Pret grozījumiem iebilst valdības koalīcijas partneri no Nacionālās apvienības un Vienotības
Neskatoties uz koalīcijas partneru darba grupas atbalsta trūkumu, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis virzīs uz Ministru kabinetu (MK) likumu un saistošo MK noteikumu grozījumu paketi, kas paredz plašāku Eiropas Savienības valodu lietošanu Latvijas valsts augstskolās, kā arī plašākas iespējas piesaistīt ārvalstu profesorus, informēja ministra padomnieks Reinis Tukišs.
“Virzot šos grozījumus, IZM skaidri nostājas augstākās izglītības sektora un izglītības kvalitātes pusē. Augstākās izglītības sektora pārstāvji jau ilgāku laiku skaidri atbalsta un pat pieprasa plašāku ES valodu lietojumu, kā arī norāda uz barjerām esošajā likumdošanā. Turpretī koalīcijas partneru pārstāvji no “Vienotības” un Nacionālās apvienības uzskata, ka esošais regulējums jau pieļauj pietiekami plašu ES valodu lietojumu. Šajā gadījumā ministrija ir līdzīgās domās ar augstākās izglītības sektoru un uzskata, ka esošā likumdošana rada būtiskus šķēršļus ārvalstu mācībspēku un studentu piesaistei, tāpēc tā ir jāmaina,” uzsver Ķīlis.
Grozījumos Augstskolu likumā tiek rosināts, ka valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Ne mazāk par vienu desmito daļu un ne vairāk par vienu trešo daļu no jebkuras studiju programmas kredītpunktu apjoma var īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās, raksta LETA.
Tāpat arī noteikt, ka svešvalodā var īstenot studiju programmas, ja attiecīgās augstskolas studiju virzienā svešvalodā īstenoto studiju programmu skaits nepārsniedz 40%, vienlaikus ievērojot vairākus nosacījumus. Ministrija rosina iekļaut nosacījumus, ka citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā studiju programmu var īstenot, ja tāda pati pēc satura studiju programma tiek īstenota valsts valodā vismaz vienā valsts dibinātā augstskolā un, ja tas nepieciešams studiju programmas mērķu sasniegšanai, tajā skaitā, ārvalstu studentu piesaistei, vai ja atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai programma ietilpst šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas.
Ministru kabineta “Noteikumos par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” IZM rosina noteikt, ka akadēmiskos un administratīvos amatos ievēlētām personām valsts valoda augstākajā līmenī jāzina sešu mēnešu laikā pēc ievēlēšanas.
Ministrija akcentā, ka prasība akadēmiskos vai administratīvos amatos ievēlētām personām zināt valsts valodu augstākajā līmenī ierobežo starptautisko konkurenci un neveicina akadēmiskā personāla kvalitatīvu atjaunotni. “Apzinoties, ka dominējošai akadēmiskās vides valodai jāpaliek latviešu valodai, šīs pretrunas var risināt, uzliekot par pienākumu ikvienai akadēmiskā vai administratīvā amatā ievēlētai personai apliecināt valsts valodas prasmi augstākajā līmenī sešu mēnešu laikā pēc ievēlēšanas,” skaidro ministrijā.
Tukišs sacīja, ka vistuvākajā laikā grozījumi tiks pieteikti valsts sekretāru sanāksmē. Viņš norāda, ka divās sanāksmēs, kas notika IZM telpās, koalīcijas partneru pārstāvji pauduši savus pretargumentus un savu atbalstu grozījumiem pagaidām paudusi tikai Reformu partija.
Savukārt Nacionālās apvienības pārstāvji norādījuši, ka, pēc viņu ieskatiem, šādi likuma grozījumi apdraud latviešu valodu, bet “Vienotības” pārstāve Ina Druviete norādījusi, ka esošais regulējums dod visas iespējas izmantot Eiropas Savienības valodas, un augstskolu vadība un administrācijas korekti neizprot esošās likuma normas. Neatkarīgo deputātu pārstāve Elīna Siliņa pagaidām atturējusies formulēt savu nostāju, norādot, ka nepieciešams laiks, lai izpētītu esošo un piedāvāto regulējumu.
