Latvijas arhitektūras gada labāko darbu izstāde Mākslas akadēmijā būs apskatāma arī Muzeju nakts laikā. Ieeja bez maksas visas dienas garumā no plkst.12
“Latvijas arhitektūras gada balvu 2012” ieguvusi Saldus mūzikas un mākslas skola, kuras projekta autori ir birojs “MADE Arhitekti” – Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Evelīna Ozola, Uldis Sedlovs un Liena Amoliņa, raksta aģentūra LETA. Rakstu par “MADE Arhitekti” varat izlasīt šīs nedēļas žurnālā “Ir”
Atzinības saņēma Likteņdārza skatu terase, kuras projekta autori ir Didzis Jaunzems un Laura Laudere sadarbībā ar Māru Ābeli un biroju “Jaunromāns un Ābele”, un Mākslas akadēmijas jaunais korpuss, kura autori ir “SZK un partneri” jeb Andis Sīlis, Guntis Ziņģis un Pēteris Kļava.
Divas atzinības tika Žaņa Lipkes memoriālajam muzejam, kura projekta autors ir Zaigas Gailes birojs. “Latvijas arhitektūras gada balvas 2012” finālā bija izvirzīts arī “GlaxoSmithKline Latvia” birojs Rīgā, Samrodes biroja ēka Ventspilī, kā arī Ventspils pils interjers un ekspozīcija un Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs “Zeimuļs” Rēzeknē.
Nacionālā žūrija “Latvijas arhitektūras gada balvai 2012” no kopumā 58 konkursam iesniegtajiem darbiem otrajai kārtai tālāk izvirzīja 17 projektus, kas aptver visu Latviju. Pusfinālam tika izvirzīts arī Dobeles vēsturiskais tirgus laukums, dzīves stila noliktava “Big Fish” Liepājā, Latvijas ekspozīcija Venēcijā “Iekšējā brīvība. Rīgas iela Venēcijā”, kā arī lekciju, semināru un radošo darbnīcu cikls “Intensīvā apmācību programma pilsētplānošanā “Radi Rīgu!””.
Tāpat otrajai kārtai izvirzīta Bastejkalnā notikusī izstāde “Sodums. Uliss. Vīrieša ceļojums”, kafejnīca “Laiva” un laivu būves birojs Pāvilostā, lofts Elizabetes ielā Rīgā, Marka Rotko mākslas centrs Daugavpils cietoksnī. Konkursa otro kārtu vērtēja starptautiska žūrija, kuras vadītāja ir Japānā dzimusī Hiromi Hosoja, kā arī žūrijā piedalījās viens no ievērojamākajiem Lietuvas mūsdienu arhitektiem Rolands Paleks, somu arhitekts Janne Teresvirta un Igaunijas viena no spilgtākajām personībām jauno arhitektu plejādē Sīri Valnere.
Šogad būvuzņēmums “Re&Re” kā skates oficiālais partneris iedibina jaunu tradīciju – pasniedzot “Labas arhitektūras” balvu ne tikai arhitektam, bet godinot arī projektu pasūtītājus. Šogad Latvijas arhitektūras gada labāko darbu skate ir pasākumu kopums divu dienu garumā.
Pirmo reizi skates vēsturē Latvijas arhitektūras gada labāko darbu izstāde būs apskatāma arī publiski Muzeju naktī, 18.maijā, LMA, ieeja bez maksas visas dienas garumā no plkst.12.
Jau ziņots, ka 2012.gada labāko arhitektūras darbu skate tika izsludināta šā gada februārī. Latvijas arhitektūras gada labāko darbu skate jau tradicionāli ir valsts galvenais notikums arhitektūrā kopš 1995.gada. To organizē Latvijas Arhitektu savienība, šogad – kopā ar iniciatīvas grupu, ko veido 2011.gada skates galvenās balvas laureāti arhitekti Liene Griezīte un Reinis Liepiņš, reklāmas aģentūras “TBWALatvija” radošais direktors Mārtiņš Ķibilds, kā arī virkne finansiālo partneru.
Komentāri (38)
putekliic 18.05.2013. 10.06
Man jau pirmā asociācija bija – celtnieku vagoniņi sakrauti viens uz otra vai ari tā saucamie moduļi. Bet nu, neko – laikam jau laikmetīgi…
0
dace_ampermane 17.05.2013. 23.08
Mani pārsteidza šo četru tikko izšķīlušos cālēnu nekaunīgā, vīzdegunīgā, nievājošā atsauksme par pasaulē pazīstama meistara Birketa darbu. Tie Saldus pusaudži ir drusku labāki par tiem Rēzeknes Le Corbusier’iem. Šitiem četriem vajadzētu pagaidām lasīt grāmatas, iet uz kino, dzert un drāzties [narkotikas gan tikai drusciņ, un tikai Amsterdāmā] un tad ap 35 gadiem varbūt varētu sākt galvā uzaust kaut cik jēdzīgs arhitektūras koncepts, bet varbūt arī nē.
