Zināmi vārdi pretendentiem uz LTV valdi • IR.lv

Zināmi vārdi pretendentiem uz LTV valdi

15
Foto: Jānis Saliņš, F64

Šodien plkst. 12 varēs sekot tiešraidei no LTV, kur visi pretendenti uzstāsies un atbildēs uz jautājumiem

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darījusi zināmus pretendentu uz Latvijas televīzijas valdi vārdus. Pirmdien, 25.februārī, pulksten 12 LTV notiks NEPLP organizēta publiskā diskusija, kurā astoņi kandidāti uz LTV valdi tiksies ar LTV darbiniekiem, kā arī mediju un nozares nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, informē NEPLP pārstāve Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes priekšsēdētāja amatu kandidē “Video International Ukraine” ģenerāldirektors Ivars Belte, sociālo pētījumu aģentūras “TNS Latvia” valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors Rolands Tjarve.

Kā pirmdien intervijā Latvijas Radio pastāstīja NEPLP pārstāvis Gints Grūbe, sākotnēji uz LTV valdes priekšsēdētāja amatu tika atlasīti divi kandidāti. Taču vairāki NEPLP locekļi vēlāk vienojās tālākam atlases procesam papildus virzīt arī Tjarvi.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais programmu direktors un programmu vadītājs “European Hit Radio”un “Radio Super FM” Patriks Grīva, reklāmas aģentūras “Lowe Age Latvia” izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV 7.kanāla satura redaktore Jana Semjonova.

Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē Valsts nekustamo īpašumu finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais “Energo Capital” finanšu direktors Māris Skujiņš. Viens no NEPLP izvirzītajiem kandidātiem valdes locekļa amatam finanšu un tehnoloģiju jautājumos no turpmākas dalības konkursā atteicies.

Tikšanās laikā kandidāti iepazīstinās ar savu motivāciju un redzējumu LTV turpmākajai attīstībai un atbildēs uz klātesošo jautājumiem.

Diskusijas tiešraidei šodien būs iespējams sekot līdzi www.ltv.lv. Grūbe gan atzina, ka darbinieku viedoklis par izvēlētajiem kandidātiem būs svarīgs, taču ne noteicošais jaunās televīzijas vadības izvēlē.

NEPLP mājas lapā www.neplpadome.lv ikviens var iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem. 

Kandidātu īsās biogrāfijas varat izlasīt šeit.

Kopumā konkursā uz LTV valdi pieteicās 45 pretendenti, kuru vārdi netika publiskoti.

Par konkursa atlasi administratīvajā rajona tiesā 21.februārī ierosināta lieta pēc bijušā “Sabiedrības par atklātību Delna” vadītāja Roberta Putņa pieteikuma par NEPLP konkursa procedūru, kādā tā meklē jaunos LTV valdes locekļus.

Arī augstskolas “Turība” lektors Jānis Rušenieks biznesa portālam “Nozare.lv” teicis, ka savu atskaitīšanu no LTV amatu kandidātu loka šonedēļ apstrīdēs administratīvajā rajona tiesā, prasībā lūdzot tiesu apturēt konkursu.

LTV vadītāja kandidātu izaicinājums – atgūt LTV vadošo statusu

Visi trīs kandidāti uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kā vienu no galvenajiem uzdevumiem un izaicinājumiem uzskata LTV kā viena no vadošiem medijiem Latvijā statusa atgūšanu.

Kandidāte Ginta Krivma, kura patlaban kā valdes priekšsēdētāja vada mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūru “TNS Latvia”, savā motivācijas vēstulē uzskaita virkni skaitļu, kas liecina par LTV nelielo tirgus un skatītāju daļu, salīdzinot ar komerctelevīzijām “TV3” un “Latvijas Neatkarīgā televīzija” (LNT).

“Pat neanalizējot konkrēto produkta kvalitāti, ir skaidrs, ka vēstījums, kas šobrīd tiek vai tiktu pārraidīts kādā no LTV kanāliem, nesasniedz un tādējādi nav pieejams būtiskai Latvijas sabiedrības daļai,” Krivma raksta.

Tāpat, vadoties pēc LTV finanšu rādītājiem, kas pēdējos gados uzrāda zaudējumus, “ir pamats uzskatīt, ka sabiedriskais pasūtījums nav realizēts, sasniedzot maksimālo sabiedrisko labumu, un valsts līdzekļi nav tikuši apsaimniekoti pietiekami efektīvi”, teikts Krivmas vēstulē.

