06.2013. 12.45

Biedru tiesa padomjlaika stilā jāuztaisa. Jāizsaka publisks fui. Televīzijā jāparāda viņu no kauna piesārtušās sejas. Tad tikai Jāņos būs īsta kārtība.

-12

Atbildēt

Sanšains > Sanšains 26.06.2013. 12.48

Gatis –

Ironija nevietā. Bez sociāla spiediena, bez sociāla “soda” sabiedrība būtu amorfa masa, kas mūsu apstākļos jau sen būtu pilnīgi deģenerējusies un izšķīdusi.

+16

-2

Atbildēt

kristrun > Sanšains 26.06.2013. 15.00

Kuri ir tie citi LATVIEŠU mākslinieki – tie, kuri ikdienā rozā biksēs ļīgo pidžin inglišā un vienreiz gadā atceras savu mātes valodu, uzvilkdami vaiņagu pār acīm, lai, nedod Dievs, kāds sponsors neatpazīst? Ko tu gribi no krieva, ja pats kaunies savas valodas?

-7

Atbildēt

kristaps_drone > Sanšains 26.06.2013. 15.00

Harim
Tik traki nav, ir mums vēl mākslinieki, kas spēj adekvāti novērtēt šo guļanku krastmalā, salīdzinot to ar caureju.

http://www.delfi.lv/izklaide/dzivesstils/ballites/zigmars-liepins-kritize-janu-pasakumu-krastmala.d?id=43432939

Atbildēt

Timurs Čuntonovs > Sanšains 26.06.2013. 16.16

nezinu…. es tikai ieslēdzu LNT, ieraudzīju , ka Dailes teātra puikas – mūsu zvaigžņu aktieri diedāja zināmu latviešu dziesmiņu, skatoties savās mapītēs vārdus, un nodomāju: čaļi, kas tad nu, vai tad vārdus nevarat iemācīties, Ušakovs taču maksā!!!! :) Par Paulu: zin’ , būtu labāk Novajā volnī tupējis, citādi – goda vārds – drīz apniks šitā Maskavas puslakstīgala!

Atbildēt

dro 26.06.2013. 12.07

Kur’t nu Zanīte palikusi? Laikam tā častuškas norēkusies Daugavmalā, ka ne pūst, ne elst?:)))

-5

Atbildēt

dace_roze_lmt_lv 26.06.2013. 11.50

“Ja Latvijas mazākumtautības grib iekļauties latviskā Latvijā, tad viņu pienesums ir iepazīstināšana ar savām kultūrām – krievu, ukraiņu, baltkrievu, poļu, nevis latviskās kultūras krieviskošana.”

Doma, protams, ir interesanta (galvenais, ka bez gala oriģināla), bet mazākumtautības iztiks bez jūsu pamācībām un darīs pa savām. Dainas nav svēta govs, tās ir tulkojamas, tai skaitā krievu valodā.

Un šis ir neveiksmīgs teikums un ačgārna doma:

“Lai izprastu sevi, jāsaprot tautas kultūras būtība”

Zigmunds Freids un Karls Jungs bija pilnīgi vienaldzīgi ne tikai pret latvisko, bet arī pret ebrejisko un vacisko, tomēr viņi daudz labāk par cienījamo autori izprata gan sevi, gan cilvēkus vispār.

-8

Atbildēt

Timurs Čuntonovs > dace_roze_lmt_lv 26.06.2013. 16.12

Freida un Junga līmeņa saprašanai par cilvēku un cilvēka būtību ir mazs sakars ar to, ka latviešiem IR pienākums, atbildība, prieks un laime sargāt savu valodu un kultūru un attīstīt savu valstiu. Freids un Jungs lai darbojas savā lauciņā, liksim viņus svētā mierā!

Atbildēt

guna 26.06.2013. 11.50

“Dziesmu svētki ir lielākais kultūras postaments,” – tā teica I.Cinkus.
—————————-
Ļoti veiksmīgi to postamentu veido , lai to sagrautu latviskās kultūras pamaprincipus, tās moralās un ētiskās vērtības. Kā pie pirmajiem jāpieskaita morāli graujošās subkultūras ievazāšanu Latvijā no Krievijas. Kā jaunais vilnis Jūrmalā. Latviskās apziņas graušana un apsmiešana krastmalā. Šeit es domāju par šī gada Līgo pasākumu krastmalā, kura organizētājs bija R.Pauls ciešā sasaistē ar Rīgas domes spici. Tas kas notika krastmalā bija latvisko Līgo jēgas tīra apsmiešana. Es saprotu, ka tas bija vajadzīgs vairāk Rīgas krieviem, kuri krastmalā sastādīja lielāko pusi no tiem 80 tūkstosiem, kas tika pieminēts. Pārējie bija zinkārīgie tūristi un kosmopolītiskā latviešu daļa. Tam atbilstoši arī dziedātāju un mākslinieku kontigents bija apzināti piemeklēts, lai to veiksmīgi varētu pārvērst par farsu. Dzirdēju, ka arī uz dziesmu svētkiem tiks kaut kas līdzīgi organizēts. Man tas atgadinā LPSR laikus, kad arī dziesmu svētkos bija jāparāda tā padomiski-politiskā stāja. Jāatzīst, ka mēs latvieši atgūstot savu valsti pēc divdesmit gadiem, esam stabīli spēruši valodas, nacionālās, kultūras un morāles jautājumos vairākus soļus atpakaļ. Šīs degradācijas iesākuma laiks bija 1999.g., kad ar tā laika valodas likuma pieņemšanu, ko uzspieda prezidente VVF, mēs likām saprast sabiedrībai un eiropai, ka latviešu valodas pozīcijas un citas vērtības latvietim ir mazsvarīga. Tas kas notiek šodien, ir tās sekas, kuras labot, ja mēs to gribēsim, prasīs vēl lielākas pūles nekā pēc 1992.g.

