Ķīlis virzīs grozījumus par ES valodu lietojumu augstskolās
Saistītie raksti
Redaktores sleja /
15. maijs
Kas neriskē, tas…
Viedoklis /
14. maijs
Izkāpjot no komforta zonas: ko iegūstam, studējot doktorantūrā?
Aktuāli /
25. aprīlis
Šķiltava nr.213: Stadions vai mazdārziņi? Konkursu vājās vietas. “Vienotība” krustugunīs
Aktuāli /
18. aprīlis
Šķiltava nr.212: Saeima cīnās ar zaļo pūķi. Uzbrūk Loginai. Ārlietas pārņem Braže
Komentāri (108)
Bulkujānis www.lasma 07.02.2013. 20.17
Lasu Zirneklienes un Slaktera karsto diskusiju un nevaru neatcerēties stāstu no akadēmiķa Lisenko (Džugašvili laikā tāds bija) laikiem. Pēc viņa teorijas, audzināšana (arī audzēšana – stādiem) bija viss, iedzimtība – nekas (nekrietno buržuju izdomājums). Ticis nosprausts uzdevums izaudzēt kartupeļa-tomāta hibrīdu, sarkanie bumbuļi pie lakstiem, kartupeļi pie saknēm. Divas ražas uzreiz. Uzdevums ticis izpildīts jau par 50%, grūtākais jau paveikts – izaudzēts hibrīds, kam bumbuļu ne augšā, ne apakšā.
Izskatās, mēs ar savu izglītību, “naudām, kuras seko…arī nesekmīgajiem” un formālo tukšo izglītības papīru štancēšanu birokrātisko spaidu ietekmē arī drīz būsim grūtāko paveikuši.
1
gliters > Bulkujānis www.lasma 08.02.2013. 08.07
Runājot par Lisenko, mani nepamet deja vu sajūta gan saistībā ar visām šīm riņķa dejām gar izglītību, gan jo īpaši saistībā ar Viņķeles “karlīņu grāmatiņām”.
0
gliters 07.02.2013. 13.30
“Tas, ka cilvēks pārmanto ģenētiskas īpatnības nenozīmē, ka zināšanas un prāts ir pakārtots tām.”
Zināšanas nav, bet spēja apgūt un pielietot prasmes un zināšnas ir gan – viens būs spožs matemātiķis, kam “lācis uzkāpis uz auss”, otram būs absolūtā muzikālā dzirde, bet panākumi matemātikā labi ja viduvēji. Un vari izstiepties vai sarauties, neko tur mainīt nevarēs, jo abām “baltajām lapām” neredzamās “ūdenszīmes” atšķiras.
4
Una Grinberga > gliters 07.02.2013. 14.12
@zirnekliene
Labāk tomēr runāt par vidējo cilvēku, jo visi cilvēki nav ģēniji kādā noteiktā jomā. Tas, ka ir atšķirīga “smadzeņu infrastruktūra” nenozīmē, ka cilvēks ir norakstāms konkrētās jomās, bet ir vajadzīgas atšķirīgas pieejas. PSRS izglītības pieeja bija – vai nu padodas, vai nepadodas. Somijas izglītības sistēma ir labs piemērs, kur visiem skolēniem var attīstīt vienlīdz labas prasmes un zināšanas, izmantojot individuālu pieeju. Tas, ka bērnam “nepadodas” matemātika, nenozīmē, ka viņš nekad nevarēs būt inženieris. Jā, matemātiķis nebūs, bet vidēju matemātikas līmeni var sasniegt visi.
0
gliters > gliters 07.02.2013. 14.58
Kāda mārrutka pēc cilvēkam jāstrādā par inženieri, ja viņam nepadodas un galīgi neintersē matemātika? Loģiski, ka kaut kādam prasmju unzināšanu minimumam ir jābūt, bet nav ko nelietderīgi šķiest laiku un enerģiju studējot un strādājot jomā, kur bez matemātikas nevar. Vai tad nav citu jomu, kur pilnvērtīgi realizēt tās spējas un talantus, kas konkrētam ļautiņam ir?
Tas viss izklausās tā, it kā cilvēks nav vērtība pati par sevi, bet gan ražošanas instruments vai kas tml.
0
Una Grinberga > gliters 07.02.2013. 18.03
@zirnekliene
Drīzāk jau pieņemot to, ka cilvēks piedzimst ar konkrētām iezīmēm, ko dzīves laikā nevar mainīt, viņš tiek uztverts par mehānismu un instrumentu. Tu pieņem, ka katram cilvēkam ir kādas unikālas spējas, bet es Tev varu pačukstēt – lielākā daļa ir viduvējības, kas var sasniegt konkrētas prasmes ar cītīgu darbu. Tās unikālās dotības ir mazai daļai sabiedrības.
0
gliters > gliters 08.02.2013. 08.17
Protams, ka cilvēks, kuram nav izjūtas (talanta) matemātikā cītīgi strādājot var kļūt par inženieri (skaitās, ka arī mērkaķim var iemācīt kodolfiziku) – gan ne vairāk kā viduvēju. Bet ko tas dos viņam pašam un sabiedrībai, ja laba dārznieka, friziera, pavāra, administratora vai skolotāja vietā būs švaks, radoši strādāt nespējīgs inženieris?
Jā, katrs cilvēks ir unikāls un tātad unikāls ir arī katrā cilvēkā ieliktais potenciāls un izglītības viens no uzdevumiem ir šo potenciālu atklāt un pilnveidot, nevis censties padarīt visus par universāliem biorobotiem.
Protams, ka ir kāds nosacīts zināšanu un prasmju minimums, kas obligāti jāapgūst visiem, bet ne jau par to stāsts.
0
enjoy 07.02.2013. 08.39
Nu protams, vecā dziesma- vajag reformas, vajag reformas, bet tādas, lai tas neskar mani personīgi. Vienīgā labā reforma ir “neko nemainām, bet vairāk naudas”. Nu un ko tas dos, ja iedos naudu kā Oksfordā vai Kembridžā? No rīta visi padomjlaika stagnāti pamodīsies ar motivāciju pētīt un kreatīvi darboties zinātniskajās laboratorijās? Kā viņi pēkšņi pieaudzēs zināšanas, kuras nav kopuši gadu desmitiem?
Es pilnīgi piekrītu, ka vienīgā iespēja vecajiem krabjiem izrauties no ziemas miega ir dabūt krāgā jaunu konkurentus no citām valstīm, uz kuriem nedarbojās iekšējo intrigu !!, mundiera goda!! un akadēmiskās “tu man-es tev” tradīcijas!!.
Un es arī piekrītu Ķīlim, ka angļu valoda pasaulē ir zinātnes valoda, bez kuras uzrāvienu attīstībā nedabūt. Lai aizsargātu latviešu valodu ir jānosprauž stingra robeža, kuras arī stingri jāievēro- tādā līmeni, tāda proporcija.
Par krievu valodu Ķīlis teica sekojošo- krievu valoda augstskolu attīstībai nav vajadzīga, jo tā nav zinātnes valoda, bet ja kāda augstskola var atrast noietu ārzemju studentiem, kuri grib studēt krieviski, tad šī augstskola tādā veidā var pelnīt naudu. Bet tas ir tikai peļņas nolūkos, ja krievu valoda sevī nenes zinātniskā potenciāla attīstību, kāds ir vajadzīgs Latvijai. Par lektoriem no Krievijas viņš vispār nerunāja, tā kā nevajag izdomāt.
18
gliters > enjoy 07.02.2013. 09.23
“Par krievu valodu Ķīlis teica sekojošo- krievu valoda augstskolu attīstībai nav vajadzīga, jo tā nav zinātnes valoda, bet ja kāda augstskola var atrast noietu ārzemju studentiem, kuri grib studēt krieviski, tad šī augstskola tādā veidā var pelnīt naudu.”
Gan Maskava nodrošinās “iespējas pelnīt””, lai ievazātu krievu valodu Latvijas augstskolās. Ķīli – ziepēs!!!!
0
enjoy > enjoy 07.02.2013. 09.33
Mums pat tik ļoti nav vajadzīga angļu valoda, bet jaunas akadēmiskās tradīcijas. Mūsējos, kuriem ir labu ārzemju augstskolu izglītības, vecā akadēmiskā elite sagremo un izspļauj. Tādēļ ir vajadzīgi cilvēki, kuri dzīvojuši ārpus padomijas tradīcijām, kurā ļoti lielā cieņā bija savējo klani. Mums vēl klāt nāk ārkārtīgi mazas sabiedrības ietekme, kur vakardienas pretestība kādam oponentam var smagi iegriezt ļoti tuvā nākotnē, bet ārzemnieks atbrauks, pastrādās un aizbrauks. Viņiem būs uzspļaut uz mūsējo papluinītajām spalvām.
0
enjoy > enjoy 07.02.2013. 09.39
to Zirnekliene Šeloba
Gan Maskava nodrošinās “iespējas pelnīt””, lai ievazātu krievu valodu Latvijas augstskolās.
________________
Tur es Tev piekrītu, ka mūsu akadēmiskā vide ar morāli neizceļas, tādēļ, ja tāda atļauja tiks dota, par kuru tagad neviens pat nerunā, tad ir stingri JĀKONTROLĒ, lai robežas netiktu pārkāptas- tikai ārzemju studentiem un par naudiņu (vēlams lielu).
0
gliters > enjoy 07.02.2013. 09.50
Jākontrolē, lai angļu valoda neizspiestu latviešu valodu no augstskolām, kas attiecas uz krievu valodu, tad ņemot vērā Krievijas “maigās varas” politiku, jābūt nostājai “Krievu mēlei augstkolās – NĒ!”.
Bet tur jau tā lieta, ka Ķīlis apzināti cenšas reformu aizsegā radīt juridiskās spraugas, pa kurām krievu valoda varētu pamazām iespiesties un izplesties augstskolās – tas ir gan viņa personiskais, gan RP mērķis kopumā un nevajag izlikties to nesaprotam.
Galu galā RP ir radīta ar nolūku realizēt to, ko Zatlers apsolījis Maskavas vizītes gaitā – ļaut palielināties Latvijā Krievijas ietekmei un nostiprināties krievu valodas un krievvalodīgo pozīcijām Latvijā.
0
grislits > enjoy 07.02.2013. 09.53
Attiecībā uz krievu valodu nevis kaut kas jākontrolē, bet krievu valoda vispār ir jāatstāj aiz svītras.
Piekrītu nullem – ja tas krievvalodīgais pasniedzējs nejēdz pasniegt arī angliski, tad tāds te simtu gadu nav vajadzīgs, jo neko vairāk kā Krievijas pīļu dīķī valdošās nostādnes tas te neatnesīs, ja neprot iegūt un nodot informāciju angļu valodā.
Pats Ķīlis tak atzina, ka krievu valoda nav zinātnes valoda, nu tad kāda velna pēc, ja reformu mērķis ir celt izglītības sistēmas varēšanu un prestižu, ir radīt iespējas pasniegt nevarīgiem pasniedzējiem (kas nejēdz angļu valodu)?
Piekrītu zirneklienei, “ka Ķīlis apzināti cenšas reformu aizsegā radīt juridiskās spraugas, pa kurām krievu valoda varētu pamazām iespiesties un izplesties augstskolās”
0
enjoy > enjoy 07.02.2013. 10.17
Bet tur jau tā lieta, ka Ķīlis apzināti cenšas reformu aizsegā radīt juridiskās spraugas, pa kurām krievu valoda varētu pamazām iespiesties un izplesties augstskolās – tas ir gan viņa personiskais, gan RP mērķis kopumā un nevajag izlikties to nesaprotam.
_______________________
Ō jā, atkal sazvērestības teorijas.
Ķīlim krievu valodu vispār neinteresēja. Viņš ņēmās ar angļu valodu, kura ir vajadzīga, lai celtu mūsu augstskolu līmeni. Visas runas sākās, kad kāds krievu žurnālists pajautāja par izglītības eksportēšanu krievu valodā tiem postpadomju telpas studentiem, kuri grib ES diplomu. Parasti tie ir mazāk no Krievijas, bet visādi kazahi, gruzīni un tādā stilā. Cik dzirdēts, tad vismaz SBA ir aptuveni tāds kontingents.
Tad lūk, ja tas žurnālists nebūtu pajautājis, tad Ķīlis vispār par kaut kādu krievu valodu pat nedomātu. Viņš žurnālistam tā arī pateica- krievu valoda augstskolās nav vajadzīga, jo tā neveicinās attīstību. Punkts!
Nafig mums valoda, kurā nekas nenotiek pasaules līmenī? Varbūt vēl matemātiku vai fiziku viņi kaut kā velk, bet vairāk krievu zinātniekiem piedaloties citu augstskolu zinātniskajos projektos, nevis krievi rada ko jaunu pie sevis, kam pievelkas visi pārējie TOP zinātnieki kādā jomā.
Bet ja kāds ir tik traks, ka grib klausīties, piemēram, mūsu vadībnieku senīlo murmulēšanu krieviski, maksājot par to naudu, tad par to var padomāt.
Tā kā nevajag, Zirnekliene, piešūt Ķīlim savas idejas. :)
0
gliters > enjoy 07.02.2013. 10.18
Tak viss ir prognozējams un pārskatāms kā uz delnas… RP uzdevums ir sasniegt SC mērķus, tikai pakāpeniski – “dūmu aizsegā” un pa “sētas durvīm”. Un tā kā ir puslīdz skaidrs, ka iekļūšana nākamjā Saeimā viņiem nespīd, tad jāsteidz darīt, ko var.
0
gliters > enjoy 07.02.2013. 10.28
“Tad lūk, ja tas žurnālists nebūtu pajautājis, tad Ķīlis vispār par kaut kādu krievu valodu pat nedomātu.”
Pirms šīs Saeimas vēlēšanām daudzi būtu nosaukuši pieņēmumu, ka Zatlera mērķis ir dabūt koalīcijā SC par “sazvērestības teorijām”. Tomēr šī “sazvērstības teorija” kļuva par realitāti.
Ķīlis krievu žurnālistiem daudz ko ir teicis – piemēram, paudis uzskatu, ka latviešu valodai integrācijā ir (tikai) KAUT KĀDA loma, tāpat arī to, ka viņam personiski nekas nebūtu pretī pret augstāko izglītību arī krievu valodā. LR1 viņš nesen teicās neatbalstīt bērnudārzu pāreju uz latviešu valodu, kā arī nesakatīja roblēmu tajā, ka ir skolotāji, kuri lieto PSRS mācību līdzekļus. Arī šajā reizē viņš vnk varēja atbildēt, ka iespējas studēt krieviski valsts apmaksātās augstskolas nepiedāvās – tad arī nevienam nebūtu jautājumu.
Nu nevajag tik ļoti censties noliegt to, kas ir acīmredzams.
0
Sanšains > enjoy 07.02.2013. 10.42
Šeloba –
Nesen LR1 intervijā Ķīlis mazliet izrādīja savu pasaulskatu, teikdams, ka viņaprāt “bērns pasaulē ierodas kā balta lapa” (vai apmēram tā).
Tas, protams, saskan ar viņa rīcību, dedzīgi atbalstot Ilža Viņķeļa cilvēkinženierijas grāmatiņas, tomēr, šķiet, varētu nesaskanēt ar jebkura cilvēka viedokli, kuram
(1) ir vairāk nekā viens bērns, un kurš
(2) ir pietiekami vērīgs, lai vispār pamanītu atšķirības starp bērniem.:)
0
gliters > enjoy 07.02.2013. 10.47
No muļķības neglābj arī 2 augstkolu absolvēšana un zinātniskais grāds.
0
ligakalnina > enjoy 07.02.2013. 12.02
NA tam ir dzīvs pierādījums, taisnība, tur tak arī visi it kā mācās vai beiguši augstskolu.
0
gliters > enjoy 07.02.2013. 12.09
Kā nu kuram ar to izglītību gan RP, gan NA… Bet tādas muļķības, ka bērns piedzimst kā “balta lapa”, nav dzirdētas pat no “intelektuāļa Parādnieka”.
Šādas “pērles” nāk tikai no superizglītotā zinātnes un izglītības (!!!) ministra.
0
Una Grinberga > enjoy 07.02.2013. 12.16
@zirnekliene
Un Tavuprāt bērns piedzimst, zinot reizrēķinu un relativitātes teoriju? Mīļā, iepazīsties ar filosofijas minimumu – Džons Loks (“Eseja par cilvēka sapratni”) – vārds, kas jāzina jebkuram vidēji izglītotam cilvēkam. Īpašu uzmanību jāpievērš latīņu terminam “tabula rasa” (lat. balta lapa).
Tas ir iekļauts vidusskolas mācību saturā. :)
0
gliters > enjoy 07.02.2013. 12.42
Jā, protams, un iedzimtība, kas lielā mērā nosaka gan temperamentu, gan intereses, gan noslieces, ir tikai “Viduslaiku tumsoņu” aizspriedums.
Bet katrs jau var ticēt, kam vēlas – es labāk ticu saviem novērojumiem un pieredzei.
0
Una Grinberga > enjoy 07.02.2013. 12.53
@zirnekliene
Tavi novērojumi vairāk līdzinās Indijas kastu sistēmai – ja piedzimis nabagu ģimenē, tad esi lemts būt par nabagu; ja esi piedzimis latviešu vecākiem, tad adoptējot uz Ameriku, domāsi un runāsi latviski… Man patiešām žēl Tavus esošos/topošos bērnus!
0
gliters > enjoy 07.02.2013. 13.02
Nevajag vulgarizēt… Es par to, ka pilnīgi vienādi mācot 2 bērniem matemātiku, rezultāti nekad nebūs vienādi.
Kas attiecas uz runāšanu latviski, tad pēdējā laikā lasīts gan par Krievijas (it kā) krieviem, kuriem pēkšņi savajadzējies meklēt latviskās saknes, gan par kādu baltkrievu meiteni no Baltkrievijas, kurai kaut kāda iemesla dēļ kļuva nozīmīgi, ka viņai ir latviešu senči…
Kaut kā neiet tas kopā ar “baltās lapas” teoriju. Es jau saprotu, ka daudziem gribētos, lai bērni piedzimst, kā pēc vajadzības programmējami biorobotiņi, bet tāpēc jau nevajag vēlamo uzdot par esošo.
0
Una Grinberga > enjoy 07.02.2013. 13.13
@zirnekliene
Tu pati vulgarizē, jo labi zina, par ko Ķīlis runā. Tas, ka cilvēks pārmanto ģenētiskas īpatnības nenozīmē, ka zināšanas un prāts ir pakārtots tām (mēs nerunājam par defektiem!). Tu taču nedomā, ka datora programmatūra rodas no datora dzelžiem!?