Atsaucoties uz Boloņas procesa pētījumu, ministrija uzsver, ka Augstākā izglītība Latvijā kopumā ir salīdzinoši ļoti noslēgta. No visām 47 Eiropas augstākās izglītības telpu veidojošajām valstīm Latvija līdz ar Lietuvu un Ungāriju ir visslēgtākā sistēma ar negatīvu bilanci, proti, gan ienākošo, gan izejošo studentu plūsma ir maza, un vairāk ir to, kuri dodas studēt uz ārzemēm, nekā to ārzemnieku, kuri studē Latvijā.
Kompānijas KPMG veikts pētījums rādot, ka viens no galvenajiem apstākļiem, kas ierobežo augstākās izglītības eksportu, ir valodas lietošanas noteikumi un studiju kvalitāte.
Iecerēto normatīvo aktu grozījumu redakcija vēl tiks apspriesta ar ministrijas sadarbības partneriem augstākās izglītības sektorā.
Komentāri (108)
anesteeziste 06.02.2013. 20.20
Paskatīsimies reāli- kādi tad būs tie ārzemju pasniedzēji, kas brauks uz Latviju strādāt? Spožas akadēmiskas zvaigznes? Visticamāk, ka ne, ja vien viņu pētnieciskais lauciņš nav saistīts ar Baltijas studijām. Latvijas zinātniskā vide, mazais zinātnes finansējums nav vienam kvalitatīvam ārzemju zinātniekam pievilcīga, jo tā neko nedod viņa karjerai, pat ja Latvijas augstskolas būtu spējīgas maksāt konkurētspējīgu atalgojumu.
Latvijas AI sistēmas ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez rūpēm par savu pašu kadru audzināšanu un aprūpēšanu.
17
Andris > anesteeziste 07.02.2013. 10.48
Varu uzreiz noilustrēt Nasing Sp. teikto: mans tutors Open University priekšmetā “Electricity and magnetism” ir Dr. Ian Halliday, kuram pamatdarbs ir citā universitātē – Sheffield Hallam University.
0
Andris > anesteeziste 07.02.2013. 00.12
To Ex-diena-lasitāji:
Starp citu – varbūt kādu ieinteresēs:
par maģistru Anglijas universitātē var izmācīties arī neizejot no viensētas Latvijas mežā. Piemēram, Open University:
http://www3.open.ac.uk/study/postgraduate/index.htm
Par bakalauru, protams, arī. Jābrauc tikai divas-trīs reizes gadā uz Rīgu likt eksāmenus. Uz Angliju jābrauc tikai doktora grāda dēļ.
0
Andris > anesteeziste 07.02.2013. 10.08
Ex-Diena: Tālmācības universitātēs nav priekšmetu, kuri ir saistīti ar lodēšanu. Tās nav arodskolas. Un “tālmācības” nenozīmē “sliktāk”, mācību programmas tiek stingri kontrolētas no valsts puses, lai tās būtu līdzvērtīgas visām pārējām universitātēm. Šī konkrētā universitāte jau tagad atrodas pasaules Top 500, kaut arī tā eksistē tikai 30 gadus. Latvijas universitātēm līdz tai vēl augt un augt. Kas attiecas uz studentu savstarpējo kontaktēšanos – tas viss ir, studenti ļoti intensīvi apspriežas universitātes virtuālajā vidē, bet tie kas dzīvo netālu viens no otra arī satiekas.
0
anesteeziste > anesteeziste 08.02.2013. 15.50
agrunte: Jūsu minētais tutors ir izņēmums, nevis likumsakarība. Lai strādātu par tutor Open University pietiek ar bakalaura grādu attiecīgajā nozarē. Kad es studēju maģistratūrā Lielbritānijā, es un mani kursa biedri piepelnījāmies strādājot par tutor Open University.
0
ineta_rr > anesteeziste 07.02.2013. 14.15
Piemērs ar lodēšanu, starp citu, bija balstīs uz man pazīstamu cilvēku, kas uzreiz pēc vidusskolas aizbrauca studēt uz ārzemēm, un nebūt ne uz arodskolu. Ne velti teicu, mikroelektronika, jo to lodēt nav tas pats, kas lodēt padomju laiku TV vadiņus.