+17

-1

Atbildēt

oktaavs > guna 26.06.2013. 12.37

Dziesmu svētki ir liela, skaista un saprotama mūsu tautas kultūras sastāvdaļa. Tas ir mūsu pasaules mēroga lepnums.
Līgo ? Cik daudzi latvieši var apzvērēt, liekot roku uz sirds, ka saprot šo svētku mūsdienu jēgu ? Tas sen jau pārvērties par mūsu alus un šašliku “Octoberfest” – par “Aldara” un “Rīgas Miesnieka” festivālu.
Un tas ir labi. Nevajag mocīt mironi. Ja folkloristiem gribas un patīk, lai padejo ar mūmiju reizi gadā.

-10

Atbildēt

Una Grinberga > guna 26.06.2013. 13.04

@west
Nezināšana nav attaisnojums! Cik daudzi no dalībniekiem un skatītājiem saprot “Gaismaspils” vārdus?
Izglītotu cilvēku vidū Līgo tradīcijas iegūst lielāku nozīmi. Tās jau var kopt tikai praktizējot un izbaudot nevis lasot vēstures grāmatas. Diemžēl Padomju režīms ir radījis sekas Jāņu svinēšanas tradīcijām! Līgo nav tikai pagānu dievu pielūgšanas pasākums, bet gan visa dabiskā, ģimeniskā un kultūras mantojuma godināšana un svinēšana! Saimes galds, latviešu dejas, tautasdziesmas, rotaļas nav nekas pagānisks vai arhaisks – tas ir veids, kā izprast latvisko estētiku un ētiku tīrā veidā, kas mūsdienās ir saplūdusi ar globalizācijas izpratni!

+10

-3

Atbildēt

Una Grinberga 26.06.2013. 11.47

Autore ļoti labi izceļ divus piemērus iz latvietības izpratnes, bet patiesībā problēma ir daudz lielāka, un tur nav tikai latviešu kultūras kanona rusificēšana vai angliskošana, bet tradīciju un kultūras novienkāršošana. Neredzēju ne vienu masu Līgo pasākumu, bet arī tas lētais disko un mūsdienu vulgārais šlēgeris degradē kultūras vērtības. Ja mēs tā turpināsim, tad nonāksim līdz Līgo svinēšanai kā Skandināvijā – masu pikniki ar šlāgeri, desiņām un alkoholu!

Tajā pašā laikā es gribētu uzslavēt DzSv organizētājus, kas iznes dziesmas un dejas tradīcijas ārpus Rīgas un padara to par visas vasaras nevis viena vakara notikumu! Pareizā pieeja ir izglītot un mācīt tautai tradīcijas un kultūras vērtības nevis tās vienkāršot un primitivizēt atbilstošu mūsdienu komercijai un popkultūrai. Mūsdienās kultūrvēsturiskās vērtības būtu nevis jāpazaudē, bet tieši jāattīsta un jāstiprina, jo tehnoloģiskās un informācijas iespējas ir daudz plašākas nekā pirms 100 vai 20 gadiem – līdz ar to ir iespējams sasniegt katru interesentu viņam pieņemamā veidā!

+17

-1

Atbildēt

Timurs Čuntonovs > Una Grinberga 26.06.2013. 16.09

Es biju patīkami pārsteigta par to koncertu, kas notika Jēkabpilī Jāņu naktī. Laikam nebija (beidzot!) nevienas Paula dziesmas, nebija arī tautisko un pseidotautisko padarīšanu ar uguns rituāliem un staigāšanu 9 soļi turp, 9 šurp un un 9 vēl kaut kur :), bet bija ļoti labi – priekš tiem, kas negribēja lēkāt Rīgā un klausīties, kā krievi ķēmojas lauzītā latviešu valodā.