0
juhans > enjoy 08.02.2013. 23.17
Nasing spešal
iepazīsties ar ..Džons Loks … Īpašu uzmanību jāpievērš latīņu terminam “tabula rasa”
Vai tev neliekas, ka kopš tā laika, kopš savus atzinumus izteica Džons Loks, ir jau daudz ūdeņu aiztecējis, un ka kopš viņa laikiem varētu būt atklāts šis tas jauns? Ko tu vari iebilst, piemēram, pret Steven Pinker „The Language Instinct” vai Chomsky teorijām? Vai tu zini, ka 50% – 80% intelekta cilvēki pārmanto iedzimtības ceļā? (Sk. kaut vai Scientific American 05.02.2013)
0
ligakalnina 07.02.2013. 06.49
Ķīlim taisnība, NA un V nostāja ir provinciālisms un bailes no konkurences, ja par NA viss skaidrs, provincialisms ir tās karogs, tad kārtējo reizi, pārsteidz.
Un tās fobijas no tās krievu valodas iegūst jau anekdotisku raksturu, neviens par krievu valodu vēl nerunā, bet, fobijas jau parādās, nesaprotu, kas notiktu, ja kādu lekciju nolasītu arī krievu valodā, bet, izskatās, pastāv fobijas arī no citām valodām.
2
ligakalnina > ligakalnina 07.02.2013. 07.50
Kārtējo reizi pārsteidz V.
0
Sandris Maziks > ligakalnina 07.02.2013. 09.59
dzeris49
“Kārtējo reizi pārsteidz V.”
Vispār jau tevi pārsteidz ikviens, kurš atsakās degradēties kopā ar tevi līdz krievam.
0
Bulkujānis www.lasma 07.02.2013. 00.24
Par tēmu:
Šodien “Latvijas avīzes” portālā:
raksts “Līdz ar angļu valodu nāk arī krievu valoda”
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=372413:ldz-ar-angu-valodu-nk-ar-krievu-valoda&catid=127:studijas&Itemid=149
2
Signija Aizpuriete > Bulkujānis www.lasma 07.02.2013. 00.48
——-
“Īpaši ķīniešu valoda ir svarīga, jo pēc neilga laika Ķīna būs pasaules varenākā ekonomika un lielākais tirgus. Latvijas uzņēmējiem, kas pratīs uz šo valsti eksportēt, var droši pareģot gandrīz neierobežotas izaugsmes un peļņas iespējas.” http://m.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=371649:krievu-valodu-n-paldies&catid=93:la-komentri&Itemid=440
0
Sandris Maziks > Bulkujānis www.lasma 07.02.2013. 10.06
edge_indran ——-
Argumentu, kāpēc ķīniešu valodā, ir bez sava gala, tomēr domāt, lai masveidā pāriet uz to, vēl ir ļoti pāragri. Ķīniešu valodu Putina atsūkātāji vispār pat nepieminēja. Krievu valoda, kā absolūtā ļaunuma atribūts un pasaulē visātrāk izūdošais saziņas līdzeklis, vispār nav apspriešanas vērta.
0
Sanšains 06.02.2013. 22.09
Zinu, ka atkārtojos, bet, manuprāt, šis ir ļoti atbilstoši (papildinoši) raksta tēmai:
Ķīlis par mācību valodu Latvijas augstskolās:
“Dabiski, ka mēs SĀKAM ar Eiropas Savienības valodām, jo ir konkrēti mērķi, piemēram, struktūrfondi nākamajā periodā, bet starptautiskā sadarbība taču nenotiek tikai angļu valodā vien, tā ka es domāju, ka pēc zināma laika būs jautājums arī par KRIEVU VALODU.”
2012. gada 7. novembris, “Doma laukums. Trešdienas ziņu rīts kopā ar Valentīnu Artjomenko.” Plkst. 7:06, 13. minūte.
http://www.latvijasradio.lv/program/4/2012/11/20121107.htm
27
Egitazz > Sanšains 06.02.2013. 23.25
Jūs domājiet, ka tas graus Latvijas neatkarību, ja LU būs iespēja noklausīties kādu lekciju krievu valodā, ja paši studenti to gribēs? neviens taču neprasīs pie ieejas atteikties no latviešu valodas un parakstīt galvojumu balsot par SC.
0
Signija Aizpuriete > Sanšains 07.02.2013. 00.43
—— Eksperti lai domā, – lai pierāda, ka nodokļu maksātāju nauda tiek lietderīgi izmantota:
“Ļoti precīzi un dokumentēti “krievu pasaules” paplašināšanu izskaidro Andis Kudors no Austrumeiropas politikas pētījumu centra (www.appc.lv).”
Vilis Vītols ”Krievu valodu? Nē, paldies!”
http://m.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=371649:krievu-valodu-n-paldies&catid=93:la-komentri&Itemid=440
0
ievuliitis > Sanšains 07.02.2013. 01.39
kolonists-okupants: “Jūs domājiet, ka tas graus Latvijas neatkarību, ja LU būs iespēja noklausīties kādu lekciju krievu valodā, ja paši studenti to gribēs? neviens taču neprasīs pie ieejas atteikties no latviešu valodas un parakstīt galvojumu balsot par SC.”
Pirms divdesmit gadiem krievu avīzes (portālu toreiz nebija) bija pilnas ar žēlabainām vēstulēm par nabaga vecām (prātu izkūkojušām – droši vien), visām, kā viens – vientuļām, vecenītēm, kas namu pārvaldē vairs nevarēs santehniķi pieteikt vai elektriķi. Sabiedrība “nāca tām pretī”. Rezultātā – šobrīd prasa lai jebkurā valsts vai pašvaldību iestādē ar vienvalodīgiem komunicētu un uz iesniegumiem atbildētu krieviski. Protams, apetīte rodas ēdot.
Tieši tāpat jūsu viens-otrs pēc darbaļaužu… vai! atvainojos! – studentu “lūguma” uzaicinātais, krieviski vien runājošs lektors, pēc īsa laika pārvērtīsies bezmaz vai pusē visās augstākās izglītības programmās, kur apmācība notiks krievu valodā.
Nē, paldies, mums nevajag. Mēs jau arī varētu – gan uztvert, gan saprast, bet, rūpējoties par vienvalodīgo intelekta attīstību… lai tomēr apgūst pienācīgā līmenī kādu otru vai trešo valodu.
0
Tamāra Nolmane > Sanšains 07.02.2013. 09.23
Runa ir par ES valodām! Ja krievu valodai kādreiz piešķirs ES valodas statusu, tad pastardiena tāpat būs klāt. Es neuztrauktos par tādu nelīdzsvarotu būtņu kā Ždanoka izdarībām.
0
garausiitis > Sanšains 07.02.2013. 09.43
JansK – ir arī izskanejusi runa par krievu valodu … vajag parakāties netā , info ir.
Problēmai ir vairāki aspekti –
a) zināšanu apjoma – te noteikti valodu pieejamība ir aktuāla , jo specifiskas lietas laikam tomēr ne vienmēr var pietiekamā līmenī pasniegt latviski
b) latviskās vides saglabāšana – iedomājamies ,kas notiks , ja visu pasniegs teiksim angļu valodā ? Kas būtība ir reāli ,jo atvieglo gan literatūras izvēli , gan informācijas pieejamību … manuprāt tas būtu zināms krahs latviešu valodai …
Mans viedoklis , ka svešvalodu pielietojumam ir jānoliek stingri rāmji , teiksim pamatzināšanas noteikti jāapgūst valsts valodā , bet specializētajos priekšmetos iespējamas variācijas .
0
grislits > Sanšains 07.02.2013. 09.48
klusais labi noformulēja.
0
garausiitis > Sanšains 07.02.2013. 10.08
nulle – iesaki arī matemātiku un fiziku mācīt angliski ?
0
Una Grinberga > Sanšains 07.02.2013. 10.11
@Haris
Tici man, ja pasniedzējs/pētnieks no Krievijas ir tiešām ļoti labs(a), tad esmu 99% pārliecināts, ka viņš(a) pārvalda ļoti labi arī angļu valodu. Ja tikai krievu valoda… tad jāšaubās, vai ir kas vairāk par sādžas līmeni.
0
Una Grinberga > Sanšains 07.02.2013. 10.13
@klusais
Matemātikā un fizikā termini nāk no latīņu valodas… atšķirība fonētiski ir minimāla.
0
garausiitis > Sanšains 07.02.2013. 10.19
NaSp – tad varbūt ka ārstiem – mācāmies lietas latīniski ?
atvasinājums piemēram ar ir no latīņu valodas atvasināts?
0
Una Grinberga > Sanšains 07.02.2013. 10.29
@klusais
Latīņu vairs nav izglītības un zinātnes valoda… vajag iet uz priekšu nevis atpakaļ!
0
Sanšains > Sanšains 07.02.2013. 10.37
Nasing spešal:
Tici man, ja pasniedzējs/pētnieks no Krievijas ir tiešām ļoti labs(a), tad esmu 99% pārliecināts, ka viņš(a) pārvalda ļoti labi arī angļu valodu. Ja tikai krievu valoda… tad jāšaubās, vai ir kas vairāk par sādžas līmeni.