0
Andris > anesteeziste 07.02.2013. 22.22
Ex-diena: Skaidrs taču ka tālmācības universitātes piedāvā tikai tādas programmas, kuras var mācīties attāli. Mikroelektronikas tur nav. Tur ir teorētiskā fizika, matemātika un liels daudzums humanitāro zinātņu.
0
anesteeziste > anesteeziste 08.02.2013. 15.47
Nasing spešial: nemācēšu pateikt par situāciju citās valstīs, bet Lielbritānijā un ASV, kuru izglītības sistēma un situācija universitātēs man ir labi zināma pateicoties darba pieredzei, vairākās augstskolās strādā tikai tie, kam nav pietiekoši “nopelnu” (publikāciju, grantu, pieredzes), lai dabūtu pastāvīgu pilna laika darba (tā saucamo tenure track) vienā universitātē. Citos gadījumos pasniedzējs vienkārši iesaistās kopējā projektā ar citu universitāti, bet tas neskaitās kā strādāšana tajā – atbrauc uz tikšanos, nolasa kādu lekciju un viss. Tā kā cerēt, ka zvaigznes nu strādās pie mums uz pusslodzi vai ceturtdaļslodzi kā asociētie profesori ir kā ir. Vienīgā reālā cerība ir, ka kādreiz kāda zvaigzne vai daudz man laba līmeņa zinātnieks atbrauks uz Latviju kādu lekciju nolasīt tikai tādēļ, ka viņam ir kāds personiski pazīstams latviešu zinātnieks, tā sakot, draudzības vārdā. Bet tādēļ vien jau nav uzreiz jāmaina mācību valoda- arī patreiz vieslekcijas notiek angļu valodā un bez problēmām.
Bet tādi, kas ar zinātni nenodarbojas, tādi tak jau mums pašiem ir pilna Latvija.
0
ineta_rr > anesteeziste 07.02.2013. 03.15
It kā ārzemēs arī nebūtu sliktu augstākās izglītības iestāžu. Ne visu var izlasīt, ir arī lietas, ka jāizdara pašam. No sādžas guļamistabas krēsla apgūt mikroelektronikas lodēšanu, piemēram, varētu būt problemātiski un personīgās laboratorijas iekārtošana arī tā neko izmaksātu + zagļu risks, un nez cik kvalitatīvi pasniedzējs attālināti spētu novērtēt, vai students pareizi lieto instrumentus un izlabotu viņa kļūdas? Arī kopējai universitātes videi un kontaktam ar citiem studentiem ir nozīme. Un strādāt/mācīties no mājām vispār var tikai cilvēks ar ļoti stingru pašdisciplīnu, jo mājās vienmēr ir kaut kas darāms vai vismaz ģimenes locekļi, kas neapzināti mēģina traucēt.
0
kristaps_drone > anesteeziste 07.02.2013. 14.54
>NS
“Valodu plašāka pielietošana arī nozīmē, ka mēs varam mēģināt atgūt pašu gudros prātus no Harvardas, Kembridžas, Oksfordas, MIT utt.” – vienu jau esam atguvuši – ko Kembridžas. Tagad nezinām, kā tikt vaļā no viņa t.s. reformām un vājprātā izvalbītām acīm.
0
ineta_rr > anesteeziste 06.02.2013. 23.15
Valodas prasmes nav saistītas ar došanos uz ārzemēm. Cik no tiem, kas tikuši piespiedu brīvprātīgā kārtā aizsūtīti uz Angliju izdzīvošanai ir aizbraukšanas brīdī pratuši angļu valodu vērā ņemamā līmenī? Jā, pēc pāris gadiem vismaz vietējo zemāko šķiru dialektu viņi ir kaut cik apguvuši, lai gan ir tādi, kas pat tik daudz pamanās neiemācīties. Un no tiem, kas aizbrauc uz turieni studēt bakalaura programmās, vairumam noteikti vēl nav nevienas bakalaura līmeņa izglītības, tādēļ savu demagoģiju varat paturēt pie sevis. Un, ja uz ārzemēm aizbrauc cilvēki ar jau iegūtu bakalauru augstāka līmeņa studijām (maģistram, doktora grādam), tas ir milzīgs ieguvums mums visiem, jo to nu galīgi nedara slīmesti un muļķi, bet gan cilvēki, kuru talantu Latvija, diemžēl, nespēj pienācīgi attīstīt. Un nekur nav teikts, ka viņi pēcak neatgriezīsies Latvijā ar burtiski pasaules līmenī cienījamu izglītību.