17
Елена > dace_ampermane 18.05.2013. 10.29
“cālēniem” Lindai un Miķelim ir Dānijas top arhitektūras biroju pieredze, kas redzams šajā darbā. Linda turklāt ir saldeniece, arhitekte otrā paaudzē.
…
Zeimuļš Rēzeknē ir interesants objekts fotogrāfiem, ja vien līdzi ir līmeņrādis :). Diemžēl interjeros absolūti ir ignorētas akustiskās prasības, kas ir spēkā esošu būvnormatīvu pārkāpums.
Arhitektūra, kas ignorē vienu no ļoti nozīmīgām maņām – dzirdi, nav laba arhitektūra.
0
Una Grinberga > dace_ampermane 18.05.2013. 10.39
@OT
Arhitektūra nav tikai smuka fasāde… tā ir galvenokārt funkcionalitāte un labsajūta. SMMS ir labs piemērs, kur arhitekti prioritāri nostāda skolēnu labsajūtu un ēkas vajadzības. Forma un krāsas ir tikai odziņa uz kūkas nevis kūka pati par sevi. Ja nebūtu tik liela katastrofa ar Zeimuļa būvniekiem un pilsētas domes attieksmi, tad Zeimuļs noteikti būtu labākais projekts… diemžēl, tikai smuka forma un krāsa, bet slikta funkcionalitāte un labsajūta.
P.S. Tie laiki, kad ēkas tika būvētas īpašnieka maka biezuma rādīšanai, ir beigušies – tagad tiek būvētas sabiedriskas ēkas cilvēku vajadzībām un ērtībām (vismaz Skandināvijas valstīs, no kurām jaunie arhitekti ir smēlušies ideoloģiju)
0
Una Grinberga > dace_ampermane 18.05.2013. 18.41
@zane
lai mākslas un mūzikas skolas audzēkņiem būtu atklātas studiju vietas uz šobrīd nelietderīgi izmantotā jumta….
—
Vai nu es kļūdos, bet citās mūzikas un mākslas skolās skolēniem ir izbūvētas terases, kur viņi var baudīt ainaviskumu? Gribētu Tevi redzēt spēlējam flautu 3h pavasarī ar skatu caur lielu plašu logu, kur ārā spēlējas citi bērni vai zīmējam kluso dabu ar ķirbi, kad ārā krīt sniegs! :)
0
Una Grinberga > dace_ampermane 18.05.2013. 13.22
@Kamielis
Ko neviens neceļ viduslaiku vai jūgendstila ēkas Rīgā? Smukas taču. Laikam tikai vecmodīgas!
0
Una Grinberga > dace_ampermane 18.05.2013. 10.29
@klejotājs
1) Birkerts pats ir atzinis, ka Gaismaspils ne tuvu neizskatās pēc tā, ko viņš bija vēlējies redzēt…
2) Tā kā ideja tapa 1989.gadā, bet realizēta gandrīz pēc 25.gadiem, tad diskutēt par tās laikmetīgumu ir muļkīgi – novecojis un neaktuāls projekts. Tas būtu tas pats, kas uzbūvēt jaunu koncertzāli pēc Dailes teātra līdzības – izcili priekš tā laika, bet neaktuāli priekš mūsdienām.
0
Елена > dace_ampermane 18.05.2013. 13.51
OT, ēku jumta konstrukcijas visos laikos un visās pasaules vietās ir vēsturiski radušās no attiecīgās teritorijas klimatoloģijas un pieejamiem būvmateriāliem.
Starp citu, kā nosauksi jaunās LNB sānus? Sienas? Jumts? Slidkalniņš?
0
Елена > dace_ampermane 18.05.2013. 12.46
OT, nu nav tik vienkārši, ka arhitekts izdomā, uzzīmē un uzceļ ko un kā grib. Ir noteikta procedūra – sākumā konkurss metu projektiem, tad skiču projekta stadija (bez konstruktīvo mezglu risinājumiem), beigās gatavais produkts ir tehniskais projekts.