==================================
Piekrītu. Tomēr mēs nedrīkstētu atļaut izveidoties situācijai, kurā paļaujamies uz šī principa funkcionēšanu “pašam no sevis”, t.i., “brīvajā tirgū”, kur pieprasījums/piedāvājums teorētiski regulē it visu, un tātad it kā noliktu pie vietas arī krievu mācībspēku, kurš neprot angļu valodu.
Ir taču skaidrs, ka gan valsts iekšpusē, gan ārpusē ir pietiekami daudz ietekmīgu spēku, kuri centīsies lobēt krievismu, neņemot vērā nekādus kompetences kritērijus.
0
garausiitis > Sanšains 07.02.2013. 10.38
NaSp – pasaki to mediķiem :)
0
Una Grinberga > Sanšains 07.02.2013. 11.02
@Haris
Mēs runājam par valsts augstskolām t.i. ja būtu bijis tik liels pieprasījums pēc programmām krievu valodā, tad mums būtu milzum-daudz privāto augstskolu ar programmām krievu valodā. Bet tā nav! Tātad nav pieprasījuma. Neviens neies studēt piem. tiesību zinātnes krievu valodā vai bioloģiju krievu valodā… jo darbu pēc tam nevar atrast! Neviens jau nav atcēlis valodas prasības amatiem.
0
gliters > Sanšains 07.02.2013. 11.21
Izlasi imulas norādi – LU rektors M. Auziņš un daži citi sūdzas, ka krievu valodas liegums valsts augstskolās neļaujot pilnvērtīgi konkurēt ar privātajām augstskolām. Tad jau laikam pieprasījums pēc izglītības krievu valodā tomēr ir un turpinot tirgot uzturēšanās atļaujas (par ko RP iestājas ar visām 4 extremitātēm), tas tikai pieaugs. Turklāt šo iespēju labprāt izmantos arī krievu skolu beidzēji – Ķīļa nostāju par vienotiem bērnudārziem un skolām latviešu valodā arī visiem zināma.
Tā ka dārgie RP “Susaņini”, jūsu centieni visus vest pa tiešo tankā ir vairāk nekā skaidri:
http://www.ir.lv/2013/2/5/tankisti
0
Una Grinberga > Sanšains 07.02.2013. 11.44
@zirnekliene
Līdz ko tiks sakārtota akreditācija, Tevis izslavētais augošais krievu programmu sektors pazudīs kā nebijis. Pa lielam jau nav nekādas starpības, kādā valodā ir nopirkts diploms – latviešu vai krievu. Auziņš runā par konkurenci diplomu pirkšanā nevis izglītības kvalitātē. Sen jau visiem zināms, ka sludinājumos īpaši izceļ, ka absolventi no BKI un TSI nav vēlami :)
0
gliters > Sanšains 07.02.2013. 11.52
Nu skaisti būs, ja izzudīs… Bet tad kāpēc visas šīs “dejas” ap ne ES valodām?
“Interesanti, ka Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentā tapis likumprojekts, kas arī paredz Augstskolu likumu grozīt tā, lai valsts augstskolās varētu studēt ne tikai latviešu un Eiropas Savienības (ES) valstu oficiālajās valodās, kā paredzēja iepriekšējā labojuma versija, bet arī citā svešvalodā, kas nav ES oficiālā valoda, ja tas nepieciešams studiju programmas mērķu sasniegšanai, tajā skaitā ārvalstu studentu piesaistei. Citās svešvalodās varētu mācīt arī valodu un kultūru studiju programmas.
IZM gan noskaidroju, ka šis bijis tikai viens no likumprojekta variantiem un koalīcijas veidotajā darba grupā par studiju valodas jautājumiem šis variants tomēr netiks izskatīts. Kāds likumprojekta variants tiks izskatīts, vakar neizdevās noskaidrot, jo likumprojekts tiekot vēl slīpēts.
Kāpēc IZM darbinieki raksta projektus, kas krievu valodai atvērtu valsts augstskolu durvis? “Tāpēc ka, protams, es lūdzu formulēt variantus attiecībā uz visām valodām, ne tikai ES oficiālajām valodām,” neslēpj ministrs Roberts Ķīlis.”
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=372413:ldz-ar-angu-valodu-nk-ar-krievu-valoda&catid=127:studijas&Itemid=149
0
Una Grinberga > Sanšains 07.02.2013. 12.11
@zirnekliene
Vajadzētu tomēr zināt, ka jebkurai likumdošanas iniciatīvai ir jāpiedāvā alternatīvas. IZM ir jāpiedāvā: neko nemainīt, atvērt durvis tikai angļu valodai un atvērt durvis jebkurai valodai. Tas ir alternatīvu minimums, lai koalīcija var izlemt kurā virzienā mainīt likumus.
Es patiešām nesaprotu cepienu par krievu valodu. Angļu valoda ir lielāks drauds jebkurai pasaules valodas tīrībai. Vajadzētu tomēr nodalīt to, kas ir krievu valoda un kas ir Krievijas valsts politika. Lai man piedod latviešu rakstnieki, bet viņiem Čehova, Dostojevska u.c. līmenis ir nesasniedzams. Sadursmē starp latvisko, krievu un vācu kultūru radās labākais, kas latviešu valodā un kultūrā mums ir. Lai būtu attīstība ir jābūt pretstatiem. Ja mēs izolēsim latvisko vai arī akli sekosim tikai Rietumu-popkultūrai, mēs kļūsim tikai nabagāki fiziski un morāli. To arī mēs redzam pēdējo 20 gadu laikā.
0
gliters > Sanšains 07.02.2013. 12.39
” Angļu valoda ir lielāks drauds jebkurai pasaules valodas tīrībai.”
Varbūt beidzam izlikties, ka runa nav par “valodas tīrību”, bet par krievu valodas pašpietiekamību Latvijā, kas ir drauds gan Latvijas neatkarībai, gan latviešu pastāvēšanai kā tādai un ka jebkāda vieta krievu valodai valsts augstskolās šo pašpietiekamību veicina?
“Vajadzētu tomēr zināt, ka jebkurai likumdošanas iniciatīvai ir jāpiedāvā alternatīvas. IZM ir jāpiedāvā: neko nemainīt, atvērt durvis tikai angļu valodai un atvērt durvis jebkurai valodai.”
Kāpēc vajadzīga trešā alternatīva, ja pasaulē zinātnes valoda ir angļu? “Lai man piedod latviešu rakstnieki, bet viņiem Čehova, Dostojevska u.c. līmenis ir nesasniedzams.”
Pirmkārt, ja Pētris I nebūtu savu ģeopolitisko ambīciju dēļ vismaz ārēji civilizējis krievu aristokrātijas slāni, tad nebūtu krieviem ne Puškina, ne Ļermontova, ne Dostojevska, ne Čehova. Visa krievu kultūra pārsvarā ir aizgūta vai vismaz pamatīgi ietekmējusies no tās pašas Rietumu kultūras. Kas attiecas uz latviešiem, tad ir negodīgi pārmest gadsimtiem svešu varu pakļautībā dzīvojošai tautai, ka tā nav radījusi pasaules līmeņa mākslas šedevrus – par elementāru izdzīvošanu bija jādomā.
“Ja mēs izolēsim latvisko vai arī akli sekosim tikai Rietumu-popkultūrai, mēs kļūsim tikai nabagāki fiziski un morāli. To arī mēs redzam pēdējo 20 gadu laikā.”
Kas attiecas uz popkultūru, tad man personiski krieviskais jau ikdienā ir līdz kaklam un vēl tālāk un kā jau teicu, visa krievu kultūra (t.sk. popkultūra) tāds copy-paste no Rietumiem vien ir. Turklāt popkultūrai ar augstāko izglītību tā kā pamaz sakara.
“Vajadzētu tomēr nodalīt to, kas ir krievu valoda un kas ir Krievijas valsts politika.”
Krievu valodas expansija ir Krievijas valsts politikas ierocis – nodalīt nevar.
Un vispār – te nu redzams RP tipisks atbalstītājs, “latentais rusofīls”, latviskā noniecinātājs.
0
Una Grinberga > Sanšains 07.02.2013. 13.05
@zirnekliene
1) Par valodu ir kaitīgāki Krievijas politikas rīki – stratēģisku uzņēmumu pārpirkšana, mediju pārņemšana u.c. – valoda pat nav rīks, tā ir atbalsta funkcija īstajiem rīkiem.
2) Kurā brīdī es esmu noliedzis latvisko? Kurā brīdī es esmu izteicis mīlestību krievu valodai? Vajag lasīt to, kas ir rakstīts, nevis sapņot un pakārtot visu saviem mazvērtības kompleksiem. Garā nabags ir tas, kurš nespēj skatīties uz lietām daudzpusīgi, un tas ir arī nolemts nāvei, jo nespēj pielāgoties pārmaiņām.
0
gliters > Sanšains 07.02.2013. 13.22
“…valoda pat nav rīks, tā ir atbalsta funkcija īstajiem rīkiem.”
Valoda ir arī vides veidošanas instruments un tā kā telpa, kuru šī vide aizpilda, ir galīgs lielums, tad krievvalodīgā vide var veidoties tikai uz latviskās vides rēķina. Un tas arī ir Krievijas mērķis – sašaurināt latvisko kultūras un valodas vidi līdz taš pilnīgai aizstāšanai ar krievisko.
“Kurā brīdī es esmu izteicis mīlestību krievu valodai? Vajag lasīt to, kas ir rakstīts, nevis sapņot un pakārtot visu saviem mazvērtības kompleksiem.”
