Svarīgāk ir veidot sabiedrībā vienotu vēstures izpratni, nevis diskutēt par 16.martu kā atceres dienu
Vai 16.martam ir jābūt oficiālai atceres dienai? Problēmu viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu rada tas, ka jautājums nepārprotami ir sarežģīts un daudzdimensionāls vairāku iemeslu dēļ. Tas ir vēsturisks jautājums, jo saistās ar vēsturiskiem notikumiem. Tas ir iekšpolitisks jautājums, jo turpina ietekmēt norises mūsu valstī. Tam ir arī starptautiskā dimensija.
Kas notiek šajā dienā? Parasti 16.martā relatīvi neliela grupa cilvēku dodas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā, cita, vēl mazāka grupa, teatrāli piedalās, protestējot pret pirmo grupu. Īpašu publicitāti pasākumam piedod arī starptautiskais fons, kad vāji vēsturi izprotoši vai angažēti plašsaziņas līdzekļi popularizē stāstus par „nacisma atdzimšanu”.
Šos vēsturiskos jautājumus ar atšķirīgo interpretāciju aktīvi izmanto politiskie spēki – ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē -, lai pozicionētu savu identitāti. Piemēram, tā ir Nacionālā apvienība, kura konsekventi cenšas uzsvērt 16.marta lomu Latvijas vēstures piemiņas kontekstā, uzskatot to par sava veida lakmusa testu patriotismam. No otras puses, tās ir, protams, arī dažas nelielas t.s. antifašistu grupas, kuras iegūst savu atpazīstamību, lielākoties protestējot tikai pret šo pasākumu.
Visu situāciju sarežģī apstāklis, ka protestētāju un viņu politisko aizstāvju simpātijas pret neatkarīgo Latviju vispār bieži tiek apšaubītas. Tā ir 16.marta politiskā dimensija.
Lielais jautājums ir – ko darīt? Vienmēr pēc 16.marta tiek pievērsta pārspīlēti liela uzmanība starptautiskās sabiedrības reakcijai pret 16.marta atzīmēšanu Latvijā, piemēram, ko un kā uz to reaģēja Krievija, kuras reakcija lielākoties jau ir prognozējama. Tomēr līdzās uzdevumam skaidrot šos notikumus starptautiskajai sabiedrībai, galvenās pūles ir jāvelta pašas valsts iedzīvotāju izglītošanai: kas bija leģions, kāda bija tā saistība ar okupācijas varu, kāda bija tā nozīme karā utt.
Ļoti maz uzmanības ir veltīts vēstures jautājumiem kā sabiedrību integrējošiem faktoriem, jo vienota vēstures izpratne ir vienotas nācijas nosacījums.
Kā vēsturi, kuru pēta vēsturnieki, nodot sabiedrībai un skolām? Laikam jāsāk ar to, ka joprojām šķiet diezgan nepārprotami, ka pastāv dažādas vēstures notikumu interpretācijas latviešu un krievu skolās. Lai gan profesionālu vēsturnieku vidū par tādu jautājumu kā, piemēram, okupācijas fakts, vairs nediskutē, tas šķiet pašsaprotams, skolnieks izaug joprojām apšaubīdams to, kas lielākajai Latvijas pilsoņu daļai ir skaidrs un nepārprotams. Jārēķinās, ka vēstures skaidrošanas jautājums ir pacietīgs un ilglaicīgs darbs vairāku desmitu gadu garumā, sadarbojoties ar akadēmiskajiem vēsturniekiem un tiem, kas veido izglītības politiku Latvijā.
Pat, ja uzskatām, ka 16.marts varētu būt atceres diena, tad jāņem vērā, ka Latvijā jau ir ļoti daudz atceres dienu, un nereti pat vēsturniekam ir grūti saprast, kura diena kam tiek veltīta un kāds ir bijis iemesls to iekļaušanai oficiālo atceres dienu sarakstā. Piemēram, neviennozīmīgi vērtētā decembrī atzīmējamā „pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena”, kas ir ļoti apšaubāma atceres diena un par kuras pastāvēšanu lielākā daļa sabiedrības, visticamāk, pat nezina. Ironija ir tā, ka vairums no šajā atcerē pieminētajiem staļinisma režīma iznīcinātajiem cilvēkiem, paši pēc savas dziļākā pārliecības būdami padomju pilsoņi, bija atstājuši Latviju un palikuši toreizējā PSRS. Dažus no tiem Latvija pat bija izraidījusi no valsts kā valsts ienaidniekus! Vai viņi simpatizēja Latvijas Republikai? Kāds ir viņu sakars ar Latviju kā neatkarīgu valsti? Tiešā veidā – nekāds, bet tomēr šādu dienu mēs valstiskā līmenī atzīmējam.