0
janis17 > anesteeziste 06.02.2013. 22.00
Vai par Latvijas AI galveno mērķi IZM uzskata ārzemju studentu sagatavošanu???
0
Una Grinberga > anesteeziste 07.02.2013. 10.02
@CEN
Sen jau ir pagājuši tie laiki, kad profesori 100% apmetās vienā augstskolā. Mūsdienās lielākā daļa lasa lekcijas 2-3 augstskolās, attiecīgi pavadot lielāku vai mazāku laiku vienā vai otrā augstskolā. Tāpat arī pasniedzēji, kas lasa lekcijas bakalauriem bieži vien ar pētniecību nenodarbojas. Ar pētniecību nodarbojas maģistra un doktora studiju pasniedzēji, un savā bāzes augstskolā. Ir skaidrs, ka neviens te nepārcelsies kā uz bāzes augstskolu, bet kā asociētie profesori, kāpēc ne! Latvijas studenti iegūs arī ja profesori stāstīs par saviem pētījumiem citās valstīs. Pasaules izglītība ir daudz elastīgāka nekā Tev liekas. Tas nenozīmē, ka Latvijas augstskolas nevar piesaistīt labus pasniedzējus, kamēr tai nav izcilas laboratorijas, dārgs aprīkojums un akadēmiskais personāls.
0
Andris > anesteeziste 06.02.2013. 21.16
Nu un kas, tai Kalifornijai nav liela starpība ar LU.
LU budžets ir nepilni 100 miljoni USD.
Professoram ASV maksā ap 100.000 USD gadā, Vācijā ap 75.000 USD.
Tā ir tikai 1/1000. daļa no LU budžeta, nevis viss budžets.
Vienu-otru pasniedzēju varētu arī noalgot.
0
Una Grinberga > anesteeziste 06.02.2013. 20.29
@CEN
Latvijas AI sistēmas ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez rūpēm par savu pašu kadru audzināšanu un aprūpēšanu.
—
Daudzi labie kadri ir mācījušies un praktizējušies citās valstīs angļu valodā. Valodu plašāka pielietošana arī nozīmē, ka mēs varam mēģināt atgūt pašu gudros prātus no Harvardas, Kembridžas, Oksfordas, MIT utt.
0
anesteeziste > anesteeziste 06.02.2013. 22.04
Kamēr mums pašiem te nebūs attīstīta zinātniskā darbība, uz augstas raudzes ārzemniekiem varam necerēt. Ne jau atalgojuma dēļ zvaigznes te nebrauks. Pirmkārt, ir nepieciešama aktīva pētnieciskā vide – vide, kurā notiek diskusijas, pētniecība, aktivitāte; vide, kurā ikdienā var sastapt citus pasaulē zināmus zinātniekus un ar kuriem var taisīt kopējus projektus. Zinātne mūsdienās nav individuāla, bet kolektīva padarīšana, tāpēc ikviens akadēmiķis, kas par savu karjeru un nākotni domā, cenšas tikt universitātē, kur ir aktīva zinātniskā darbība pietiekami augstā līmenī. Citādi karjerai un pētniecībai beigas. Otrkārt, ir nepieciešams, lai institūcija būtu pasaulē zināma- atbrauks te viens no Hārvardas (ja paveiksies), beigsies viņam līgums, visur skatīsies viņa CV un brīnīsies- nevar saprast kur viņš strādājis, nez kāpēc viņam uz tādu Latviju braukt vajadzēja utt. Puisim karjeras beigas. Treškārt, grozies kā gribi, ir nepieciešams finansējums zinātnei. Neviens fiziķis te nebrauks, ja būs jāstrādā uz iekārtām, kas citās valstīs muzejā stāv; tāpat nebrauks filologs, uzzinot,ka universitāte var atļauties parakstīties tikai uz 1.5 nozares žurnālu.