Sākam personiskos uzbrukumus? Apgalvojums, ka latvieši nav radījuši tādas literārās vērtības kā krievi no vienas puses, un šīs lietas objektīvo iemeslu ignorēšana no otras, nozīmē to pašu, ko apgalvojums, ka latvieši salīdzinājumā ar krieviem ir mazāk vērtīgi, mazāk spējīgi, ar mazāku potnciālu utt. Tā ka neizlokies.
“Garā nabags ir tas, kurš nespēj skatīties uz lietām daudzpusīgi, un tas ir arī nolemts nāvei, jo nespēj pielāgoties pārmaiņām.”
Kādām “pārmaiņām”? Ķīļa u.c. “tankistu” iecerētajām? Tos, kuri pretosies, sabrauks ar tankiem? Tas jau izklausās pēc draudiem.
0
garausiitis > Sanšains 07.02.2013. 13.30
Par Ķīļa reformām runājot – iesaku paklausīties šito fenomenu – http://www.diena.lv/diena-tv/dzive/tiesraide-plkst-18-00-roberta-kila-lekcija-izglitiba-lv-13992138
Pie kam ne tikai to cik skaisti viņš runā , bet arī pārdomāt to ko viņš runā :)
0
Una Grinberga > Sanšains 07.02.2013. 14.04
@zirnekliene
Vajag arī saprast, kādu telpu vēlies aizpildīt. Esošais regulējums ir gana stingrs, lai maz lietotu jebkuru citu valodu kā latviešu. Un? Ko tas dod, ja uz ielas, radio, tv dzird krievu valodu? Tātad tas ir nevis likumu, bet attieksmes jautājums. Un attieksmi ir likumiem neizmainīsi.
“…nozīmē to pašu, ko apgalvojums, ka latvieši salīdzinājumā ar krieviem ir mazāk vērtīgi, mazāk spējīgi, ar mazāku potenciālu utt.” — Pilnīgākās muļķības. To Tu esi pati piedomājusi. Es runāju par to, ka mums nekas arī dižs netaps, ja mūsu skatījums būs tik plašs kā līdz leišmalei, igauņiem un slāviem. Atvērta sabiedrība ir priekšnoteikums attīstībai.
Tām pašām pārmaiņām, ko ir realizējusi Somija, Nēderlande, Zviedrija u.c. valstis – tur angļu valoda ir biznesa valoda un tas veiksmīgi palīdz attīstīties. Latvijai ir jāizmanto gan angļu, gan krievu valoda, lai tiktu izmantots viss potenciāls. Ja būs tikai angļu valoda, būsim perifērija Rietumu pasaulei. Ja būs gan angļu, gan krievu – būsim uz maģistrāles starp Rietumiem un Austrumiem.
Esmu jau iepriekš teicis, ka pie atvērtām robežām, nabadzīga tauta ir nolemta daudz straujākai nāvei nekā, ja tā ziedo daļu no savas kultūras straujākai turības sasniegšanai.
0
gliters > Sanšains 07.02.2013. 14.46
“Esošais regulējums ir gana stingrs, lai maz lietotu jebkuru citu valodu kā latviešu. Un? Ko tas dod, ja uz ielas, radio, tv dzird krievu valodu? Tātad tas ir nevis likumu, bet attieksmes jautājums. Un attieksmi ir likumiem neizmainīsi.”
GANA STINGRS?????!!!!!!! Tu nedzīvo paralēlajā pasaulē? Kāpēc stingrais regulējums neliedz prasīt krievu val. zināšanas pat tur, kur sadarbība ar Krieviju un NVS ne tūvu nestāv? Kāpēc “stingrais regulējums” neliedz piesārņot telpu ar reklāmām krievu val. lielveikalos? Kāpēc valsts iestādēs ir neoficiāla prasība runāt ar krievvalodīgajiem apmeklētājiem krieviski un nav likumu normas, kas šādu prasību traktētu kā nelikumīgu? Un kāpēc gan nepietiek ar krievvalodīgo krievu valodas prasmēm, ja runa ir tiešām par biznesu ar Krieviju (dekolonizācija joprojām nav notikusi – mums ir 38% iedzīvotāju, kuriem krievu valoda ir dzimtā)? Kāpēc latviešiem runāšana krieviski un krieviskā klātbūtne it visur ir jāuzspiež kā obligāta no valsts puses? Vai šāda “atklātās sabiedrības veidošana” nav pareizāk saukt par piespiedu pārkrievošanu?
Kas attiecas uz “maģistrāli”, tad tas jau viss dzirdēts līdz pilnīgam riebumam un nelabai dūšai. Vismaz man nav iebildumu dzīvot arī pašpietiekamā nomalē, tas ir daudz labāk, nekā mitināties ceļmalas kroga caurstaigājamā pagalmā, kur no svara ir tikai pasaules vazaņķu (ak, sorry, “atvērtās sabiedrības locekļu”) komforts un vajadzības. Paldies, šādu Latvijas modeli negribu.
0
Una Grinberga > Sanšains 07.02.2013. 14.58
@zirnekliene
Iepazīsties ar noteikumiem. Tas, ka tos neievēro, nenozīmē, ka tādu nav. Valsts iestādē pat nevar noturēt sarunu svešvalodā bez tulka klātbūtnes, pat ja visi prot svešvalodu.
Ja Tevi apmierina, tad jau laikam neredzēšu diskusijās par nabadzību, pensijām, emigrāciju utt. jo redz zirnekliene priecājas pastalās skriet uz kūti. Vismaz man pagaidām izskatās, ka lidostā gaismu izslēgs uz nakti, jo no rīta to ieslēgs pēdējie mohikāņi – zirnekļu ģimene. Visnotaļ es priecājos, ka vēl ir cilvēki, kas ir pieticīgi un vienkārši savā būtībā, bet no otras puses man žēl, ka pasaule viņus agri vai vēlu salauzīs. Var jau mēģināt censties pārveidot pasauli pēc sava skata, bet visrezultatīvākais tomēr ir pievienoties pasaules kustībai, bet ar saviem noteikumiem.
0
gliters > Sanšains 07.02.2013. 15.13
“Ja Tevi apmierina, tad jau laikam neredzēšu diskusijās par nabadzību, pensijām, emigrāciju utt. jo redz zirnekliene priecājas pastalās skriet uz kūti.”
Zinu kādu IT specu, kas vienu brīdi attālināti strādāja, dzīvodams savā lauku mājā. Tas simboliskā nozīmē būtu ideāls, uz ko tiekties.
Neredzu, kā var palielināt pensijas un apkarot nabadzību, orientējoties uz Krievijas tirgu, piekļuve kuram tiek regulēta atbilstoši šīs valsts ģeopolitiskajām interesēm vai arī kalpojot par pieturas punktu uz Krievijas – Eiropas maģistrāles, kur notiek FSB obščaka naudas atmazgāšana.
“Iepazīsties ar noteikumiem. Tas, ka tos neievēro, nenozīmē, ka tādu nav. Valsts iestādē pat nevar noturēt sarunu svešvalodā bez tulka klātbūtnes, pat ja visi prot svešvalodu.”
Lasīts par gadījumu, kad policistu atlaida par to, ka viņš nevēlējās noturēt sarunu ar apmeklētāju krieviski – likumiskais pamats šādai atlaišanai atradās.
Par privāto biznesu nerunāsim – Maximas pārdevēja momentā tiktu atlaista, ja nerunātu ar klientu (Latvijas krievvalodīgo) “klienta valodā” un neviens likums neaizstāvēs viņas tiesības Latvijā runāt dzimtajā valodā.
Mēs jau esam “atklātajā sabiedrībā” līdz ausīm.
0
ineta_rr > Sanšains 10.02.2013. 18.55
Jā, latviešu valoda matemātikas jomā ir pilna ar vārdiem no latīņu valodas, un tie ir kopīgi visām valodām, pirmām kārtām jau angļu, piemēram, daļskaitlis (fraction), pirmskaitlis (prime), saskaitīšana (addition), atņemšana (substraction), reizināšana (multiplication), dalīšana (division), atlikums (remainder jeb residue), laukums (area), riņķa līnijas garums (circumference), kvadrāts (square), trijstūris (triangle), četrstūris (quadrilateral), leņķis (angle), mala (side jeb edge), virsotne (vertice jeb corner), virsma/laukums telpiskiem objektiem (surface), tilpums (volume), kāpinātājs (power jeb index) un tā vēl ilgi varētu mēģināt atcerēties matemātikas terminus un atrast tiem tulkojumus angliski.
Nenoliedzami, ka ir vārdi, kas ir pa tiešo no latīņu/vācu/angļu/krievu valodas pārņemti, piemēram, eksponente (exponent) jeb tā pati kāpināšana vai arī pārtulkoti 1:1, teiksim, kvadrātsakne (square root), kas visdrīzāk ir no vācu valodas (die Quadratwurzel), taču kopumā apgalvojums, ka latviešu valodā matemātikas termini ir universāli ar latīņu valodu ir, piedodiet, naturāla vecu bābu muldēšana, kā jau parasti, kad ir runa par latviešu nacionālistu murgiem un iedomām.
0
reksa 06.02.2013. 21.48
Piemērotāka vieta Ķīlim ir nevis ministrijā, bet gan Tvaika ielā.