Cits piemērs – kā atzīmējamā diena iekļauta Starptautiskā sieviešu diena 8. martā, kas ir skaidri izteikta padomju okupācijas laika palieka. Līdz ar to atceres dienu radīšanā Latvijā nav konsekvences. Atceres dienām ir jābalstās pašas sabiedrības akceptā. Manuprāt, tādām dienām jābūt ļoti nedaudzām, bet ar nepārprotamu interpretāciju. Tādas dienas mums ir 18.novembris, 11.novembris, 14.jūnijs (šajā dienā mēs atceramies arī citu represiju upurus).
Saistībā ar 16.martu vienota viedokļa par to, iekļaut vai neiekļaut to atceres dienu sarakstā, nav nedz Latvijas sabiedrībā kopumā, nav vienota viedokļa arī pašu latviešu vidū.
Ja citviet pasaulē ir skaidrs nošķīrums – vieni zaudēja, otri uzvarēja Otrajā pasaules karā, tomēr Latvijā šo situāciju sarežģī fakts, ka Latvija bija piedzīvojusi PSRS īstenotās represijas vēl pirms nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanas Latvijā. Tas ļoti mainīja attieksmi gan pret leģionu, gan vēsturisko notikumu izpratni kopumā. Latvijas gadījumā – Latviju bija okupējusi Vācijas armija, un leģions bija tās izveidota militāra vienība pretēji starptautiskajām konvencijām, kas aizliedza mobilizēt okupētās valsts iedzīvotājus. Citviet Eiropā nacistiskās Vācijas armija tika uztverta kā liels ļaunums un tie, kas stājās šajā karaspēkā, piemēram, Nīderlandes vai Beļģijas iedzīvotāji, tika šajās tautās vērtēti negatīvi un uztverti kā līdzskrējēji. Karam beidzoties, vācieši tika sakauti un izpelnījās pamatoti bargu nosodījumu. Leģions cīnījās pret padomju okupantiem, bet tajā pašā laikā to darīja zem citu okupantu karogiem.
Svarīgāk ir veidot pašā sabiedrībā vienotu, izsvērtu izpratni par šiem sarežģītajiem, neviennozīmīgajiem vēsturiskajiem notikumiem, nevis diskutēt par 16.martu kā atceres dienu. Un savukārt šīs izpratnes veidošana sakņojas vienotā ilgtermiņa izglītības sistēmā. Tas būtu viens mazs, bet konkrēts solis.
Autors ir Rīgas Stradiņa universitātes maģistra studiju programmas „Politika un valsts pārvaldība” vadītājs un Latvijas-Krievijas kopējās vēsturnieku komisijas loceklis
Komentāri (166)
piziks 16.03.2013. 13.11
Valter ščerbinski!
Ja mērķis ir izskaidrot grūti skaidrojamas vēstures lietas, tad loģiski būtu sākt ar vienkāršāk saprotamajām.
1. Pirmais WWII kopvērtējuma mēģinājums bija Nirnbergas process, — īpaši vēstures skolotājiem un viņu skolniekiem regulāri jāatgādina par slepeno vienošanos starp amerikāņiem, britiem/alianses kodolu un padkomunistiem par kopeju klusēšanu par poļu izslaktēsanas Katiņā patiesajiem vaininiekiem. Jāuzsver/jāatgādina, ka WWII sākumā SPRSR/Stalins bija Hitlera un Vācijas sabiedrotais, kurš piesmērējās antihitleriskajai koalicijai tikai pēc vācu iebrukuma padsavienībā, toties 1939. gada rudenī vēl dalīja Poliju un kopa ar Hitleru slaktēja poļus un rīkoja kopejas parādes melnmundieru SS ar NKVD/Sarkanarmijas izlases karaspēka vienībām.
