Atbalsta vienotā sabiedriskā elektroniskā medija koncepciju (papildināta)

Jaunā sabiedriskā medija uzturēšana piecos gados līdz 2018.gadam izmaksās aptuveni 89,2 miljonus latu

Ministru kabineta (MK) komiteja pirmdien atbalstīja jauna sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepciju un nolēma virzīt to izskatīšanai valdības sēdē, ziņo LETA.

Kultūras ministrijas iesniegtais rīkojuma projekts paredz atbalstīt koncepcijas otro variantu, kas piedāvā Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) apvienošanu. Juridiskā apvienošana paredzēta līdz 2015.gada 1.janvārim.

Kā norādīts koncepcijas kopsavilkumā, jaunā sabiedriskā medija uzturēšana piecos gados līdz 2018.gadam izmaksās aptuveni 89,2 miljonus latu, investīcijas medija un tehnoloģiju platformās, ēku rekonstrukcijā, darbinieku apmācībās u.c. ir paredzētas aptuveni 28,7 miljonu latu apmērā.

Kopumā nepieciešamais papildu finansējums turpmākajiem pieciem gadiem apvienotajam medijam tiek lēsts 29,4 miljonu latu apmērā. Savukārt papildu valsts budžetā būtu nepieciešami aptuveni 17,7 miljoni latu, no kuriem 12 miljoni jau ir iekļauti Nacionālajā attīstības plānā.

Bordāns: Nav apsvērti zaudējumi no radio ēkas pārdošanas

Kā valdības komitejā uzsvēra Finanšu ministrija (FM), lai gan tā atbalsta mediju apvienošanu, tomēr koncepcijas projekts esot jāprecizē. Tas nesniedzot skaidru izpratni par sabiedriskā medija finansējumu un ietekmi uz valsts budžetu.

FM nepiekrīt daļējai iedzīvotāju ienākumu nodokļa novirzīšana sabiedriskā medija finansējumam, kā arī nepiekrīt 20 000 latu piešķiršanai sabiedriskā medija padomes darbības nodrošināšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo šajā pozīcijā brīvu līdzekļu nav, u.c.

Savus iebildumus pret koncepcijas apstiprināšanu pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK). Viņaprāt, koncepcijas izstrādātājiem vispirms ir bijis viedoklis par to, kādam jāizskatās sabiedriskajam medijam, un tad tapusi koncepcija, kurā nav izsvērti visi iespējamie attīstības scenāriji.

Bordāns skaidroja, ka “caur puķēm” tiekot norādīts, ka tiks pārdota LR ēka. Taču nav apsvērts, kādi tie būs zaudējumi radio, valstij un sabiedrībai. Šī ēka esot būvēta speciāli LR, tajā esot unikālas telpas. Viņaprāt, koncepcijā nav atspoguļots šis zaudējums. Kamēr nebūs saņēmis atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem, ministrs balsojumā par vienotā medija izveidošanu atturēsies.

Pretēju viedokli pauda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP), kurš uzsvēra, ka nav nepieciešams izgudrot velosipēdu no jauna, bet izmantot to pieredzi, kāda jau ir citās Eiropas valstīs.

Viņaprāt, neesot šaubu, ka vienots medijs ir nepieciešams un uz to jāvirzās. Jebkurā nopietnā reorganizācijā vai apvienošanā vienmēr veidojas divu atsevišķu “kultūru” sadursme. Arī šajā gadījumā būs dažādi viedokļi par ēkām, par kopīgu strādāšanu.

Pavļuts nešaubās, ka ir nepieciešams ieguldīt papildu līdzekļus, jo to trūkums ir bijis viens no iemesliem, kādēļ sabiedriskie mediji ir novārdzināti. “Mediji ir jāapvieno, nauda ir jāiegulda un jāizveido vienots, Latvijas saturu veidojošs uzņēmums,” teica Pavļuts, piebilstot, – jo ilgāk lēmums par apvienošanu tiks vilkts garumā, jo vēlāk būs rezultāts, jo vairāk auditorijas tiks zaudēts utt.

Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) kurš vadīja komitejas sēdi, uzsvēra, ka ir nepieciešams veidot kopīgu mediju un tas ir jādara pietiekami ātri. Tādēļ viņš aicināja Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) maksimāli ātri, ilgākais, divās nedēļās, sniegt paskaidrojumus FM un veikt nepieciešamos labojumus koncepcijā, lai to varētu skatīt Ministru kabineta sēdē.

Kā vēlāk atzina NEPLP valdes priekšsēdētājs Ainārs Dimants, viņš centīsies nepieciešamos dokumentus saskaņot jau šīs nedēļas laikā, lai vienotā elektroniskā medija koncepciju varētu skatīt nākamās nedēļas valdības sēdē.

Viņš pozitīvi vērtēja ministru viedokli attiecībā uz koncepcijas nepieciešamību. Savukārt Bordānam Dimants ieteica atvērt logu un telpās ielaist svaigu gaisu. Koncepciju diktē nevis viedoklis, bet gan dzīve un nepieciešamība. Jau pašlaik mediji strādā vairākās informatīvajās platformās. Piemēram, avīzes uztur interneta platformas. Tas jādara arī LTV un LR. Lai par nodokļu maksātāju naudu šiem sabiedriskajiem medijiem nebūtu jāuztur katram sava interneta platforma, ir nepieciešama apvienošana. Tāpat ir nepieciešama telpiskā apvienošana un kopīga satura veidošana.

Arī LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte pēc komitejas sēdes atzina, ka svarīgākais – ir gūts atbalsts. Esot būtiski, ka ministri saprot nepieciešamību veikt reformu. Daudz piesardzīgāk izteicās LR vadītājs Jānis Siksnis, kurš pauda neticību tam, ka, pieņemot koncepciju, vēlāk tās realizēšanai tiks piešķirts nepieciešamais finansējums. Atšķirībā no Beltes, viņš arī uzskata, ka LR iekšienē nav iespējams atrast finansējumu reformu veikšanai. Viņaprāt, LR darbinieki strādā ar maksimālu atdevi un papildu pienākumus vairs nevar uzņemties.

Jaunā sabiedriskā medija uzdevums būs kļūt par lielāko mediju Latvijā, stiprinot nacionālo identitāti, valodu, kultūru un sociālo atmiņu, veidot demokrātisku un saliedētu sabiedrību, veicināt piederību Eiropas un starptautiskai kopienai, izplatīt zināšanas, veicināt radošumu, iesaistīt bērnus un jauniešus.

Jaunajam sabiedriskajam medijam paredzēts būtiski palielināt auditoriju gan televīzijai, gan radio, gan internetam, lai 2018.gadā tas ik dienas sasniegtu 70% Latvijas iedzīvotāju.

Sabiedriskā medija stratēģiskais uzdevums ir ar multimediju satura piedāvājumu aktīvāk piesaistīt ekonomiski aktīvo cilvēku un jauniešu auditoriju, piedāvājot dinamisku un modernu saturu gan internetā, gan televīzijā, gan radio.

Saturiskā ziņā par prioritātēm noteiktas ziņas un informatīvi dokumentālās programmas, izglītība un zinātne, bērnu un pusaudžu raidījumi un kultūras programmas. Šo tēmu īpatsvaram piecu gadu laikā ir jādubultojas. Koncepcijas paredz, ka medijs saražotu 35% vairāk oriģinālsaturu, 2018.gadā piedāvājot vidēji dienā televīzijā radio un internetā 48 oriģinālstundas.

Kā svarīgākie ieguvumi no LTV un LR apvienošanas tiek minēti konkurētspējīgāka sabiedriskā medija izveide, materiālo, finanšu un intelektuālo resursu apvienošana, profesionālāka un dinamiskāka pārvalde, kopīgas investīcijas un iepirkumi, satura kvalitātes un apjomu pieaugums, labāko mediju nozares profesionāļu piesaiste, radošo jomu dažādība u.c.

Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2014.-2016.gadam atbilstoši koncepcijā norādītajam nepieciešamajam finansējumam paredzēts izskatīt valdībā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritātēm gadskārtējā valsts budžeta likuma sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Paredzēts arī uzdot valsts a/s “Valsts nekustamie īpašumi” pusgada laikā no koncepcijas pieņemšanas izstrādāt LTV ēkas rekonstrukcijas finansējuma modeli.

(papildināta ar ministru viedokļiem)