0
Signija Aizpuriete 06.02.2013. 21.36
——
Alvis Hermanis, JRT režisors:
“Par tautu. Laiks kādā mēs tagad dzīvojam ir diezgan dīvains. Mēs esam liecinieki ne tikai tam, kā paši latvieši demontē savu valsti, bet arī tam, ka paši latvieši šobrīd iznīcina savas tradīcijas, savu kultūru. Man ir aizdomas, ka tas, kas citiem septiņsimt gadus nebija sanācis, tagad ar visu latviešu pūlēm beidzot varētu sanākt. Varētu visu, kā saka, izbeigt.”
( KultūrasForums, 27.02.2009)
0
Una Grinberga 06.02.2013. 21.13
Ja jaunietis skolas laikā nav iemācījies latviešu valodu, tad diez vai vairs iemācīsies augstskolā. Gudriniece Druviete lai pastāsta, kā ar pašreizējo regulējumu var izveidot programmu angļu valodā un kādēļ augstskolas atbalsta brīvāku valodas regulējumu, bet pašas nerīkojas, lai taisītu tādas programmas? No NA lai Ķīlis nesapņo sagaidīt atbalstu – NA mērķis ir latvietis-mērkaķis, kas dzīvo mežā un nodarbojas ar medīšanu vai zālīšu lasīšanu.
7
janis17 > Una Grinberga 06.02.2013. 22.04
Redz, kā tu pats esi kļuvis par mērkaķi/zālīšu lasītāju bez ķīļa reformas dzīvodams?
Nasing spešal, bet 20 000 universitātei ir tieši Ls 900 uz rokas mēnesī pasniedzējam!
Izdari eksperimentu – uzaicini, kādu docentu no Harvardas, Oksfordas par šādu naudu pastrādāt dažus gadus Rīgā!
Nu un kas tad tiem latviešiem BEZ šīm izmaiņām likumdošanā liedz tagad braukt un te strādāt????
0
Sanšains > Una Grinberga 06.02.2013. 22.06
Nasing spešal!:
NA mērķis ir latvietis-mērkaķis, kas dzīvo mežā [soctīklos] un nodarbojas ar medīšanu [visbiežāk paviršu vai vēstījuma jēgai neatbilstošu virsrakstu iespaidā] vai zālīšu lasīšanu [un, protams, legalizāciju].
======================
Nav bail, ka trāpīs mērķī – trāpīs “pa mērķi”?:) Sāpēs kūkums.:)
0
Ojārs > Una Grinberga 06.02.2013. 22.18
Nav bail, ka trāpīs mērķī?:)
————
mērķis gan tāds “nothing”…
0
Sandris Maziks > Una Grinberga 06.02.2013. 22.36
Nasing spešal!
Man gan mērkaķus atgādina ZP darboņi un SC/ZP fani, latviešu valsts nīdēji.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 07.02.2013. 10.05
@aivarsk
Ja prastu elementāri rēķināt, tad zinātu, ka 20,000/12 = 1667 Ls uz papīra jeb 1138 Ls uz rokas.
Tagad latviešiem no Harvardas ir jālasa lekcijas latviešu valodā pat par spīti tam, ka maģistratūra un doktorantūra ir apgūtu angļu valodā un visa pētnieciskā darbība norit angļu valodā.
0
janis17 > Una Grinberga 07.02.2013. 13.40
Nasing Special – tikai tāda līmeņa specs, kā tu var iedomāties, ka mācību iestāde ir atbrīvota no –
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksas (darba devēja daļa)
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksas (darba ņēmēja daļa) Iedzīvotāju ienākuma nodokļa
Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas
Līdz ar to, ja uzņēmuma izmaksas ir 20 000 gadā, tad uz rokas ir tieši Ls 900 mēnesī, nekompetenci paturi pie sevis, nav jau tev katru reizi jāspīd ar muļķību!!! http://www.vgk.lv/calculator
0
Una Grinberga > Una Grinberga 07.02.2013. 13.49
Kurā brīdī es teicu, ka tās ir darbinieka izmaksas? Iesaku sākt ar Ābeci, lai iemācītos lasīt!
0
Dāvids Vikmanis 06.02.2013. 20.29
Patiesībā diezgan bīstama tendence. Nav nevienas valsts, kur pieļautu daudzvalodību pamatizglītībā (arī Skandināvijā, kura ir vispārangļotākā, angļu valoda ir doktorantūras līmenī). Viesprofesors vai viesdocents nav tas pats, kas akadēmiski ievēlēts amats. Augstskola (nevis skola) ir tā vieta, kur top valsts valoda augstākajā līmenī. Izņem vienā nozarē nacionālos kadrus un pēc 10 gadiem tur būs jāsāk no nulles. Uztaisīt kā lauksaimniekiem – svešs deguns, alga uzreiz 10 reiz lielāka, savējais- strādās kā kārtīgs dzimtcilvēks (klaušas un 1.nakts tiesības). Ja es varu reālā līmenī mācīt angliski citvalstu studentus, tad kas liks man kavēties šajā utaino nabagmājā? Vai reformatoriem ir argumenti?
2
Signija Aizpuriete > Dāvids Vikmanis 06.02.2013. 21.12
——-Guntars Vaivars Patiesībā diezgan bīstama tendence.
=============================================================================
Patiesība tas process saucās “saplūšana ar ES kodolu”-? Refomatoriem ir savi sponsori, kuriem ir savi – ilgtermiņa plāni. Process turpinās…..
0
ineta_rr > Dāvids Vikmanis 07.02.2013. 14.36
Pašam nav kauns runāt par izglītību, nezinot elementārus terminus? Pamatizglītība ir PAMATizglītība, patlaban, 9 klases, ko pat sauc par PAMATskolu. Tas, ko tu nosauci par pamatizglītību, īstenībā saucās augstākā izglītība, tā neko kļūdiņa, ne? Ja runājam par Skandināviju, Somijā somu valodu viesstudenti mācās maksimums gadu vai divus, reāli nevienam pa galvu nedodot un nemetot ārā, ja arī neiemācās runāt somiski [toties dzert somiski gan teju visi iemācoties]. Pašu Somijā reiz apkalpoja ļoti labā angļu valodā runājošs filipīnietis vai kas tamlīdzīgs, kurš arī ar pārējiem darbiniekiem, šķiet, sarunājās angliski.
Un par tiem nacionālajiem kadriem vispār samurgoji bezjēgā – vai viens no latviešu ķīmijas pamatlicējiem http://en.wikipedia.org/wiki/Wilhelm_Ostwald tiešām ir uzskatāms par nacionālo kadru? Baltvācietis cara laikos, kuru par savējo sauc arī Tartu Universitāte. Un tas ir tikai viens piemērs, bet tādu ir daudz, arī patlaban vismaz lielākajās Latvijas universitātēs ir pa kādam akadēmiskā personāla pārstāvim no citām zemēm.
0
anesteeziste 06.02.2013. 20.20
Paskatīsimies reāli- kādi tad būs tie ārzemju pasniedzēji, kas brauks uz Latviju strādāt? Spožas akadēmiskas zvaigznes? Visticamāk, ka ne, ja vien viņu pētnieciskais lauciņš nav saistīts ar Baltijas studijām. Latvijas zinātniskā vide, mazais zinātnes finansējums nav vienam kvalitatīvam ārzemju zinātniekam pievilcīga, jo tā neko nedod viņa karjerai, pat ja Latvijas augstskolas būtu spējīgas maksāt konkurētspējīgu atalgojumu.
Latvijas AI sistēmas ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez rūpēm par savu pašu kadru audzināšanu un aprūpēšanu.
17
Una Grinberga > anesteeziste 06.02.2013. 20.29
@CEN
Latvijas AI sistēmas ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez rūpēm par savu pašu kadru audzināšanu un aprūpēšanu.
—
Daudzi labie kadri ir mācījušies un praktizējušies citās valstīs angļu valodā. Valodu plašāka pielietošana arī nozīmē, ka mēs varam mēģināt atgūt pašu gudros prātus no Harvardas, Kembridžas, Oksfordas, MIT utt.
0
janis17 > anesteeziste 06.02.2013. 20.43
ha, ha, ha, ha, ha, ha…
Maksāsi tam Oksfordietim vienam visu RTU, LLA budžetu????
Jau tagad neviens neliedz praktizēties un pamācīties un ar pieredzi apmainīties…
Kāds tam idiotam, kurš uzdodās par ministru ir pateicis, kāds ir TOP 100 universitāšu budžets?
Simtajā vietā pēc 2012.g. reitinga ir UNIVERSITY OF CALIFORNIA, DAVIS
http://budget.ucdavis.edu/budget-planning/documents/2012-13/budget_overview.pdf
700 miljonu dolāru budžets!!!
UNIVERSITY OF CAMBRIDGE budžets ir “nieka” 4,3 MILJARDI mārciņu!!!
0
Andris > anesteeziste 06.02.2013. 21.16
Nu un kas, tai Kalifornijai nav liela starpība ar LU.
LU budžets ir nepilni 100 miljoni USD.
Professoram ASV maksā ap 100.000 USD gadā, Vācijā ap 75.000 USD.
Tā ir tikai 1/1000. daļa no LU budžeta, nevis viss budžets.
Vienu-otru pasniedzēju varētu arī noalgot.
0
Una Grinberga > anesteeziste 06.02.2013. 21.37
@agrunte
Es ticu, ka ir arī saujiņa top skolu doktorantu latviešu, kas būtu gatavi strādāt LV sākumā arī par 20 tūkst. LVL gadā, ja vien nav kredīti, un par šādu naudu var dzīvot.