2. Nepieciešama regulāri atkartota un uzsvērta “atbrīvošanas” un “atbrīvotāju” kā padsovoku izdomāta folkloras termina patiesā jēga:
Eiropā atbrīvotāji bija amerikāņi un briti, ka arī jebkurš, kurš atbrīvoja un pēc atbrīvošanas atgriezās savās majās un teritorijās, nevis vacu okupētās teritorijas pārokupēja savām vajadzībām.
3. Latvijā — pat starp tagad vienvalodīgajiem — par atbrīvotaju nevar saukties neviens nevienas tautības WWII dalibnieks, kurš Latvija ieradies tikai kopā ar padsarkanās armijas otrās vai pirmās okupācijas spēkiem.
Īpaši jāskaidro padsovoku izplatīto mītu, pasaku un teiku vēsturiskie pamati un avoti, — Latvijā jo sevišķi: par “varonigo” Rigas atbrīvosanu utml. sarkanarmijas zampolitu pekstiņiem, — ilustrējot ar militāras vēstures precīzām ilustrācijām.
Nav obligāti, bet — tā ir viena no versijām, lai sarunātos ar nezinošiem, bet vismaz realitāti saprastgrobošiem jebkuras tautības cilvēkiem. Arvien vairāk nu jau saviesies arī normāli neskoloto/mazinformeto un dezinformeto latviešu skaits.
11
Signija Aizpuriete > piziks 16.03.2013. 14.25
——-
Es tur biju gan 8. maijā, gan 9. maijā – , jo “miers baro, nemiers posta”.
Atkārtoju vēlreiz – svini savus svētkus, kā arī ļauj citiem svinēt:
http://www.youtube.com/watch?v=PnBKw4k3h_4
On 9th May Europe Day in Motion presents you the human face of Europe. You will see many European cultures and identities united in dancing.
0
Signija Aizpuriete > piziks 16.03.2013. 13.43
——–
Kam 8. maijs, kam 9. maijs – a kam svētki i 8. maijā, i 9. maijā! Svini droši – un ļauj svinēt arī visiem citiem!
9. maijs – Eiropas Diena
Katru gadu 9. maijā tiek svinēta Eiropas diena. Datums Eiropas dienai tika izvēlēts 1986. gadā, atceroties 1950. gada 9. maija deklarāciju.
http://ec.europa.eu/latvija/eu_brief/eu_50/index_lv.htm
http://www.youtube.com/watch?v=3ZsgQSR5P0E
0
Signija Aizpuriete > piziks 16.03.2013. 13.26
——-Optiskais Tēmeklis: “(..) Īpaši jāskaidro padsovoku izplatīto mītu…” ============================================================================ Sākotnēji okulārus vajag iztīrīt! Tad tak varēs atcerēties, ka 16. martā ir dzejnieces Aspazijas dzimšanas diena, ka 9.maijs visā civilizētajā Eiropā ir miera, draudzības un mīlestības svētki ar nosaukumu “Eiropas diena”:
http://www.youtube.com/watch?v=6C9l-hb6hys
0
ingunaapine > piziks 17.03.2013. 13.09
Edge, vai tiešām cerēji atsvaidzināt savu parasto kremļa salašņu smacenieku ar māmiņas Googles odieri? :D
0
ingunaapine > piziks 17.03.2013. 13.04
Paldies, OT.
0
gundega_heiberga > piziks 18.03.2013. 18.22
Biķernieku 23 ES karogs ir 3reiz lētāks kā Depiņā vai citās bodēs(6,99LVL). Šogad 9. maijā pacelšu jau trešo reizi.
0
piziks > piziks 16.03.2013. 13.54
Edge, aplamu parakstu Google-Utube nošpikoji, — tieši šis sižets ir filmēts pērn Esplanādē, 8. maijā. Atšķiribas no Tevis, es turpat netālu biju arī pats.
0
dro > piziks 16.03.2013. 13.13
OT> Labs!
0
piziks > piziks 16.03.2013. 13.35
Edge, nu gan sevi pataisiji par mauļķi, — pat Google vairs neproti kaut cik ticami cpy-paste-ēt!
