Visticamāk, latiem mūsu makos atlikuši vēl deviņi mēneši. Taču pagaidām nekas neliecina, ka šis gaidīšanas laiks beigsies ar kaut kā jauna dzimšanu – jo jauna nav ne dekādi apgrozībā esošā eirovalūta, ne vēl jo vairāk mūsu pašu «Milda», kura no eiro monētām atkal smaidīs tikpat skaista kā pirms astoņām desmitgadēm kaltajā pieclatniekā.
Mildas atgriešanās ir simboliska. Laista apgrozībā 1929.gadā – drīz pēc Lielās depresijas sākuma ASV -, pieclatu monēta ar zelteni kļuva par mīļu zīmi Latvijas brīvvalsts «zelta laikiem». Tās sudrabā kalta, mūsu himna Dievs, svētī Latviju! mēmi turpinājās arī cauri kara, trimdas un okupācijas gadiem.
Tagad, neilgi pēc globālā finanšu cunami, Eiropas Savienība joprojām kārpās krīzes un parādu dubļos, kur to iedzinuši politiķu kļūdainie lēmumi, tirgu pārmērības un cilvēku vājība tērēt to, kas nav nopelnīts. Vai pasaules otrā lielākā valūta eiro izrādīsies akmens kaklā, vai stingrs pamats zem kājām, uz kā atsperties, – par to dūkstī stiegošie turpina kaismīgu strīdu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.