0
Una Grinberga > anesteeziste 06.02.2013. 21.37
@agrunte
Es ticu, ka ir arī saujiņa top skolu doktorantu latviešu, kas būtu gatavi strādāt LV sākumā arī par 20 tūkst. LVL gadā, ja vien nav kredīti, un par šādu naudu var dzīvot.
0
janis17 > anesteeziste 06.02.2013. 20.43
ha, ha, ha, ha, ha, ha…
Maksāsi tam Oksfordietim vienam visu RTU, LLA budžetu????
Jau tagad neviens neliedz praktizēties un pamācīties un ar pieredzi apmainīties…
Kāds tam idiotam, kurš uzdodās par ministru ir pateicis, kāds ir TOP 100 universitāšu budžets?
Simtajā vietā pēc 2012.g. reitinga ir UNIVERSITY OF CALIFORNIA, DAVIS
http://budget.ucdavis.edu/budget-planning/documents/2012-13/budget_overview.pdf
700 miljonu dolāru budžets!!!
UNIVERSITY OF CAMBRIDGE budžets ir “nieka” 4,3 MILJARDI mārciņu!!!
0
gliters 07.02.2013. 13.30
“Tas, ka cilvēks pārmanto ģenētiskas īpatnības nenozīmē, ka zināšanas un prāts ir pakārtots tām.”
Zināšanas nav, bet spēja apgūt un pielietot prasmes un zināšnas ir gan – viens būs spožs matemātiķis, kam “lācis uzkāpis uz auss”, otram būs absolūtā muzikālā dzirde, bet panākumi matemātikā labi ja viduvēji. Un vari izstiepties vai sarauties, neko tur mainīt nevarēs, jo abām “baltajām lapām” neredzamās “ūdenszīmes” atšķiras.
4
Una Grinberga > gliters 07.02.2013. 14.12
@zirnekliene
Labāk tomēr runāt par vidējo cilvēku, jo visi cilvēki nav ģēniji kādā noteiktā jomā. Tas, ka ir atšķirīga “smadzeņu infrastruktūra” nenozīmē, ka cilvēks ir norakstāms konkrētās jomās, bet ir vajadzīgas atšķirīgas pieejas. PSRS izglītības pieeja bija – vai nu padodas, vai nepadodas. Somijas izglītības sistēma ir labs piemērs, kur visiem skolēniem var attīstīt vienlīdz labas prasmes un zināšanas, izmantojot individuālu pieeju. Tas, ka bērnam “nepadodas” matemātika, nenozīmē, ka viņš nekad nevarēs būt inženieris. Jā, matemātiķis nebūs, bet vidēju matemātikas līmeni var sasniegt visi.
0
Una Grinberga > gliters 07.02.2013. 18.03
@zirnekliene
Drīzāk jau pieņemot to, ka cilvēks piedzimst ar konkrētām iezīmēm, ko dzīves laikā nevar mainīt, viņš tiek uztverts par mehānismu un instrumentu. Tu pieņem, ka katram cilvēkam ir kādas unikālas spējas, bet es Tev varu pačukstēt – lielākā daļa ir viduvējības, kas var sasniegt konkrētas prasmes ar cītīgu darbu. Tās unikālās dotības ir mazai daļai sabiedrības.
0
gliters > gliters 08.02.2013. 08.17
Protams, ka cilvēks, kuram nav izjūtas (talanta) matemātikā cītīgi strādājot var kļūt par inženieri (skaitās, ka arī mērkaķim var iemācīt kodolfiziku) – gan ne vairāk kā viduvēju. Bet ko tas dos viņam pašam un sabiedrībai, ja laba dārznieka, friziera, pavāra, administratora vai skolotāja vietā būs švaks, radoši strādāt nespējīgs inženieris?
Jā, katrs cilvēks ir unikāls un tātad unikāls ir arī katrā cilvēkā ieliktais potenciāls un izglītības viens no uzdevumiem ir šo potenciālu atklāt un pilnveidot, nevis censties padarīt visus par universāliem biorobotiem.
Protams, ka ir kāds nosacīts zināšanu un prasmju minimums, kas obligāti jāapgūst visiem, bet ne jau par to stāsts.