Eiropas diena, jefiņ, vēl pagājušogad bija 8. maijs! … :))
0
Timurs Čuntonovs > piziks 16.03.2013. 13.46
Man viss bija skaidrs par padsarkanajiem jau kopš 15 gadu vecuma. Tas bija sen. Brīnos, ka vēl joprojām šie padsarkanie ložņas – SC rindās, Krievijas vēstnieka dzelzbetona ģīmja paspārnē un citās dīvainās vietās – te atrodas.
0
ievuliitis > piziks 16.03.2013. 13.32
Pirms neilga laika Okupācijas muzejs izdeva krievu valodā populāru (viegli uztveramu) grāmatu par mītiem un vēsturisko patiesību Latvijā. Cerība, ka ar to iepazīstinās krievu skolu skolēnus ir maza, bet tad nebūs pārmetumu, ka tādu materiālu vienkārši nav.
http://okupacijasmuzejs.lv/aktualitates/muzeja-gramata-ari-krievu-valoda
0
egils_krastins 16.03.2013. 14.38
Juris Radzēvičs ir Rīgas pilsētas izpilddirektors, kas deva atļauju antifašistu pasākumam, kā arī deva atļauju izmantot skaļruņus.
Tas, kurš atļāva izmantot skaļruņus laikā, kad kādi Latvijas pilsoņi savā dzimtenē klusi un mierīgi piemin ww2 upurus, ir ļaunuma iemiesojums un ir iesūdzams tiesā par savu darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, kā rezultātā ir cietuši godprātīgi Latvijas pilsoņi.
Cien NA deputāti, Jums būtu jāprasa atbildība no konkrētā vaininieka, nevis Iekšlietu Ministra.
Kamēr Rīgas domē valdīs SC, tikmēr 16.martā būs provokatoru aktivitātes.
Cerams, ka šis ir pēdējais pavasaris, kad gados veciem ļaudīm tiek izrādīta tāda necieņa…
Kauns Jurim Radzēvičam, īsts ķīselis, ne vīrietis!
13
ﮎandijs Be1t1kﮎ > egils_krastins 16.03.2013. 17.24
http://visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156320613
0
Signija Aizpuriete > egils_krastins 16.03.2013. 14.44
——-
Obligāti iesūdzi tiesā gan RD, gan arī Krieviju, kas ir PSRS juridiskā mantiniece! Laiks nodot “savējā” ECT tiesneša rokās lietas iztiesāšanu gan par Latviešu SS brīvprātīgo leģiona atceres dienu, gan par Latvijas okupāciju 1940.g.17.jūnijā!
Slava E.Levitam!
http://www.youtube.com/watch?v=Jmu5Qml7Rso
0
dro > egils_krastins 16.03.2013. 17.41
tarax-tara. Vai iekšlietu ministra demisijas pieprasīšana jāuzskata par necivilizētu aktu?
0
ﮎandijs Be1t1kﮎ > egils_krastins 16.03.2013. 17.01
tarax_tara. Ak nabaga sieviņa! Vai vari arī Jākobsona sagriešanu un ieslodzīšanu trako mājā attaisnot ar tiesiskumu un tā sargu Radzēviču? Pūt stabulīti:)
0
ﮎandijs Be1t1kﮎ > egils_krastins 16.03.2013. 16.30
tarax-tara. Ja arī turpmāk būs tararam izpratne, varēs pilnīgi demontēt Latvijas valsti. Izrādās, ka Rīga jau tagad atdalījusies no Latvijas, nākošā būs Latgale.
0
Sandris Maziks > egils_krastins 16.03.2013. 14.59
lno
“Хорошо быть кошкою, хорошо собакою, где хочу пописаю, где хочу покакаю….”
Vienvalodīgiem bidlām piemērots izpilddirektors
0
egils_krastins > egils_krastins 16.03.2013. 18.00
to Ino
Prasīt jau var…
Tas neko nemainīs!
Bez tam sāksies atkal runas par valdības šūpošanu…
Brigmanis pavisam nesen atsāka parādīties publikā ar tekstiem, ka NA vajagot vairāk ministru…
Bez tam pirms pašvaldību vēlēšanām nebūtu gudri šupot laivu.