Atbildēt

oktaavs 26.06.2013. 11.47

Ja paši piemirstam, kāpēc svinam sauli, gaismu un vasaras pilnbriedu
________________________________
Tiešām – kāpēc ? Kapēc pilsētniekam, kuram nav ne govju slaucamu, ne pļavu pļaujamu, par katru cenu, reizi gadā jāizliekas par pārliecinātu pagānu tradīciju uzturētāju ? Ar Brīvdabas muzeja folkloristiem nepietiek ? Kam interesē, tie atradīs radniecīgās dvēseles.
Un nevajag normālus Latvijas cilvēkus, kuriem tas neinteresē, automātiski pieskaitīt tumsoņām un tautas ienaidniekiem. Viņiem var būt arī pavisam citas intereses, kuras tomēr neliedz tiem būt par savas zemes pārliecinātiem patriotiem.

-6

Atbildēt

Andis 26.06.2013. 11.02

Tas, kas pašlaik notiek Rīgā, ir kaut kāda aizšļūkšana atpakaļ, 30 vai pat 130 gadus senā pagātnē. Jācer, ka to pārslimosim, katram jau gadās kādas nenormālības.
Interesantāka ir diskusija par to, kas ir latvietība modernajā pasaulē. Diez vai tā būtu izmisīga krampēšanās pie pašu izdomātām dogmām. Drīzāk jāmeklē un jānosaka sava loma nākotnes pasaulē, nevis gaužoties par neizbēgamām izmaiņām, bet gan pielāgojoties tām un domājot, kā no tā gūt sev pēc iespējas vairāk.

-4

Atbildēt

Signija Aizpuriete > Andis 26.06.2013. 11.12

——Gatis Tas, kas pašlaik notiek Rīgā, ir kaut kāda aizšļūkšana atpakaļ, 30 vai pat 130 gadus senā pagātnē. Jācer, ka to pārslimosim, katram jau gadās kādas nenormālības…..
============================================================================
Par 130 gadus seno pagātni var A.Deglava “Rīgā” izlasīt, bet par 30 gadus seno – dziesmas uzdziedāt.

http://www.youtube.com/watch?v=F5UfWoLbRwE
Tas ir nieks dzīvu uguni norīt, / Ja tik aliņš ir virsū, ko dzert.
(..)
Te mēs visi vienādi esam, / Vai tad būs tā vēl citur kaut kur?

-1

Atbildēt

gundega_heiberga 26.06.2013. 10.55

Meli, kas ir viena no MAIGĀS VARAS, tāpat kā boļševisma kopumā neatņemamām sastāvdaļām paredz, ka šķēršļi rusifikācijai jāsauc par rusofobiju.

+20

-5

Atbildēt

andrisrozenbergs > gundega_heiberga 26.06.2013. 11.05

Eiserts, Jums pilnīga taisnība. Mērķis šādiem pasākumiem ir viens – pieradināt latviešus pie domas, ka krievu valoda šeit nav svešvaloda, bet ir kaut kas pilnīgi dabisks un pašsaprotams. Un izskatās, ka tas izdodas, jo dziesmas svešvalodā svētkos, kas pēc savas būtības ir dziļi latviski, daudziem tautiešiem liekas pilnīgi normāli un dabiski. Jautājums vai tikpat dabiski daudziem liktos, ja šādā pasākumā sāktu raut vaļā, piemēram, angļu vai spāņu valodā?

+19

-2

Atbildēt

Signija Aizpuriete > gundega_heiberga 26.06.2013. 11.17

——Aivars Eiserts, Jums pilnīga taisnība. Mērķis šādiem pasākumiem ir viens – pieradināt latviešus pie domas, ka krievu valoda šeit nav svešvaloda, …
============================================================================
Arī par “Dinamo” reanimēšanu un spēlēšanu KHL var pačalot – par “maigās varas” ideoloģiskajām diversijām pilsonīšiem pastāstāstīt. Nekautrējās, nacionāļi – uzjautriniet IRšu pubļiku!

http://www.youtube.com/watch?v=Pa0Qs4YBHCk
4.maija repubļika kā “ragainais zaķis”….

-2

Atbildēt

inara_baumane_la_lv > gundega_heiberga 26.06.2013. 12.04

krievu,īdišs, vācu un poļu valodas nav un nevar būt svešvalodas!
nevar līdzināties k.ulmanim,kurš gribēja nojaukt ģermānisko vecrīgu(ar muižām un pilīm tika galā), būtu nojaucis arī kluso centru, jo to par krievu naudu cēla…

-14

Atbildēt

Kârlis Kleins > gundega_heiberga 26.06.2013. 13.08

Ulmanis ir īpašs gadījums ;) Lūk, ko raksta izcilais latviešu politiķis Fēlikss Cielēns savā atmiņu grāmatā:

http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/9/9c/Karlis_Ulmanis_pastmarka.jpg

Šeit vēl jāpastāsta informācija, ko man sniedza par Kārla Ulmaņa intimo personīgo dzīvi mani slepenie novērotāji. Rīgā bija atklāts noslēpums, ka Ulmanis ir homoseksuāls, pavisam izvairās no sievietēm, bet satiekas ar vīriešu kārtas jaunekļiem. Ziņojumos, ko saņēmu no Staprāna, itin bieži bija arī piezīmēts – «Pie Ulmaņa šonakt atkal pārgulēja mīlulis Vilhelms.» Protams, ko īsti Ulmanis pa nakti darīja ar Vilhelmu, to nevarēja zināt – vai viņi spēlēja kārtis, vai domino, vai citas kādas debešķīgas rotaļas. Tomēr šie novērojumi pastiprināja baumas par Ulmaņa homoseksuālismu . Es par šo lietu nebūtu šeit nekā runājis, ja tā saistītos tikai ar Ulmaņa intimo personīgo dzīvi vien.