Uz biznesa portāla “Nozare.lv” aicinājumu komentēt savu redzējumu pirms šodienas publiskās diskusijas ar visiem LTV valdes amatu kandidātiem, Krivma telefonsarunā norādīja uz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) iesniegto dokumentu un atteicās no komentāriem.

Viņa raksta, ka par pareizāko ceļu LTV atlabšanai un iecienīta medija statusa atgūšanai uzskata NEPLP uzdevumā izstrādāto jaunā apvienotā sabiedriskā medija modeli. “Koncepcija ir optimāls un faktiski vienīgais iespējamais veiksmīgais un tālredzīgais risinājums, lai maksimāli efektīvi sasniegtu vislielāko iespējamo sabiedrisko labumu, tostarp veicinātu moderna, spēcīga un neatkarīga sabiedriskā medija konkurētspējas attīstību,” raksta Krivma.

Otrs kandidāts Ivars Belte, patlaban “Video International Ukraine” ģenerāldirektors, savā motivācijas vēstulē arī norāda, ka LTV ir novecojusi auditorija un ka viņš un citu komerctelevīziju vadītāji ir izmantojuši sabiedriskās televīzijas vājumu par labu saviem uzņēmumiem.

Galvenajam mērķim LTV ir jābūt ekonomiski aktīvās auditorijas atgūšanai, vienlaikus mainot pašreizējo sistēmu, kur neatkarīgie producenti reklāmas laiku “met pakaļ” klientiem, neiegūstot pienācīgu samaksu par auditorijas uzrunāšanu.

Belte piemin LTV tehniskā aprīkojuma jautājumus, norādot, ka ar jaunākās tehnikas iegādi jābūt piesardzīgiem, jo, cik viņam zināms, arī Latvijas komerctelevīzijas nav īpaši labāk nodrošinātas par LTV.

Savukārt kandidāts Rolands Tjarve, kas jau reiz vadījis LTV, jaunā LTV vadītāja uzdevumus saista “ar trim pamata prioritātēm – 1) stratēģiski pamatota un kvalitatīva sabiedriskā pasūtījuma īstenošana; 2) profesionālas un motivētas medija komandas izveidošana, labas pārvaldības principu iedibināšana; 3) sabiedrības iesaistes veicināšana un uzticēšanās vairošana”.

Tjarve atzīst, ka NEPLP uzdevumā izstrādātā jaunā sabiedriskā medija koncepcija viņam ir pieņemama. “Koncepcijas par “Jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi” stratēģiskais ietvars un sabiedrisko mediju pozicionējums saskan ar manu personisko vīziju par Latvijas sabiedriskās televīzijas attīstību,” viņš raksta.

(papildināta ar LTV ģenerāldirektora amata kandidātu nostādnēm)

 

 

Komentāri (15)

ievuliitis 25.02.2013. 15.03

Tagad apgaismojiet man “Tjarves jautājuma” būtību. Laikā, kad R.T. vadīja Latvijas Televīziju bija mazāk laika cītīgi sekot notikumiem – darbs, bērni, vecāki utt. Atceros, ka atstāja nedaudz bikla un varbūt varas partijas pārāk respektējoša vadītāja iespaidu, bet – nekā krimināla, bez lišķības un pakalpības. Ja atceramies Kotu, Gailīša un Kolāta darba līmeni – Tjarve bija neuzpērkamības un neangažētības gigants. Arī, salīdzinot ar Kotu, Pulku, Tjarve tam krēslam atbilda vairāk – intelekta līmenis cits, t.i. – augstāks.
Vakarā, kad atgriezīšos mājās, ceru atrast izsmeļošas atbildes.
Nopietni, es gribu zināt.:)

+5
0
Atbildēt

1

grislits 25.02.2013. 14.51

Ja godīgi, tad cik uzmetu aci tai tiešraidei, ja runājam par 3 kandidātiem uz valdes priekšsēdētāja amatu, tad man vislabākais iespaids palika par Tjarvi, kuram turpat uz papēžiem min Krivma, un Belte paliek pēdējā vietā.

+5
-1
Atbildēt

0

dzintarz 25.02.2013. 13.08

Nekad nebalsojiet par personām (sievišķām, vīrišķām vai visdzimumu), kas tīšuprāt apguvušas augušupejošo balss intonāciju.

Pārbaudīts.

Fontes vadone “kamerrūta” lauž intonāciju. Nedaudz, bet tomēr lauž uz augšu un mazliet “piesit mēli”. Ja jāmērkaķojas pakaļ – tas varētu liecināt par vāju reputāciju.

+5
-3
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu