Tas atspoguļo valsts sakārtotību un ekonomisko situāciju
Pēdējos gados stipri sarucis Dziesmu un deju svētku dalībnieku skaits, sabiedriskā medija (Latvijas Radio un TV) portālam saka pazīstamais diriģents un svētku mākslinieciskās padomes vadītājs Māris Sirmais. Viņaprāt, šī situācija spilgti atspoguļo gan valsts sakārtotību, gan ekonomisko situāciju.
Ja Latvijā kardināli nemainīsies situācija izglītības jomā, attīstot kordziedāšanu katrā skolā, un ja valsts finansējums tiks piešķirts tik kampaņveidīgi un neplānoti kā līdz šim, mēs ļoti strauji aiziesim no Dziesmu un deju svētku tradīcijas, saka diriģents.
Sirmais ar skaitļiem pierāda, ka arī šajā jomā parādās iedzīvotāju aizbraukšana no valsts – pirms 20 gadiem koris skaitījās, ja tajā dzied vismaz 60 cilvēki, bet lielajos koros bijis pat vairāk par simts cilvēkiem. „Tagad ir normāli, ja korī dzied 30 cilvēki,” skaidroja Sirmais. Starptautiskajos standartos kamerkoris ir līdz 36 cilvēkiem un lielais koris sākas tikai virs šī skaita.
Diriģents uzskata, ka uz Dziesmu svētkiem tik daudz bezmaksas ielūgumu nav jāizdala. Viņš uzskata, ka Saeimas deputāti un amatpersonas ir spējīgas pašas nopirkt biļetes uz koncertiem. Tas pats attiecas uz ārzemju delegācijām. “Domāju, tas būtu ļoti korekti, ja šie cilvēki tāpat kā ikviens cits iegādātos biļetes uz šiem koncertiem,” uzsvēra diriģents.
Komentāri (29)
mariam 09.04.2013. 09.50
Sarūk daībnieku, vairojas skatītāju skaits – kultūra no radīšanas transformējas par patērēšanu.
6
Signija Aizpuriete > mariam 09.04.2013. 11.25
——-
Sarūk smaidi netikai diriģentu sejās, – galu galā “valsts sakārtotību un ekonomisko situāciju” jau patērētāji ilgtermiņā valsts mērogā uzlabot būtiski nevar un nevarēs. Grozies, kā gribi, bet liberāļu un libretistu piekoptā politika Latvijā nebūs dzīvotspējīga – to jau kultūras sfēras profesionāļi sen sapratuši:
“Pašlaik šajā jomā ir milzīgs jūklis un, protams, tas veļas tālāk un veido situāciju, kādā mēs pašlaik esam. Savulaik, 1992.gadā, kad izglītības ministrs bija Andris Piebalgs, mēs bijām tikko atguvuši neatkarību un mainījām faktiski visu – grāmatu saturu, mācību priekšmetus. Tieši šajā mirklī arī sākās juceklis, kas valda līdz pat šai dienai.” Arvīds Platpers, diriģents
http://www.diena.lv/arhivs/kurp-dodas-dziedataju-tautas-muzikas-izglitiba-13105111
0
piziks > mariam 09.04.2013. 11.32
Un Saeimas deputāti paģēr/kārto savu kultūrapkalpošanu par velti. Nu sasolijušies ziedot, — interesanti, kā ziedos. Nebrīnīšos, ja centīsies ziedot kā slēgtajos Saeimas balsojumos: lai neviens neuzzinātu, kāds ziedojuma apjoms, — kautrīgi mums viņi.
0
efeja60 > mariam 09.04.2013. 13.30
Lūk Pietiek.com jau risina šo jautājumu http://pietiek.com/raksti/dziesmu_svetku_biletes_-_kas_lema,_kam_tiks,_par_kadiem_nopelniem
Tur tādi aicinātie kā Bemhens, Suharenko, Bičevskis, Bernis un daudzi citi izcili mūsdienu dižgari.
0
andris902 > mariam 09.04.2013. 11.44
….esi iespaidojies no Otto Ozola raksta?…vai deputāti lēma par ielūgumu/brīvbiļešu iegūšanu?….”lāča pakalpojumu” paveica Dziesmusvētku padome – aplamību, par kuru tagad jāzākā deputāti….kāpēc netiek adresēti pārmetumi tiem, kuri sirgst ar padomijas domāšanu?….vēl neviens deputāts brīvbiļeti nav saņēmis….ziedojumi?….tad, kā paliek ar rezervēto biļešu caurskatāmību?…kam tās bija paredzētas?…pie kā nonāks, kas to lēma, kur pēkšņi uzradīsies, ja visas iztirgotas?….
…te jau viens paskaitīja mistiski “rezervēto”/pazudušo biļešu skaitu…kāds ir atbildējis par to?….