Personīgi atzīstu, ka homoseksuālitāte ir sevišķa slimība un par to neviens nav ne juridiski, ne morāli vajājams, izņemot tikai homoseksuālus nodarījumus pret mazgadīgiem. Ir taču zināmi slaveni rietumu rakstnieki, kas bijuši homoseksuāli, kā, piemēram, Oskars Vailds un Andrē Žids. Ja es šeit tomēr runāju publiski par Kārļa Ulmaņa homoseksualitāt i, tad to daru svarīgu polītisku motīvu dēļ. Tuvāk par to es rakstīšu manu atmiņu un atziņu trešajā sējumā. Pagaidām teikšu tikai to, ka Ulmaņa mīlestība uz Vilhelmu vēlāk ieguva ļoti lielu sabiedrisku un polītisku nozīmi, jo viņš, kļūdams par diktātoru, iecēla savu Vilhelmu ļoti augstā un atbildīgā amatā. Drīz vien Rīgā sāka klīst baumas, ka Vilhelma sieva ir Padomju Krievijas spiedze, bet Ulmanis tā mīlēja savu Vilhelmu, ka pilnīgi viņam uzticējās. Jā, tiešām mīlestība padara cilvēkus aklus.

***
Par šo kaislību es jau minēju memuāru otrajā sējumā (Memento, 1963). Šī atklātā patiesība sacēla Ulmaņa dievinātājos zināmu nemieru, pat protestus. Tas spiež mani teikt šai lietā vēl dažus vārdus.

Ka Ulmanis ir homoseksuāls, tas nebūt nebija kāda tukša bauma, bet atklāts noslēpums, par kuŗu runāja Saeimas kuluāros, diplomātiskajā korpusā un avīžu redakcijās. Man bija arī vairāki pierādījumi par šo Ulmaņa nenormālo kaislību. Par to man ir stāstījis agronoms Skubiņš, Priekuļu lauksaimniecība s skolas direktors, kas bija varējis novērot Ulmaņa homoseksuālos sakarus ar kādu skolnieku, kad viņš pārnakšņojis skolā.

Mani slepenie aģenti, kā to jau minēju, 1927. gadā ziņoja, ka ik nedēļas naktī no sestdienas uz svētdienu Vilhelms Munters paliek pie Ulmaņa. Ja Ulmaņa homoseksuālisms būtu palicis tikai viņa privātās dzīves ietvarā, tad par to savos memuāros nebūtu nemaz runājis. Turpretī šī viņa ievirze ir tādā mērā kaitējusi Latvijas valstij, ka par to jārunā publiski.

-5

Atbildēt

andrisrozenbergs > gundega_heiberga 26.06.2013. 13.31

Edmunds, ceru, ka Jūs tajās visās nosauktajās valodās vienlīdz labi un tekoši runājat. Savādāk Jūsu apgalvojums sanāk divkosīgs. Interesanti, ka visi šie minoritāšu aizstāvji teorētiski iestājas par n-tajām valodām, bet sadzīvē agresīvi tiek bīdīta tikai viena. Kur Ušakova pasākumā bija dziesmas vācu un zviedru valodās, kas pēc Jūsu definīcijas ir “vietējās”.
Arī analoģija ar Ulmani ir neizdevusies, jo neviens neiestājas par to, ka vajadzētu aizliegt kādu no Jūsu minētajām valodām.
P.S. varētu palūgt atsaucīti, no kurienes ņēmāt datus, ka Ulmanis būtu gribējis nojaukt kluso centru? Par to, ka viņām bija murgainas idejas par Vecrīgas nojaukšanu, ir lasīts daudz, taču par kluso centru ir pirmā dzirdēšana (arī Jānis Lejnieks, kurš līdz šim visdetalizētāk aprakstījis Ulmaņa Rīgas pārbūves plānus par to neko nemin). Jau iepriekš pateicos.

+10

-1

Atbildēt

Kârlis Kleins > gundega_heiberga 26.06.2013. 14.51

Aivars, dak pastudē Ulmaņa dibinātās Nacionālās celtniecības komitejas grandiozos Rīgas pilsētas administratīvā apgabala izbūves plānu, Rīgas pilsētas centrālās daļas pārveidošanas administratīvā apgabala izbūves plānu,
Rīgas pilsētas centrālās daļas pārveidošanas projektu.

