FOTO: Vatikāns precizē jaunā pāvesta vārdu

Bijušais Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo kļuvis par Benedikta XVI pēcteci

Jaunā pāvesta vārds ir Francisks, nevis Francisks I, kā jau pirmajās stundās pēc ievēlēšanas viņu sākuši dēvēt pasaules mediji, paziņojis Vatikāna oficiālais pārstāvis Federiko Lombardi.

Pāvests oficiāli tiks dēvēts par Francisku līdz brīdim, kad šādu vārdu izvēlēsies vēl kāds no nākamajiem pāvestiem, sacīja Lombardi. Tikai tad pāvestu Francisku varēs sākt dēvēt par Francisku I, vēsta LETA/RIA Novosti.

Katoļu kardinālu konklāvs trešdien vakarā Vatikānā par jauno Romas katoļu pāvestu izraudzījās līdzšinējo Buenosairesas arhibīskapu Horhi Mario Bergoljo.

Jaunais pāvests, kuram jāstājas Benedikta XVI vietā, ticis ievēlēts konklāva otrajā dienā piektajā balsojumā.

Īsajā uzrunā no Svētā Pētera bazilikas balkona jaunais pāvests izteicās, ka kardināli, šķiet, “devušies līdz pasaules malai”, lai viņu atrastu. Francisks arī aicināja pasauli iet pa mīlestības un brālības ceļu, kā arī, vēršoties pie pūļa laukumā, mudināja ļaudis aizlūgt par viņu.

Bergoljo ievēlēšana visiem sagādājusi pārsteigumu, jo viņa vārds iepriekš nemaz netika minēts favorītu vidū, lai gan tiek uzskatīts, ka 2005.gada konklāvā, kurā par pāvestu tika ievēlēts Benedikts XVI, Bergoljo balsojumā esot palicis kā otrais.

76 gadus vecais Bergoljo kļuvis par katoļu baznīcas vēsturē pirmo Amerikas pārstāvi pāvesta krēslā. Viņš ir arī pirmais neeiropietis, kam baznīcas vadība uzticēta pēdējās tūkstošgades laikā.

Jau rakstīts, ka Bergoljo ir arī pirmais jezuīts, kas ieņem pāvesta amatu, kā arī pirmais Latīņamerikas pārstāvis šajā augstajā amatā. Bergoljo pēdējos gados asi kritizējis korupciju un nabadzību Argentīnā.

Kā ziņots, baltie dūmi virs Siksta kapelas trešdien parādījās plkst.20.08 pēc Latvijas laika, un drīzumā sāka skanēt Svētā Pētera bazilikas zvani.

Tūkstošiem cilvēku par spīti lietum Svētā Pētera laukumā sagaidīja jauno pāvestu un priecājās, ka izdarīta izvēle. Vācu portāls  “Spiegel.de” komentēja, ka jaunajam pāvestam, pēc ekspertu domām, pirmajai vizītei būtu jābūt pie Benedikta XVI, tā izrādot viņam cieņu.

Konklāvs jaunā pāvesta ievēlēšanai sākās otrdien un tad arī notika pirmais balsojums. Lai kļūtu par pāvestu, kandidātam ir jāsaņem vismaz divas trešdaļas visu kardinālu balsu.

Savukārt Bambergas arhibīskaps Ludvigs Šiks no Vācijas konklāvā, kas īsā laikā spēja ievēlēt jauno pāvestu, saskata labu zīmi baznīcas nākotnei.

Par jauno pāvestu

Bergoljo dzimis 1936.gada 17.decembrī Buenosairesā itāļu izcelsmes ģimenē. Saskaņā ar viņa oficiālo Vatikāna biogrāfiju 1969.gadā viņš ordinēts kā jezuītu priesteris un vēlāk turpinājis izglītošanos gan Argentīnā, gan Vācijā, ziņo LETA.

1992.gadā Bergoljo tika iecelts bīskapa kārtā, bet 1998.gadā viņš kļuva par Buenosairesas arhibīskapu un kardinālu. 2005.gada konklāvā, kurā par pāvestu tika ievēlēts Benedikts, Bergoljo arī tika minēts kā viens no iespējamajiem kandidātiem, un tiek uzskatīts, ka balsojumā viņš palicis otrais.

Tomēr šoreiz Bergoljo ievēlēšana daudzus pārsteigusi pat viņa dzimtajā Buenosairesā, jo daudzi uzskatīja, ka viņa vecums to izslēdzis no sacensības. Taču pārsteigumu Argentīnas galvaspilsētā drīz vien nomainīja sajūsma.

Bergoljo sprediķiem Argentīnā esot liela ietekme, un bieži tajos uzsvērta sociālā iekļaušana un netieši kritizēta valdība par sabiedrības izstumto ignorēšanu.

Frančeska Ambrogeti, Bergoljo biogrāfijas līdzautore, sarunā ar aģentūru “Reuters” norādījusi, ka daļēji viņa popularitāte sabiedrībā skaidrojama ar pieticīgo dzīvesveidu.

Buenosairesā Bergoljo pārvietojas ar sabiedrisko transportu, bet, kad dodas uz Romu, viņš lido ekonomiskajā klasē, stāsta Ambrogeti. Buenosairesā jaunievēlētais pāvests mitinājās vienkāršā dzīvoklī bīskapijai piederošā namā blakus katedrālei.

Arī atrodoties Romā, Bergoljo labprātāk tērpies savā ierastajā melnajā priestera sutanā, nevis kardināla purpura drānās, kuras viņam pienāktos nēsāt. Stāsta arī, ka kardināla tērps, kuru viņš reizēm tomēr apvilcis, esot saglabājies vēl no viņa priekšteča laikiem.

Ambrogeti uzsver, ka 266.katoļu baznīcas pāvest ir pieticīgs un pazemīgs visās nozīmēs.

“Viņš ir pilnīgi spējīgs ķerties pie nepieciešamajiem jauninājumiem, nemetoties nezināmajā,” saka viņa biogrāfe. “Viņš būs līdzsvarojošs spēks. Viņš piekrīt viedoklim, ka baznīcai jāspēlē misijas loma, dodoties ārā pie cilvēkiem, esot aktīvai (..). Baznīcai ne tik daudz jāregulē ticība kā tā jāveicina un jāsekmē.”

Tomēr šķiet, ka maz ir tādu, kas, pazīstot Bergoljo, šaubītos par viņa konservatīvismu. Attiecībā uz baznīcas principiem – vai tas būtu jautājumā par eitanāziju, nāvessodu, abortiem, tiesībām uz dzīvību, cilvēktiesībām, vai arī priesteru celibātu – viņš ieņem tādu pašu bezkompromisa nostāju kā Jānis Pāvils II, vēl 2005.gadā BBC rakstīja monsinjors Osvaldo Musto.

Taču baznīcas hierarhijā tas būs jaunums, ka pāvesta amatā ir jezuīts, jo šī ordeņa pārstāvji pazīstami kā tādi, kas izvairās no garīdzniecības pagodinājumiem, veltot sevi kalpošanai Svētajam Krēslam.

Viens no iespējamajiem traipiem Bergoljo biogrāfijā attiecas uz Argentīnas militārās huntas valdīšanas periodu laikā no 1976. līdz 1983.gadam. Tolaik militārās varasiestādes nolaupīja un piecus mēnešus turēja slepenā ieslodzījumā divus jezuītu priesterus, kas darbojās nabadzīgajās priekšpilsētās.

Stāsta, ka ordeņa augstākās amatpersonas esot atteikušās aizstāvēt savus padotos. Šos apgalvojumus arhibīskapa birojs gan kategoriski noliedzis, un jaunā pāvesta atbalstītāji apgalvo, ka Bergoljo, gluži pretēji, esot palīdzējis toreizējiem disidentiem glābties no huntas nagiem.

2001.gadā, kad Argentīna piedzīvoja ekonomisko krīzi, Bergiljo aktīvi protestēja pret policijas nežēlību, kas tika pieļauta savaldot nemierus, kuru rezultātā amatu bija spiests pamest prezidents Fernando de la Rua.

(papildināta visa ziņa)