0
janis17 > anesteeziste 06.02.2013. 22.00
Vai par Latvijas AI galveno mērķi IZM uzskata ārzemju studentu sagatavošanu???
0
anesteeziste > anesteeziste 06.02.2013. 22.04
Kamēr mums pašiem te nebūs attīstīta zinātniskā darbība, uz augstas raudzes ārzemniekiem varam necerēt. Ne jau atalgojuma dēļ zvaigznes te nebrauks. Pirmkārt, ir nepieciešama aktīva pētnieciskā vide – vide, kurā notiek diskusijas, pētniecība, aktivitāte; vide, kurā ikdienā var sastapt citus pasaulē zināmus zinātniekus un ar kuriem var taisīt kopējus projektus. Zinātne mūsdienās nav individuāla, bet kolektīva padarīšana, tāpēc ikviens akadēmiķis, kas par savu karjeru un nākotni domā, cenšas tikt universitātē, kur ir aktīva zinātniskā darbība pietiekami augstā līmenī. Citādi karjerai un pētniecībai beigas. Otrkārt, ir nepieciešams, lai institūcija būtu pasaulē zināma- atbrauks te viens no Hārvardas (ja paveiksies), beigsies viņam līgums, visur skatīsies viņa CV un brīnīsies- nevar saprast kur viņš strādājis, nez kāpēc viņam uz tādu Latviju braukt vajadzēja utt. Puisim karjeras beigas. Treškārt, grozies kā gribi, ir nepieciešams finansējums zinātnei. Neviens fiziķis te nebrauks, ja būs jāstrādā uz iekārtām, kas citās valstīs muzejā stāv; tāpat nebrauks filologs, uzzinot,ka universitāte var atļauties parakstīties tikai uz 1.5 nozares žurnālu.
0
ineta_rr > anesteeziste 06.02.2013. 23.15
Valodas prasmes nav saistītas ar došanos uz ārzemēm. Cik no tiem, kas tikuši piespiedu brīvprātīgā kārtā aizsūtīti uz Angliju izdzīvošanai ir aizbraukšanas brīdī pratuši angļu valodu vērā ņemamā līmenī? Jā, pēc pāris gadiem vismaz vietējo zemāko šķiru dialektu viņi ir kaut cik apguvuši, lai gan ir tādi, kas pat tik daudz pamanās neiemācīties. Un no tiem, kas aizbrauc uz turieni studēt bakalaura programmās, vairumam noteikti vēl nav nevienas bakalaura līmeņa izglītības, tādēļ savu demagoģiju varat paturēt pie sevis. Un, ja uz ārzemēm aizbrauc cilvēki ar jau iegūtu bakalauru augstāka līmeņa studijām (maģistram, doktora grādam), tas ir milzīgs ieguvums mums visiem, jo to nu galīgi nedara slīmesti un muļķi, bet gan cilvēki, kuru talantu Latvija, diemžēl, nespēj pienācīgi attīstīt. Un nekur nav teikts, ka viņi pēcak neatgriezīsies Latvijā ar burtiski pasaules līmenī cienījamu izglītību.
0
Andris > anesteeziste 07.02.2013. 00.12
To Ex-diena-lasitāji:
Starp citu – varbūt kādu ieinteresēs:
par maģistru Anglijas universitātē var izmācīties arī neizejot no viensētas Latvijas mežā. Piemēram, Open University:
http://www3.open.ac.uk/study/postgraduate/index.htm
Par bakalauru, protams, arī. Jābrauc tikai divas-trīs reizes gadā uz Rīgu likt eksāmenus. Uz Angliju jābrauc tikai doktora grāda dēļ.
0
ineta_rr > anesteeziste 07.02.2013. 03.15
It kā ārzemēs arī nebūtu sliktu augstākās izglītības iestāžu. Ne visu var izlasīt, ir arī lietas, ka jāizdara pašam. No sādžas guļamistabas krēsla apgūt mikroelektronikas lodēšanu, piemēram, varētu būt problemātiski un personīgās laboratorijas iekārtošana arī tā neko izmaksātu + zagļu risks, un nez cik kvalitatīvi pasniedzējs attālināti spētu novērtēt, vai students pareizi lieto instrumentus un izlabotu viņa kļūdas? Arī kopējai universitātes videi un kontaktam ar citiem studentiem ir nozīme. Un strādāt/mācīties no mājām vispār var tikai cilvēks ar ļoti stingru pašdisciplīnu, jo mājās vienmēr ir kaut kas darāms vai vismaz ģimenes locekļi, kas neapzināti mēģina traucēt.
0
Una Grinberga > anesteeziste 07.02.2013. 10.02
@CEN
Sen jau ir pagājuši tie laiki, kad profesori 100% apmetās vienā augstskolā. Mūsdienās lielākā daļa lasa lekcijas 2-3 augstskolās, attiecīgi pavadot lielāku vai mazāku laiku vienā vai otrā augstskolā. Tāpat arī pasniedzēji, kas lasa lekcijas bakalauriem bieži vien ar pētniecību nenodarbojas. Ar pētniecību nodarbojas maģistra un doktora studiju pasniedzēji, un savā bāzes augstskolā. Ir skaidrs, ka neviens te nepārcelsies kā uz bāzes augstskolu, bet kā asociētie profesori, kāpēc ne! Latvijas studenti iegūs arī ja profesori stāstīs par saviem pētījumiem citās valstīs. Pasaules izglītība ir daudz elastīgāka nekā Tev liekas. Tas nenozīmē, ka Latvijas augstskolas nevar piesaistīt labus pasniedzējus, kamēr tai nav izcilas laboratorijas, dārgs aprīkojums un akadēmiskais personāls.
0
Andris > anesteeziste 07.02.2013. 10.08
Ex-Diena: Tālmācības universitātēs nav priekšmetu, kuri ir saistīti ar lodēšanu. Tās nav arodskolas. Un “tālmācības” nenozīmē “sliktāk”, mācību programmas tiek stingri kontrolētas no valsts puses, lai tās būtu līdzvērtīgas visām pārējām universitātēm. Šī konkrētā universitāte jau tagad atrodas pasaules Top 500, kaut arī tā eksistē tikai 30 gadus. Latvijas universitātēm līdz tai vēl augt un augt. Kas attiecas uz studentu savstarpējo kontaktēšanos – tas viss ir, studenti ļoti intensīvi apspriežas universitātes virtuālajā vidē, bet tie kas dzīvo netālu viens no otra arī satiekas.
0
Andris > anesteeziste 07.02.2013. 10.48
Varu uzreiz noilustrēt Nasing Sp. teikto: mans tutors Open University priekšmetā “Electricity and magnetism” ir Dr. Ian Halliday, kuram pamatdarbs ir citā universitātē – Sheffield Hallam University.
0
ineta_rr > anesteeziste 07.02.2013. 14.15
Piemērs ar lodēšanu, starp citu, bija balstīs uz man pazīstamu cilvēku, kas uzreiz pēc vidusskolas aizbrauca studēt uz ārzemēm, un nebūt ne uz arodskolu. Ne velti teicu, mikroelektronika, jo to lodēt nav tas pats, kas lodēt padomju laiku TV vadiņus.
0
kristaps_drone > anesteeziste 07.02.2013. 14.54
>NS
“Valodu plašāka pielietošana arī nozīmē, ka mēs varam mēģināt atgūt pašu gudros prātus no Harvardas, Kembridžas, Oksfordas, MIT utt.” – vienu jau esam atguvuši – ko Kembridžas. Tagad nezinām, kā tikt vaļā no viņa t.s. reformām un vājprātā izvalbītām acīm.
0
Andris > anesteeziste 07.02.2013. 22.22
Ex-diena: Skaidrs taču ka tālmācības universitātes piedāvā tikai tādas programmas, kuras var mācīties attāli. Mikroelektronikas tur nav. Tur ir teorētiskā fizika, matemātika un liels daudzums humanitāro zinātņu.
0
anesteeziste > anesteeziste 08.02.2013. 15.47
Nasing spešial: nemācēšu pateikt par situāciju citās valstīs, bet Lielbritānijā un ASV, kuru izglītības sistēma un situācija universitātēs man ir labi zināma pateicoties darba pieredzei, vairākās augstskolās strādā tikai tie, kam nav pietiekoši “nopelnu” (publikāciju, grantu, pieredzes), lai dabūtu pastāvīgu pilna laika darba (tā saucamo tenure track) vienā universitātē. Citos gadījumos pasniedzējs vienkārši iesaistās kopējā projektā ar citu universitāti, bet tas neskaitās kā strādāšana tajā – atbrauc uz tikšanos, nolasa kādu lekciju un viss. Tā kā cerēt, ka zvaigznes nu strādās pie mums uz pusslodzi vai ceturtdaļslodzi kā asociētie profesori ir kā ir. Vienīgā reālā cerība ir, ka kādreiz kāda zvaigzne vai daudz man laba līmeņa zinātnieks atbrauks uz Latviju kādu lekciju nolasīt tikai tādēļ, ka viņam ir kāds personiski pazīstams latviešu zinātnieks, tā sakot, draudzības vārdā. Bet tādēļ vien jau nav uzreiz jāmaina mācību valoda- arī patreiz vieslekcijas notiek angļu valodā un bez problēmām.
Bet tādi, kas ar zinātni nenodarbojas, tādi tak jau mums pašiem ir pilna Latvija.