-4

Atbildēt

andrisrozenbergs > gundega_heiberga 26.06.2013. 15.55

no_comments, jūs tur no viena biroja raksta vai profili sajuka? Jautāju vienam lietotājam, bet atbild kaut kāds pilnīgi nesaistīts trollis. Par plāniem – esmu tos skatījies. Plānus, kur būtu paredzēts nojaukt visu kluso centru neesmu redzējis. Dokumentos, ko esmu skatījies runa ir tieši par Vecrīgu un tai tuvējo kvartālu (13.janvāra ielas, Aspazijas bulvāra) pārbūvi. Rīgas pārbūves plāni savulaik bija viens no Ulmaņa režīma propagandas pamatiem, tādēļ šis jautājums ļoti plaši tika atspoguļots tā laika presē. Taču arī tur neko tādu neesmu redzējis. Tāpat cilvēki, kas par Ulmaņa plāniem ir rakstījuši, dīvainā kārtā par klusā centra nojaukšanu dīvainā kārtā ir noklusējuši… Es, protams, neizslēdzu, ka kaut ko esmu palaidis garām, tādēļ arī lūdzu konkrētas norādes. Ja esi tik labi informēts (par ko atklāti sakot šaubos) padalies ar arhīva lietas numuru, aizstaigāšu apskatīties.
P.S. Gaidu konkrētu fonda, apraksta un lietas numuru, vai vēl labāk, ieliec kādu noskanētu dokumentu (tev kā arhīvu spečukam tāds noteikti būs). Kaut kādu nekonkrētu ūdeni vari nerakstīt, jo tāpat neatbildēšu – parasti taviem tekstiem pārbraucu pāri nelasot, šoreiz izņēmuma kārtā atbildēju.

-1

Atbildēt

janis17 > gundega_heiberga 26.06.2013. 16.29

Viņi taču dezinformē no viena kabineta, viena saimnieka uzdevumā…
Viena persona apkalpo 5 nikneimus, tā izskatās, analizējot stilu.

-1

Atbildēt

Kârlis Kleins > gundega_heiberga 26.06.2013. 16.40

Aivars no_comments, P.S. Gaidu konkrētu fonda, apraksta un lietas numuru, vai vēl labāk, ieliec kādu noskanētu dokumentu (tev kā arhīvu spečukam tāds noteikti būs). Kaut kādu nekonkrētu ūdeni vari nerakstīt, jo tāpat neatbildēšu – parasti taviem tekstiem pārbraucu pāri nelasot, šoreiz izņēmuma kārtā atbildēju.
———————

Un ko vēl tu, čabulīti, gaidi? Lai kāds tavā dzīvītē visu izdarītu tavā vietā? Aun vien kājeles un pats dodies uz bibliotēkām un arhīviem. LVA direktoru dikti labi pazīstu, bet tevis, draudziņ, dēļ viņu netraucēšu ;)

-6

Atbildēt

andrisrozenbergs > gundega_heiberga 26.06.2013. 16.54

Un ko vēl tu, čabulīti, gaidi? Lai kāds tavā dzīvītē visu izdarītu tavā vietā?
___________

Bet kāpēc tu lien visām mucām par spundi? Es ar tevi sākumā vispār nerunāju – pats atlīdi, cenšoties mani “apgaismot”. No tavas atbildes ir skaidrs, ka arhīviem tu neesi bijis pat tuvumā, jo, lai dabūtu lietas numuru, nekādu direktoru “nevajag traucēt”. Otrkārt, cilvēkam, kas sakās šos dokumentus skatījies, visiem lietas numuriem tāpat būtu bijis jābūt. Treškārt, tu savā aprobežotībā pat nesaproti, ar ko LVA atšķiras no LVVA, un par kādu laika posmu katrā no tiem glabājas dokumenti. Jeb varbūt tu vienkārši esi sajaucis gadskaitļus un tajā LVA esi skatījies par kaut kādiem Rubika Rīgas pārbūves plāniem?
Tagad gan viss, vairāk neatbildēšu, bet šādu izgāšanos bija grūti nenokomentēt :p

Atbildēt

inara_baumane_la_lv > gundega_heiberga 26.06.2013. 17.43

Aivars
piedo,vecais,ka tik vēlu!
runāju vācu, poļu un krievu val un labprāt uzēdu foršmaku!

-1

Atbildēt

inara_baumane_la_lv > gundega_heiberga 26.06.2013. 17.46

aivarsk

ko tu zini par manu saimnieku, kāmīt?

-1

Atbildēt

inara_baumane_la_lv > gundega_heiberga 26.06.2013. 18.27

Aivars
1936 gadā mans vectēvs priecīgs un sapucējies,jo piedzimis bija mans tēvs, baltos cimdos gāja gar operu un krieviski runāja ar paziņu ar kuru kopā bija ww1 bēgļu gaitās Petrogradā, aiz muguras šņāca -krievi ,re kur krievi!
pirms apvērsuma tā neesot bijis…
pēc tam tie šņācēji sastājās lkp un komjaunatnē, bet tas jau ir pavisam cits stāsts..

