Kargina bijušo sievu atzīst par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā

Karginai konfiscēti viņai piederošie arestētie naudas līdzekļi bijušās “Parex bankas” norēķinu kontā – kopsummā aptuveni 1,35 miljonus latu dažādās valūtās

Augstākā tiesa (AT) ceturtdien atzina par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā apsūdzēto bijušā a/s “Parex banka” prezidenta Valērija Kargina šķirto sievu Tatjanu Karginu un viņas māti Elvīru Iņušovu. Abām apelācijas instances tiesa piesprieda naudas sodus.

AT preses sekretāre Baiba Kataja aģentūru LETA informēja, ka Karginai AT piesprieda naudas sodu 80 minimālo mēnešalgu jeb 16 000 latu apmērā, konfiscējot viņai piederošos arestētos naudas līdzekļus kādreizējās “Parex bankas” norēķinu kontā – kopsummā aptuveni 1,35 miljonus latu dažādās valūtās.

Savukārt Iņušovai AT piesprieda naudas sodu 40 minimālo mēnešalgu jeb 8000 latu apmērā, konfiscējot viņai piederošos arestētos naudas līdzekļus.

Nosakot sodu apsūdzētajām, tiesa piemēroja Krimināllikuma 49.1 pantu, kas ir viņām labvēlīgs, jo paredz vieglāku sodu, ja nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Līdz šim apsūdzētajām bija noteikts aizliegums izbraukt no valsts un pienākums paziņot sūtījumu saņemšanas adresi, taču šodien tiesa šos drošības līdzekļus grozīja, nosakot, ka apsūdzētajām jāpaziņo, ja viņas nolemj mainīt dzīvesvietu.

Kaitējuma kompensāciju par labu cietušajam tiesa nenoteica, informēja Kataja.

Pilns pasludinātā sprieduma teksts būs pieejams no 6.jūnija, bet pēc tam desmit dienu laikā procesa dalībnieki to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā.

Izskatot Karginas un Iņušovas lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa pērn 30.janvārī abas apsūdzētās pilnībā attaisnoja, taču šo spriedumu vēlāk pārsūdzēja gan cietušais, gan prokuratūra, tāpēc lieta nonāca AT.

Prokurors Eduards Bartkevičs pirmās instances tiesā abas apsūdzētās bija lūdzis atzīt par vainīgām un sodīt. Karginai valsts apsūdzības uzturētājs kā galīgo sodu bija lūdzis noteikt reālu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem ar mantas konfiskāciju. Savukārt Iņušovu prokurors bija lūdzis sodīt nosacīti ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, paredzot tikpat ilgu pārbaudes laiku un piemērojot viņai arī mantas konfiskāciju.

Ar 2012.gada 30.janvāra spriedumu Rīgas apgabaltiesa arī atcēla arestus vairākumam Karginas un Iņušovas nekustamo īpašumu, vairākiem banku kontiem un investīciju portfeļiem, kā arī kapitāla daļām uzņēmumos.

Turpretim krimināllietā par cietušo atzītā Andreja Kalēja kompensācijas pieteikumu vairāk nekā viena miljona latu apmērā tiesa atstāja bez izskatīšanas.

Apsūdzība abām sievietēm tika celta par it kā notikušu krāpšanu pret Karginas biznesa partneri – SIA “Imperius” 50% kapitāldaļu īpašnieku -, kurš tagad arī atzīts par cietušo, iepriekš pastāstīja advokāts Mihails Kļaviņš.

Pirms vairākiem gadiem Andrejs Kalējs sameklējis vērtīgu zemesgabalu Pierīgā, taču viņam pietrūcis līdzekļu, lai iegādātos visu nolūkoto zemi. Viņš piesaistījis Karginu, kura investējusi savus līdzekļus, un kopīgi nodibināta SIA “Imperius”, par kuras īpašniekiem kļuvis pats Kalējs un Karginas māte Iņušova. Katram piederējuši 50%. Savukārt uzņēmuma valdē bija Kalējs un Kargina. 2006.gada beigās cita firma – SIA “SPT” – izteikusi piedāvājumu atpirkt “Imperius” no īpašniekiem līdz ar visu firmai piederošo nekustamo īpašumu par 4,3 miljoniem eiro (3,01 miljonu latu).

Šī darījuma izdošanās gadījumā abi īpašnieki iegūtu katrs 50% no peļņas. Lai iegūtu nevis 50% no summas, bet vairāk, Kargina un Iņušova 2006.gada 21.novembrī esot sasaukušas fiktīvu dalībnieku atkārtoto sapulci ar mērķi palielināt pamatkapitālu. Kalējs nav ticis informēts par šo sapulci, par to, ka pamatkapitāls palielināts līdz 20 000 latu un ka viņam no tā atlikuši tikai 5%. Pat to, ka viņš atlaists no valdes priekšsēdētāja amata, Kalējs esot uzzinājis tikai pēc tam, kad Uzņēmumu reģistrs jau reģistrējis šīs izmaiņas.

Kalējs ierosinājis civilprasību, un Vidzemes priekšpilsētas tiesa nospriedusi atzīt pamatkapitāla palielināšanu par nelikumīgu un atceļamu. Tiesa konstatējusi, ka ārkārtas atkārtotā dalībnieku sapulce nemaz nav notikusi, bet sapulces dokumenti sagatavoti ārpus “Imperius” telpām – apsardze liecinājusi, ka sapulces dienā uzņēmuma telpās vispār neviena nav bijis, jo visu dienu signalizācija nemaz nav bijusi izslēgta.