Oficiāli apstiprina austrieša Baumgartnera sasniegtos pasaules rekordus

Brīvajā kritienā viņš pārspējis trīs pasaules rekordus

Pasaules Gaisa sportu federācija (FAI) piektdien apstiprināja, ka austriešu ekstrēmo sporta veidu pārstāvis Fēlikss Baumgartners brīvajā kritienā no stratosfēras pārspējis trīs pasaules rekordus, vēsta LETA/AFP.

Baumgartners labojis trīs rekordus – lielākais sasniegtais ātrums, cilvēkam krītot, lielākais lēciena augstums un vertikālā brīvā kritiena distance.

FAI arīdzan apstiprināja Baumgartnera komandas sniegtos galīgos datus, ka kritiena laikā 43 gadus vecais sportists sasniedzis 1357,6 kilometrus stundā (km/h) lielu ātrumu, kas 1,25 reizes pārsniedz skaņas ātrumu.

Austrietis pagājušā gada oktobrī kļuva par pirmo cilvēku, kas lēcienā bez kāda lidaparāta pārspējis skaņas ātrumu.

Vairāk nekā divās stundās speciālā kapsulā ar hēlija balonu Baumgertners sasniedza 39 kilometru augstumu un pirms izpletņa atvēršanās krita četras minūtes un 20 sekundes. Tomēr viņam vairāk nekā desmit sekunžu pietrūka līdz ilgākajam brīvajam kritienam vēsturē un vēl viena rekorda pārspēšanai.

Virsskaņas ātrumu Baumgertners sasniedza lidojuma 34.sekundē, kad viņš bija nokritis līdz 33 528 metru augstumam. Kritiena ātrums, pārsniedzot skaņas barjeru, atkarīgs no vides temperatūras attiecīgajā augstumā.

Ar virsskaņas ātrumu Baumhertners traucās pusminūti, vislielāko ātrumu sasniedzot kritiena 50.sekundē, atrodoties 27 800 metru augstumā, bet brīvā kritiena 64.sekundē, atrodoties 23 000 metru augstumā, kritiena ātrums pazeminājās zem skaņas barjeras.

Pēc četru minūšu un 20 sekunžu brīvā kritiena Baumgertners 1500 metru augstumā atvēra izpletni un piezemējās pats uz savām kājām tuksnesī Ņūmeksikas štatā.

Bīstamākais eksperimenta brīdis bija, kad Baumgertners brīvā kritiena laikā 13 sekundes nekontrolēti virpuļoja ar ātrumu aptuveni 60 apgriezieni minūtē, veicot 14-16 apgriezienus pirms viņam izdevās atgūt kontroli pār savu ķermeni, skaidroja Tompsons.

Virpuļošanas brīdī spiediens uz Baumgertnera smadzenēm nepārsniedza divus gravitācijas spēkus. Ja virpuļošana būtu ilgāka un ātrāka, spiedienam uz Baumgertnera smadzenēm sasniedzot 3,5 gravitācijas spēkus, automātiski nostrādātu viņa ekipējumā iestrādātais stabilizācijas izpletnis.

Mediķi raizējās, ka brīvā kritiena laikā Baumgertners varētu zaudēt samaņu vai piedzīvot smadzeņu insultu, vai, ka varētu pārplīst viņa aizsargtērps, kas viņam nozīmētu tūlītēju nāvi.

Pats Baumgartners atzina, ka visu brīvā kritiena laiku viņš izmisīgi cīnījies par savu dzīvību. “Izeja no kapsulas bija akrobātiski ideāla. Es domāju, ka kontrolēju situāciju, taču pēc tam sākās problēmas,” stāstīja Baumgartners. “Dažas sekundes es biju pārliecināts, ka bezsamaņā nokritīšu uz zemes. Paldies Dievam, man izdevās apturēt rotāciju, taču tas bija sasodīti grūti. Daudz sarežģītāk, nekā mēs iepriekš pieņēmām.”

“Es burtiski biju ellē. Viss griezās gar acīm, un es nesapratu, vai spēšu iziet no šīs griešanās,” atcerējās Baumgartners. “Tas ir tāpat kā peldēt, nepieskaroties ūdenim. Ar katru apgriezienu man nācās atkal saprast, kur esmu un ko tagad darīt. Es cīnījos līdz pēdējam, jo zināju, ka pienāks brīdis, kad tikšu ar to galā. Un man tas izdevās.”

Līdzšinējais brīvā kritiena rekords piederēja amerikānim Džozefam Kitingeram, kurš 1961.gadā medicīniska eksperimenta ietvaros nolēca no 31 333 metru augstuma.

Projekts “Red Bull Stratos” tika gatavots jau septiņus gadus. Lēciena rezultāti interesē vairāku nozaru speciālistus – ekstrēmos sportistus, inženierus, fiziķus un ārstus. Iegūtie dati tiks izmantoti par pamatu turpmākajiem pētījumiem.

Eksperiments tika pārraidīts tiešraidē, un to vēroja daudzi miljoni skatītāju. Lidojuma ierakstu failu koplietošanas vietnē “YouTube” noskatījušies vairāk nekā 32 miljoni cilvēku.