-4

Atbildēt

exotika19642 26.06.2013. 10.36

Būtu tikai normāli, ja Latvijā latviešu valodā līgotu visas šeit dzīvojošās tautības, jo vienkārši mācētu valsts valodu un būtu pieņēmušas. Krievu valoda kā saskarsmes instruments, kā to joprojām grib piedāvāt, tomēr ir PSRS internacionalizācijas/rusifikācijas un padomizācijas/mankurtizācijas ierocis.

+25

-6

Atbildēt

Kârlis Kleins > exotika19642 26.06.2013. 10.38

A cittautieši Kupalu ( Иван-Купала, Купалле, Іван Купала, Noc Kupały, Jaanipäev) nedrīkst svinēt, ne? ;)

http://img.interia.pl/wiadomosci/nimg/j/4/Noc_Kupaly_3395102.jpg

-13

Atbildēt

grislits > exotika19642 26.06.2013. 10.41

Tā jau tas ir, un it kā tam būtu vienkārši jābūt pašsaprotamam, bet tomēr kā redzam, ir daudz latviešu, kuriem tas neliekas pats par sevi saprotams.

Tādas nu ir tās sekas okupācijas laika iedragātajai pašapziņai un pēcokupācijas spiedienam no milzīgās nelojālās okupantu, kolonistu un to pēcteču kopienas.

+11

-4

Atbildēt

grislits > exotika19642 26.06.2013. 10.43

no_comments: A cittautieši Kupalu ( Иван-Купала, Купалле, Іван Купала, Noc Kupały) nedrīkst svinēt, ne? ;)
___________________

lai svin savā zemē vai savā pagalmā, bet Latvijas valstij vai Latvijas pašvaldībām nav jārīko citu valstu svētki vai to elementi jāievieš latviešu svētkos. Tiešām ir grūti tik tālu aizdomāties, propagandista kungs?

+17

-6

Atbildēt

eva_o > exotika19642 26.06.2013. 10.43

“Krievu valoda kā saskarsmes instruments, … tomēr ir PSRS internacionalizācijas/rusifikācijas un padomizācijas/mankurtizācijas ierocis.”
Cik zinu, ierochi glabājas kazarmās, bet valodas glabājas cilvēku prātos. Laikam grūti dzīvot ar kazarmjveidīgu prātu…
Valodas (arī krievu valoda) ir saskarsmes un sapratnes līdzekļi. Kurš vēlas saprasties, tas atrod saprotamus vārdus, kurš nevēlas, tas atrod atrunas…

-17

Atbildēt

grislits > exotika19642 26.06.2013. 10.47

viesturs, kas jums tās smadzenes tā izskalojis? Krieviem Latvijā ir jālieto saskarsmē latviešu valoda, nevis latviešiem jālieto saskarsmē krievu valoda.

+19

-7

Atbildēt

Kârlis Kleins > exotika19642 26.06.2013. 10.50

Saskarsmē ar ko? Privātajā saskarsmē vai saskarsmē ar t.s. latvisko partiju režīma sargsuņiem? ;)

-16

Atbildēt

janis17 > exotika19642 26.06.2013. 10.50

Drīkst, protams, savā zemē uz austrumiem no Zilupes.
Tikai viņi tos svētkus ir sen aizmirsuši, jo nemaz nav tauta, bet gan pretīgu žurku bars. Atlīduši tagad appļūtīt latviešu svētkus. Nekas, pārdzīvojām šito –
Aug te kvieši griezdamies,
Zirņi pākstīs spiezdamies.
Govis pienu dod virs plāna
Gluži kā no okeāna …

Kolhoznieki ceļus taisa,
Grāvjus rok un granti kaisa.
Ekur, jauka braukāšana,
Pašiem “Moskviču” ir gana …

pārdzīvosim arī jūs, urlas…

+12

-5

Atbildēt

Kârlis Kleins > exotika19642 26.06.2013. 10.53

aivarsk , tu esi vislatvietis? ;)

-13

Atbildēt

kristaps_drone > exotika19642 26.06.2013. 11.24

>viesturs
“Valodas (arī krievu valoda) ir saskarsmes un sapratnes līdzekļi.” – tikai ne krievu valoda Latvijā, jo šeit tā ir tikai un vienīgi valoda, kas atgādina par neveikto deokupāciju un dekolonizāciju.

+12

-2

Atbildēt

grislits 26.06.2013. 10.32

Paldies autorei par sakarīgām pārdomām un pamatbūtības izskaidrošanu vienkāršos vārdos tiem, kas nespēj īsti aizdomāties.

Labi būtu šo nopublicēt tur, kur vairāk dažādu domāšanas līmeņa lasītāju apgrozās, piem., delfos, tventā un apollo.

+13

-7

Atbildēt

eva_o 26.06.2013. 10.28

Viens no Ženēvas lingvistiskās skolas pamatlicējiem, Šarls Ballī (Charles Bally) atzīmēja, ka valoda ir kontekstuāla. Tas nozīmē, ka vārdu jēgu cilvēks izprot kādā situācijā, uz kāda apkārtējā fona, saistot valodas skaņas ar citām pasaules izjūtām. Piemēram, vārds “priede” latvietim fonā ietver jūru, kāpas vai Latvijas mežu – bērns to ar izjūtam tver, kad mācās izrunāt vārdus un ar uzmanības pievēršanu izdalīt konkrētus priekšmetus apkārtējā pasaulē. Arī citām valodām ir savs konteksts. Krievu valodai Latvijā un latviešu valodai var būt ļoti tuvi dabiski konteksti… Vai vērts naidoties par to, kurš konteksts “īstāks”, ja valodas ir saprotamas?
Man ļoti patika Marijas Naumovas cieņas pilnā piedalīšanās Līgo vakarā tieši savā dzimšanas dienas jubilejā. Žēl, ka Latvija zaudē šādus cilvēkus (dzirdēju, ka Marija tagad dzīvo Parīzē).
Līgo vakars bija jauks – vēroju to Ķengaraga promenādē. Cilvēki līgoja gan latviski, gan krieviski, bet LĪGOJA! Līgošana ir latviska vasaras un laika rituma uztvere – kad pasaule ir gaišākajā punktā un daba ieplūst cilvēkos.

-22

Atbildēt

grislits > eva_o 26.06.2013. 10.30

viesturs_501: Krievu valodai Latvijā un latviešu valodai var būt ļoti tuvi dabiski konteksti… Vai vērts naidoties par to, kurš konteksts “īstāks”, ja valodas ir saprotamas?
______________________

SC elektorāts savā visā skaistumā un absurdajā domāšanā…

+15

-10

Atbildēt

janis17 > eva_o 26.06.2013. 10.40

viesturs_501 SC elektorāts….
____________________________
Tieši tā, pilnīgi atsaldējies ļautiņš, ja vien nav kārtējais Antonijas ielas provokatorprofils.
Ja tev vienalga, kur līgot, brīvā Latvijā vai kremļa pārvaldītā teritorijā, ja vienalgā, kā līgot, latviski vai krieviski, tad vari tīties no sava Ķengaraga pa taisno uz Zilupi. Ar kājas spērienu tevi vajadzētu pavadīt uz otru krastu…
Tu apkauno Zemgales ķēniņa slaveno vārdu!

+15

-10

Atbildēt

grislits > eva_o 26.06.2013. 10.44

Oi kā te šobrīd mīnuso SC oponentus un pluso runājošo pakļu! :)

+11

-9

Atbildēt

Sanšains > eva_o 26.06.2013. 12.34

Viesturs:
Līgo vakars bija jauks – vēroju to Ķengaraga promenādē. Cilvēki līgoja gan latviski, gan krieviski, bet LĪGOJA!
==============================
Acīmredzot, ilgstoša uzturēšanās/dzīvošana Ķengaragā latvietim labumā neiet, tāpat kā latviskuma nozīmē praktiski jau mirušajā Latgalē.

Tāpēc atbalstu pēc iespējas lielāku segregāciju un esmu arī pret visu skolu sapludināšanu kopējās “latviskajās” skolās. Vismaz ne tādā Ķengaragā.

+10

-4

Atbildēt

Rita Lazda > eva_o 26.06.2013. 14.06

Žēl, ka Latvija zaudē šādus cilvēkus (dzirdēju, ka Marija tagad dzīvo Parīzē)
—-
Tas ka viņa dzīvo Parīzē nenozīmē, ka viņa ir zaudēta Latvijai. Viņa ir krievu izcelsmes latviete un Rīga kādreiz bija mazā Parīze, kā piederīga pasaules kultūrai.

Robert, krievu valoda patiešām nav sevišķi atšķirīga no latviešu valodas – tuvuma kontekstā tā ir tikpat tālu, kā rumāņu no spāņu un lūdzu nejaukt vienā kopējā katlā naidu pret krievu politiku ar reālo mantojumu, kur krieviem ir arī baltu saknes, jo viņi asimilēja ne tikai somugrus un turkus, bet arī lielāko daļu no baltiem, kas praktiski ir krievu pašā izcelsmes pamatā. Latvijā dzīvo ļoti daudzi krievi kuriem gribās svinēt latviešu svētkus(un ne tikai tāpēc, ka iemesls iedzert), tāpēc nevajag sevišķi satraukties, ka pilsētā lai viņus pietuvinātu latviešu tradīcijām uzdzied arī krievu dziesmas. Īsta līgošana un jāņošana tāpat ir tikai laukos – pilsētnieki lai māžojas pa savam – man tas nemaz nekasa vai Rīgā arī kaut ko uzdziedāja krievu valodā, jo lielajam vairumam latviešiem laukos ir jābūt sētai, kur vismaz reizi gadā sanākt kopā – ne tikai bērēs.

