Saeima ieceļ Maizīti SAB direktora amatā

 

Saeimas deputāti ceturtdien Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā iecēla bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti. Par Maizīti balsoja 59 deputāti, pret bija 31. Pret balsoja tikai apvienības “Saskaņas centrs” pārstāvji un divi Zaļo un zemnieku frakcijas deputāti – Iveta Grigule un Jānis Vucāns, vēsta LETA.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers (RP), uzrunājot Saeimu, aicināja atbalstīt Maizīša iecelšanu šajā amatā, uzsverot, ka komisijai pēc Maizīša iztaujāšanas neradās šaubas par viņa kompetenci vadīt SAB, bet tieši otrādi – radās pārliecība, ka Maizītis ir spējīgs to darīt profesionāli. Zatlers arī pauda viedokli, ka Maizītim ir nevainojama reputācija, viņš ir politiski neitrāls kandidāts un nav uzpērkams.

Savukārt SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins norādīja, ka SAB direktora amats ir viens no svarīgākajiem valstī, jo SAB ir iestāde, kas lemj par pielaidi valsts noslēpumam, bez kuras nav iespējams ieņemt virkni svarīgu amatu. Tieši SAB direktoram ir galavārds par to, vai piešķirt pielaidi valsts noslēpumam, teica Agešins.

Viņš pauda pārliecību, ka negatīvs balsojums par šo kandidatūru vienkārši nav iespējams, un vislielākais paradokss esot tajā, ka “šodien mēs lemsim par Jāni Maizīti, bet rīt Jānis Maizītis lems par mums”. Agešins arī piebilda, ka Maizītis ir kompetents savas jomas profesionālis, tomēr SC frakcijā par šo jautājumu esot ļoti dažādi viedokļi.

Pēc savas iecelšanas amatā Maizītis teica: pozitīvi, ka šis balsojums noticis savlaicīgi, līdz ar to viņam būs iespēja loģiski pārņemt iepriekšējā SAB direktora darbus un iepazīties ar darbiniekiem. Viņš nevēlējās komentēt deputātu pārmetumus, vienlaikus Maizītis solīja pārdomāt viņam izteiktos deputātu vēlējumus.

Maizītis iepriekš norādījis, ka SAB direktora lēmumu par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu būtu jāļauj pārsūdzēt divreiz – abas reizes gan Ģenerālprokuratūras līmenī. Viņš arī uzskata, ka personas, kurām tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, vajadzētu kaut kādā mērā informēt par argumentiem, kamdēļ pieņemts šāds lēmums.

Jaunieceltais SAB vadītājs paudis viedokli – ja par kādu SAB darbinieku publiski parādās šaubas raisoša informācija, tad noteikti ir jāveic pārbaude. Ja pēc pārbaudes darbinieks turpina veikt darbu, tad iespēju robežās sabiedrībai ir jāpaskaidro, kāpēc viņam ir iespēja turpināt darbu.

Jaunais SAB direktors tāpat izteicis pieļāvumu, ka nepieciešams veidot jaunu operatīvās darbības regulējošu likumu.

Satversmes aizsardzības birojs izteicis pateicību Nacionālās drošības padomei un Saeimai par savlaicīgi izvirzīto un iecelto SAB direktoru. Līdzšinējais SAB direktors Jānis Kažociņš savus amata pienākumus pildīs līdz 1.maijam. Jaunieceltais direktors Maizītis savus amata pienākumus sāks pildīt no 2.maija.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1961.gada 18.jūlijā dzimušais Maizītis 1984.gadā beidzis Latvijas Universitātes (LU) Juridisko fakultāti. No 1991. līdz 1994.gadam Maizītis strādāja par izmeklētāju Cēsu rajona prokuratūrā. 1994.gadā viņš kļuva par Cēsu rajona prokuratūras virsprokuroru.

Maizīti Saeima apstiprināja ģenerālprokurora amatā divus termiņus pēc kārtas, līdz ar to viņš bija ģenerālprokurors desmit gadus – no 2000. līdz 2010.gadam. Maizīti virzīja par ģenerālprokuroru arī uz trešo termiņu, taču Saeima viņu skandalozi slēgtā balsojumā noraidīja, lai arī publiski vairums politiķu solīja atbalstu.

Pēc ģenerālprokurora amata atstāšanas 2011.gada jūlijā Maizītis kļuva par Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos.

Kopš 2009.gada Maizītis ir LU Juridiskās fakultātes doktorants. Viņa promocijas darbs ir par to, kā vienkāršot kriminālprocesu attiecībā uz atsevišķiem noziegumu veidiem, arī masu nekārtībām.