Valdība nolemj neizsludināt ārkārtas situāciju plūdu skartajās pašvaldībās

Pagājušajā naktī nedaudz turpināja celties ūdens līmenis Vidzemes upēs, kā arī Daugavā posmā no Krāslavas līdz Jēkabpilij

Valdība piektdienas vakarā sasauktajā slēgtajā ārkārtas sēdē nolēma neizsludināt ārkārtas situāciju vairākās plūdu skartajās pašvaldībās, ziņo LETA.

Izsludināt ārkārtas situāciju pavasara plūdu radīto draudu dēļ lūdza Daugavpils pilsētas un novada pašvaldības, Ogres novada pašvaldība, Pļaviņu novada pašvaldība un Ilūkstes pašvaldība.

Premjera amata pienākumu izpildītājs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) pēc gandrīz divu stundu ilgās sēdes skaidroja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana ir ļoti nopietns lēmums, kas apdraud valsts drošību un ir valstiska mēroga. “Uzklausot Ogres novada pašvaldību un ministrus, nonācām pie secinājuma, ka līdz Krīzes vadības padomes sēdei pirmdien varam sniegt visu nepieciešamo palīdzību bez ārkārtas stāvokļa izsludināšanas,” teica Pabriks.

Pašvaldībām ārkārtas stāvokli esot bijis nepieciešams izsludināt, lai varētu izmantot līdzekļus iepirkumiem ātrā veidā bez Publisko iepirkumu likuma piemērošanas.

Par turpmāko rīcību plānots lemt pirmdien Krīzes vadības padomes sēdē, un, ja situācija līdz pirmdienai būs mainījusies, tikšot pieņemti attiecīgi lēmumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) atzina, ka ir gandarīts, ka valdība ir nonākusi pie kopīga lēmuma un pašvaldības un to iedzīvotāji redz, ka valdība ir gatava iesaistīties situācijas risināšanā. Viņš gan atgādināja, ka situācija Daugavpils novadā joprojām ir kritiska, un pirmdien tiks pieņemti lēmumi par turpmāko rīcību.

Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) informēja, ka glābšanas dienesti strādā monitorēšanas režīmā un nepieciešamības gadījumā ir gatavi reaģēt.

Pašvaldībām ir uzdots sagatavot aprēķinu par plūdu radītajiem zaudējumiem, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jānodrošina to iesniegšanu Valsts kancelejā.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) pirmdien ir sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi, kurā lems par turpmāko rīcību saistībā ar plūdiem.

Tikmēr pagājušajā naktī nedaudz turpināja celties ūdens līmenis Vidzemes upēs, kā arī Daugavā posmā no Krāslavas līdz Jēkabpilij, aģentūru LETA informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrologi. Nakts aizvadīta salīdzinoši mierīgi.

Daugavā pie Zeļķiem, Pļaviņām ūdens līmenis samazinās, jo tur to regulē a/s “Latvenergo”. Ūdens līmeņi turpina nedaudz paaugstināties Dubnā, Aiviekstē, Ogrē, Gaujā un Amatā. Ūdens līmeņi pazeminās Lielupē. Carnikavā applūst zemākās palienes.

Kā informēja Carnikavas domes izpilddirektors Imants Pastors, kopumā situācija Carnikavā pašlaik ir normāla, ir applūdušas zemākās palienes, kā arī viens Dzirnupes ielas posms. Tajā izvietotas kustību ierobežojošās ceļazīmes, kā arī norādes par apbraukšanas iespējām.

Kritiskais līmenis Carnikavai ir 2,30 m pie Dzelzceļa tilta, pašlaik tur ūdens līmenis sasniedz 1,83 m, savukārt pie aizsargdambja kritiskais līmenis ir trīs metri, – pašlaik tas tur ir 1,17 m. Pēc Pastora teiktā, pēdējo dienu mērījumi liecina, ka ūdenslīmenim ir tendence samazināties.

“Liels pluss ir tas, ka Gaujas ieteka jūrā ir brīva no ledus, ledus nav arī Gaujā pie Carnikavas, līdz ar to ūdens masas brīvi plūst uz jūru,” sacīja Pastors.

Kā norādīja hidrologi, lai arī ūdens līmeņi daudzviet upēs samazinās, ledus krāvumi palienēs un upju krastos saglabāsies, kamēr tie izkusīs, arī zemākās vietas upju apkaimē paliks zem ūdens, ja vien netiks atsūknētas mehāniski.