Audita ziņojums: “Liepājas metalurgs” ir tuvu maksātnespējai

Valdība neatbalstīs “Liepājas metalurgu”

A/s “Liepājas metalurgs” (LM) ir tuvu maksātnespējai, kā arī tam ir būtiskas likviditātes problēmas, liecina biznesa portāla “Nozare.lv” rīcībā esošais ziņojums par finanšu situāciju LM.

“Liepājas metalurga” (LM) problēmu risinājumu nevar gaidīt tikai no valsts – tādi ir jāpiedāvā arī uzņēmuma akcionāriem, taču tie, lai arī ar LM palīdzību ir kļuvuši par multimiljonāriem, neko nedara, lai uzņēmumu glābtu, šorīt telekompānijā LNT izteicās premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Saskaņā ar LM vadības teikto, ja situācija tirgū neuzlabosies vai netiks panākta vienošanās ar lielākajiem kreditoriem, LM nespēs pildīt savas saistības jau 2013.gada aprīlī, norādīts ziņojumā.

Patlaban LM ir saņēmis maksātnespējas brīdinājuma vēstules no a/s “Latvenergo”, kurās pieprasīts līdz 28.martam nomaksāt aktuālo parādu par elektroenerģijas piegādi, pretējā gadījumā LM tiks pieteikts maksātnespējas process. Vienlaikus auditori uzskata, ka tad, ja LM līdz 28.martam nenokārtos savas saistības, “Latvenergo” atslēgs elektroenerģijas padevi LM.

Auditora “Ernst&Young” veiktā jutīguma analīze paredz naudas līdzekļu trūkumu LM 2013.gada beigās aptuveni 96,1 miljona latu apmērā atkarībā no dažādu apstākļu īstenošanās.

Patlaban LM trūkst neto apgrozāmā kapitāla. 2013.gada janvāra beigās neto apgrozāmais kapitāls bija negatīvs – mīnus 17,5 miljoni latu. Uzņēmuma minimālais neto apgrozāmais kapitāls pie 30 dienu naudas aprites cikla ir 27 miljoni latu, savukārt optimālais pie 45 dienu naudas aprites cikla – 40 miljoni latu pie 2013.gada plānotā neto apgrozījuma.

LM patlaban nepilda finanšu nosacījumus, kas ir minēti kredītlīniju līgumos ar a/s “SEB banka” un a/s “Citadele banka”. Saskaņā ar “UniCredit” kredītlīguma nosacījumiem nespēja pildīt saistības pret citām kredītiestādēm var nozīmēt “UniCredit” izsniegtā kredīta daļēju vai pilnīgu pirmstermiņa atmaksu. Šie nosacījumi ir pārkāpti 2012.gada beigās, teikts ziņojumā.

LM kopējās neto parādsaistības 2012.gada beigās bija 103,6 miljoni latu. Lielākās no tām ir aizņēmums no “UniCredit” – 51,7 miljoni latu, “SEB bankas” un AS “Citadele banka” kredītlīnijas – 22,4 miljoni latu, parāds uzņēmumam “Stemcor” 10,5 miljonu latu apmērā par sagataves piegādi 2011.gadā, tiesa, ir panākta vienošanās par šī parāda atmaksas grafiku.

Tāpat LM ir astoņu miljonu latu parāds “Latvenergo”, panāktā vienošanās par parāda atmaksas grafiku ir pārkāpta un var tikt atjaunota tikai pie nosacījuma, ka līdz 28.martam tiek nomaksāts esošais parāds.

Pagājušā gada beigās LM maksājumi, kuru atmaksas termiņš kavēts par vairāk nekā 30 dienām, bija 22,4 miljonu latu apmērā.

Pagājušā gada beigās LM bija 1,6 miljonu latu lieli šaubīgie debitoru parādi, kuru maksājumi ir kavēti par vairāk nekā 180 dienām un kuru atmaksa ir apšaubāma.

Uzņēmuma pamatdarbības naudas plūsma 2012.gadā bija pozitīva – 16,4 miljoni latu un to lielākoties ietekmēja kreditoru parādu atmaksas atlikšana. Pretējā gadījumā LM pamatdarbības naudas plūsma pērn būtu bijusi negatīva – mīnus 1,1 miljons latu. 2012.gada zaudējumi 8,8 miljonu latu apmērā tika segti no neto apgrozāmā kapitāla.

