LIZDA neatbalsta ieceri par sešgadnieku apmācību

Pedagogu arodbiedrība norāda uz riskiem bērniem un šīs reformas vājajām pusēm

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pārtraukusi darbu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupā par agrāku vidējās izglītības ieguvi, jo neatbalsta ministrijas ieceri par sešgadniekiem pirmajā klasē, aģentūru LETA informēja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.

LIZDA norāda, ka ministrija neieklausās nozares un sociālo partneru viedoklī un konstanti piedāvā tikai vienpusēju risinājumu – bērnu uzņemšanu pamatizglītības procesā jau no sešu gadu vecuma. Tas ietver draudus gan mazo skolēnu veselībai, gan 18 gadus vecu jauniešu nokļūšanai bezdarbnieku rindās.

LIZDA izvērtējusi ministrijas piedāvājumu, saņēmusi vairāk nekā 20 izglītības iestāžu kolektīvu iebildumu vēstules un darba grupā sniegusi viedokli par šīs reformas vājajām pusēm, draudiem un iespējām. LIZDA aicinājusi IZM neuzstāt uz bērnu iesaisti pamatizglītībā no sešiem gadiem, bet meklēt citus iespējamos risinājumus skolēnu agrākai vidējās izglītības ieguvei līdz 18 gadu vecumam.

“Sešgadīgu bērnu uzņemšana pirmajā klasē rada draudus viņu psihiskai un fiziskai veselībai,” uzsver LIZDA. Arodbiedrības mājaslapā veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa jeb 89% no 147 aptaujātajiem neatbalsta ieceri par sešgadniekiem pamatskolas pirmajā klasē.

“Nav arī saprātīgi veidot situāciju, ka darba tirgū ar neatbilstošu darba vietu piedāvājumu nonāk aizvien jaunāki jaunieši, kas veicinās viņu došanos uz ārzemēm,” uzskata LIZDA, norādot, ka Latvijā ir viens no augstākajiem jauniešu bezdarba līmeņiem un aptuveni 22 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem aizvien meklē darbu.

“Lai arī citas Eiropas valstis cenšas paturēt savus jauniešus ilgāk izglītības sistēmā, IZM nav argumentēti skaidrojusi nepieciešamību jauniešu ātrākai iesaistei darba tirgū. Nav pārliecības, ka pēc 12 gadiem jauniešiem būs iespējas iekļauties darba tirgū, jo jau tagad Latvijā jauniešiem trūkst darba vietu,” uzsver LIZDA eksperte Modra Jansone.

LIZDA uzskata, problēmai par motivācijas trūkumu vidusskolēnu vidū jāmeklē citi risinājumi, piemēram, skolēnu iesaiste profesionālajā izglītībā un tās pievilcības veicināšana, augstākas prasības uzņemšanai vidējās izglītības programmās, kā arī neklātienes programmas, mācības vakaros.

“Diemžēl ministrija nav nedz ieklausījusies sociālo partneru viedoklī, nedz apliecinājusi gatavību meklēt citus risinājumus, tādēļ LIZDA 16.maijā pārtraukusi darbu IZM darba grupā un bez reāla sociālā dialoga nesaskaņos šādas iniciatīvas turpmāku virzību apstiprināšanai normatīvajos aktos,” uzstāj LIZDA.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju un citām iesaistītajām organizācijām, līdz šā gada 1.jūlijam ir jāapkopo un jāizvērtē iespējamie priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos agrākai vidējās izglītības ieguvei. Priekšlikumu izstrādi nosaka pērnā gada rudenī parakstītais Valsts prezidenta Andra Bērziņa un izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rīkojums “Par priekšlikumiem agrākai vidējās izglītības ieguvei”.

Priekšlikumu izstrādei ministrijā tika izveidota darba grupa.