Ko īsti NA grib panākt – mierīgu 16. martu, vai ministra nomaiņu un, ups, nu ir iespēja…
0
Andris > egils_krastins 16.03.2013. 17.18
Rīgas izpilddirektors var atļaut kaut vai vēršu cīņas pie Brīvības pieminekļa (kurš garantēts pret īslaicīgu prāta aptumsumu?), taču par to, lai ziedu nolikšanas laikā atceres gājiena norisi netraucētu un gājiena dalībniekus neprovocētu ne vērši, ne “antifašisti”, ne citi jefiņi, atbild iekšlietu ministrs.
0
dro > egils_krastins 16.03.2013. 14.44
tarx_tara….Cien NA deputāti, Jums būtu jāprasa atbildība no konkrētā vaininieka, nevis Iekšlietu Ministra.
____________________
Vai drīz ar Radzēviča atļauju varēs pie Brīvības pieminekļa kārtot arī dabiskās vajadzības un policija nedrīkstēs iejaukties?
0
egils_krastins > egils_krastins 16.03.2013. 16.07
to Ino
Ja Radzēvičs būs izdevis atļauju, tad varēs arī kakāt pie Brīvibas pieminekļa. Tāpēc jau arī jāsaprot, kur nelaimes sakne. Nebūs Radzēvičs, nebūs provokāciju.
0
egils_krastins > egils_krastins 16.03.2013. 17.13
Jākobsona gadījuma tesiskums tika rupji pārkāpts un arī šodien to tiesības, kuri pieminēja leģionārus, tika pārkāptas.
Nu tad ko darīt? Savas tiesības ir jāaizstāv tiesā.
Krievi to tik vien gaida, lai mēs zaudētu savaldību, tāpēc jau visas šīs provokācijas tiek rīkotas!
Manuprāt vislabākā atbilde būtu nevis ministra demisija, bet gan parakstu savākšana uzvaras monstra novākšanai, lai 9 maijā svinētāji nepiegāna Rīgu
Vislabākā atbilde būtu latviskām partijām kopā uzvarēt pašvaldību vēlēšanās Rīgā.
0
egils_krastins > egils_krastins 16.03.2013. 16.56
to Pirozkov
Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, tāpēc šādas situācijas ir jārisina civilizēti.
Mani noteikti būtu arestējuši, ja es šodien būtu Rīgā. Tāpēc jau es atturos braukt uz Latviju. Man tvaiks nāk pa ausīm arā, kad redzu …padomju okupācijas sekas
0
egils_krastins > egils_krastins 16.03.2013. 16.48
to Pirozkovs
Nekas nekur nav atdalījies un neatdalīsies!
Vnk Juris Radzēvičs ir jātlaiž no darba
Tiem, kas organizēja pasākumu (Daugavas vanagi) ir jāiesūdz tiesā Rīgas dome, kā tas jau notika iepriekš, tikai šoreiz ir jāmanāk, ka Juris Radzēvičs atstāj amatu. Iepriekšējo gadu aiziegumi rīkot pasākumu arī bija Radzēviča parakstīti, vai tad nē?!
0
dro 16.03.2013. 12.56
Lūk, kādā mērcē notikušo pasniedz NRA:http://nra.lv/video/2008-dombrava-paradnieks-un-dzintars-grustas-pie-brivibas-pieminekla.htm
Pasākums tika traucēts ar sirēnu skaņām, padomju dziesmām, pēc tam skaļruņos tika uzskaitīti leģionāru noziegumi. Milicija apsargāja provokatorus…
Vai kāds domā, ka milicija tāpat būtu izturējusies, ja provokāciju veiktu pretējā puse 9. maijā?
2
+2
-9
Atbildēt
+4
-5
Atbildēt
@Sandris Maziks > dro 16.03.2013. 20.04
aivarsk
edge_indran un visa viņa suga Rīgā sagaidīs savu Ašhabadu, ja nespēj dzīvot kā cilvēki.
0
janis17 > dro 16.03.2013. 15.08
edge, drīz tu būsi izcīnījis savu belfastu vai biškeku, ko tev tur urbanovičs solīja! Za što barolsa, na to i naparolsa!
0