Vilks: arī uzņēmuma akcionāriem jāgrib iesaistīties LM problēmu risināšanā

Valdība otrdien nepieņēma lēmumu par piedalīšanos grūtībās nonākušā a/s “Liepājas metalurgs” glābšanā, ziņo “Nozare.lv”.

Ir ārkārtīgi grūti redzēt kādu pozitīvu atrisinājumu “Liepājas metalurga” problēmām, ja tā akcionāriem nav skaidra biznesa plāna, ne arī vēlmes iesaistīties problēmu risināšanā, pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).

Viņš norādīja, ka par kādu pozitīvu lēmumu attiecībā uz uzņēmumu varētu lemt tikai tad, ja uzņēmumam būtu skaidrs biznesa plāns vai tiktu piesaistīts stratēģisks investors. Patlaban “Liepājas metalurga” iesniegtais rīcības plāns tikai atliek problēmas, bet mudina pārējos kreditorus rīkoties.

Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš norādīja, ka jau patlaban “Liepājas metalurgs” ir sācis dialogu ar Itālijas banku “UniCredit” un Finanšu ministrija kopā ar Valsts kasi šajās sarunās piedalās, taču kredīta restrukturizācija ir jāpanāk pašam uzņēmumam. Ja tas netiks tuvākajā laikā panākts, tad aprīlī paredzētā valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājumu četru miljonu latu apmērā veiks Valsts kase, norādīja Āboliņš, piebilstot, ka valsts galvojums ir nodrošināts ar ķīlām, kurām ir vērtība, līdz ar to, pat ja šo maksājumu aprīlī veiks Valsts kase, tā nebūs neatgriezeniski zaudēta nauda, jo ķīla nosegs izdevumus.

Vēl Āboliņš sacīja, ka jau ir panākta vienošanās ar uzņēmuma kreditoriem – “SEB banku, “Citadeles banku” un “Latvenergo” par “Liepājas metalurga” finanšu problēmu risināšanu. Ir jāpiesaista neatkarīgi konsultanti, kas sākotnēji izstrādā īstermiņa plānu, uzņēmuma finanšu problēmu risināšanai un pēc tam arī ilgtermiņa plānu.

Valdība otrdien slēgtā sēdē sprieda par finanšu situāciju metalurģijas uzņēmumā a/s “Liepājas metalurgs” un uzņēmuma ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

Kad Ministru kabinets būs iepazinies ar “Ernst&Young Baltic” rūpniecības uzņēmumā veiktā audita ziņojuma saturu, būs zināms arī publiskojamās informācijas apjoms. Valsts kasē iepriekš informēja, ka “Ernst&Young Baltic” “Liepājas metalurgā” nekonstatēja tiešas krāpniecības pazīmes uzņēmuma darbībā. Tomēr auditori savā ziņojumā norāda uz daudzām nepilnībām uzņēmuma darbībā.

“TV3” raidījums “Nekā personīga” iepriekš ziņoja, ka “Liepājas metalurga” vadība prasījusi valdībai palīdzību 57,6 miljonu latu apmērā. Pēc raidījuma ziņotā, rūpnīca prasot, lai valsts atlaiž elektrības rēķinus, piešķir jaunas garantijas, kā arī maksā aizdevumu itāļu bankai uzņēmuma vietā.

Aprīlī uzņēmumam jāatdod četri miljoni latu Itālijas bankai “UniCredit”, kas esot noraidījusi uzņēmuma lūgumu atlikt maksājumu. Kredītu Itālijas bankai “UniCredit” garantējusi valsts.

Biržā “NASDAQ OMX Riga” publicētais neauditētais konsolidētais 2012.gada pārskats rāda, ka “Liepājas metalurga” konsolidētais neto apgrozījums 2012.gadā bija 321,3 miljoni latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2011.gadā. Pērn uzņēmuma konsolidētie zaudējumi sasniedza 7,3 miljonus latu, bet 2011.gadā uzņēmuma konsolidētā peļņa bija 3,88 miljoni latu.

“Liepājas metalurga” mātesuzņēmuma neto apgrozījums 2012.gadā bija 305,2 miljoni latu, kas ir par 48,06% vairāk nekā 2011.gadā. Māteskompānija pērn cietusi zaudējumus 8,7 miljonu latu apmērā, bet 2011.gadā uzņēmuma peļņa bija 2,47 miljoni latu.