Uztraukums par stārķiem sniegā ir saprotams, taču putnu sugas visvairāk apdraud nevis laikapstākļi, bet cilvēku nesaprātīga saimniekošana
Ikvienam dramatiskam stāstam var būt divas puses: redzamā un slēptā. Reizēm izrādās, ka redzamā puse nebūt nav tā baigākā, jo īstā drāma slēpjas dziļāk. Šā gada vēlais pavasaris ir tieši šāds gadījums. «Apjucis» stārķis uz sniega kaudzes savā ligzdā, zosis, strazdi un cīruļi sniegotos laukos var izraisīt satraukumu – vai nebūs masveida putnu bojāejas, vai putnu suga to spēs pārdzīvot? Jāatzīst – pat mana biologa izglītība dažreiz nelīdz. Redzot stārķi stāvam sniegā, pavīd doma, ka viņam droši vien salst kājas. Patiesībā putniem kājas nesalst, jo tajās ir maz mīksto audu un asinsrite ekstremitātēs pielāgota tā, lai siltuma zudumi būtu minimāli. Tāpēc putns var nosalt tikai tad, ja nav kārtībā spalvu tērps (piemēram, nosmērēts ar naftu) vai biežāk – ja enerģijas rezerves, ieskaitot taukus, ir pilnīgi izsīkušas. Pat tie Latvijas putni, kuri ziemo siltajās zemēs, ir spējīgi pārciest aukstākās Latvijas ziemas, ja ir labā formā.
Nav viegli, taču vajadzētu nošķirt bažas par atsevišķiem putniem no raizēm par putnu sugām. Patiesība ir skarba – daļa katras sugas putnu iet bojā jebkurā gadalaikā. Grūtības pavasara migrācijā ir redzamākais piemērs, kad putniem pēc garā ceļa nav iespējams sameklēt barību. Cīruļputenis vai citi slikti apstākļi ir problēma individuāliem putniem, taču sugas līmenī ilgākā laikaposmā tas nav nekas neparasts.
Patiesībā vairāk putnu aiziet bojā, mums pat nemanot. Piemēram, pīlēni masveidā izmirst, ja pēc to izšķilšanās ilgstoši līst lietus, apgrūtinot barošanos un palielinot enerģijas patēriņu. Taču katrai sugai daba ir «ierēķinājusi» savu skaitu putnu, kas var iet bojā un ko kompensēs nākamie vairošanās cikli. Sevišķi ātri savu skaitu var palielināt sīkāko putnu sugas. Reiz ar skolēniem rēķinājām, ka zīlīšu pāris un to pēcnācēji, vairojoties ideālos apstākļos, piecos gados varētu radīt vairāk nekā trīs miljonus zīlīšu (patlaban Latvijā gadā ligzdo līdz miljonam zīlīšu). Skaidrs, ka šādu demogrāfisku sprādzienu ietekmē apstākļi vai mehānismi, kuri notur putnu skaitu stabilu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.