Ikvienu no šīm stadijām saskaņo un apstiprina pasūtītājs un pašvaldības gadījumos tas notiek, deputātiem balsojot.
Tāpēc, ja kādu neapmierina arhitektoniskie risinājumi, tad pareizi ir vērsties pie pasūtītāja pārstāvjiem – amatpersonām, kas atzinušas padarīto par labu esam.
0
andris902 > dace_ampermane 18.05.2013. 19.18
…NS….šķiet, Tu nekad neesi bijis Saldū un nespēj iztēloties apkārtējo ainavu…velti smīkņā par terasēm uz jumta, kuras mākslas skolas audzēkņi izmantotu studijām….arī koncertu iespējamība, sadalot balsu grupas pa moduļiem būtu novitāte Latvijā, ko meistarīgi jau praktizē Eiropā….
…jebkuru defektu ir iespējas pārvērst par efektu….tikai iztēles trūkums ierobežo domas lidojumu…vai esi redzējis mākslas skolas audzēkņus darbojamies brīvā dabā, vai Tev mācības saistās tikai ar molbertu pie klases loga?….
0
piziks > dace_ampermane 18.05.2013. 19.22
Kāda starpība, kurš nejūt pilsētvidi un nevar iedomāties, kā pilsētas vides/reljefa talantus izmantot?
Neizmantot jumtu, ja iespēja kastīti nolikt pilsētas centrālajā pumpā un skolā jārosina un jāskolo fantāzija, … kas tas ir, varbūt ciniskais modernisms jeb vides un funkcijas ignorance?! :)
0
Anete > dace_ampermane 18.05.2013. 17.57
Interesanti, kā uz rezultu paskatitos kādi jēdzīgi ainavu arhitekti?
Tev nu gan briesmīgs ķīsels galvā, wezo sehn. Tev laikam šķiet ka arhitekts neko tālāk par “detaļas, materiāls, izpildījums” tālāk neredz, tāpēc talkā jāsauc kāds “jēdzīgs ainavu arhitekts” kurš kā reiz uz “rezultui” paskatītos ainaviskāk. Precizēšu arhitekti projektē ēku kopumā, tāpēc pilnīgi noteikti spēj iztēloties koptēlu labāk nekā cits. Ainavu arhitekti projektē labiekārtojumu, protams, arī spējot iztēloties sava garabērna koptēlu. Tāpēc lieku priekšā beigt “burkšķēt” par lietām, par kurām iespējams tev nav ne mazākās sajēgas.
0
Vineta Ungailo > dace_ampermane 18.05.2013. 18.49
grendus – ir gadījies redzēt kā šī konstrukcija izskatās ainavā? ja no ainavas viedokļa tas tiešām ir uzskatāms par augstvērtīgu mākslas darbu, tad lūdzu turpmāk nodarbojieties ar savu mākslu kaut kur citur, ne manā apdzīvojamajā teritorijā.
0
piziks > dace_ampermane 18.05.2013. 12.29
Nasing, tagad dārzu ziedēšanass un mācibu beigu laikā aizbrauc uz Saldu un paskaties, kādas sekas ir arhitektu izdomas trūkumam un pilsētainavas iespēju ignorancei: uz pilsētā izskatīgākās pumpas uzcelts padārgs cietumiņš ar plakanu jumtu, kur bērnus palaist nevar. Un šie Saldus un bērnu apdalitāji esot labāki par citiem?!
Vērtētāji nāk un iet, bet saldenieku bērniem bus jādzīvojas arī vislabākajos laikapstākļos pa kantainā termosa iekšpusi, bez iedvesmošanās no pašū miesta skaistuma.
Projekts kā jaunu smadzeņvecīšu stīvuma apliecība.
Ja apskatitos…, cik vēl skolu Latvijas mazpilsētās atrodas tik labā ainavā? Vai arī citi pasūtitāji būtu pielāvuši tik izšķērdigu savu priekšrocību neizmantošanu?
0
piziks > dace_ampermane 18.05.2013. 13.23
Jumtus ainavu baudīsanai izdomas bagāti ļaudis ir izmantojuši arhitekti un būvnieki visos laikos un stilos, ja vien izdomas pieticis. Ne jau visiem pietiek.
0
piziks > dace_ampermane 18.05.2013. 13.14
Artur, tādēļ jau uzskatu, ka Saldus skolniekus iegāzis pasūtitāja un arhitektu kopējs lidojuma trūkums = 2 zābaku pāris.
Interesanti, kā uz rezultu paskatitos kādi jēdzīgi ainavu arhitekti?
