“Magņitska lietas” nauda no Igaunijas jau aizplūdusi

Igaunijas prokuratūra krimināllietu neierosinās

Igaunijas prokuratūra paziņojusi, ka caur šīs valsts bankām varētu būt aizplūdusi daļa tā sauktās Magņitska lietas naudas, taču krimināllietu neierosinās.

“No Igaunijas nauda tika pārskaitīta uz citām valstīm, kur banku kontu īpašnieki bija ārvalstu komercuzņēmumi, kas pārstāvēja ārvalstu pilsoņus, bet naudas pārvedumi notika ar internetbankas starpniecību, tāpēc pamata Igaunijā ierosināt krimināllietu mums nav,” portāls “Delfi” citē Igaunijas prokurori Pīretu Paukšti.

Prokuratūra gan avīzei “Eesti Paevaleht” apstiprinājusi, ka pērn pēc informācijas saņemšanas par naudas atmazgāšanu notikusi informācijas pārbaude. Prokuratūra konstatējusi, ka iespējamie noziedznieki Igaunijā izmantojuši to pašu shēmu, ko citās valstīs, bet Krievijai nozagtās naudas apjoms bijis “iespaidīgs”.

Tomēr igauņi atšķirībā no šonedēļ par Magņitska lietas izmeklēšanu savā valstī ziņojušajiem lietuviešiem ir skopi vārdos – netiek vēstīts ne, kuras bankas bija iesaistītas šajos šaubīgajos darījumos, ne arī tas, uz kuru firmu kontiem pārskaitīta nauda. Netiek ziņots arī, vai Igaunijas varas iestādes grasās apturēt darbības aizdomīgajos banku kontos. Nav arī skaidrs, vai Igaunija grasās šo skandalozo lietu tālāk pētīt. Prokuratūra vienīgi paziņojusi, ka gatava visādā veidā palīdzēt un sadarboties ar tām valstīm, uz kurieni pārskaitīta Krievijai nozagtā nauda un kur darbojušies noziedznieki.

Kā vēsta Krievijas TV kanāls “Dožģ”, prokuratūrai esot zināma arī summa, kas no nozagtajiem 230 miljoniem ASV dolāru pārskaitīta caur Igaunijas bankām – tie esot aptuveni 10 miljoni.

“Dožģ” žurnālisti raidījumā uzdod jautājumu – kāpēc gan Igaunijai vajadzēja nākt klajā ar tik skopu paziņojumu, un arī sniedz savu versiju. Proti, drīzumā sagaidāms, ka Eiropas Parlaments apspriedīs, vai atbalstīt ASV “Magņitska saraksta” iniciatīvu, kas nozīmētu šajā sarakstā iekļautajiem Krievijas pilsoņiem liegt iebraukšanu ES dalībvalstīs un viņu aktīvu iesaldēšanu. 

Lai EP spētu izsvērt, cik nepieciešams būtu šāds ES atbalsts “Magņitska sarakstam”, tai jāsaprot, cik liela problēma ir Krievijas naudas atmazgāšana caur dažu ES dalībvalstu bankām.

Jau ziņots, ka arī Latvijā policija veic izmeklēšanu pēc “Hermitage Capital” pieprasījuma, jo arī caur Latvijas bankām veikti līdzīgi naudas pārskaitījumi. Pagaidām Latvijas prokuratūra nav nākusi klajā ar savu paziņojumu.

Latvijas prokuratūra “Hermitage Capital” lietu nodevusi tālāk izmeklēšanai Ekonomikas policijā, kas savukārt, aizbildinoties, ka notikumi ir četrus gadus veci, nav ierosinājusi pat kriminālprocesu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas uzrauga banku sektoru, izsaka bažas par netīrās naudas ieplūšanu Latvijas bankās. Tomēr konkrētu rīcību kontu iesaldēšanā vai naudas atmazgāšanā iesaistīto banku sodīšanu, komisija nesola.

Jau ziņots, ka Magņitskis mira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas centrā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad viņš bija apvainojis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta apzagšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš mira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.

Magņitskis savulaik atklāja, ka no valsts budžeta 5,4 miljardus rubļu (93 miljonus latu) izzaguši tiesībsargājošo orgānu līdzstrādnieki, kas atriebjoties organizējuši jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski. Aktīvisti šo gadījumu nodēvējuši par vienu no kliedzošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā pēdējo gadu laikā, apgalvojot, ka Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājies atmaskot.