0
gliters > gliters 07.02.2013. 14.58
Kāda mārrutka pēc cilvēkam jāstrādā par inženieri, ja viņam nepadodas un galīgi neintersē matemātika? Loģiski, ka kaut kādam prasmju unzināšanu minimumam ir jābūt, bet nav ko nelietderīgi šķiest laiku un enerģiju studējot un strādājot jomā, kur bez matemātikas nevar. Vai tad nav citu jomu, kur pilnvērtīgi realizēt tās spējas un talantus, kas konkrētam ļautiņam ir?
Tas viss izklausās tā, it kā cilvēks nav vērtība pati par sevi, bet gan ražošanas instruments vai kas tml.
0
juhans 06.02.2013. 20.07
Izlasot rakstu, līdzsvarotāki izskatās esošie noteikumi. Izglītības ministrijas ieteiktos grozījumos saskatāmi ceļi iespējamām manipulācijām. Kaut arī virsrakstā tiek runāts par „ES valodu lietošanu augstskolās”, tekstā akadēmiskos amatos ievēlētām personām uzstādāmās prasības valsts valodas prasmei kaut kā gluži nemanot saplūst ar prasībām „Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai”.
4
+2
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+8
0
Atbildēt
@Andris > juhans 08.02.2013. 03.03
Tādā gadījumā atļaujos maldināt otrreiz.
Par situāciju Latvijas zinātnē http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=372524:valsts-nav-labs-darba-devjs-zintniekiem-jmekl-cits-darbs&catid=124:aktuli&Itemid=146
Esmu kleptomāns – nošpikoju divus citātiņus: 1.) „Uz zinātnieku jautājumu, kāpēc valsts konsekventi jau gadiem nepilda Zinātniskās darbības likumā noteikto, ka ik gadu valsts budžeta finansējumam zinātnei jāpieaug par 0,15 procentiem, līdz tas sasniegs vienu procentu no IKP, R. Ķīlis atbildēja, ka IZM pārvaldītajās nozarēs bieži vien netiek pildīts likums attiecībā uz finansējuma apmēru. Līdz ar to netiek pildīti arī Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka vadošajam pētniekam jāsaņem vismaz 413 lati mēnesī.” 2.) „R. Ķīlis, izraisot klāt¬esošo sašutumu, secināja: “No tā, ko jūs sakāt, sanāk: valsts nav bijis labākais darba devējs zinātniekiem. Parasti šādā situācijā darba ņēmēji meklē citu darbu.”
0
juhans > juhans 07.02.2013. 08.05
Tad jau izskatās, ka šī raksta virsraksts ir maldinošs.
0
Una Grinberga > juhans 07.02.2013. 09.53
@o_ja3_14
…citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā studiju programmu var īstenot, ja tāda pati pēc satura studiju programma tiek īstenota valsts valodā vismaz vienā valsts dibinātā augstskolā un, ja tas nepieciešams studiju programmas mērķu sasniegšanai, tajā skaitā, ārvalstu studentu piesaistei, vai ja atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai programma ietilpst šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas.
—
Kāds te mēģina maldināt! Šeit nekas nav teikts par ne-ES valodu. Tāpat ir noteikti griesti augstskolai svešvalodas programmu īpatsvaram – ne vairāk kā 40%. Un studiju programmas svešvalodās var būt tikai tad, ja ir līdzīga programma latviešu valodā kādā no valsts augstskolām t.i. nebūs neviena tāda programma, kas ir svešvalodā, bet nav latviešu valodā!
0
Andris > juhans 07.02.2013. 00.40
IzM izveidots likumprojekts, kas paredz, ka valsts augstskolās var studēt ne tikai latviešu un Eiropas Savienības valstu valodās, bet arī svešvalodā, kas nav ES valoda, ja tas nepieciešams ārvalstu studentu piesaistei. Citās svešvalodās varētu mācīt arī valodu un kultūru studiju programmas. Ķīlis: „Es lūdzu formulēt variantus attiecībā uz visām valodām, ne tikai ES oficiālajām valodām.”
Kādam ir jautājumi? Man nav.
0