-7

Atbildēt

kristaps_drone > eva_o 26.06.2013. 14.47

“krievu izcelsmes latviete” – kādus tik terminus neoliberāļi neizgudros un nelietos, lai savu multikulturālismu un integrāciju ar saliedēšanos iesmērētu!

-4

Atbildēt

Timurs Čuntonovs > eva_o 26.06.2013. 15.38

Nekā personīga, taču… – Nu nevajag tik ļoti nožēlot, ka Latvijas krieviete Naumova dzīvo Parīzē. Katrs taču meklē labāku dzīvi – ne jau tikai latvieši Anglijā, bet arī krievi Parīzē.

-1

Atbildēt

Rita Lazda > eva_o 26.06.2013. 18.07

Viņa runā latviešu valodā, viņas pienesums arī latviešu kultūrai ir pietiekošs lai viņu var droši nokristīt par krievu izcelsmes latvieti, nevis tikai par Latvijas krievieti… faktiski viņa ir kaut kā jāizdala no tiem Latvijas krieviem, kas ir naidīgi Latvijai, tāpēc varbūt mans formulējums nav īsti precīzs, jo mums diez vai ir tādi precīzāki apzīmējumi, kā šādus krievus izdalīt, tomēr tas ir vistuvāk tam ko domāju un man nav problēmu arī viņu “nokristīt” par latvieti, ja nu tāda nepieciešamība rodas…

Mani vispār satrauc tas, ka latviešu kultūru aizstāv cilvēki(un arī ir monopolizējuši šīs tiesības), kas uz pasauli raugās tikai no aizsardzības pozīcijām – ja jūs uzskatiet, ka pret jums krievi izvērš kaŗu “maigās varas” un kādās vēl tik nē izpausmēs un ka nu ir jāaizsargājas, tad man ir jums apbēdinošas ziņas – tautas, kas ir tikai aizstāvējušās neeksistē… ja jums nav spēka dot pretsitienu, tad klupšana krāgā savā starpā nekādīgi nevairos latviešu spēku. Un ir absurdi nemīlēt visus krievus, tikai tāpēc, ka tāda viņiem tautība un vismaz daži no krieviem ir jāmīl, un ne jau tikai tāpēc lai izraisītu pārējos niknumu, bet kaut vai tāpēc ka viņi ir to pelnījuši. Es saprastu, ja Naumova nebūtu dziedājusi latviešu valodā, tad viņas pienesums latviešiem būtu 0, bet tā – kad tu rūķi ierakstīsi savu CD un kļūsi dižens dziedātājs(vismaz tāds, kuram pavadījumu uz klavierēm spēlē Raimonds Pauls, kuram pašam sieva ir krieviete), tad varēsi šeit vemt par to vai viņa ir vai nav latviešu dziedātāja.

Kas attiecas uz Rīgas koncertu, tad lai arī esmu ntās paaudzes rīdzinieks no vienas puses, no otras puses mani tas nesatrauktu nemaz ja Rīgu nolīdzinātu, appludinātu vai vēl kas tur notiktu, jo Rīga nav Latvija – mani daudz vairāk satrauc tas kas notiek ārpus Rīgas. Un lai tak spēlē – man vispār līgo laikā arī “latviskās” ziņģes nepatīk, un kāds tur satraukums par koncertiem, ja tajā laikā jādzied ir pašam.

PS Es latviešu kultūru uzskatu par globālu kultūru, kur viens no priekšnosacījumiem ir valsts izveidošana, kaut dažas tautas ir iztikušas bez šīs fāzes. Man latvietība netraucē būt par LIBERĀLI(ar ko es saprotu katras personas neatkarības izpausmes – ne tikai runas un domāšanas veidā, bet arī darbošanās ziņā), bez tam INTEGRĀCIJA un SALIEDĒŠANĀS ir tieši tas kas radīja LATVISKUMU, jo bez tās latviešiem nebūtu 40% gēnu mantojums no latviešos asimilētajiem(atnākušajiem) somugriem – jūs tak netaisieties pārmest suitu sievām, ka tās sevi dēvē par latvietēm, kaut tām pamatā ir katoļu līvu izcelsme?

Ak vēl – iesaku apdomāt un atdot savu niku man, jo man laikam ir pārāk cinisks skatījums arī uz latviešiem :))) kaut gan varbūt labāk nē – man nav nekādas vēlmes dzīvot to dzīves veidu kādu piekopa sengrieķu ciniķi.

-3

Atbildēt

ievuliitis > eva_o 26.06.2013. 23.28

Raimonda Paula sieva nav krieviete.

Atbildēt

Sanšains > eva_o 26.06.2013. 23.34

Betija –

Kas viņa ir?

Atbildēt

ievuliitis > eva_o 26.06.2013. 23.42

Mana tautiete.

Atbildēt