…bet sabiedrība ir uzkurināta, jo vārds “deputāts” uzliek pienākumu – sitīsim tos mūdžus….
0
dzintarz > mariam 09.04.2013. 13.55
…”lāča pakalpojumu” paveica Dziesmusvētku padome -…
========
Kārtējais – visvisādu labi apmaksātu pasākumu padomju “lāča pakalpojums”..
Pārlasiet, kungi un dāmas, Anšlava Eglīša “Līgavu mednieki(us)”..
0
ligakalnina > mariam 09.04.2013. 11.48
Visi deputāti no tiem ielūgumiem jau it kā atteikušies, ko satraukties.
Bet, fakts, ka 12% no biļetēm paredzēti valsts amatpersonām un viesiem – nav tā ka par daudz?
0
Una Grinberga 09.04.2013. 10.24
Pievienojos par finansējuma kampaņveidīgumu un jebkādu valsts politikas trūkumu attiecībā uz DzSv, bet, ja mēs paskatamies ārpus tā, ka Kultūras ministrija un valdība ir sliktas, tad jāsaka, ka pēdējo 20 gadu laikā skolēniem ir radušās tik daudz dažādas alternatīvas sava brīvā laika pavadīšanai, ka tās nultās vai devītās stundas korim ar bieži vien garlaicīgu repertuāru neuzrunā! Pirmais svarīgākais un efektīvākais veids ir modernizēt mūzikas skolotājus, kas jūt arī skolēnu intereses. Tāpat arī lauku kori aizvien vairāk dzied vienkāršākas un vienkāršākas dziesmas, kas mazina motivāciju. Tāpat arī ar emigrāciju – diez vai naudas piešķiršana DzSv to mazinās!
Es teiktu, ka DzSv kustības elitei (vistiešākajā nozīmē nevis ar ironiju!) ir nevis jāmēģina apturēt globālus procesus, bet jāsaprot, kā saglabāt tradīcijas līdz ar visām pārmaiņām!
1
piziks > Una Grinberga 09.04.2013. 11.49
Nasing, Latvijā atlikušo latviešu kultāra nav tikai Dziesmusvētki, — jā, protams. Kultūras izpratnes trūkums LV valdoņos ļāva NAP neiekļaut amatniecību — gan kā kultūras daļu, gan kā ražošanas/ekonomikas daudzveidīga potenciāla nozari. Aizbraucējos un citzemēs strādajošajos — vismaz tajos, kuri piedalās 354 miljonu latu iesūtišanā te vēl palikušajiem — ir daudz tieši muslaiku amatnieku: to, kuri spēj strādāt bez LV tipa menedžeriem un parvaldniekiem pie aizmugurējā tilta. Amatniecibu no NAP, kulturas un Latvijas nahrenizēja kopa ar amatniekiem pašiem, jo LV pārvaldē švaki ar plaša apvāršņa izglītību — tieši to izglītibu, kas apgrutina liberāļus un tos, kam par liberāļiem gribas uzdoties.
0
silvija_vitina 09.04.2013. 14.13
Dziesmu svētki ir process, kas ilgst 5 gadus, nevis Noslēguma koncerts. Noslēguma koncerts ir pasākums, kas ir balva dalībniekiem par 5 gadus ilgušo smago darbu.
Kādreiz, nebūt ne tik tāltālā pagātnē, katram kolektīvam pienācās noteikts skaits biļešu, un paši dalībnieki labāk kā neviens cits zināja, kurš PATIEŠĀM vēlas tikt uz koncertiem – pārsvarā jau tie ir radi un draugi. Biļešu sadale bija godīga un bez stresa – neviens nestāvēja garās rindās, nekādas sistēmas nebruka un neviens arī nekurnēja, ka biļetes nav dabujis.
Ja jau DzS padome uzskata, ka cikturtie % ir jārezervē svarīgajiem čiekuriem, tad es uzskatu, ka arī pārējās biļetes ir jāsadala kolektīviem. Esmu pārliecināta, ka neviens kolektīvs nenodarbosies ar “biļešu sišanu gaisā”, un tās visas nonāks pie tiem, kuri tās patiesi vēlas. Arī pie tūristiem, jo neviens tūrisma ceļvedis neieinteresēs ārzemnieku apmeklēt šo pasākumu labāk, kā paši dalībnieki, kas personīgi uzaicinās savus ārzemju draugus.
Es pati stāvēju tajā garajā rindā (Alfā) un praktiski neredzēju nevienu, kurš gribētu pirkt biļetes spekulēšanai. Vienam radi dalībniekos, citi paši kādreizējie dalībnieki. Tie, kuriem nekāda sakara nav, gāja garām un brīnijās “A čto dajut?”.
0