0
anesteeziste > anesteeziste 08.02.2013. 15.50
agrunte: Jūsu minētais tutors ir izņēmums, nevis likumsakarība. Lai strādātu par tutor Open University pietiek ar bakalaura grādu attiecīgajā nozarē. Kad es studēju maģistratūrā Lielbritānijā, es un mani kursa biedri piepelnījāmies strādājot par tutor Open University.
0
juhans 06.02.2013. 20.07
Izlasot rakstu, līdzsvarotāki izskatās esošie noteikumi. Izglītības ministrijas ieteiktos grozījumos saskatāmi ceļi iespējamām manipulācijām. Kaut arī virsrakstā tiek runāts par „ES valodu lietošanu augstskolās”, tekstā akadēmiskos amatos ievēlētām personām uzstādāmās prasības valsts valodas prasmei kaut kā gluži nemanot saplūst ar prasībām „Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai”.
4
Andris > juhans 07.02.2013. 00.40
IzM izveidots likumprojekts, kas paredz, ka valsts augstskolās var studēt ne tikai latviešu un Eiropas Savienības valstu valodās, bet arī svešvalodā, kas nav ES valoda, ja tas nepieciešams ārvalstu studentu piesaistei. Citās svešvalodās varētu mācīt arī valodu un kultūru studiju programmas. Ķīlis: „Es lūdzu formulēt variantus attiecībā uz visām valodām, ne tikai ES oficiālajām valodām.”
Kādam ir jautājumi? Man nav.
0
juhans > juhans 07.02.2013. 08.05
Tad jau izskatās, ka šī raksta virsraksts ir maldinošs.
0
Una Grinberga > juhans 07.02.2013. 09.53
@o_ja3_14
…citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā studiju programmu var īstenot, ja tāda pati pēc satura studiju programma tiek īstenota valsts valodā vismaz vienā valsts dibinātā augstskolā un, ja tas nepieciešams studiju programmas mērķu sasniegšanai, tajā skaitā, ārvalstu studentu piesaistei, vai ja atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai programma ietilpst šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas.
—
Kāds te mēģina maldināt! Šeit nekas nav teikts par ne-ES valodu. Tāpat ir noteikti griesti augstskolai svešvalodas programmu īpatsvaram – ne vairāk kā 40%. Un studiju programmas svešvalodās var būt tikai tad, ja ir līdzīga programma latviešu valodā kādā no valsts augstskolām t.i. nebūs neviena tāda programma, kas ir svešvalodā, bet nav latviešu valodā!
0
Andris > juhans 08.02.2013. 03.03
Tādā gadījumā atļaujos maldināt otrreiz.
Par situāciju Latvijas zinātnē http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=372524:valsts-nav-labs-darba-devjs-zintniekiem-jmekl-cits-darbs&catid=124:aktuli&Itemid=146
Esmu kleptomāns – nošpikoju divus citātiņus: 1.) „Uz zinātnieku jautājumu, kāpēc valsts konsekventi jau gadiem nepilda Zinātniskās darbības likumā noteikto, ka ik gadu valsts budžeta finansējumam zinātnei jāpieaug par 0,15 procentiem, līdz tas sasniegs vienu procentu no IKP, R. Ķīlis atbildēja, ka IZM pārvaldītajās nozarēs bieži vien netiek pildīts likums attiecībā uz finansējuma apmēru. Līdz ar to netiek pildīti arī Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka vadošajam pētniekam jāsaņem vismaz 413 lati mēnesī.” 2.) „R. Ķīlis, izraisot klāt¬esošo sašutumu, secināja: “No tā, ko jūs sakāt, sanāk: valsts nav bijis labākais darba devējs zinātniekiem. Parasti šādā situācijā darba ņēmēji meklē citu darbu.”
0
janis17 06.02.2013. 19.31
Ja Latvija ir faktiski vienīgā vieta pasaulē, kur izglītību var iegūt latviešu valodā, tad par to ir jāpastāv.
Kāda jēga tad no Latvijas izglītības sistēmas, ja nevar mācīties latviski?
Vieglāk importēt pasniedzējus, nekā rūpēties par saviem mācībspēkiem???
Sanāk – ja latviešu profesors, tad noteikti mazvērtīgāks par ārvalstnieku?
Var taču rīkot konferences, vieslekcijas u.c., bet samazināt latviešu valodas nozīmi izglītības procesā ir NOZIEDZĪGI!
2
jmaklakovs > janis17 06.02.2013. 22.13
Kāda jēga no latviešu ekonomikas pasniedzēja, ja viņš no ekonomikas neko nejēdz? Pašreizējie profesori ekonomiku mācījušies pēc Marksa un Ļeņina darbiem. Kāda jēga no latviešu jurispondences pasniedzēja, ja viņš studentiem iemācīs mūsu latviešu “īpašās” tieslietas. Ko iemācīs mūsu profesori – žurnālistikas “eksperti”. Kā rakstīt pasūtījuma rakstus? Tas bardaks, kas valda mums apkārt ir tiešas sekas un apliecinājums mūsu profesoru mazspējai.
0
kristaps_drone > janis17 07.02.2013. 14.51
“Kāda jēga no latviešu ekonomikas pasniedzēja, ja viņš no ekonomikas neko nejēdz?” – un kāda jēga no pārgudrajiem ES ekonomistiem, kuru norādījumus pildot 20 gadus, esam nonākuši pakaļā?
0
Janis 06.02.2013. 19.20
Skaidrs, ka iebilst.
Vieniem kaut kā jāslēpj sava neizdarība (Druviete), otriem izdevīgi ir ne pārāk izglītoti ļaudis (Parādnieks & viņa “pro-life”).
1
Sandris Maziks > Janis 06.02.2013. 20.22
j_zalitis
“otriem izdevīgi ir ne pārāk izglītoti ļaudis”
Долги министра Спруджа куда больше, чем он декларирует
http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=7703
Vai parādnieks nav jāraksta ar mazo burtu? Ja es pareizi sapratu, tu biji domājis mazizglītoto, neveiksmīgo biznesmenu, pamuļķo Sprūdžu
0
aivarstraidass 06.02.2013. 19.20
Lai atvieglotu ārvalstu studentu piesaisti, pietiek ar pavisam nelielu reformu – pieļaut ārvalstu studentiem iesniegt ieskaites darbus ne vien latviešu, bet arī angļu valodā (ja vien nav runa par humanitārām vai filoloģijas specialitātēm). Piemēram Aalto universitātē (kādreizējā HUT – Helsinki tehniskajā universitātē) jau tagad pasniedzēji labprāt gan izlabo mājasdarbus gan arī notur individuālas konsultācijas angliski, kaut arī nodarbības ir somiski.
Runājot par lekciju u.c. nodarbību vadīšanu angliski – nedomāju, ka tas ir vajadzīgs. Latvijas augstskolu pasniedzējiem vismaz man labi pazīstamajā LU Fizikas un matemātikas (kā arī Datorzinātņu) fakultātē nebūtu grūti no rīta līdz vakaram runāt angļu (vai kaut vai “kārklu angļu”) valodā un tāpat varētu visu kursa saturu izstāstīt – bet kāda no tā jēga? Ātrāk iemidzināt latviski runājošos studentus?
2
+5
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
@Tamāra Nolmane > aivarstraidass 07.02.2013. 09.13
Iesaku aiziet paklausīties lekcijas LU ekonomikas un vadības, LU juridiskajā fakultātē – tā ir katastrofa, un reizē arī norāda uz konkurences trūkumu. Tāpat arī esmu dzirdējis, ka RTU diezgan pamatīgi pieklibo kvalitāte. Šis likumprojekts arī virzīts uz to lai vairāk atbalstītu tādas augstkolas kā REA un RBS. Vienīgie, kas apšauba šo skolu pārākumu par jebkuru citu augstkolu Latvijā ir LU EVF “akadēmiskās sēnes”. Tajā pašā laikā šīm skolām pašām jācīnās par studiju finansēšanu, kamēr LU peldās naudā.
Tāpat ir ļoti daudz tehnisko zinātņu kur Latvijā vienkārši nav pasniedzēju, vai ir tādi, kas savas “zināšanas” guvuši politehnikumos. Kāds tur var sanāk transporta un loģistikas inženieris, pilsētu plānotājs, utt.
0
Artūrs Barbars > aivarstraidass 08.02.2013. 00.11
Kādu laiku jau mācos minētajā Aalto universitātē. Mācības magistra programmās notiek pamatā angliski (atkarīgs no programmas) un pasniedzēji labprāt labo mājasdarbus un eksāmenus arī somu un zviedru valodās. Bakalaura programmas tiek pasniegtas somiski/zviedriski. Universitātes stratēgija (neoficiāli) paredz līdz 2020. gadam kāpināt ārvalstu studentu īpatsvaru līdz 50% (šobrīd ap 10%).
Zinātnes un pētniecības valoda de facto ir anglu. Ko iegūtu latviešu studenti no sazinas angliski? Iespēju saprast doto priekšmetu daudz dzilāk, jo pēkšni ir zināms profesionālais žargons un termini, kurus var kaut vai iebakstīt googlē.
Domāju, ka anglu valodas lietošanai Latvijas augstskolās jāiet roku rokā ar ārvalstu studentu piesaisti, jo tad būs arī kāds tīri sadzīvisks un praktisks iemesls lietot šo valodu. Lai to izdarītu, savukārt, jācel studiju kvalitāte. Tāds kā apburtais loks, ko mēs visi un arī ministrs Kīlis loti labi zinām.
0