0
piziks > dace_ampermane 18.05.2013. 05.45
Šā gada Gada Balvas piešķīrums arhtektūrā uzrāda līdz šim visspilgtāko arhitektu sabiedribas sociālo aklumu un telpas izjūtas katastrofālu trūkumu — gan no balbas piešķirēju, gan saņēmēju puses. Arhitektūrā no sīsreizes akluma un biezādainības, iespējams visvairāk cieš Rēzeknes “Zeimuļa” autori SAALS, kas “Zeimuļu” gaumīgi korekti iezimējuši Rēzeknes kultūrvēsturiskajā ainavā — pilskalna pakājē. Otrie zaudētāji ir Saldus pilsēta un tagadējie un turpmākie mākslas un mūzikas skolas audzēkņi. Saldus vienā no visainaviskākajām vietām, miesta vidū uz pakalna blakus miesta domei izglītibas iestāde uzlikta kā plakana kastīte, bezkaislīga konservētu sardiņū bundža. Visapkārt tagad, maija beigās, jo īpašī spilgti var redzēt privātdārzu ziedēšanu un mazo privātnaminu, kā arī baznīcas apjomu kopējos ritmus, bet skolasbērniem liegta vislabākā vieta, no kurienes mazpilsētas ainavisko un kultūrizglītojošo bagātību var redzēt vislabāk — skolas plakanais jumts, ko skolniekiem atņēmuši gan arhitekti, gan pilsētas dome ka objekta pasūtītājs. Palaista garam iespēja uz šīm jumta izveidot gleznošanas plenēra iespējas mazajiem skunstniekiem un muzicēšanas, kordziedāšanas meģinājumu iespēja — muzikālajiem/muzicējošajiem bērniem. Līdz ar to pilsētiņa arī zaudējusi — iespēju redzēt un dzirdēt savus talantīgos un centīgos bērnus savā pilsētainavā.
SMMS ir nevis Gada balvas vērta, bet gan pasūtītaja un arhitektu kopdarba visspilgtākā avārija, kada piedzīvota Latvijas jaunākajos laikos!
Saldūs situācija gan vēļ labojama — steidzami mobilizējot smadzenes un finanses, un — jumta izmantošanai paredzēt SMMS būves nākamo kārtu, lai pilsētvides ignoranci tomēr, kaut novēloti, pārvērstu Saldus pilsētas un saldenieku ieguvumā.
Arhitektus no visas Latvijas vajadzētu vest autobusos profesionālās izglītošanas eksursijās, — lai skatās, kā nevajag ne domāt, ne darīt, pilsētainavas vidū uzstutējot termosu, kur ieslodzīt savus garā visperspektīvakos bērnus, liedzot tiem no savas mācību iestādes jumta ieraudzīt savas Dzimtenes telpas un gara vērtības.
Šobrīd Saldū Gada balvas arhitektūrā piesķīrēji un sanēmēji kopa ar SMMS pasūtītāju ir pjedestalizejuši profesionālu aprobežotību.
0
andris902 > dace_ampermane 18.05.2013. 16.55
…par SMMS biju dzirdējusi dažādas atsauksmes, bet vērojot klātienē – pārņēma pamatīga vilšanās sajūta….lai arhitektiem un projektētājiem paliek gudrās runas par materiāliem, kompozīcijām, dizainu, minimālismu, ekonomiskumu un funkcionalitāti….diemžēl, vērotājam no malas, tas atgādina konteineru termināli vai veco muitas vagoniņu stāvlaukumu….nepiedodami – neizmantot pašas pilsētas radītās priekšrocības – ainavisko vidi – lai mākslas un mūzikas skolas audzēkņiem būtu atklātas studiju vietas uz šobrīd nelietderīgi izmantotā jumta….
…nākas piekrist komentētājam OT un cerēt, ka nākotnē šī nepilnvērtība tiks novērsta….
…zaļā, plaukstošā un ziedošā pilsēta un tās bērni – bija pelnījuši ko labāku….
0
Aleksejs Dimitrovs > dace_ampermane 18.05.2013. 11.31
Kas tā par arhitektūru, kas var novecot 25 gados? Agrāk liekās to sauca par būdiņu arhitektūru.
0
Vineta Ungailo 18.05.2013. 18.19
šajā bildē vēl tīri neko, bet dzīvē tā māja ir briesmīga. kā ostā 20 pēdu konteineri kaudzē sakrauti. arhitektūras balvas laikam pēc maketiem piešķir un tas kā tas izskatās dzīvē, nevienu neinteresē.
0